PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2007. gada 12. septembrī (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas trīsdimensiju preču zīmes, kas ir mikrofona galviņas formā, reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamatojums – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts
Lieta T‑358/04
Georg Neumann GmbH, Berlīne (Vācija), ko pārstāv R. Boms [R. Böhm], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību, kas celta par ITSB Apelāciju otrās padomes 2004. gada 17. jūnija lēmumu (lieta R 919/2002‑2), ar ko noraidīts pieteikums par trīsdimensiju apzīmējuma, kas ir mikrofona galviņas formā, kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs Dž. D. Kuks [J. D. Cooke], tiesneši R. Garsija‑Valdekasass [R. García‑Valdecasas] un I. Labucka,
sekretāre K. Andova [K. Andová], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 30. augustā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 5. janvārī,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 1. aprīlī,
pēc tiesas sēdes 2006. gada 28. novembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1996. gada 9. decembrī prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Preču zīme, kuru lūdza reģistrēt, ir trīsdimensiju formā, kas attēlota šādi:
3 Minēto preču zīmi veido forma, ko pieņemts saukt par mikrofona galviņu, kas pārklāj un aizsargā mikrofona kapsulu, kura atrodas stieņa, kurā paslēpti elektroniskie komponenti un kas palīdz turēt mikrofonu, galā.
4 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 9. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam – “mikrofoni, it īpaši studijas mikrofoni, mikrofoni ar kondensatoriem, mikrofoni ar spiediena gradientu un to sastāvdaļas (ietilpst 9. klasē)”.
5 Prasītāja lūdza atzīt 1996. gada 10. jūnija Vācijas preču zīmes Nr. 39625644 pieteikuma un tās 1996. gada 18. septembra reģistrācijas prioritāti.
6 Ar 2001. gada 28. novembra vēstuli pārbaudītājs informēja prasītāju, ka tās preču zīmi nevar reģistrēt, motivējot ar to, ka tai nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Pārbaudītāja iebildumiem bija pievienoti līdzīgu mikrofonu, ko ražoja un pārdeva citas sabiedrības, attēli. Tā kā prasītāja atteicās no savām tiesībām iesniegt citus apsvērumus, pārbaudītājs ar 2002. gada 6. septembra lēmumu atstāja spēkā savus iebildumus un noraidīja reģistrācijas pieteikumu.
7 2002. gada 6. novembrī prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību par šo lēmumu, atsaucoties uz faktu, ka atsevišķus līdzīga veida mikrofonus, uz kuriem savos iebildumos atsaucās pārbaudītājs, ražoja konkurējošie uzņēmumi, kuri prasītājas veikto pasākumu rezultātā bija pārtraukuši tos ražot un tirgot. Turklāt tā norādīja, ka citi konkurējošie uzņēmumi, kas tirgoja līdzīgas koncepcijas mikrofonus, bija no Tālajiem Austrumiem un ražoja zemas kvalitātes preces, kuras tieši nekonkurēja ar tās precēm. Prasītāja arī uzsver, ka ierobežota patērētāju grupa, kurai paredzētas attiecīgās preces, uztvertu, ka īpašajai mikrofona formai nav funkcionālas nozīmes un ka šī forma, būdama estētisku elementu kombinācija, rada vienota kopuma iespaidu, iespiežoties atmiņā. Tā arī norādīja, ka forma, kas veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, jau tikusi reģistrēta Amerikas Savienotajās Valstīs.
8 ITSB Apelāciju otrā padome ar 2004. gada 17. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) atstāja spēkā pārbaudītāja lēmumu. Tā uzskatīja, ka mikrofona galviņu veidojošie elementi bija parasti un ka neviens papildu elements tai neļāva redzami atšķirties no visām parastajām formām tādējādi, ka tā vienīgi savas formas dēļ varētu iespiesties atmiņā un tikt identificēta kā noteikta uzņēmuma prece. Tādēļ tā atzina, ka šīs preču zīmes reģistrācija bija eventuāli iespējama tikai sakarā ar atšķirtspēju, kas iegūta tās izmantošanas rezultātā, bet ka prasītāja tomēr nebija atsaukusies uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktu. Apelāciju padome ņēma vēra arī faktu, ka prasītāja bija sekmīgi aizkavējusi konkurējošos uzņēmumus tirgot līdzīga dizaina mikrofonus, tomēr uzskatīja, ka šo uzņēmumu izvēlētā rīcība nebija pietiekama, lai piešķirtu reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei atšķirtspēju.
Lietas dalībnieku prasījumi
9 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
10 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 Vēstulē, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegta 2005. gada 28. janvārī, kā arī replikas rakstā prasītāja lūdza veikt procesa organizatoriskos pasākumus un pierādījumu savākšanas pasākumus ar mērķi konstatēt, ka konkrētā sabiedrības daļa bija pieradusi uzlūkot mikrofona galviņai piešķirto formu kā izcelsmes norādi un ka tā tas bija attiecībā uz konkrēto formu, kurai piešķirtais izskats to atšķīra no parastajām formām.
Juridiskais pamatojums
Lietas dalībnieku argumenti
12 Prasītāja, izvirzot savu vienīgo pamatu, norāda, ka Apelāciju padome pārkāpa Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, veicot kļūdainu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas vērtējumu.
