PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

2007. gada 15. novembrī (*)

Lauksaimniecība – Labības tirgu kopīgā organizācija – Labības pārņemšana, ko veic intervences aģentūras – Kukurūzas kvalitātes kritēriju pastiprināšana – Jauna kritērija par īpatnējo svaru kukurūzai ieviešana – Tiesiskās paļāvības pārkāpums – Acīmredzama kļūda vērtējumā

Lieta T‑310/06

Ungārijas Republika, ko pārstāv J. Fazekaša [J. Fazekas], R. Šomšiča [R. Somssich] un K. Sījārto [K. Szíjjártó], pārstāves,

prasītāja,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv F. Klotuša‑Duvjesāra [F. Clotuche‑Duvieusart] un Z. Pataki [Z. Pataki], pārstāvji,

atbildētāja,

par prasību atcelt atsevišķus noteikumus Komisijas 2006. gada 18. oktobra Regulā (EK) Nr. 1572/2006, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 824/2000, kas nosaka kārtību, kādā intervences aģentūras pārņem labību, un analīzes metodes labības kvalitātes noteikšanai (OV L 290, 29. lpp.).

EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Jēgers [M. Jaeger], tiesneši V. Tīli [V. Tiili], J. Azizi [J. Azizi], E. Kremona [E. Cremona] un O. Cūcs [O. Czúcz],

sekretāre K. Andova [K. Andová], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2007. gada 22. maija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Atbilstošās tiesību normas

1        Labības tirgus kopīgo organizāciju regulē ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 (OV L 270, 78. lpp., turpmāk tekstā – “TKO regula”).

2        TKO regulas 5. pantā ir paredzēts, ka dalībvalstu izraudzītās intervences aģentūras iepērk kukurūzu, kas tām piedāvāta un novākta Kopienas teritorijā, ja piedāvājums atbilst paredzētajiem nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti un daudzumu. Iepirkšana var notikt tikai intervences periodā, kas šajā gadījumā Ungārijā ir no 2006. gada 1. novembra līdz 2007. gada 31. martam.

3        TKO regulas piemērošanas noteikumi izriet no Komisijas 2000. gada 19. aprīļa Regulas (EK) Nr. 824/2000, kas nosaka kārtību, kādā intervences aģentūras pārņem labību, un analīzes metodes labības kvalitātes noteikšanai (OV L 100, 31. lpp.). Tāpat šajā regulā ir noteikti minimālie kvalitātes kritēriji, kas atttiecas uz pirkumu, kam piemērota intervence.

4        2006. gada 18. oktobrī Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 1572/2006, ar ko groza Regulu Nr. 824/2000 (OV L 290, 29. lpp., turpmāk tekstā – “Regula”), lai ņemtu vērā jauno situāciju intervences nozarē, kas it īpaši ir saistīta ar ilgstošu atsevišķu labības veidu uzglabāšanu un tās iespaidu uz produktu kvalitāti. Regulā ir pielāgoti ar Regulu Nr. 824/2000 noteiktie kvalitātes kritēriji un ieviests jauns kritērijs par īpatnējo svaru kukurūzai. Šādi ieviestie grozījumi ir piemērojami ar 2006. gada 1. novembri.

5        Regulas Nr. 824/2000, kas grozīta ar Regulu, 3. pantā ir precizētas metodes intervencei piedāvātās labības kvalitātes noteikšanai. Šī panta 3.9. punktā ir paredzēta atbilstoša standartmetode īpatnējā svara noteikšanai, proti, ISO 7971/2:1995 metode un kukurūzas gadījumā – “tradicionāli pielietojamās metodes”.

6        Saskaņā ar Regulas Nr. 824/2000 8. panta 1. punktu labības piedāvātājam maksājamā cena ir tā intervences cena, kas minēta TKO regulas 4. panta 1. punktā, proti EUR 101,31 par tonnu. Šo cenu koriģē saskaņā ar Regulas Nr. 824/2000 9. pantā minēto pieaugumu un samazinājumu.

