TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2023. gada 2. februārī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Narkotisko vielu prekursori – Pamatlēmums 2004/757/TI – 2. panta 1. punkta d) apakšpunkts – Persona, kas iesaistīta narkotisko vielu nelikumīgā ražošanā vai izgatavošanā izmantoto prekursoru pārvadāšanā un izplatīšanā – Regula (EK) Nr. 273/2004 – Klasificētas vielas – 2. pants – Jēdziens “uzņēmējs” – 8. panta 1. punkts – Apstākļi, kas liek domāt, ka klasificētas vielas var tikt novirzītas nelikumīgai narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanai – Pienākums paziņot šos apstākļus – Jēdziens “apstāklis” – Tvērums
Lietā C‑806/21
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa) iesniegusi ar lēmumu, kas pieņemts 2021. gada 14. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 21. decembrī, kriminālprocesā pret
TF,
piedaloties –
Openbaar Ministerie,
TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún], tiesneši F. Biltšens [F. Biltgen] (referents) un J. Pasers [J. Passer],
ģenerāladvokāts: P. Pikamēe [P. Pikamäe],
sekretāre: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Nīderlandes valdības vārdā – M. Bulterman un J. Langer, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – L. Haasbeek un R. Lindenthal, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta uz Padomes Regulu (EK) Nr. 273/2004 (2004. gada 11. februāris) par narkotisko vielu prekursoriem (OV 2004, L 47, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regulu (ES) Nr. 1258/2013 (OV 2013, L 330, 21. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 273/2004”).
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar Nīderlandē uzsāktu kriminālprocesu pret TF, kas tiek apsūdzēts par tādu klasificētu vielu pārvadāšanu, kuras tiek izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai.
Atbilstošās tiesību normas
Starptautiskās tiesības
3 1988. gada 20. decembrī Vīnē parakstītās Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti (Recueil des traités des Nations unies, 1582. sēj., 95. lpp.), kas Eiropas Ekonomikas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 1990. gada 22. oktobra Lēmumu 90/611/EEK (OV 1990, L 326, 56. lpp.; turpmāk tekstā – “Vīnes konvencija pret nelegālu apriti”) 3. panta “Noziedzīgie nodarījumi un sankcijas” 1. punktā ir noteikts šādi:
“Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai tās nacionālajos normatīvajos aktos par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir izdarīti tīši, tiktu noteikti:
a) [..]
iv) Aprīkojuma, materiālu vai Tabulā I un Tabulā II minēto vielu izgatavošana, pārvadāšana vai izplatīšana, apzinoties, ka tie tiks izmantoti narkotisko vai psihotropo vielu nelegālai audzēšanai, ražošanai vai izgatavošanai;
[..]
c) Saskaņā ar tās konstitucionālajiem un tiesiskās sistēmas pamatprincipiem:
[..]
ii) Aprīkojuma vai materiālu, vai Tabulā I un Tabulā II minēto vielu glabāšana, apzinoties, ka tās tiek izmantotas vai arī tiks izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelegālai audzēšanai, ražošanai vai izgatavošanai;
[..].”
4 Šīs konvencijas 12. pantā “Vielas, kas bieži tiek izmantotas nelegālā narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanā,” ir noteikts:
“1. Puses veic piemērotus pasākumus, lai novērstu tādu Tabulā I un Tabulā II minēto vielu izplatību, kas tiek izmantotas nelegālā narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanā, un šajā nolūkā Puses sadarbojas cita ar citu.
[..]
8. a) Nekaitējot noteikumu, kas iekļauti šī panta 1. daļā, vispārīgumam, kā arī 1961. gada Konvencijas, 1961. gada Konvencijas ar labojumiem un 1971. gada Konvencijas noteikumiem, Puses veic pasākumus, ko tās uzskata par piemērotiem, lai uzraudzītu Tabulā I un Tabulā II iekļauto vielu izgatavošanu un izplatīšanu, kas tiek izdarīta to teritorijās.
b) Šajā nolūkā Puses var:
i) Kontrolēt visas personas un uzņēmumus, kas iesaistīti šādu vielu izgatavošanā un izplatīšanā;
[..]
iii) Pieprasīt, lai licenču īpašnieki iegūst atļauju veikt augstāk minētās darbības;
[..].
9. Attiecībā uz Tabulā I un Tabulā II iekļautajām vielām katra Puse veic šādus pasākumus:
a) Izveido un uztur sistēmu, lai uzraudzītu Tabulā I un Tabulā II iekļauto vielu starptautisko tirdzniecību, nolūkā veicināt aizdomīgu darījumu atklāšanu. Šādas uzraudzības sistēmas tiek izmantotas, cieši sadarbojoties ar izgatavotājiem, importētājiem, eksportētājiem, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kuri informē kompetentās institūcijas par aizdomīgiem pasūtījumiem un darījumiem.
b) Nodrošina Tabulā I vai Tabulā II iekļauto vielu konfiskāciju, ja ir pietiekami pierādījumi, ka šī viela tiek izmantota nelegālā narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanā.
c) Pēc iespējas ātrāk paziņo kompetentajām institūcijām un ieinteresēto Pušu dienestiem, ja ir pamats uzskatīt, ka Tabulā I vai Tabulā II iekļauto vielu importēšana, eksportēšana vai pārvadāšana ir domāta nelegālai narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanai, tajā skaitā sniedzot informāciju par maksāšanas veidiem un jebkuriem citiem nozīmīgiem aspektiem, kas noveduši pie tāda uzskata.
d) Pieprasa, lai imports un eksports būtu pienācīgi apzīmēts un dokumentēts. Komercdokumenti, piemēram, pavadzīmes, kravas saraksti, muitas, transportēšanas un citi kravas pārvadājumu dokumenti ietver importēto vai eksportēto vielu nosaukumus, kādi tie ir noteikti Tabulā I vai Tabulā II, importēto vai eksportēto vielu daudzumu, eksportētāja, importētāja un, kad tas iespējams, saņēmēja vārdu un adresi.