13 Pirmkārt, tā uzsver, ka Apelāciju padome pieļāva tiesību kļūdu, ignorējot faktu, ka izskatāmajā lietā konkrētā sabiedrības daļa pievērš īpašu vērību mikrofona galviņām piešķirtajai formai un detalizēti uztver piešķirtā izskata – kas nezinātājam var šķist kā tāds, ko nosaka ierīces raksturs, – īpatnības, kas individualizē un ļauj identificēt šo mikrofonu izcelsmi. Tas tā esot trīs iemeslu dēļ.
14 Pirmkārt, ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertās preces esot augstvērtīgi mikrofoni, it īpaši studijai paredzētie mikrofoni, par ko liecinot arī fakts, ka, lai tos aizsargātu, tiem pievienota mikrofona galviņa. Tādēļ runa nav par parastiem izstrādājumiem, bet dārgiem augstas tehnoloģijas instrumentiem, kam šī iemesla dēļ tiek pievērsta īpaša uzmanība.
15 Šajā sakarā norādot, ka “mikrofoni, attiecībā uz kuriem pieteica konkrēto preču zīmi, faktiski ir vienīgi augstas kvalitātes un augstā līmenī izgatavoti studijas mikrofoni”, prasītāja savā replikas rakstā lūdza turpmāk ierobežot preču sarakstu līdz “studijas mikrofoniem un to sastāvdaļām (ciktāl tie ietilpst 9. klasē)”.
16 Otrkārt, prasītāja uzsver, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes spēja atšķirt preces, ko tā apzīmē, no citu ražotāju precēm, ir jāvērtē attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu. Tā norāda, ka Apelāciju padome to ir pareizi definējusi un ka reģistrācijas pieteikumā norādītās preces neapšaubāmi ir paredzētas profesionāļiem un akustikas speciālistiem, kuriem mikrofoni ir būtisks darba līdzeklis un kuriem tādēļ viņi pievērš īpašu uzmanību.
17 Treškārt, konkrētajai formai kā tādai neesot paredzēts veikt nekādu funkciju un tādēļ varētu būt, ka tai piešķir īpašu izskatu, kurš to izceļ. Turklāt mikrofona galviņa, kuras forma veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, skaidri atšķiroties no pārējā mikrofona un tās izvirzījums automātiski piesaistot novērotāja uzmanību, jo vairāk tāpēc, ka mikrofona veidolā neesot ietverts neviens cits elements, kas to izceļ.
18 Ņemot vērā šos apstākļus, prasītāja uzskata, ka “vispārējiem principiem, kas balstīti uz pieredzi saistībā ar to, kā patērētājs uztver preces formu”, uz kuriem ITSB atsaucas savā atbildes rakstā, izskatāmajā lietā nav nekādas nozīmes. Apstrīdētā lēmuma 23. punktā norādītais princips, saskaņā ar kuru trīsdimensiju preču zīmes, ko veido pašas preces forma, gadījumā konkrētās sabiedrības daļas uztvere nav noteikti tāda pati kā vārdiskas, grafiskas vai trīsdimensiju preču zīmes, ko neveido preces forma, gadījumā, esot atkarīgs no konkrētās sabiedrības daļas un tās uzmanības pakāpes. Turklāt atšķirībā no izskatāmās lietas, apstrīdētā lēmuma 23. punktā norādītajā lietā, kas bija pamatā Pirmās instances tiesas 2001. gada 19. septembra spriedumam lietā T‑337/99 Henkel/ITSB (Apaļa sarkana un balta tablete) (Recueil, II‑2597. lpp.), runa esot bijusi par parasta patēriņa precēm, kas paredzētas visiem gala lietotājiem, un šī iemesla dēļ reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēja šajā lietā esot jāvērtē, “ņemot vērā samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja iespējamo uzmanību” (spriedums iepriekš minētajā lietā “Apaļa sarkana un balta tablete”, 47. punkts).
19 Šajā sakarā un, pamatojot savu lūgumu par procesa organizatoriskajiem pasākumiem un pierādījumu savākšanas pasākumiem (skat. iepriekš 11. punktu), prasītāja tiesas sēdē norādīja, ka jautājumu par konkrētās sabiedrības daļas uztveri izskatāmajā lietā varētu izlemt eksperti, proti, skaņas speciālisti.
20 Otrkārt, prasītāja norāda, ka Apelāciju padome balstīja savu vērtējumu uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes īpašību nepilnīgu un neprecīzu analīzi. Prasītāja pievienojas Apelāciju padomes viedoklim par to, ka mikrofona galviņa, kuras forma veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, salīdzinājumā ar daudzām citām mikrofonu galviņām sastāv no apaļa riņķa uz aizsargrežģa pamata, režģī ietvertas mikrofona kapsulas un ietvara, kas to pārklāj perpendikulāri apaļajam riņķim (apstrīdētā lēmuma 25. punkts). Tomēr tā apstrīd apgalvojumu, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei “neesot nekādu papildu elementu, kurus var uzskatīt par pārsteidzošiem, īpašiem vai oriģināliem un kuri tai varētu piešķirt spēju acīmredzami atšķirties no parastas un bieži sastopamas formas tādējādi, ka tā vienīgi savas formas dēļ varētu iespiesties atmiņā un tikt identificēta nevis kā jebkura mikrofona galviņa, bet kā tāda, ko ražojis konkrēts uzņēmums” (apstrīdētā lēmuma 25. punkts).