7        Regulas Nr. 824/2000, kas grozīta ar Regulu, 9. pantā ir precizēti intervences cenai piemērojamie cenu paaugstinājumi vai samazinājumi. It īpaši tajā ir noteikts:

“Cenu paaugstinājumus vai samazinājumus, ar kuru intervences cena tiek paaugstināta vai samazināta, izsaka EUR uz tonnu un piemēro to kombinācijā, kā noteikts turpmāk:

[..]

b)      ja intervencei piedāvātās labības īpatnējais svars [..] no svara/apjoma attiecības atšķiras kukurūzai par 73 kg/hl [..], tad ir jāpiemēro VII pielikuma III tabulā norādītais cenas samazinājums.

[..]”

8        Regulas Nr. 824/2000, kas grozīta ar Regulu, I pielikuma E punktā ir paredzēts, ka minimālais īpatnējais svars kukurūzai ir 71 kg/hl.

9        Regulas Nr. 824/2000, kas grozīta ar Regulu, VII pielikuma III tabulā ir paredzēta šādi cenu samazinājumi atkarībā no īpatnējā svara kukurūzai: 0,5 EUR/tonnā īpatnējam svaram, kas mazāks par 73 kg/hl–72 kg/hl un 1 EUR/tonnā īpatnējam svaram, kas mazāks par 72 kg/hl–71 kg/hl.

 Prāvas rašanās fakti

10      Ar 2006. gada 13. janvāra Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoram adresēto vēstuli Ungārijas iestādes informēja par grūtībām saistībā ar [graudu], kam piemērota intervence, uzglabāšanu, lai saglabātu ilgstoši uzglabātus kukurūzas graudus, palielinātu šķelto graudu procentuālo daudzumu un nepieciešamību Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju attīstības fondam ņemt vērā ar ilgstošu uzglabāšanu saistītās izmaksas.

11      Pēc vairākām apspriedēm Komisija 2006. gada 27. jūlijā Labības pārvaldības komitejas ekspertu grupai (turpmāk tekstā – “Labības ekspertu grupa”) iesniedza Regulas projektu par nosacījumu, kas attiecas uz maksimālo mitruma līmeni, uz šķeltajiem un kaltēšanas laikā pārkarsētajiem graudiem, pastiprināšanu un uz jauna kritērija kukurūzai par minimālo īpatnējo svaru (73 kg/hl) ieviešanu. Tika precizēts, ka šīs izmaiņas ir jāpieņem līdz 2006. gada 1. novembrim, kas ir datums, kurā intervences periods sākas vairākumā dalībvalstu.

12      Komisijas izteiktā priekšlikuma rezultātā norisinājās virkne diskusiju un notika korespondences apmaiņa starp Ungārijas valdības un Komisijas pārstāvjiem. Šo diskusiju laikā Ungārijas valdība norādīja, ka tā uzskatīja, ka Komisijas priekšlikumi par šķeltajiem graudiem vai par īpatnējo svaru ietekmēs Ungāriju īpaši nozīmīgi un nepamatoti, ņemot vērā, ka, pastāvot parastiem meteoroloģiskiem apstākļiem, 90 % no Ungārijas kukurūzas ikgadējās produkcijas tiks izslēgti no intervences, Ungārijas valdība piebilda, ka intervences cenas samazinājums zem 75 kg/hl ietekmēs Ungārijas ražošanu kopumā.

13      Ar 2006. gada 8. augusta vēstuli par lauksaimniecību un lauku attīstību atbildīgais Ungārijas valsts sekretārs atkārtoti apstiprināja valdības nostāju, to pamatojot ar kvalitātes analīzes institūtu sniegtajiem datiem, un lūdza Komisiju pārskatīt Regulas projektu.

14      2006. gada 31. augustā Labības ekspertu grupa apsprieda Regulas projektu otro reizi. Šīs sanāksmes laikā vairākas dalībvalstis izteica savus iebildumus it īpaši par kvalitātes kritērija par minimālo īpatnējo svaru ieviešanu.

15      Ar šajā pašā datumā Komisijai adresētu vēstuli Ungārijas valsts sekretārs atkārtoja Ungārijas valdības nostāju un no jauna lūdza Komisiju sniegt tās viedokli.

16      2006. gada 6. septembrī Regulas projektu ievietoja dalībvalstu administrācijām paredzētajā elektroniskajā informācijas sistēmā, lai Labības uzraudzības komiteja par to nobalsotu līdz 2006. gada septembra beigām.