[..]
[..]”
Savienības tiesības
Pamatlēmums 2004/757/TI
5 Padomes Pamatlēmuma 2004/757/TI (2004. gada 25. oktobris), ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā (OV 2004, L 335, 8. lpp.), 1.–3. apsvērumā ir noteikts, ka:
“(1) Narkotisko vielu nelikumīga tirdzniecība apdraud Eiropas Savienības pilsoņu veselību, drošību un dzīves kvalitāti, kā arī likumīgo ekonomisko darbību, stabilitāti un drošību dalībvalstīs.
(2) Vajadzība pēc tiesību aktiem, lai apkarotu narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, ir jo īpaši atzīta [Eiropas Savienības] Padomes un [Eiropas] Komisijas Rīcības plānā par to, kā labāk īstenot Amsterdamas Līguma noteikumus par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu [OV 1999, C 19, 1. lpp.], kuru 1998. gada 3. decembrī pieņēma Tieslietu un iekšlietu padomes Vīnes sanāksmē, Tamperē 1999. gada 15. un 16. oktobrī sanākušās Eiropadomes secinājumos, jo īpaši to 48. punktā, Eiropas Savienības Narkotiku apkarošanas stratēģijā (2000.–2004.), kuru atbalstīja Helsinkos no 1999. gada 10. līdz 12. decembrim sanākusī Eiropadome, un Eiropas Savienības Narkotiku apkarošanas rīcības plānā (2000.–2004.), kuru atbalstīja Santamarija da Fērā 2000. gada 19. un 20. jūnijā sanākusī Eiropadome.
(3) Attiecībā uz narkotisko vielu un prekursoru nelikumīgas tirdzniecības likumpārkāpumu pazīmēm jāpieņem minimuma noteikumi, kas Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādas tirdzniecības apkarošanai.”
6 Šī pamatlēmuma 1. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:
“Šajā pamatlēmumā:
[..]
2) “prekursori”: ir visas vielas, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos, ar ko tiek īstenoti pienākumi, kuri izriet no 12. panta [Vīnes konvencijā pret nelegālu apriti];
[..].”
7 Minētā pamatlēmuma 2. panta “Noziegumi, kas saistīti ar narkotisko vielu un prekursoru tirdzniecību” 1. punktā ir noteikts:
“Ikviena dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir paredzēts sods par turpmāk norādītajām ar nodomu veiktajām darbībām, ja tās ir neatļautas:
[..]
d) prekursoru izgatavošana, pārvadāšana vai izplatīšana, zinot, ka tos izmantos narkotiskajās vielās, šādu vielu nelikumīgai ražošanai vai izgatavošanai.”
Regula Nr. 273/2004
8 Regulas Nr. 273/2004 2.–6., 8., 11.–13. un 17. apsvērumā ir noteikts:
“(2) Prasības [Vīnes konvencijas pret nelegālu apriti] 12. pantā attiecībā uz tirdzniecību ar narkotisko vielu prekursoriem (t.i., vielām, ko bieži lieto narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai), ciktāl tās aptver Kopienas un attiecīgo trešo valstu tirdzniecību, ir īstenotas, pieņemot Padomes 1990. gada 13. decembra Regulu (EEK) Nr. 3677/90, ar kuru paredz pasākumus, kas jāveic, lai novērstu dažu vielu novirzīšanu narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai [(OV 1990, L 357, 1. lpp.)].
(3) [Vīnes konvencijas pret nelegālu apriti] 12. pantā ir paredzēta attiecīgu pasākumu pieņemšana nolūkā uzraudzīt prekursoru izgatavošanu un izplatīšanu. Šajā sakarā ir jāpieņem pasākumi attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību ar prekursoriem. Šādus pasākumus ieviesa ar Padomes 1992. gada 14. decembra Direktīvu 92/109/EEK par dažu tādu vielu ražošanu un laišanu tirgū, kuras izmanto narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai [(OV 1992, L 370, 76. lpp.)]. Lai labāk nodrošinātu to, ka visās dalībvalstīs vienlaikus piemēro saskaņotus noteikumus, regulu uzskata par piemērotāku, nekā spēkā esošā direktīva.
(4) Sakarā ar Eiropas Savienības paplašināšanos ir svarīgi aizstāt Direktīvu 92/109/EEK ar regulu, jo, ikreiz grozot minēto direktīvu un tās pielikumus, būtu vajadzīgi valsts īstenošanas pasākumi 25 dalībvalstīs.
(5) Ar lēmumiem, kas pieņemti tās 35. sesijā 1992. gadā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotisko vielu komisija [Vīnes konvencijai pret nelegālu apriti] pievienotā pielikuma tabulas papildināja ar jaunām vielām. Šajā regulā jāparedz atbilstoši noteikumi, lai atklātu iespējamus gadījumus, kad Kopienā nelikumīgi tiek novirzīti narkotisko vielu prekursori, un nodrošinātu, ka Kopienas tirgū piemēro kopīgus pārraudzības noteikumus.
