Prasība, kas celta 2007. gada 10. oktobrī - Comune di Napoli/Komisija

(lieta T-388/07)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Comune di Napoli (pārstāvji - F. Sciaudone, advokāts, G. Tarallo, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2007. gada 8. augusta lēmumu K(2007)3893;

piespriest Komisijai atlīdzināt kaitējumu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā prasībā ir lūgts atcelt Komisijas 2007. gada 8. augusta Lēmumu K(2007)3893, ar kuru atbildētāja ir veikusi finanšu korekcijas atbalstā, ko prasītājai piešķīris Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), lai izveidotu "Neapoles pilsētas teleinformātikas vietņu tīklu" (Rete di piazze telematiche per la Città di Napoli), un atlīdzināt kaitējumu, kas ar to radīts.

Lai pamatotu lūgumu atcelt apstrīdēto lēmumu, prasītāja norāda šādus argumentus:

lēmums ir neloģisks un neatbilstošs, kā arī tam nav juridiska un uz faktiem balstīta pamata, jo Komisija apzināti nav ņēmusi vērā visus parametrus (kas saistīti ar formu un būtību), kas tai bija jāpārbauda, lai pareizi piemērotu Regulas Nr. 4253/88 24. pantu, kā rezultātā tā neizbēgami savā vērtējumā nenonāca pie secinājuma, ka pastāv pārkāpumi, kurā tiek vainota prasītāja;

Regulas Nr. 4253/88 24. pantā norādītais pārkāpuma jēdziens ir interpretēts un piemērots nepareizi, jo fakti, par kuriem tiek vainota prasītāja, nav saistīti ne ar jēdzienu "būtiskas izmaiņas" finansētās darbības raksturā vai izpildes apstākļos, ne arī ar Kopienu budžetam "neatbilstošu izdevumu" kategoriju;

Komisija ir atbildīga par sākotnējo nokavējumu projekta izpildē, jo, kaut arī projekta uzsākšanas datums un datums, no kura ir atlīdzināmi izdevumi, bija 2007. gada 1. jūlijs, finansēšanas līgumu Komisija apstiprināja un tas Neapoles pašvaldībai tika paziņots tikai attiecīgi 2007. gada 14. jūlijā un 2007. gada 25. jūlijā;

lai novērtētu, vai izdevumi ir atlīdzināmi, nav ņemts vērā viss septiņu mēnešu laika posms, kas Komisijai bija vajadzīgs, lai apstiprinātu prasītājas pieprasītās izmaiņas projektā;

Komisija ir nepareizi secinājusi, ka azbesta atklāšana un kavēšanās, ko radīja tā likvidēšana, nebija nepārvaramas varas (force majeure) gadījums;

Tribunale Amministrativo Regionale sprieduma apturošās sekas nepareizi attiecinot tikai uz laika posmu no 2001. gada 2. augusta (sprieduma taisīšanas diena) līdz 2001. gada 5. decembrim (diena, kad prasītājam tika paziņots spriedums, ko apelācijas tiesvedībā pieņēmusi Consiglio di Stato) un šo laika posmu attiecinot tikai uz rēķiniem, kas izrakstīti atbilstoši konkursam par informātikas iekārtu piegādi, uz kuru attiecās apturēšana;

ir pārkāpts samērīguma princips, jo, lai noteiktu atbalsta samazinājumu, Komisija nekādā veidā nav ņēmusi vērā prasītājas rīcības labticīgo raksturu, (iespējamo) pārkāpumu raksturu un to nebūtiskumu, finansētās darbības faktisku īstenošanu un visbeidzot to, ka pie atbildības par konkrētajiem faktiem daļēji būtu jāsauc pati Komisija un daļēji tie būtu jāsaista ar nepārvaramu varu;

nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, jo lēmumā nav paskaidrots, kāpēc attiecīgie pārkāpumi ir jāuzskata par "būtiskiem";

attiecībā uz kaitējuma atlīdzību prasītāja norāda, ka pat tad, ja Pirmās instances tiesa Komisijas darbību neatzītu par prettiesisku, šīs rīcības rezultātā tomēr ir nodarīti zaudējumi. Lēmums par atbalsta atgūšanu noteikti ir radījis neparedzamus un nepieņemamus zaudējumus, īpaši ņemot vērā, ka darbība tika veiksmīgi pabeigta un ka tā no Komisijas bija saņēmusi atzinību.

____________