Language of document : ECLI:EU:T:2015:746

Lieta T‑216/12

Technion – Israel Institute of Technology
un

Technion Research & Development Foundation Ltd

pret

Eiropas Komisiju

Finanšu atbalsts – Sestā pamatprogramma attiecībā uz pētniecības, tehnoloģiju attīstības un izstāžu pasākumiem – Komisijas saistībā ar pētniecības līgumu izmaksāto summu atgūšana, pamatojoties uz finanšu revīzijas secinājumiem – Prasījumu ieskaits – Prasības daļēja pārkvalificēšana – Prasība par līgumiska prasījuma neesamības konstatēšanu – Šķīrējklauzula – Pieļaujamās izmaksas – Nepamatota iedzīvošanās – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 6. oktobra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Komisijas lēmums, kas ir pieņemts saskaņā ar Regulu Nr. 1605/2002 un kurā paredzēts ārpustiesas ieskaits starp parādiem un prasījumiem – Iekļaušana

(LESD 263. pants; Padomes Regulas Nr. 1605/92 73. pants; Komisijas Regula Nr. 2342/2002)

2.      Tiesvedība – Vēršanās Vispārējā tiesā saskaņā ar šķīrējklauzulu – Līgumi, kas noslēgti saskaņā ar konkrētu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu programmu – Komisijas lēmums, kas ir pieņemts saskaņā ar Regulu Nr. 1605/2002 un kurā paredzēts ārpustiesas ieskaits starp parādiem un prasījumiem – Prasība atcelt šo lēmumu un konstatēt šo prasījumu neesamību – Prasības atcelt tiesību aktu daļēja pārkvalificēšana par prasību par līgumiska rakstura strīdu – Nosacījumi

(LESD 263. un 272. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta (1991) 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts; Padomes Regulas Nr. 1605/2002)

3.      Eiropas Savienības budžets – Savienības finanšu atbalsts – Saņēmēja pienākums ievērot atbalsta piešķiršanas nosacījumus – Līgumi, kas noslēgti saskaņā ar konkrētu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu programmu – Tikai faktisko izdevumu finansēšana – Deklarēto izdevumu pamatošana – Neesamība – Neatlīdzināmi izdevumi

(LESD 317. pants)

4.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Pamats, kas pirmoreiz izvirzīts replikas stadijā – Nepieņemamība

(Vispārējās tiesas Reglamenta (1991) 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

5.      Tiesvedība – Pārbaude pēc būtības pirms pieņemamības pārbaudes – Pieļaujamība

6.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Lēmums, kas iekļaujas adresātam zināmā kontekstā

(LESD 296. pants)

7.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Savienības princips par nepamatotas iedzīvošanās aizliegumu – Jēdziens

1.      Tiesību akts, ar kuru Komisija veic parādu un prasījumu, kas radušies no dažādām tiesiskām attiecībām ar vienu un to pašu personu, ieskaitu ārpustiesas ceļā, ir apstrīdams tiesību akts LESD 263. panta izpratnē Izskatot šādu prasību atcelt tiesību aktu, Vispārējai tiesai ir jāpārbauda lēmuma par ieskaita veikšanu tiesiskums, ņemot vērā tā sekas saistībā ar to, ka prasītājam faktiski netika izmaksāta strīdīgā summa.

(sal. ar 53. punktu)

2.      Lai gan prasības tieša balstīšana uz LESD 263. pantu un pamatu, kas norādīti tās atbalstam, nosaukumi mudina Vispārējo tiesu īstenot savu kompetenci lēmuma par ārpustiesas ieskaita starp parādiem un prasījumiem, ko Komisija pieņēmusi uz Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, tiesiskumu, izvirzot pamatu par acīmredzamu Komisijas kļūdu vērtējumā, ir jāuzskata, ka prasītāji lūdz Vispārējo tiesu konstatēt, pamatojoties uz LESD 272. pantu, prasījuma, kas Komisija esot, neesamība.

Ciktāl ar LESD 272. pantu Savienības tiesa tiek iecelta kā strīdu izskatīšanas tiesa, ļaujot tai atšķirībā no tiesiskuma pārbaudes tiesas, kurā vēršas uz LESD 263. panta pamata, izskatīt visu veidu prasības saskaņā ar šķīrējklauzulu, šis LESD 272. pants ir atbilstošs juridiskais pamats, lai lemtu par prasītāju lūgumu konstatēt strīdīgā līgumiskā prasījuma neesamību.

Runājot par iespēju daļēji pārkvalificēt šo prasību par prasību, kas celta atbilstoši LESD 272. pantam, ir jāatgādina, ka, ja Vispārējā tiesā ir celta prasība atcelt tiesību aktu vai prasība par zaudējumu atlīdzību, kaut gan strīds patiesībā ir līgumiska rakstura, tā prasību pārkvalificē, ja ir izpildīti šādai pārkvalificēšanai izvirzītie nosacījumi. Turpretim, ja pastāv līgumiska rakstura strīds, Vispārējā tiesa uzskata, ka tā nespēj pārkvalificēt prasību atcelt tiesību aktu, vai nu tad, ja prasītāja skaidra griba nepamatot savu prasījumu ar LESD 272. pantu nepieļauj šādu pārkvalificēšanu, vai arī tad, ja prasība nav pamatota ne ar vienu pamatu, kas attiecas uz to normu pārkāpumu, kuras reglamentē attiecīgās līgumattiecības, neatkarīgi no tā, vai runa ir par līgumā iekļautiem noteikumiem vai līgumā norādīta valsts tiesību akta normām.

No tā izriet, ka prasības pārkvalificēšana, neskarot atbildētājas iestādes tiesības uz aizstāvību, ir iespējama, pirmkārt, gadījumā, ja šāda pārkvalificēšana netiek aizliegta ar prasītāja skaidru gribu un, otrkārt, ja prasības pieteikumā ir izvirzīts vismaz viens pamats attiecībā uz regulējuma, kas reglamentē attiecīgās līgumattiecības, pārkāpumu atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktam. Šie abi nosacījumi ir kumulatīvi.

(sal. ar 53., 54., 57.–60. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 84. un 88. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 91. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 93. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 96.–98. punktu)

7.      No lielākās daļas valstu tiesību sistēmām izriet, ka prasības, kuru pamatā ir nepamatota iedzīvošanās, īpašos civiltiesībās paredzētos apstākļos ir vērstas uz to, lai radītu ārpuslīgumisku pienākumu avotu tam, kas atrodas iedzīvojušās personas statusā, un parasti to mērķis attiecīgi ir panākt, ka tiek atmaksātas nepamatoti saņemtās summas.

Lai pieņemtu prasību, kuras pamats ir nepamatota iedzīvošanās, galvenais ir tas, ka šo iedzīvošanos neattaisno nekāds pieņemams juridisks pamatojums. Šis nosacījums nav izpildīts tostarp tad, ja netaisnīgas iedzīvošanās attaisnojums ir līgumiskas saistības

(sal. ar 103. un 104. punktu)