(6) [Vīnes konvencijas pret nelegālu apriti] 12. panta noteikumi balstās uz tirdzniecības uzraudzības sistēmu attiecīgajām vielām. Vairumā gadījumu tirdzniecība ir pilnīgi likumīga. Šo vielu sūtījumu dokumentācijai un marķējumam ir jābūt pietiekami skaidram. Turklāt, nodrošinot kompetentās iestādes ar to darbībai nepieciešamajiem līdzekļiem, ir svarīgi atbilstoši [Vīnes konvencijas pret nelegālu apriti] garam attīstīt paņēmienus, kuri pamatojas uz ciešu sadarbību ar attiecīgajiem uzņēmējiem, kā arī uz izlūkdatu vākšanas attīstību.
[..]
(8) Vielas, ko parasti izmanto nelikumīgai narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanai, ir jānorāda pielikumā.
[..]
(11) Ir jāpieņem pasākumi, lai garantētu I pielikumā iekļauto klasificēto vielu tirdzniecības labāku kontroli.
(12) Visi darījumi, kas saistīti ar I pielikumā iekļauto 1. un 2. kategorijas klasificēto vielu laišanu tirgū ir pienācīgi jādokumentē. Uzņēmējiem ir jāinformē kompetentās iestādes par katru aizdomīgu darījumu, kas saistīts ar vielām, kuras uzskaitītas I pielikumā. Uzņēmējiem ir jāinformē kompetentās iestādes par katru aizdomīgu darījumu, kas saistīts ar vielām, kuras uzskaitītas I pielikumā. Tomēr izņēmumi būtu piemērojami darījumiem, kas saistīti ar I pielikumā iekļautām 2. kategorijas klasificētām vielām, ja attiecīgie daudzumi nepārsniedz II pielikumā norādītos daudzumus.
(13) Ir konstatēts, ka par prekursoriem sintētisko narkotiku vai psihotropo vielu izgatavošanā izmanto daudzas citas vielas, turklāt daudzas no tām likumīgi tirgo lielos daudzumos. Ja uz šīm vielām attiecinātu tādas stingras pārbaudes kā tās, kuras uzskaitītas I pielikumā, tad rastos nevajadzīgs šķērslis tirdzniecībai saistībā ar darbības licencēm un darījumu dokumentēšanu. Tādēļ Kopienas līmenī nosakāms elastīgāks mehānisms, saskaņā ar kuru dalībvalstu kompetentās iestādes tiek informētas par šādiem darījumiem.
[..]
(17) Sakarā ar to, ka šīs regulas mērķus, t.i., saskaņotu narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības uzraudzību un rūpes par to, lai novērstu to, ka tos novirza nelikumīgai sintētisko narkotiku vai psihotropo vielu izgatavošanai, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis un tādējādi, ievērojot to, ka šāda tirdzniecība ir starptautiska un mainīga, tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas paredzēts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.”
9 Regulas Nr. 273/2004 1. pantā ir paredzēts:
“Šī regula nosaka saskaņotus pasākumus dažu tādu vielu kontrolei un uzraudzībai Savienībā, ko bieži izmanto nelikumīgai narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanai, lai novērstu šādu vielu novirzīšanu.”
10 Šīs regulas 2. pantā noteikts:
“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) “klasificēta viela” ir jebkura I pielikumā uzskaitīta viela, ko var izmantot nelikumīgai narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanai, tostarp maisījumi un dabīgi produkti, kuru sastāvā ir šādas vielas, bet izņemot maisījumus un dabīgus produktus, kuri satur klasificētas vielas un kuru sastāvs ir tāds, ka klasificētās vielas nevar viegli izmantot vai viegli ekstrahēt ar vienkārši izmantojamiem līdzekļiem vai ekonomiski izdevīgā veidā, zāles, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas [(2001. gada 6. novembris)] 2001/83/EK [par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.)] 1. panta 2. punktā un veterinārās zāles, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas [(2001. gada 6. novembris)] 2001/82/EK [par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV 2001, L 311, 1. lpp.)] 1. panta 2. punktā;
b) “neklasificēta viela” ir jebkura viela, attiecībā uz kuru ir konstatēts, ka, lai gan tā nav iekļauta I pielikumā, to izmanto narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai;
c) “laišana tirgū” ir klasificētu vielu visu veidu realizācija Savienībā, par maksu vai bez maksas, vai šo vielu glabāšana, izgatavošana, ražošana, apstrāde, tirdzniecība, izplatīšana, izmantojot vai neizmantojot starpniecības pakalpojumus, ar nolūku nodrošināt šo vielu piegādi Savienībā;
d) “uzņēmējs” ir katra fiziska vai juridiska persona, kura ir saistīta ar klasificētu vielu laišanu tirgū;
[..]
f) “speciālā licence” ir licence, ko piešķir kādam īpaša veida uzņēmējam;
g) “īpaša reģistrācija” ir reģistrācija, ko veic attiecībā uz kādu īpaša veida uzņēmēju.
[..]”
11 Minētās regulas 8. panta “Kompetento iestāžu informēšana” 1. punktā ir noteikts:
“Uzņēmēji nekavējoties informē kompetentās iestādes par jebkādiem apstākļiem, piemēram, neparastiem pasūtījumiem vai darījumiem, kas saistīti ar klasificētām vielām, kuras paredzēts laist tirgū, kas liek domāt, ka šādas vielas var tikt novirzītas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai. Šajā nolūkā uzņēmēji sniedz visu pieejamo informāciju, kas kompetentajām iestādēm ļauj pārbaudīt attiecīgā pasūtījuma vai darījuma likumību.”