17      2006. gada 7. septembrī Labības ekspertu grupa no jauna apsprieda Regulas projektu.

18      2006. gada 18. septembrī Lauksaimniecības ministru padomes sanāksmes laikā Ungārijas, Slovākijas un Austrijas Republikas paziņoja, ka iebilst pret Regulas projektu, un par lauksaimniecību un lauku attīstību atbildīgā Komisijas locekle Fišere Boela [Fischer Boel] uzņēmās iesniegt noteiktus papildinājumus projektam, precizējot, ka Komisijai ir pienākums rūpēties par Kopienas finansiālajām interesēm.

19      2006. gada 21. septembrī, lai ņemtu vērā Ungārijas, Slovākijas un Austrijas Republiku viedokļus un saistības, kuras uzņēmusies Komisija, tā iesniedza Labību pārvaldības komitejai grozīto Regulas projektu, kurā turpmāk 73 kg/hl vietā bija noteikts nosacījums par īpatnējo svaru kukurūzai 71 kg/hl un bija paredzēts cenas samazinājums ikvienai vērtībai starp 71 kg/hl un 73 kg/hl.

20      2006. gada 28. septembrī Labības uzraudzības komitejas sanāksmes laikā maksimālais Regulas projektā paredzētais graudu mitruma līmenis 13 % vietā tika noteikts 13,5 %.

21      2006. gada 18. oktobrī Komisija pieņēma Regulu, kas stājās spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības OficiālajāVēstnesī 2006. gada 20. oktobrī un ir piemērojama kopš 2006. gada 1. novembra.

22      Regulas 2. un 3. apsvērums ir izteikti šādā redakcijā:

“(2)      Piedāvāto labību, kuras kvalitāte nepieļauj piemērotu izmantošanu vai glabāšanu, nedrīkst pieņemt intervencei. Šajā nolūkā ir jāņem vērā jaunā situācija intervences nozarē, kas saistīta ar ilgstošu atsevišķu labības veidu uzglabāšanu un tās iespaidu uz produktu kvalitāti.

(3)      Tādēļ, lai pasargātu intervences produktus no bojāšanās un palielinātu to izturīgumu turpmākai lietošanai, nepieciešams noteikt stingrākus Regulas (EK) Nr. 824/2000 I pielikumā minētos kukurūzas kvalitātes rādītājus. Šim nolūkam ir jāsamazina maksimāli pieļaujamais mitruma līmenis, kā arī jāsamazina maksimālais šķelto graudu un kaltēšanas laikā pārkarsēto graudu procentuālais daudzums. Ņemot vērā sorgo un kukurūzas agrotehnisko līdzību, konsekvences labad attiecībā uz to ir jāparedz tādi paši pasākumi. Turklāt, konsekvences labad ar citām intervences režīmam pakļautajām labībām, kukurūzai ir jānosaka arī jauns īpatnējais svars.”

 Process un lietas dalībnieku prasījumi

23      Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 17. novembrī, prasītāja cēla šo prasību par atsevišķu Regulas noteikumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētie noteikumi”) atcelšanu, proti:

–        1. panta 1. punktā – vārdi “un, kukurūzas gadījumā – tradicionāli pielietojamās metodes”;

–        1. panta 3. punkta b) apakšpunktā – vārdi “kukurūzai par 73 kg/hl”;

–        pielikuma tabulas 1. punkta rindā “E Minimālais īpatnējais svars (kg/hl)” – vērtība “71” attiecībā uz kukurūzu;

–        pielikuma III tabulas 2. punktā – intervences cenu vērtību samazinājums attiecībā uz kukurūzu.

24      Prasītāja lūdza Pirmās instances tiesu nodot lietu izskatīšanai virspalātā saskaņā ar Pirmās instances tiesas reglamenta 14. panta 1. punktu un 51. panta 1. punktu.

25      Ar 2006. gada 11. decembra lēmumu Pirmās instances tiesa, interpretējot prasītājas lūgumu nodot lietu izskatīšanai virspalātā kā tādu, kas pakārtoti paredz nodot lietu izskatīšanai palātai piecu tiesnešu sastāvā, pēc trešās palātas priekšlikuma nosūtīja lietu trešajai palātai paplašinātā sastāvā, piemērojot Reglamenta 51. panta 1. punkta otro daļu, saskaņā ar ko, ja to lūdz dalībvalsts vai Eiropas Kopienu iestāde, kas ir lietas dalībniece, lietu izlemj palāta, kurā ir vismaz pieci tiesneši.