21 Režģa simetriskie saplacinājumi no vienas un no otras ietvara puses veidojot “identificējošu nospiedumu”. Korpusā (režģī) veiktā daļēja virsmas griezuma, kas būtībā ir cilindrisks, dēļ katrai virsmai esot neparastu, daļēji hiperbolisku elipšu forma, kas esot redzamas priekšplānā un attiecīgi esot nekavējoši acīmredzamas (skat. ilustrāciju, kas attēlota iepriekš 2. punktā, augšējais attēls pa kreisi). Turklāt saplacinājumi esot perpendikulāri un skaidri acīmredzami no sāna (skat. ilustrāciju, kas attēlota iepriekš 2. punktā, apakšējais attēls pa labi).
22 Mikrofona galviņa, kuras forma veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ievērojami atšķiras arī no parastajām un tradicionālajām mikrofonu galviņām, kurām ir cilindriska vai sfēriska forma. Prasītāja turklāt norāda, ka šo formu prasītājai laikā no 1960. līdz 1964. gadam bija izstrādājis Vilhelms Brauns‑Feldvegs [Wilhelm Braun‑Feldweg], pazīstams rūpnieciskais dizainers, Berlīnes augstākās tēlotājmākslas skolas rūpnieciskā dizaina profesors.
23 Treškārt, prasītāja apstrīd mikrofonu paraugu, uz ko savos 2001. gada 28. novembra iebildumos atsaucas pārbaudītājs, atbilstību. Attiecībā uz mikrofoniem, kam ir tāda pati galviņa kā mikrofonam, kura forma veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, tā norāda, ka tās rīcības rezultātā minēto mikrofonu ražotāji bija spiesti atteikties no to ražošanas un tirgošanas, kā prasītāja to arī norādīja procesā Apelāciju padomē.
24 Šajā kontekstā neesot nozīmes tam, vai šo atteikšanos izraisīja tiesības, kuras tai izriet no savas Vācijas preču zīmes (kuras atšķirtspēja esot tikusi atzīta par pietiekamu), kas atbilst reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, vai minētās preču zīmes izmantošana, ko veica prasītāja (Vācijas likuma par preču zīmēm 4. panta 2. punkta izpratnē), vai no konkurences tiesībām izrietoša iemesla dēļ. Izšķirošais esot tas, ka trešo personu īstenotā izmantošana, uz ko atsaucas pārbaudītājs, vairs neeksistē un attiecīgi nevar kaitēt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējai. Tādēļ konstatējumam, ko Apelāciju padome izdarīja apstrīdētā lēmuma 29. punktā, neesot priekšmeta.
25 Ceturtkārt, prasītāja tiesas sēdē arī norādīja, ka apstrīdētais lēmums ir kļūdains no tiesību viedokļa tādēļ, ka tas balstīts uz apsvērumiem, kurus Tiesa ir noraidījusi spriedumā, kas pieņemts pēc prasības pieteikuma iesniegšanas izskatāmajā lietā. Lai atteiktu pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, motivējot ar to, ka tai nav atšķirtspējas, Apelāciju padome, apstrīdētā lēmuma 22. punktā citējot 36. punktu no Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. jūlija sprieduma lietā T‑323/00 SAT.1/ITSB (“SAT.2”) (Recueil, II‑2839. lpp.), esot apstiprinājusi, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b)–e) apakšpunktā norādītajiem absolūtiem atteikuma pamatojumiem ir vispārējās nozīmes interešu mērķis, kas prasa, lai visi var brīvi izmantot minētajās normās paredzētos apzīmējumus, un ka izrādījās nepieciešams nepieļaut ekskluzīvu tiesību radīšanu apzīmējumam, kurš, lai nepieļautu prettiesiskas konkurences priekšrocības sniegšanu vienam tirgus dalībniekam, ir jāatstāj pieejams brīvai izmantošanai visiem. Tādējādi ar 2004. gada 16. septembra spriedumu lietā C‑329/02 P SAT.1/ITSB (Krājums, I‑8317. lpp.) Tiesa esot atcēlusi iepriekš minēto spriedumu, uzskatot, ka Pirmās instances tiesas sprieduma 36. punktā minētais kritērijs nebija atbilstošs, lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
26 ITSB uzskata, ka Apelāciju padome pamatoti noraidīja mikrofona galviņas formas reģistrācijas pieteikumu, motivējot ar to, ka tai nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
27 Pirmkārt, attiecībā uz prasītājas argumentāciju, saskaņā ar kuru sabiedrības daļa, ko veido skaņas speciālisti, pretēji ikdienas patērētājiem ierasti uztvertu mikrofona formu kā izcelsmes norādi, ITSB uzsver, ka patiesībā runa ir par faktu argumentu, kas ir pretrunā tādiem Kopienu judikatūrā izskaidrotiem vispārējiem principiem, kuri balstīti uz pieredzi par to, kā patērētājs uztver preces formu. Tādēļ ITSB uzskata, ka šis apgalvojums neatbilst īstenībai. Turklāt tiesas sēdē ITSB norādīja, ka prasītāja pamato savu argumentāciju ar studijas mikrofoniem, lai gan reģistrācijas pieteikumā norādītais preču apraksts ir plašāks un netika ierobežots.
28 Visbeidzot, ITSB apstrīd apgalvojumu, saskaņā ar kuru no metāla stieplēm veidotā režģa saplacinājumi mikrofoniem esot neparasts elements.