12 Saskaņā ar šīs pašas regulas 10. panta 1. punktu:
“Lai nodrošinātu 3. līdz 8. panta pareizu piemērošanu, katra dalībvalsts pieņem pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai kompetentās iestādes varētu pildīt savus kontroles un uzraudzības pienākumus un jo īpaši:
a) iegūt informāciju par pasūtījumiem vai darījumiem, kas saistīti ar klasificētajām vielām;
b) iekļūt uzņēmēju un lietotāju darba telpās, lai iegūtu pierādījumus par pārkāpumiem;
c) vajadzības gadījumā aizturēt un konfiscēt sūtījumus, kas neatbilst šīs regulas prasībām.”
13 Regulas Nr. 273/2004 I pielikumā ir ietverts “klasificēto vielu” saraksts minētās regulas 2. panta a) punkta izpratnē. Sālsskābe un sērskābe šajā pielikumā ir minētas kā vielas, kas klasificētas 3. kategorijā.
Regula Nr. 111/2005
14 Padomes Regulas (EK) Nr. 111/2005 (2004. gada 22. decembris), ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Savienību un trešām valstīm (OV 2005, L 22, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1259/2013 (2013. gada 20. novembris) (OV 2013, L 330, 30. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 111/2005”), 1. pants ir formulēts šādi:
“Ar šo regulu paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz dažu tādu vielu tirdzniecību starp Savienību un trešām valstīm, kas bieži izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgā izgatavošanā (še turpmāk – “narkotisko vielu prekursori”), lai novērstu šādu vielu novirzīšanu. Tā attiecas uz importu, eksportu un starpniecības darbībām.”
Nīderlandes tiesības
Likums par ķīmisko vielu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu
15 Wet voorkoming misbruik chemicaliën (Likums par ķīmisko vielu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu), redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiem (Stb. 2008, Nr. 112) 2. panta a) punktā ir paredzēts:
“Ir aizliegts rīkoties pretēji tiesiskajam regulējumam, kas ietverts vai kas pieņemts saskaņā ar:
a. Regulas Nr. 273/2004 3. panta 2. un 3. punktu un 8. pantu.
[..]”
Ekonomisko pārkāpumu likums
16 Wet op de economische delicten (Ekonomisko pārkāpumu likums), kas grozīts 2015. gada 14. oktobrī (Stb. 2015, Nr. 399) 1. panta 1° punkts ir šāds:
“Ekonomiskie pārkāpumi ir:
1°. tiesiskā regulējuma, kas ietverti vai pieņemti saskaņā ar:
Likuma par ķīmisko vielu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu 2. panta a) punkta un 4. panta otro daļu.”
17 Šī likuma 2. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Ekonomiskie pārkāpumi, kas minēti Likuma par ekonomiskajiem pārkāpumiem, kas grozīts 2015. gada 14. oktobrī, 1. panta 1. un 2. punktā un 1.a panta 1. un 2. punktā, ir noziegumi, ja tie ir izdarīti tīši; ciktāl šie ekonomiskie pārkāpumi nav noziegumi, tie ir kriminālpārkāpumi.”
18 Minētā likuma 6. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ir noteikts:
“1. Persona, kas izdara ekonomisku pārkāpumu, tiek sodīta:
1°. noziegumu gadījumā, ciktāl runa ir par 1. panta 1. punktā vai 1.a panta 1. punktā minēto ekonomisko pārkāpumu, ar brīvības atņemšanas sodu līdz sešiem gadiem, ar sabiedrisko darbu vai piektās kategorijas naudas sodu.”
Likums par narkotiskajām vielām
19 1928. gada 12. maija Opiumwet (Likums par narkotiskajām vielām), pamatlietai piemērojamā redakcijā (Stb. 2015, Nr. 429, turpmāk tekstā – “Likums par narkotiskajām vielām”) 2. pantā ir paredzēts:
“Attiecībā uz vielu vai preparātu, kas minēts šim likumam pievienotajā I sarakstā vai noteikts saskaņā ar 3.a panta 5. punktu, ir aizliegts:
A. to ievest vai izvest no Nīderlandes teritorijas;
B. to audzēt, sagatavot, apstrādāt, pārstrādāt, pārdot, piegādāt, izsniegt vai transportēt;
C. turēt;
D. to izgatavot.”
20 Šī likuma 10. pants formulēts šādi:
“1. Persona, kas rīkojas pretēji:
a. aizliegumam, kas minēts 2. pantā [..]
[..]
tiek sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai ar ceturtās kategorijas naudas sodu.
[..]
3. Persona, kura tīši pārkāpj 2. panta C daļā paredzēto aizliegumu, tiek sodīta ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem vai vairāk vai ar piektās kategorijas naudas sodu.
4. Persona, kas tīši pārkāpj 2. panta B vai D punktā paredzēto aizliegumu, tiek sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar piektās kategorijas naudas sodu.
5. Persona, kas tīši pārkāpj 2. panta A punktā paredzēto aizliegumu, tiek sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 12 gadiem vai ar piektās kategorijas naudas sodu.
[..]”
