Lieta C‑326/14

Verein für Konsumenteninformation

pret

A1 Telekom Austria AG

(Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2002/22/EK – Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi – Lietotāju tiesības – Abonentu tiesības lauzt līgumu bez soda piemērošanas – No līguma nosacījumiem izrietošs tarifu grozījums – Maksas paaugstināšana, paaugstinoties patēriņa cenai

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 26. novembra spriedums

Tiesību aktu tuvināšana – Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi – Universālais pakalpojums un lietotāju tiesības – Direktīva 2002/22 – Abonentu tiesības lauzt līgumu bez soda piemērošanas – Jēdziens “izmaiņas” – Maksas pielāgošana – Izslēgšana – Nosacījumi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2002/22, kurā grozījumi ir izdarīti ar Regulu Nr. 2009/136, 20. panta 2. punkts)

Direktīvas 2002/22 par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/136, 20. pants 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka grozījumi maksā par tīklu pakalpojumu sniegšanu vai par elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, kas tiek veikti, piemērojot klauzulu par maksas pielāgošanu, kas savukārt ir ietverta šo pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma piemērotajos vispārīgajos darījumu noteikumos un kurā ir paredzēts, ka šāda pielāgošana notiek atbilstoši publiskas iestādes noteiktam objektīvā patēriņa cenu indeksam, ir līguma nosacījumu izmaiņas šīs tiesību normas izpratnē, kas abonentam dod tiesības lauzt līgumu bez soda piemērošanas.

Faktiski Savienības likumdevējs ir atzinis, ka uzņēmumam, kas sniedz ar elektronisko komunikāciju saistītus pakalpojumus, ir leģitīmas intereses mainīt savu pakalpojumu cenas un tarifus. Šai sakarā līgumā paredzēta maksas pielāgošana, ja tā ir balstīta uz skaidru, visaptverošu un viegli uztveramu indeksācijas metodi, kas izriet no valsts sfērai pieskaitāmiem lēmumiem un mehānismiem, galalietotājus nevar nostatīt līgumiski citā situācijā kā tajā, kas izriet no līguma, kura saturu nosaka vispārīgie darījumu noteikumi, kuros savukārt ir ietverta aplūkotā klauzula. Tādējādi šādi veikti tarifu grozījumi nav kvalificējami kā “līguma nosacījumu izmaiņas” Direktīvas 2002/22 20. panta 2. punkta izpratnē.

(sal. ar 25. un 27.–29. punktu un rezolutīvo daļu)