29 Šajā sakarā tas norāda, ka, izņemot prasītājas agrākās valsts reģistrācijas un pret konkurentiem ierosinātās tiesvedības, lai izbeigtu kaitējumu tiesībām, kuras tai izriet no minētajām reģistrācijām, prasītāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas varētu apstrīdēt pārbaudītāja konstatējumu, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktā forma ir parasta. Tādējādi ITSB uzskata, ka tiesvedību uzsākšana ir maznozīmīga attiecībā uz tirgus situāciju un vēl jo mazāk tā ļauj izveidot viedokli par patērētāju iespējamo uztveri. Tas norāda – tāpat kā valsts reģistrācija nevar būt saistoša ITSB, kad tas veic savu izvērtējumu, atšķirtspējas vērtējumu nevar ietekmēt to darbību rezultāti, kas izriet no tiesvedībām saistībā ar preču viltošanu, pamatojoties uz valsts tiesībām.
30 Turklāt ITSB uzsver, ka prasītājas argumentācija acīmredzami attiecas tikai uz Vāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm, turpretim pārbaudītāja konstatējums ir attiecināms uz visu Eiropas Savienību tādēļ, ka var pieņemt, ka minētie konkurenti tirgo savas preces arī Francijā, Apvienotajā Karalistē, kā arī citās dalībvalstīs.
31 Runājot par argumentu saistībā ar dizaineru Braunu‑Feldvegu, kurš izstrādāja reģistrācijai pieteikto formu, ITSB uzver, ka Pirmās instances tiesā to izvirzīja pirmoreiz. Katrā ziņā ITSB uzskata – fakts, ka konkrētajam Braunam‑Feldvegam izdevās izstrādāt augstas tehnoloģijas produktu, “kas atbilst labākajiem kritērijiem”, apliecina formas, kuru lūdza reģistrēt, estētisko nozīmīgumu, bet nekādā ziņā ne tās atšķirtspēju preču zīmju tiesību izpratnē. To turklāt jau esot atzinusi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 25. punktā, kurā tā piekrita, ka patērētājs var uztvert mikrofona dizainu kā estētisku, lai gan tam nav atšķirtspējas.
Pirmās instances tiesas vērtējums
32 Ir jāatgādina, ka preču zīmes atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, kā tādus, kurus piegādā noteikts uzņēmums, un tātad atšķirt šīs preces vai šos pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem (skat. Tiesas 2004. gada 7. oktobra spriedumu lietā C‑136/02 P Mag Instrument/ITSB, Krājums, I‑9165. lpp., 29. punkts un tajā minētā judikatūra). Tā ir jāizvērtē, pirmkārt, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, saistībā ar kuriem ir pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas, ko veido samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs minēto preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājs, uztveri (skat. Tiesas 2006. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑24/05 P Storck/ITSB, Krājums, I‑5677. lpp., 23. punkts un tajā minētā judikatūra).
Par attiecīgajām precēm
33 No argumentiem, kurus prasītāja izvirzīja procesā Pirmās instances tiesā, izriet, ka tā uzskata, ka preces, attiecībā uz kurām ir jāizvērtē reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēja, ir vienīgi augstvērtīgi mikrofoni un it īpaši studijas mikrofoni. Tomēr, ņemot vērā iepriekš 4. punktā norādīto preču sarakstu, šo tēzi nevar atbalstīt. Tas, ka preču aprakstā ir lietoti vārdi “it īpaši”, ļauj spriest, ka studiju mikrofoni, mikrofoni ar kondensatoriem un mikrofoni ar spiediena gradientu ir minēti tikai kā piemēri un ka preču sarakstā ir norādīti mikrofoni vispār.
34 Šajā sakarā ir iespējams, ka prasītāja ražo vienīgi augstas kvalitātes un augstvērtīgus mikrofonus, kurus attiecīgi pērk vienīgi profesionāļi un akustikas speciālisti. Tomēr, kā tas arī izriet no Pirmās instances tiesas judikatūras, apstākļi, kas ir ārpus Kopienas preču zīmes piešķirto tiesību apjoma, tādi kā pārdošanas koncepcija un it īpaši attiecīgās preces cena, nav reģistrācijas priekšmets un attiecīgi nevar tikt ņemti vērā, izvērtējot preču zīmes atšķirtspēju (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 30. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T‑324/01 un T‑110/02 Axions un Belce/ITSB (Brūnas krāsas un zeltīta stieņa formas cigārs), Recueil, II‑1897. lpp., 36. punkts un tajā minētā judikatūra).
35 No lietas materiāliem neizriet, ka reģistrācijas pieteikumā norādīto preču augstā kvalitāte vai augstā vērtība būtu elementi, kurus obligāti nosaka šo preču (proti, mikrofonu) raksturs vai forma, kurā veidota reģistrācijai pieteiktā preču zīme, kā tā ir attēlota iepriekš 2. punktā. Gluži pretēji, prasītājas atsauce, saskaņā ar ko mikrofona galviņas piestiprināšanas fakts liecina, ka tas ir augstvērtīgs mikrofons, ir pretrunā argumentiem, ko tā izvirzīja procesā Apelāciju padomē, saskaņā ar kuriem konkrēti līdzīgas koncepcijas mikrofoni ir zemas kvalitātes un tieši nekonkurē ar prasītājas precēm. Tāpat arī no lietas materiāliem neizriet, ka formu, kas veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, var piestiprināt vienīgi pie studijas mikrofoniem. Gluži pretēji, prasītāja apstiprina, ka tā pati par sevi neveic nekādu funkciju.