21 Minētā likuma 10.a panta 1. punktā ir noteikts:
“Personu, kas ar nolūku sagatavot vai atbalstīt 10. panta 4. vai 5. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu:
1° mēģina mudināt citu personu izdarīt vai liek izdarīt šādu noziedzīgu nodarījumu, tajā piedalīties tajā vai būt par uzkūdītāju, vai sniegt tai iespēju, līdzekļus vai informāciju šajā nolūkā,
2° mēģina iegūt pati vai no trešās personas iegūt šī nodarījuma veikšanai nepieciešamos līdzekļus vai informāciju,
3° kurai ir priekšmeti, transportlīdzekļi, vielas, naudas līdzekļi vai citi maksājumu instrumenti, par kuriem viņam ir zināms vai ir nopietns pamats aizdomām, ka tie ir paredzēti, lai izdarītu šādu noziedzīgu nodarījumu,
soda ar brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem vai ar piektās kategorijas naudas sodu.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
22 TF tika apsūdzēts par transportlīdzekļa nomāšanu, ko viņš vēlāk izmantoja, lai 2016. gada 12. janvārī nokļūtu ķīmisko produktu uzņēmumā Ljēžā (Beļģija), kur viņš vairākas reizes pārvadāja lielu daudzumu ķīmisko vielu, tostarp sērskābi, sālsskābi, skudrskābi un kaustisko sodu. Pēc tam viņš šīs preces veda uz garāžu un autostāvvietu, kas atrodas Nīderlandē, kur viņš tās piegādāja. Kad viņš ieradās Vālrā [Waalre] (Nīderlande), lai tur veiktu vēl vienu piegādi, policija aizturēja TF, kā arī personu, kas viņu pavadīja citā transportlīdzeklī.
23 Attiecīgās ķīmiskās vielas lielākoties nebija marķētas un TF rīcībā nebija vajadzīgo pārvadāšanas dokumentu.
24 Sālsskābe un sērskābe, ko pārvadāja un piegādāja TF (turpmāk tekstā – “attiecīgie produkti”), ir ietvertas Regulas Nr. 273/2004 I pielikuma 3. kategorijā un līdz ar to ir “klasificētas vielas” šīs regulas 2. panta a) punkta izpratnē. Tāpēc Openbaar Ministerie (Nīderlandes prokuratūra) uzsāka kriminālprocesu pret TF, proti, pirmkārt, par MDMA un/vai amfetamīna izgatavošanas apstrādes, pārstrādes, pārdošanas, piegādes, pārvadāšanas, importa un eksporta veikšanu vai veicināšanu, par ko soda saskaņā ar Likuma par narkotiskajām vielām 10.a panta 1. punkta 1° un 3° apakšpunktu, kā arī, otrkārt, par Regulas Nr. 273/2004 8. panta 1. punktā paredzētā informēšanas pienākuma neizpildi.
25 Ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu Gerechtshof ’s‑Hertogenbosch (Hertogenbosas apelācijas tiesa, Nīderlande) atzina TF par vainīgu pirmajā no šiem apsūdzības punktiem. TF apgalvoja, ka tas zināja par attiecīgo preču raksturu, bet viņam nav bijusi nekāda interese to pārvadāšanā. Tomēr šī tiesa uzskatīja, ka, tā kā ir vispārzināms, ka šādus produktus var izmantot sintētisko narkotiku, tostarp amfetamīna vai MDMA, ražošanai plašā mērogā un ka TF tos pārvadāja un piegādāja uz neparastām vietām, viņš nevarēja nezināt, ka šiem produktiem ir nelikumīgs vai noziedzīgs mērķis. Minētā tiesa uzskatīja, ka TF, sniedzot būtisku ieguldījumu minēto produktu pārvadāšanā un piegādē, ir apzinājies risku, ka šie produkti varētu tikt izmantoti sintētisko narkotiku ražošanai. Savukārt šī pati tiesa attaisnoja TF otrajā no šīs apsūdzības punktiem, uzskatot, ka, pat ja viņu varētu raksturot kā “uzņēmēju” Regulas Nr. 273/2004 2. panta d) punkta izpratnē, darbības, par kurām viņš tika apsūdzēts, proti, klasificēto vielu pārvadāšana, saņemšana, glabāšana vai turēšana, nav “apstākļi”, par kuriem bija jāziņo saskaņā ar šīs regulas 8. panta 1. punktu.
26 Prokuratūra pret šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa).
27 Šī tiesa šaubās par minēto tiesību normu interpretāciju. It īpaši tā norāda, ka ar Likuma par narkotiskajām vielām 10.a panta 1. punkta 3. apakšpunktu tiek īstenots Pamatlēmuma 2004/757 2. panta 1. punkta d) apakšpunkts, kurā noteikts, ka katrai dalībvalstij ir jānodrošina, lai tiktu paredzēts sods par prekursoru izgatavošanu, pārvadāšanu un izplatīšanu, zinot, ka tie tiks izmantoti narkotisko vielu nelikumīgai ražošanai vai izgatavošanai. Tāpēc tā vēlas noskaidrot, vai persona, kas ir ražojusi, pārvadājusi vai izplatījusi prekursorus, zinot, ka tie tiks izmantoti narkotisko vielu ražošanā vai izgatavošanā, var tikt atzīta par vainīgu vienlaikus gan par valsts tiesību aktu, ar kuriem īsteno Pamatlēmumu 2004/757, pārkāpumu, gan par Regulas Nr. 273/2004 8. panta 1. punktā paredzētā informēšanas pienākuma neizpildi.
28 Iesniedzējtiesa it īpaši jautā, vai šāda kumulācija ir saderīga ar principu nemo tenetur se ipsum accusare, kas nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā un 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā. Proti, šādā gadījumā attiecīgā persona nevarētu izvairīties no tā, ka, informējot par savu noziedzīgo rīcību saskaņā ar Regulas Nr. 273/2004 8. panta 1. punktu, varētu tikt saukta pie atbildības un, iespējams, sodīta par valsts tiesību aktu, ar kuriem īsteno Pamatlēmuma 2004/757 2. panta 1. punktu, pārkāpumu.
