Lieta T‑167/08

Microsoft Corp.

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Klientu personālo datoru (PC) operētājsistēmas – Darba grupas serveru operētājsistēmas – Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma atteikums sniegt informāciju par savstarpēju izmantojamību un atļaut tās izmantošanu – Pienākumu, kas izriet no lēmuma, ar kuru konstatēts pārkāpums un noteikti rīcības pasākumi, izpilde – Kavējuma nauda

Sprieduma kopsavilkums

1.      Eiropas Savienības tiesības – Vispārējie tiesību principi – Tiesiskā noteiktība – Sodu likumība – Apjoms

2.      Konkurence – Līguma tiesību normu pārkāpums – Naudas sods – Kavējuma nauda – Naudas soda un kavējuma naudas, kuru mērķis ir novērst pārkāpuma atkārtošanu vai turpināšanu, atturošais apjoms – Īpašību un mērķu kopums – Diferencēšana norāžu, kas sniegtas, lai uzņēmumi izpildītu konkurences noteikumus, precizitātes līmenī – Neesamība

(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants un 24. panta 2. punkts)

3.      Konkurence – Administratīvais process – Pārkāpumu izbeigšana – Komisijas pilnvaras – Uzņēmumiem adresēti rīkojumi – Robežas

(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 7. panta 1. punkts)

4.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums, ar kuru noteikta kavējuma nauda

(EKL 253. pants)

5.      Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Atteikums piešķirt licenci produkta, uz kuru attiecas intelektuālā īpašuma tiesības, izmantošanai – Pienākumu, kas izriet no lēmuma, ar kuru konstatēts pārkāpums un noteikti rīcības pasākumi, izpilde – Pienākums atļaut šādu izmantošanu ar saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem – Prasītās atlīdzības saprātīgais raksturs – Vērtēšanas kritēriji

(LESD 102. pants)

6.      Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Apjoms

7.      Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Pagaidu raksturs – Atteikšanās no iebildumiem, kas izrādās nepamatoti – Komisijas pienākums par to informēt ar iebildumu papildinājumu – Izslēgšana

8.      Konkurence – Kavējuma nauda – Summa – Pārbaude tiesā – Apstākļi, kurus var ņemt vērā Savienības tiesa – Informācija, kas nav iekļauta lēmumā, ar kuru uzlikta kavējuma nauda, un kas nav nepieciešama tā pamatošanai – Iekļaušana

(EKL 229. un 253. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)

9.      Konkurence – Kavējuma nauda – Summa – Pārbaude tiesā – Apstākļi, kurus var ņemt vērā Savienības tiesa – Komisijas atļauja kādā laikposmā īstenot rīcību, kurai var būt pret konkurenci vērstas sekas – Iekļaušana

(EKL 229. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)

1.      Nenoteiktu juridisku jēdzienu izmantošana noteikumu formulēšanai, kuru pārkāpšana izraisa pārkāpēja civilo, administratīvo, pat kriminālo atbildību, nenozīmē, ka nav iespējams noteikt likumā paredzētos korektīvos pasākumus ar nosacījumu, ka attiecīgā persona no atbilstošās tiesību normas formulējuma un vajadzības gadījumā, izmantojot tiesu sniegto tiesību normas interpretāciju, var uzzināt, par kādām darbībām vai bezdarbību tai iestāsies atbildība.

(sal. ar 84. punktu)

2.      Naudas sods, kas uzlikts saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 23. pantu, un galīgā kavējuma nauda, kas uzlikta saskaņā ar šīs pašas regulas 24. panta 2. punktu, ir attiecīgi sekas LESD 101. un 102. panta un lēmuma, ar kuru tiek pieprasīts beigt attiecīgo pārkāpumu un vajadzības gadījumā tiek noteikti rīcības pasākumi, pārkāpumam. Turklāt naudas sods un kavējuma nauda abi attiecas uz uzņēmuma rīcību, kāda tā ir bijusi pagātnē, un naudas sodam un kavējuma naudai ir jābūt preventīvai, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanu vai turpināšanu. Ņemot vērā šo īpašību un mērķu kopumu, nekas nepamato diferencēšanu starp precizitātes līmeņiem par to, kas uzņēmumam ir jādara vai nav jādara, lai atbilstu konkurences noteikumiem, pirms tiek pieņemts attiecībā pret minēto uzņēmumu lēmums par naudas soda uzlikšanu vai lēmums, ar kuru tiek noteikta galīgā kavējuma nauda.