36 Turklāt Pirmās instances tiesa uzskata, ka nav pamata pievienoties prasītājas replikas rakstā pakārtoti izteiktajam lūgumam par reģistrācijas pieteikumā, kas aprakstīts iepriekš 4. punktā, norādīto preču saraksta ierobežošanu “līdz studijas mikrofoniem un to sastāvdaļām”. Pirmās instances tiesa uzskata, ka šī lūguma mērķis ir mainīt konkrēto sabiedrības daļu, attiecībā uz kuru Apelāciju padome analizēja reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, un līdz ar to mērķis noteikti ir mainīt tiesvedības apjomu. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 135. panta 4. punktam lietas dalībnieki procesuālajā rakstā nevar grozīt Apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu. Pirmās instances tiesai, izskatot šo strīdu, ir jāpārbauda Apelāciju padomju lēmumu tiesiskums (Pirmās instances tiesas 2002. gada 9. oktobra spriedums lietā T‑173/00 KWS Saat/ITSB (Oranžās krāsas nianse), Recueil, II‑3843. lpp., 13. punkts, un 2005. gada 21. aprīļa spriedums lietā T‑164/03 Ampafrance/ITSB – Johnson & Johnson (“monBeBé”), Krājums, II‑1401. lpp., 20. un 21. punkts).
37 Līdz ar to reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē attiecībā uz iepriekš 4. punktā minētajā sarakstā norādītajām precēm.
Par konkrēto sabiedrības daļu
38 Attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu ir jākonstatē, ka attiecīgās preces principā nav paredzētas plašai sabiedrībai, bet ierobežotam patērētāju lokam. Līdz ar to ir jāpieņem definīcija, ko Apelāciju padome formulēja apstrīdētā lēmuma 24. punktā un ko prasītāja nav apstrīdējusi, saskaņā ar kuru attiecīgās preces paredzētas “ierobežotai personu grupai, kurai ir īpašas zināšanas mikrofonu jomā”.
39 Tomēr, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus par attiecīgajām precēm, šī definīcija nav jāsaprot kā tāda, kas paredz “vienīgi profesionāļus, it īpaši skaņas tehniķus, kuriem mikrofons ir darba rīks”, kā to apgalvo prasītāja. Faktiski mikrofoni, ja tos izprot bez ierobežojumiem, kurus prasītāja lūgusi savā replikas rakstā, noteikti attiecas uz plašāku sabiedrību, proti, arī uz patērētajiem, kuri tos neizmanto profesionālos nolūkos.
40 Turklāt ir jāatgādina, ka konkrētās sabiedrības daļas uztveri attiecībā uz preču zīmi ietekmē tās uzmanības līmenis, kas var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 26. punkts). Izskatāmajā lietā var pieņemt, ka, tā kā mikrofoni ir mazāk izmantoti priekšmeti un ar lielāku vērtību nekā parasta patēriņa preces, sabiedrības daļas uzmanības pakāpe attiecīgo preču izvēles brīdī var būt augstāka.
Par atšķirtspēju
41 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru trīsdimensiju preču zīmju, ko veido pašas preces forma, atšķirtspējas vērtējuma kritēriji nav atšķirīgi no tiem, ko piemēro citām preču zīmju kategorijām (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Storck/ITSB, 24. punkts un tajā minētā judikatūra). Attiecīgi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē attiecībā uz iepriekš 32. punktā minētajiem kritērijiem.
42 Tomēr, piemērojot šos kritērijus, konkrētās sabiedrības daļas uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces forma, ne vienmēr ir tāda pati kā sastopoties ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kurš nav atkarīgs no apzīmēto preču veidola. Vidusmēra patērētāji nav pieraduši spriest par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iepakojuma formu, bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Storck/ITSB, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).
43 Pastāvot šiem apstākļiem, atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir tikai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no nozarē pastāvošas normas vai ieražas un kura šī fakta dēļ var pildīt būtisko izcelsmes norādes funkciju (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Storck/ITSB, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).
44 Izskatāmajā lietā vispirms ir jāpārbauda argumenti saistībā ar to, ka konkrētā sabiedrības daļa varētu veltīt pastiprinātu interesi mikrofona galviņu formām kā izcelsmes norādei.
45 Šajā sakarā, pirmkārt, ir jākonstatē, ka, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Apelāciju padome nav pieļāvusi nekādu tiesību kļūdu, apstrīdētā lēmuma 23. punktā atgādinot, ka konkrētās sabiedrības daļas uztvere attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces izskats, noteikti nav tāda pati kā attiecībā uz vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kurš nav atkarīgs no tā apzīmētās preces izskata. Šādi Apelāciju padome nekādi nav uzskatījusi, ka patērētājam būtībā ir vienaldzīga forma kā preces izcelsmes norāde vai ka mikrofona galviņas formai nekad nevar būt atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
46 Otrkārt, attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas uztveri izskatāmajā lietā, Pirmās instances tiesa uzskata, ka nepietiek vienīgi ar apstākli, ka attiecīgo preču vidusmēra patērētājs ir pieredzējis un apveltīts ar augstu uzmanības pakāpi, lai konstatētu, ka tas ir pieradis šo preču formā saskatīt izcelsmes norādi. Ja ir iespējams pieņemt, ka šī sabiedrības daļa veltīs lielāku uzmanību preces dažādajām tehniskajām vai estētiskajam detaļām, tas automātiski nenozīmē, ka tā uztvers tās kā tādas, kam ir preču zīmes funkcija. Līdz ar to Pirmās instances tiesa šajā sakarā norāda, ka prasītāja neizvirza nevienu konkrētu pierādījumu, ar ko var konstatēt, ka attiecīgajā nozarē pastāv prakse diferencēt dažādu ražotāju preces atkarībā no to formas. Bez tādiem pierādījumiem arguments, saskaņā ar kuru mikrofona galviņas formas ir īpaši labi piemērotas attiecīgo preču individualizēšanai, arī nav pietiekams.