29 Lai noteiktu, vai šāda kumulācija ir iespējama, iesniedzējtiesa uzskata, ka, pirmkārt, ir jānosaka, vai jēdziens “uzņēmējs”, kā tas ir definēts Regulas Nr. 273/2004 2. panta d) punktā, ir jāinterpretē paplašināti, proti, ka jebkura persona, kas laiž tirgū klasificētās vielas, ir “uzņēmējs”, vai arī šauri, proti, ka tas attiecas tikai uz personām, kas nodarbojas ar šādu vielu likumīgu tirdzniecību. Otrkārt, esot arī svarīgi noteikt, vai šīs regulas 8. panta 1. punktā ietvertais jēdziens “apstākļi” ir jāinterpretē plaši tādējādi, ka tas attiecas uz visām darbībām, tostarp paša uzņēmēja rīcību, vai šauri – un tādējādi tas attiecas tikai uz trešo personu rīcību, savukārt uzņēmēja rīcību reglamentē Pamatlēmums 2004/757.
30 Šādos apstākļos Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai fiziskas un juridiskas personas, kas ir iesaistītas klasificēto vielu laišanā tirgū tādējādi, ka šī iesaistīšanās ir darbība, kas ir sodāma saskaņā ar Pamatlēmuma 2004/757 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu, ir uzskatāmas par “uzņēmējiem” Regulas Nr. 273/2004 2. panta d) punkta izpratnē?
2) Ja atbilde ir apstiprinoša:
a) Vai šādas pirmajā jautājumā minētā uzņēmēja darbības ir uzskatāmas par “apstākļiem” Regulas Nr. 273/2004 8. panta 1. punkta izpratnē?
b) Vai tādas darbības kā klasificēto vielu saņemšana, pārvadāšana un glabāšana ir uzskatāmas par “apstākļiem” Regulas Nr. 273/2004 8. panta 1. punkta izpratnē, ja šīs darbības netiek veiktas ar nolūku piegādāt šīs vielas trešām personām?”
31 Ar 2022. gada 2. decembra lēmumu Tiesas priekšsēdētājs saskaņā ar Tiesas Reglamenta 53. panta 3. punktu noteica šai lietai prioritāru izskatīšanu.
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
32 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 273/2004 2. panta d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kas, veicot nelikumīgu darbību, piedalās klasificēto vielu laišanā Savienības tirgū, ir “uzņēmējs” šīs normas izpratnē.
33 Šim nolūkam jo īpaši ir svarīgi noteikt, vai “laišana tirgū” minētās normas izpratnē attiecas uz jebkuru klasificēto vielu piegādi Savienībā neatkarīgi no tā, vai tā veikta likumīgas vai nelikumīgas darbības ietvaros, vai arī tā attiecas tikai uz šādu vielu piegādi, kas veikta likumīgas darbības ietvaros.
34 Tiesas pastāvīgās judikatūras atziņa ir tāda, ka, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai šīs normas teksts, bet arī tās konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedums, 2022. gada 18. oktobris, IG Metall un ver.di, C‑677/20, EU:C:2022:800, 31. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
35 Regulas Nr. 273/2004 2. panta d) punktā “uzņēmējs” ir definēts kā “katra fiziska vai juridiska persona, kura ir saistīta ar klasificētu vielu laišanu tirgū”. Šajā tiesību normā, redakcijā, kādā tā ir formulēta, nav precizēts, vai šādu vielu laišana tirgū ietver arī to tirgošanu nelikumīgas darbības ietvaros.
36 Minētās regulas 8. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “uzņēmēji nekavējoties informē kompetentās iestādes par jebkādiem apstākļiem, piemēram, neparastiem pasūtījumiem vai darījumiem, kas saistīti ar klasificētām vielām, kuras paredzēts laist tirgū, kas liek domāt, ka šādas vielas var tikt novirzītas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai”, un ka “šajā nolūkā uzņēmēji sniedz visu pieejamo informāciju, kas kompetentajām iestādēm ļauj pārbaudīt attiecīgā pasūtījuma vai darījuma likumību”.
37 No šīs normas izriet, ka Savienības likumdevēja paredzētais informēšanas pienākums attiecas uz pasūtījumiem un darījumiem, kas šķiet neierasti, proti, ka tie varētu būt veikti ar mērķi nelikumīgi apiet šo vielu parastās izmantošanas mērķi.
38 No tā secināms, ka Regulas Nr. 273/2004 8. panta 1. punktā “uzņēmējiem”, kā tie definēti minētās regulas 2. panta d) punktā, ir noteikts pienākums informēt par visiem apstākļiem, ka klasificētās vielas, kuras paredzēts laist tirgū, var tikt nelikumīgi izņemtas no likumīgas tirdzniecības aprites narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgas ražošanas nolūkā.
39 Tāpēc tikai personas, kas ir iesaistītas tiesiskā regulējumā klasificētu vielu laišanā tirgū, var uzskatīt par “uzņēmējiem” pēdējā minētā noteikuma nozīmē.
40 Šo gramatisko interpretāciju apstiprina, pirmkārt, konteksts, kādā iekļaujas attiecīgā tiesību norma.