26      Ar atsevišķu dokumentu, kas iesniegts tajā pašā dienā, prasītāja iesniedza pieteikumu par to, lai Pirmās instances tiesa izskata prasību paātrinātā procesā atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 76.a pantam.

27      Ar atsevišķu dokumentu, kas iesniegts tajā pašā dienā, prasītāja iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu saskaņā ar EKL 242. pantu, prasot apturēt apstrīdēto noteikumu piemērošanu.

28      Ar 2006. gada 4. decembra vēstuli Komisija iebilda pret pieteikumu izskatīt lietu paātrinātā procesā.

29      Ar 2006. gada 13. decembra lēmumu Pirmās instances tiesa apmierināja pieteikumu izskatīt lietu paātrinātā procesā.

30      Ar 2007. gada 16. februāra rīkojumu lietā T‑310/06 R Ungārija/Komisija (Krājumā nav publicēts) Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs noraidīja pieteikumu par piemērošanas apturēšanu un atlika lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

31      Pēc tiesneša referenta ziņojuma Pirmās instances tiesa (trešā palāta paplašinātā sastāvā) nolēma sākt mutvārdu procesu.

32      Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz jautājumiem, ko Pirmās instances tiesa uzdeva 2007. gada 22. maija tiesas sēdē.

33      Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdētos noteikumus;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

34      Komisijas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        pieņemt atbilstošu lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.

 Par pieņemamību

 Lietas dalībnieku argumenti

35      Komisija atzīmē, ka prasība ir tikai par to Regulas noteikumu atcelšanu, kas ir par nosacījumu par minimālo īpatnējo svaru kukurūzai, un šaubās par prasības pieņemamību, jo apstrīdētie noteikumi nav nodalāmi no parējās Regulas Tiesas judikatūras nozīmē. Saskaņā ar tās teikto īpatnējais svars ir būtisks kritērijs, ko likumdevējs ir izvēlējies, lai palielinātu graudu, kas nopirkti, piemērojot intervenci, kvalitāti un lai nodrošinātu attiecīgi kvalitatīvu graudu pārdošanu pēc to ilgstošas uzglabāšanas.

36      Komisija norāda, ka kritērijs par īpatnējo svaru ir noteikti saistīts ar pārējiem kvalitātes parametriem, ko pastiprina ar Regulu, un ka tā tādējādi ir pilnīgi nedalāma. Faktiski pieļaujamā mitruma līmeņa samazināšana neizbēgami radītu īpatnējā svara pieaugumu. Bez šī jaunā kritērija par īpatnējo svaru netiktu nodrošināta reāla iespēja graudus pārdot un pastāvošie kritēriji, lai arī pastiprināti, tomēr nebūtu efektīvi. Šo saikni starp dažādiem kvalitātes parametriem prasītāja turklāt ir atzinusi prasības pieteikuma 95. punktā.

37      Prasītāja apgalvo, ka prasība par daļēju Regulas atcelšanu ir pieņemama. Faktiski nosacījums par īpatnējo svaru kukurūzai ir nodalāms elements, kas ir atšķirīgs no pārējiem intervences parametriem un kura atcelšana objektīvi nemainītu Regulas būtību (Tiesas 2002. gada 10. decembra spriedums lietā C‑29/99 Komisija/Padome, Recueil, I‑11221. lpp., 45. un 46. punkts, un 2003. gada 30. septembra spriedums lietā C‑239/01 Vācija/Komisija, Recueil, I‑10333. lpp., 34. un 37. punkts). Saskaņā ar prasītājas teikto šī nosacījuma atcelšana nekādi nemainītu Regulas būtisko saturu, jo situācija būtu tāda pati kā pirms tās pieņemšanas.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