47 Ir jāpiebilst, ka, pat ja attiecīgo preču vidusmēra patērētājs pilnībā spēj uztvert mikrofonu galviņas kā to izcelsmes norādi, šis konstatējums nenozīmē, ka katrai mikrofona galviņas formai piemīt atšķirtspēja, kas vajadzīga, lai to reģistrētu kā Kopienas preču zīmi. Lai secinātu, ka šādā gadījumā reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir atšķirtspēja, vēl būtu jāpārbauda, vai konkrētajai formai piemīt pietiekamas īpatnības, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 24. novembra spriedumu lietā T‑393/02 Henkel/ITSB (Balta un caurspīdīga flakona forma), Krājums, II‑4115. lpp., 34. punkts un tajā minētā judikatūra).
48 Saistībā ar jautājumu par to, vai reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir vai nav atšķirtspēja, ir jāņem vērā tās radītais kopējais iespaids, kas nav nesaderīgi ar secīgu dažādo elementu, kuru izmanto šīs preču zīmes attēlošanai, pārbaudi. Pēc būtības, veicot visaptverošu vērtējumu, varētu būt lietderīgi pārbaudīt katru attiecīgās preču zīmes sastāvdaļu (skat. Tiesas 2005. gada 30. jūnija spriedumu lietā C‑286/04 P Eurocermex/ITSB, Krājums, I‑5797. lpp., 22. un 23. punkts un tajos minētā judikatūra).
49 Saskaņā ar prasītājas veikto reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstu, kas, ņemot vērā iepriekš 2. punktā esošo attēlu, šķiet precīzs, minētajai preču zīmei ir raksturīgi šādi elementi:
– apaļš metāla riņķis;
– apaļajam riņķim perpendikulārs metāla ietvars;
– divas režģī esošas galviņu puses, kas atrodas viena otrai pretī;
– divi viens pret otru vērsti galviņu pušu saplacinājumi, kas atrodas uz daļēji hiperbolisku elipšu formas bumbiņas.
50 Lai gan prasītāja piekrīt Apelāciju padomei attiecībā uz faktu, ka trīs pirmie iepriekš minētie elementi raksturīgi arī daudzām citām mikrofona galviņām, tā apgalvo, ka mikrofona galviņa, kas veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ļoti zīmīgi atšķiras no šīm parastajām mikrofona galviņām simetrisko režģa saplacinājumu, kas atrodas ietvaram vienā un otrā pusē, dēļ. Saistībā ar korpusā (režģī) veikto daļēju virsmas griezumu, kas būtībā ir cilindrisks, katrai virsmai esot neparastu, daļēji hiperbolisku elipšu forma, kas skaidri redzama priekšplānā un arī no sāniem, un veidojot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “identificējošu nospiedumu”. Tā norāda, ka Apelāciju padome neņēma vērā šo raksturojumu un attiecīgi balstīja savu atšķirtspējas vērtējumu uz konkrētās preču zīmes nepilnīgu analīzi.
51 Šajā sakarā ir jākonstatē, ka Apelāciju padome savā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sastāvdaļu aprakstā, kas veikts apstrīdētā lēmuma 25. punktā, neminēja režģa saplacinājumus. Tomēr no šī punkta izriet arī, ka tā balstīja savu secinājumu, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nebija nekādu papildu elementu, kas to darītu par atmiņā paliekošu un noteikta uzņēmuma preci identificējošu, uz pārbaudītāja veikto dokumentu pārbaudi.
52 Apelāciju padomes lietas materiālu izpēte apstiprina, ka daudzām mikrofona galviņām, uz kurām atsaucas pārbaudītājs, raksturīgi tādi režģa saplacinājumi, ka to virsmai ir “daļēji hiperbolisku elipšu” forma. Turklāt pati prasītāja piekrīt, ka pārbaudītāja sniegto piemēru vidū bija “analogas” vai “līdzīgas” formas mikrofonu galviņas. Tāpat no Apelāciju padomes lietas materiāliem izriet, ka pasākumu, kurus prasītāja veica attiecībā uz noteiktiem uzņēmumiem, pamatā bija fakts, ka tie ražoja vai tirgoja mikrofona galviņas, kuru dizainam ir identiskas vai gandrīz identiskas īpašības kā tām, kas veido prasītājas preču zīmi.