41 Visupirms – ar Regulu 273/2004 citastarp tika atceltas un aizstātas Direktīva 92/109 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1485/96 (1996. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 92/109/EEK piemērošanai attiecībā uz klientu deklarācijām par dažu tādu vielu konkrētu izmantošanu, kuras lieto narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (OV 1996, L 188, 28. lpp.). Šie akti attiecās uz narkotisko vielu prekursoru likumīgu tirdzniecību. Direktīvas 92/109 pirmajā apsvērumā bija skaidra atsauce uz nepieciešamību “ieviest kopīgus noteikumus Kopienas līmenī, paredzot kopējā tirgus izveidi, lai novērstu konkurences traucējumus legālajā tirdzniecībā un nodrošinātu to, ka pieņemtās normas tiek vienādi piemērotas”. Regulas Nr. 1485/96 2. apsvērumā bija noteikts, ka “noteikumu pieņemšana attiecībā uz klientu deklarācijām palīdzēs nodrošināt to, ka katram darījumam precīzi tiks noteikts, kā klients izmantos klasificētās vielas; šāda noteikšana palīdzēs novērst klasificēto vielu ieplūdi narkotiku nelikumīgajā izgatavošanā.”
42 Turpinot – Regulas Nr. 273/2004 3., 6. un 17. apsvērumā ir atsauce uz narkotiku prekursoru “tirdzniecības” uzraudzības sistēmu, un šīs regulas 5. un 11. apsvērumā ir noteikta attiecīgi nepieciešamība “atklāt iespējamus gadījumus, kad Kopienā nelikumīgi tiek novirzīti narkotisko vielu prekursori”, kā arī “pieņemt pasākumus, lai garantētu I pielikumā iekļauto klasificēto vielu tirdzniecības labāku kontroli”. Taču minētās regulas 6., 8. un 13. apsvērumā ir nošķirta šo vielu likumīga tirdzniecība un to nelikumīga ražošana.
43 Visbeidzot, Regulas (EK) Nr. 273/2004 par prasībām attiecībā uz klasificēto vielu laišanu tirgū 3. panta 1. punktā noteikts, ka “uzņēmējiem, kas vēlas laist tirgū I pielikumā iekļautās 1. un 2. kategorijas vielas, ir pienākums izraudzīt personu, kura būtu atbildīga par klasificēto vielu tirdzniecību” un kura “gādā, lai klasificēto vielu tirdzniecība, ko veic uzņēmējs, atbilstu šai regulai”. Šī panta 2. un 3. punktā attiecīgi ir arī norādīts, ka, “pirms iegūt īpašumā vai laist tirgū I pielikuma 1. kategorijas klasificētās vielas, uzņēmēji [..] saņem licenci no kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību”, un ka “katrs uzņēmējs, kuram ir licence, I pielikuma 1. kategorijas klasificētās vielas piegādā vienīgi uzņēmējiem [..], kuriem arī ir licence vai kuri ir parakstījuši klienta deklarāciju, kas paredzēta 4. panta 1. punktā”. Turklāt minētā panta 6. punktā uzņēmējiem ir noteikts pienākums reģistrēties tās dalībvalsts kompetentajās iestādēs, kurā tie veic uzņēmējdarbību. No minētās regulas 3. pantā noteiktajām prasībām attiecībā uz klasificēto vielu laišanu tirgū izriet, ka to mērķis ir pakļaut klasificēto vielu tirdzniecību tiesiskajam regulējumam.
44 Tāda pati interpretācija attiecas uz Regulas Nr. 273/2004 4.–7. pantu, kuros ir formālie noteikumi, kuri piemērojami klasificēto vielu tirdzniecībai, piemēram, vajadzība klientam deklarēt šo vielu lietošanas veidus, uzņēmēja pienākums darījumiem pievienot dokumentāciju par konkrētām vielām vai tas, ka konkrētas vielas ir atbilstoši jāmarķē.
45 Tas pats attiecas uz minētās regulas 10. pantu, kurā noteikts, ka “lai nodrošinātu 3. līdz 8. panta pareizu piemērošanu, katra dalībvalsts pieņem pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai kompetentās iestādes varētu pildīt savus kontroles un uzraudzības pienākumus un jo īpaši [..] iekļūt uzņēmēju un lietotāju darba telpās, lai iegūtu pierādījumus par pārkāpumiem”.
46 No visiem šiem noteikumiem izriet, ka to mērķis ir pakļaut klasificēto vielu tirdzniecību tiesiskajam regulējumam.
47 Jēdziena “uzņēmējs” burtiskā interpretācija Regulas Nr. 273/2004 2. panta d) punkta izpratnē, kā izklāstīts šā sprieduma 39. punktā, otrkārt, ir pamatota ar mērķiem, kas ir izvirzīti tiesiskajā regulējumā, kurā šī norma ietilpst.
48 Kā izriet no Regulas Nr. 273/2004 1. panta, tā nosaka saskaņotus pasākumus dažu tādu vielu kontrolei un uzraudzībai Savienībā, kuras bieži izmanto nelikumīgai narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanai, lai novērstu šādu vielu novirzīšanu. Kā Tiesa to jau ir norādījusi, šī regula tika pieņemta, lai apkarotu to vielu novirzīšanu, kas parasti tiek izmantotas nelikumīgai narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanai, ieviešot šo vielu tirdzniecības uzraudzības sistēmu un papildinot to ar efektīviem, samērīgiem un preventīviem sodiem (spriedumi, 2015. gada 5. februāris, M. u.c., C‑627/13 un C‑2/14, EU:C:2015:59, 53. punkts, kā arī 2015. gada 12. februāris, Gielen u.c., C‑369/13, EU:C:2015:85, 36. punkts).