(sal. ar 94. punktu)

3.      Lai gan Komisijai, protams, ir pilnvaras konstatēt LESD 101. un 102. panta pārkāpumu un likt attiecīgajām pusēm to izbeigt, tai nav jānosaka par saistošu pusēm sava izvēle no dažādajām rīcības iespējām, kuras ir saderīgas ar līgumu vai tādu lēmumu, ar kuru tiek noteikti rīcības pasākumi. No tā izriet, ka, lai gan uzņēmums ir izvēlējies vienu no šīm iespējām, Komisija nevar konstatēt pārkāpumu vai uzlikt kavējuma naudu, jo tā dod priekšroku citai iespējai.

(sal. ar 95. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 99. un 100. punktu)

5.      Nošķīrums starp tehnoloģiju, par kurām ir lēmums, ar kuru konstatēts konkurences tiesību pārkāpums un noteikti rīcības pasākumi, stratēģisko vērtību un raksturīgo vērtību ir fundamentāla izvērtēšanas premisa saistībā ar jebkuras atlīdzības, kuru pieprasa PC klientu un darba grupas serveru operētājsistēmu tirgū dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums par piekļuvi minētajai savstarpējās izmantojamības informācijai un tās izmantošanai, saprātīgā rakstura izvērtēšanu. Minētās informācijas raksturīgo vērtību veido to inovatīvais raksturs. Taču tas, ka šīs tehnoloģijas ir komercnoslēpums sakarā ar dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma īstenoto politiku, ir vienīgi norāde par to, ka šīm tehnoloģijām ir stratēģiskā vērtība, t.i., vērtība, kas izriet no vienkāršas iespējas savstarpēji sadarboties ar šī uzņēmuma saražotajām operētājsistēmām. Neesot inovācijai, slepenajam raksturam pašam par sevi licenciātam ir vienīgi stratēģiskais raksturs.

Saistībā ar pienākumu sniegt [attiecīgo informāciju] ar saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, izslēdzot jebkādu atlīdzību saistībā ar stratēģisko vērtību, Komisija ir tiesīga izvērtēt šo tehnoloģiju inovatīvo raksturu saistībā ar tā sastāvdaļām, proti, novitāti un neacīmredzamību, šai pēdējai ietilpstot izgudrojuma jēdzienā. Tehnoloģiju inovatīvā rakstura izvērtēšana, atsaucoties uz inovativitāti un izgudrojumu, neizraisa to, ka kopumā tiek izskausta intelektuālā īpašuma tiesību vērtība, komercnoslēpumi vai cita konfidenciālā informācija, ne arī, vēl jo vairāk, tiek noteikts šis raksturs kā nosacījums, lai preci vai informāciju aptvertu šādas tiesības vai lai tā kopumā būtu komercnoslēpums.

(sal. ar 138., 142.–144., 149. un 150. punktu)

6.      Konkurences noteikumu piemērošanas jomā paziņojumā par iebildumiem ir jāietver iebildumu izklāsts, kas ir formulēts pietiekami skaidri, kaut arī, iespējams, kopsavilkuma veidā, lai tādējādi ieinteresētās personas varētu pienācīgi noskaidrot, uz kādu rīcību attiecas Komisijas iebildumi. Tikai šādi paziņojums par iebildumiem var sasniegt mērķi, kas tam paredzēts Kopienu regulās, t.i., sniegt uzņēmumiem visas ziņas, kuras nepieciešamas, lai tie varētu īstenot tiesības uz aizstāvību, pirms Komisija ir pieņēmusi galīgo lēmumu. Minētā prasība ir uzskatāma par izpildītu, ja ieinteresētās personas lēmumā netiek vainotas pārkāpumos, kas nav minēti paziņojumā par iebildumiem, un tiek ņemti vērā vienīgi tie fakti, par kuriem ieinteresētajām personām ir bijusi iespēja paust savu nostāju. Turklāt paziņojums par iebildumiem ir sagatavojošs procesuāls akts salīdzinājumā ar lēmumu, kas ir administratīvās procedūras nobeigums. Līdz ar to līdz galīgā lēmuma pieņemšanai Komisija var, tostarp ņemot vērā pušu rakstveida un mutvārdu apsvērumus, vai nu atteikties no dažiem vai pat visiem iebildumiem, kas pret tām vērsti, un tādējādi grozīt tās nostāju tām par labu, vai, tieši pretēji, izlemt pievienot jaunus iebildumus, ja tā sniedz attiecīgajiem uzņēmumiem iespēju paust savu nostāju šajā ziņā.