53 Pastāvot šādiem apstākļiem, Pirmās instances tiesa uzskata, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sastāvdaļu nepilnīgais apraksts neatspēko iepriekš minēto Apelāciju padomes secinājumu. Katrā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 jēgu, reģistrācija var notikt vienīgi, pamatojoties uz pieteicēja ITSB iesniegto reģistrācijas pieteikumu un šī pieteikuma robežās. No tā izriet, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstam, ko veica Apelāciju padome, nav nozīmes, veicot attiecīgās formas atšķirtspējas pārbaudi tādēļ, ka pārbaudes priekšmetam ir jābūt vienīgi formai, kas attēlota iepriekš 2. punktā (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 30. novembra spriedumu lietā T‑12/04 Almdudler‑Limonade/ITSB (Limonādes pudeles forma), Krājumā nav publicēts, 42. punkts, un 2006. gada 31. maija spriedumu lietā T‑15/05 De Waele/ITSB (Cīsiņa forma), Krājums, II‑1511. lpp., 36. punkts).
54 Ir jāatzīmē, ka, izņemot režģa saplacinājumus daļēji hiperbolisku elipšu formā, prasītāja nesniedza nekādu raksturojumu preču zīmi veidojošajai formai, kas, aplūkota atsevišķi vai kopā ar citām, ļautu konkrētajai sabiedrības daļai atšķirt prasītājas preces no citu uzņēmumu precēm. Pirmās instances tiesai no tā ir jāsecina, ka iespējamās atšķirības, kas pastāv starp formu, kura veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, un Apelāciju padomes lietas materiālos esošajiem mikrofoniem, kam raksturīgi režģa saplacinājumi daļēji hiperbolisku elipšu formā, nebūtu tādas, kas piesaistītu konkrētās sabiedrības daļas uzmanību kā attiecīgās preces izcelsmes norāde. Turklāt, ņemot vērā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un citu analizēto formu līdzības pakāpi, šo secinājumu neatspēko fakts, ka konkrētā sabiedrības daļa, izvēloties attiecīgās preces, var izrādīt augstu uzmanības pakāpi.
55 Turklāt šo secinājumu vēl jo mazāk var atspēkot fakts, ka mikrofona galviņas forma, kas veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, pati par sevi neveic nekādu funkciju. Ciktāl konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumu kā preces vai pakalpojuma komerciālās izcelsmes norādi, fakts, ka minētais apzīmējums bez šīs komerciālās izcelsmes norādes funkcijas vienlaikus veic vai neveic citu, piemēram, tehnisku funkciju, neietekmē tā atšķirtspēju (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “Oranžās krāsas nianse”, 30. punkts).
56 Attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktā preču zīme zīmīgā veidā atšķiras no parastajām un tradicionālajām mikrofonu galviņas formām, kurām ir cilindriska vai sfēriska virsma, ir jākonstatē, ka Apelāciju padomes definētajai konkrētajai sabiedrības daļai, kurai piemīt īpašas zināšanas attiecīgajā nozarē, būs pazīstamas ne vien konkrētās preces parastās un tradicionālās formas, bet arī mazāk tipiskas formas, kuras nezinātājam varētu šķist neparastas. Tādējādi Pirmās instances tiesa uzskata, ka Apelāciju padomes lietas materiālos esošie piemēri no tiesību viedokļa pietiekami pierāda, ka konkrētā sabiedrības daļa ir pieradusi, ka pastāv tādas mikrofonu galviņas, kurām ir dots šis raksturojums, ko prasītāja uzskata par “identificējošu nospiedumu” un attiecīgi pie tā, ka šis mikrofona galviņu veids ir tirgus norma vai ieradums.
57 Tomēr ir jāatgādina, ka prasītāja apstrīd pārbaudītāja piemēru atbilstību. Tā norāda, ka mikrofonu, uz kuriem atsaucas pārbaudītājs un kuriem ir tāda pati galviņa kā tam, kura forma veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ražotāji tika piespiesti atteikties no to ražošanas un tirgošanas, kā prasītāja arī norādīja procesā Apelāciju padomē. Tā kā izmantošana, uz ko atsaucas pārbaudītājs, vairs neeksistē, tā nevarētu kaitēt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējai.
58 Šajā sakarā Pirmās instances tiesa, pirmkārt, uzskata, ka prasītājas atsauces uz faktiem nav pietiekami pierādītas no tiesību viedokļa. Kā to tiesas sēdē norādīja arī ITSB, no rakstveida paziņojuma, kurā izklāstīts apelācijas pamatojums, vai no tā pielikumiem neizriet, ka sekmīgi tika veikti aizsardzības pasākumi attiecībā uz visām pārbaudītāja norādītajām analogajām formām. It īpaši saistībā ar mikrofonu Røde šķiet, ka aizsardzības pasākumi tika veikti vienīgi attiecībā uz Kotec Music Electronic – šo preču izplatītāju Vācijā.
59 Otrkārt, ir jākonstatē, ka no Apelāciju padomes lietas materiāliem izriet, ka prasītāja veica aizsardzības pasākumus attiecībā uz konkrētām analogām formām pēc reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma. Pastāvot šiem apstākļiem, minēto formu piemēru atbilstības noraidīšana tā iemesla dēļ, ka prasītājas konkurenti esot atteikušies no to izmantošanas, varētu novest pie preču zīmes, kurai reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī nav raksturīgās atšķirtspējas, reģistrācijas. Tomēr šādu iznākumu nevar akceptēt (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 6. marta spriedumu lietā T‑128/01 DaimlerChrysler/ITSB (Radiatora režģis [“Calandre”]), Recueil, II‑701. lpp., 41. punkts).