49 No Regulas Nr. 273/2004 1.–6. apsvēruma izriet, ka ar to Savienības tiesību sistēmā tiek īstenots Vīnes konvencijas pret nelegālu apriti 12. pants (spriedums, 2015. gada 5. februāris, M. u.c., C‑627/13 un C‑2/14, EU:C:2015:59, 47. punkts), kurā ir paredzēts, ka dalībvalstis, kas ir tās puses, veic piemērotus pasākumus, lai novērstu uzskaitīto vielu izplatību, kas tiek izmantotas nelegālā narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanā, un šajā nolūkā tās sadarbojas cita ar citu. Minētajām valstīm tostarp ir jāizveido un jāuztur sistēma, lai uzraudzītu vielu starptautisko tirdzniecību, ar nolūku veicināt aizdomīgu darījumu atklāšanu.
50 Turklāt jāpiebilst, ka atbilstoši Tiesas judikatūrai ar regulām Nr. 273/2004 un Nr. 111/2005, kurām ir viens un tas pats mērķis, Savienības likumdevējs ir detalizēti noteicis narkotisko vielu prekursoriem piemērojamo regulējumu (spriedums, 2015. gada 5. februāris, M. u.c., C‑627/13 un C‑2/14, EU:C:2015:59, 52. punkts). Tādējādi, pirmkārt, Regulā Nr. 273/2004 ir paredzēti saskaņoti pasākumi narkotisko vielu prekursoru kontrolei un uzraudzībai Savienībā, lai novērstu to novirzīšanu, un, otrkārt, Regulā Nr. 111/2005 saskaņā ar tās 1. pantu ir paredzēti noteikumi narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības uzraudzībai starp Savienību un trešām valstīm.
51 Tātad Regula Nr. 273/2004 iekļaujas plašākā tiesiskajā regulējumā, kurā ietilpst arī Pamatlēmums 2004/757.
52 Tomēr jāuzsver, ka Pamatlēmumā 2004/757 ir paredzēti minimālie noteikumi par noziedzīgu nodarījumu sastāvu un sodiem nelegālas narkotiku tirdzniecības jomā, kas ļauj noteikt kopēju pieeju Savienības līmenī cīņā pret narkotiku nelegālu tirdzniecību. Šajā nolūkā tā 2. pantā ir paredzēts, ka ikviena dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir paredzēts sods par tajā norādītajām ar nodomu veiktajām darbībām, ja tās ir neatļautas, prekursoru izgatavošanu, pārvadāšanu vai izplatīšanu, zinot, ka tos izmantos narkotiskajās vielās, narkotisko vielu nelikumīgai ražošanai vai izgatavošanai. Turklāt šī pamatlēmuma 1. panta 2. punktā jēdziens “prekursori” ir definēts kā visas vielas, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos, ar ko tiek īstenoti pienākumi, kuri izriet no Vīnes konvencijas pret nelegālu apriti 12. panta.
53 No tā izriet, ka, lai gan Pamatlēmumam 2004/757, Regulai Nr. 273/2004 un Regulai Nr. 111/2005 ir viens un tas pats mērķis, tās ir savstarpēji papildinošas, bet to darbības joma ir atšķirīga. Pamatlēmumā Nr. 2004/757 ir noteikti noziedzīgu nodarījumu sastāvi narkotiku tirdzniecības jomā, kas tādējādi attiecas uz narkotisko vielu prekursoriem un līdz ar to arī uz klasificētajām vielām, savukārt Regulu Nr. 273/2004 un Nr. 111/2005 darbības joma attiecas tikai uz šādu vielu likumīgu tirdzniecību.
54 Šī atšķirība izriet no šo dažādo tiesību aktu juridiskā pamata. Pamatlēmums 2004/757 ir balstīts uz LES 31. panta e) punktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kas aizstāti ar LESD 82., 83. un 85. pantu, kuri ietilpst minētā līguma V sadaļā “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa” un jo īpaši tās 4. nodaļā par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Savukārt Regulas Nr. 273/2004 juridiskais pamats ir EKL 95. pants, kas aizstāts ar LESD 114. pantu, kurš ietilpst minētā Līguma VII sadaļā “Kopīgi noteikumi par konkurenci, nodokļiem un tiesību aktu tuvināšanu”. Tāpat arī Regula Nr. 111/2005 ir balstīta uz EKL 133. pantu, kas aizstāts ar LESD 207. pantu. Šis pēdējais minētais pants ietilpst LESD piektajā daļā “Savienības ārējā darbība”, konkrētāk, tās II sadaļā “Kopējā tirdzniecības politika”.
55 Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka situācija, kurā persona, veicot nelikumīgu darbību, piedalās klasificētu vielu laišanā Savienības tirgū, neietilpst Regulas Nr. 273/2004 piemērošanas jomā.
56 Līdz ar to uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 273/2004 2. panta d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kas, veicot nelikumīgu darbību, piedalās klasificēto vielu laišanā Savienības tirgū, nav “uzņēmējs” šīs normas izpratnē.
Par otro jautājumu
57 Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.
Par tiesāšanās izdevumiem
58 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta uz Padomes Regulas (2004. gada 11. februāris) (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regulu (ES) Nr. 1258/2013, 2. panta d) punkts
ir jāinterpretē tādējādi, ka
persona, kas, veicot nelikumīgu darbību, piedalās klasificēto vielu laišanā Eiropas Savienības tirgū, nav “uzņēmējs” šīs normas izpratnē.
[Paraksti]