Runājot par tiesību uz aizstāvību izmantošanu saistībā ar naudas sodu noteikšanu, Komisija ir izpildījusi pienākumu ievērot attiecīgo uzņēmumu tiesības tikt uzklausītiem, ja paziņojumā par iebildumiem skaidri ir norādījusi, ka izvērtēs to, vai attiecīgajiem uzņēmumiem ir jāpiemēro naudas sodi, un ir paudusi galvenos faktiskos un juridiskos apstākļus, kuru dēļ varētu būt jāpiemēro naudas sods, kā, piemēram, iespējami izdarītā pārkāpuma smagumu un ilgumu un pārkāpuma izdarīšanu “ar nodomu vai aiz neuzmanības”. Šādā veidā Komisija uzņēmumiem norāda apstākļus, kuri ir nepieciešami, lai tiesības uz aizstāvību izmantotu ne tikai attiecībā uz pārkāpuma izdarīšanas fakta konstatējumu, bet arī pret naudas soda noteikšanu.

Visbeidzot, ja Komisija norāda paziņojumā par iebildumiem vai jebkurā citā vēlākā dokumentā, kura mērķis ir sniegt apsūdzētajiem uzņēmumiem iespēju efektīvi uzzināt rīcību, kurā tie tiek vainoti, ka pārkāpums vēl nav beidzies, tā var ņemt vērā naudas soda summas aprēķināšanai laiku, kas pagājis no paziņojuma par iebildumiem un lēmuma, ar kuru izbeidz administratīvo procedūru, pieņemšanas, ar nosacījumu, ka tā izvirza vienīgi faktus, par kuriem ieinteresētajām personām ir bijusi iespēja sniegt paskaidrojumus.

No tā izriet, ka, ņemot vērā naudas sodu un kavējuma naudu īpašību un mērķu kopumu, iepriekš minētie apsvērumi pilnībā attiecas uz kavējuma naudām, kas uzliktas saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 24. pantu.

(sal. ar 182.–187. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 184. un 191. punktu)

8.      Saistībā ar kavējuma naudas aprēķināšanas metodi Savienības tiesas neierobežotās kompetences, kas tai ir atzīta EKL 229. pantā un Regulas Nr. 1/2003 31. pantā, īstenošana var pamatot, ka tiek iesniegta un ņemta vērā papildu informācija, kuras norādīšana lēmumā netiek prasīta saskaņā ar pienākumu norādīt pamatojumu, kurš paredzēts EKL 253. pantā.

(sal. ar 217. un 222. punktu)

9.      Lai gan Komisija saskaņā ar lis pendens, ņemot vērā pienākumu, kas noteikti lēmumā, ar kuru konstatēts konkurences tiesību pārkāpums un noteikti rīcības pasākumi, raksturu un sekas, kas varētu izrietēt no iespējamās atcelšanas, ir ļāvusi attiecīgajam uzņēmumam šajā laikā īstenot praksi, kurai var būt pret konkurenci vērstas sekas, kuras novērst ir minētā lēmuma mērķis, šo apstākli Savienības tiesa var ņemt vērā saistībā ar kavējuma naudas summas noteikšanu, izmantojot savu neierobežoto kompetenci, kas tai ir atzīta Regulas Nr. 1/2003 31. pantā.

(sal. ar 226. punktu)