60 Treškārt un jebkurā gadījumā, Pirmās instances tiesa uzskata, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 29. punktā pamatoti konstatēja, ka konkurējošo uzņēmumu izvēlētā rīcība, vai tā būtu kļūdaina vai pamatota, izskatāmajā lietā nav pietiekama, lai reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piešķirtu atšķirtspēju.
61 Kā tas ir norādīts iepriekš, konkrētā sabiedrības daļa jau ir pieradusi pie tādām pašām formām kā tā, kuras veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, un šī pieraduma dēļ reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav raksturīgās atšķirtspējas. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka apstāklis, ka konkurējošie uzņēmumi tika piespiesti atteikties no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes formai analogu preču ražošanas un tirgošanas, bija radījis pēkšņas izmaiņas nozares normās vai ieradumos.
62 Ir jāpiebilst, ka analogo formu piemēru atbilstību, lai veiktu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas pārbaudi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, nevar noliegt, motivējot ar to, ka šo formu preces ražojošo vai tirgojošo trešo personu rīcība eventuāli varētu attiekties uz valstu tiesību aktiem negodīgas konkurences (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Limonādes pudeles forma, 51. punkts) vai preču zīmju jomā. Ir jāatgādina, ka Kopienas preču zīmju režīms ir autonoma sistēma, ko veido normu kopums un kurai ir īpaši mērķi; tās piemērošana ir neatkarīga no visām valstu sistēmām. Līdz ar to apzīmējuma spēja tikt reģistrētam kā Kopienas preču zīmei ir jāvērtē vienīgi, pamatojoties uz atbilstošo Kopienas tiesisko regulējumu (Pirmās instances tiesas 2002. gada 7. februāra spriedums lietā T‑88/00 Mag Instrument/ITSB (Kabatas lukturīša forma), Recueil, II‑467. lpp., 41. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “Balta un caurspīdīga flakona forma”, 45. punkts). Turklāt prasītāja nepierādīja, ka formas, uz kurām atsaucās pārbaudītājs, neatspoguļo konkrētās nozares normu vai ieradumus.
63 Pastāvot šiem apstākļiem, nevar atspēkot pārbaudītāja norādīto piemēru atbilstību, lai vērtētu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju.
64 Tāpat attiecībā uz pierādījumiem, ar kuriem cenšas pierādīt konkrētās formas izcilību, ir jāatgādina, ka apstāklis, ka precēm ir kvalitatīvs dizains, obligāti nenozīmē to, ka preču zīme, ko veido šo preču trīsdimensiju forma, ab initio ļauj atšķirt šīs preces no citu uzņēmumu precēm Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (iepriekš minētais spriedums lietā Mag Instrument/ITSB, 68. punkts). Līdz ar to Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka pastāv iespēja, ka patērētāji uztver reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dizainu kā estētisku, bet ka nepastāv iespēja, ka tie tajā saskata atsauci uz preces izcelsmi (apstrīdētā lēmuma 25. punkts).
65 Turklāt ir jānoraida, nepārbaudot tā pieņemamību, arguments, ko prasītāja pirmo reizi izvirzīja tiesas sēdē, saskaņā ar kuru Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā esot kļūdaini atsaukusies uz 36. punktu spriedumā lietā “SAT.2”, ko Tiesa ir atcēlusi (skat. iepriekš 25. punktu). No apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelāciju padome secināja par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas neesamību, pamatojoties uz to, ka tā tikai savas formas dēļ vien nevarētu iespiesties konkrētās sabiedrības daļas atmiņā un tikt identificēta nevis kā kaut kāda mikrofona galviņas forma, bet kā konkrēta uzņēmuma prece (apstrīdētā lēmuma 25. punkts). Tādējādi Apelāciju padome nepamatojās uz spriedumā lietā “SAT.2” 36. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, bet centās noteikt, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme ļautu konkrētajai sabiedrības daļai atšķirt prasītājas preces no citas izcelsmes precēm. Līdz ar to, neraugoties uz apstrīdētā lēmuma 22. un 27. punktā norādītajiem apsvērumiem, Apelāciju padome pamatoja savu lēmumu, precīzi piemērojot atbilstošos kritērijus saskaņā ar iepriekš 32. punktā norādīto judikatūru.
66 Visbeidzot, ir jānoraida arī pieteikums par procesa organizatoriskajiem pasākumiem vai pierādījumu savākšanas pasākumiem (skat. iepriekš 11. punktu). Šajā sakarā ir jāatgādina, ka izvērtēt šādu pasākumu lietderību ir Pirmās instances tiesas kompetencē (Tiesas 2003. gada 2. oktobra spriedums lietā C‑199/99 P Corus UK/Komisija, Recueil, I‑11177. lpp., 67. punkts, un Pirmās instances tiesas 1991. gada 20. marta spriedums lietā T‑1/90 Pérez‑Mínguez Casariego/Komisija, Recueil, II‑143. lpp., 94. punkts). Izskatāmajā lieta Pirmās instances tiesa uzskata, ka viss process, tostarp Apelāciju padomes lietas materiāli, ir snieguši pietiekamu skaidrību, kā tas arī izriet no visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem, kas ir pietiekami, lai konstatētu, ka [reģistrācijas] atteikuma pamatojums, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir pamatots.
67 Ievērojot visu iepriekš minēto, prasība ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
68 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Georg Neumann GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Cooke | García‑Valdecasas | Labucka |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 12. septembrī.