38      Komisija apstrīd prasības pieņemamību tāpēc, ka apstrīdētie noteikumi nav nodalāmi no pārējās Regulas.

39      Šajā sakarā jāatgādina, kā tas izriet no pastāvīgās judikatūras, ka tiesību aktu var daļēji atcelt tikai tad, ja no pārējās akta daļas ir iespējams nodalīt noteikumus, kurus prasa atcelt (iepriekš šī sprieduma 37. punktā minētais Tiesas spriedums lietā Komisija/Padome, 45. un 46. punkts; 2003. gada 21. janvāra spriedums lietā C‑378/00 Komisija/Parlaments un Padome, Recueil, I‑937. lpp., 30. punkts, un iepriekš šī sprieduma 37. punktā minētais spriedums lietā Vācija/Komisija, 33. punkts). Tāpat Tiesa atkārtoti ir nospriedusi, ka nodalīšanas prasība nav izpildīta, ja tiesību akta daļēja atcelšana groza šī akta būtību (Tiesas 2006. gada 30. marta spriedums lietā C‑36/04 Spānija/Padome, Krājums, I‑2981. lpp., 13. un 14. punkts, un 2006. gada 27. jūnija spriedums lietā C‑540/03 Parlaments/Padome, Krājums, I‑5769. lpp., 28. punkts).

40      Šajā gadījumā no Regulas izriet, ka tās būtība ir tās kukurūzas, kas atbilst intervences prasībām, kvalitātes paaugstināšanā. Šajā nolūkā Regula paredz divu veidu atšķirīgus pasākumus, proti, pirmkārt, saskaņā ar Regulas 3. apsvēruma pirmo teikumu noteikt stingrākus Regulas Nr. 824/2000 I pielikumā minētos kukurūzas kvalitātes rādītājus, kurus prasītāja neprasa atcelt, un, otrkārt, saskaņā ar Regulas trešā apsvēruma pēdējo teikumu – konsekvences labad ar citām intervences režīmam pakļautajām labībām – kukurūzai ir jānosaka jauns īpatnējais svars.

41      No tā izriet, ka šie divu veidu pasākumi nav nedalāmi saistīti un ka iespējamā daļējā Regulas atcelšana tajā ziņā, ka ar to ievieš jaunu kritēriju par īpatnējo svaru kukurūzai, nemaina pašu to noteikumu būtību, kas nav šīs iespējamās atcelšanas priekšmets. Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka atšķirībā no jaunā kritērija par īpatnējo svaru kukurūzai tie kukurūzas kvalitātes kritēriji, kurus Regula paredz pastiprināt, proti, maksimāli pieļaujamais mitruma līmenis, maksimālais šķelto graudu un kaltēšanas laikā pārkarsēto graudu procentuālais daudzums, ir tie [kritēriji], kas pastāvēja jau iepriekšējās regulas laikā, neesot kritērijam par īpatnējo svaru.

42      Komisijas arguments, ka īpatnējais svars ir būtisks kritērijs, ko likumdevējs ir izvēlējies, lai palielinātu graudu, kas nopirkti, piemērojot intervenci, kvalitāti, ir jānoraida. Pirmkārt, pretēji tam, ko apgalvo Komisija, no Regulas nekādi neizriet, ka īpatnējais svars ir būtisks kritērijs, lai palielinātu kukurūzas, kas atbilst intervences prasībām, kvalitāti. Otrkārt, ir jākonstatē, ka, pat pieņemot, ka tas tā būtu, Komisija nav varējusi izskaidrot, kādā veidā tikai to noteikumu, kas paredz šī jaunā kritērija ieviešanu, atcelšana mainītu Regulas būtību.

43      Runājot par argumentu, ka īpatnējā svara kritērijs ir noteikti saistīts ar pārējiem parametriem, kas pastiprināti ar Regulu, jo mitruma daudzuma samazināšana rada īpašā svara pieaugumu, pietiek konstatēt, ka Regula nenodibina nekādu saikni starp šiem abiem kritērijiem un ka kritērijs par mitruma līmeni jau pastāvēja iepriekš, trūkstot kritērijam par īpatnējo svaru.

44      Turklāt Komisija ir skaidri norādījusi savos rakstveida apsvērumos, ka iepriekš pastāvošo kvalitātes kritēriju un it īpaši tā kritērija, kas attiecas uz maksimālo [pieļaujamo] kukurūzas mitruma līmeni, pastiprināšana paredz ļaut labāku tādas kukurūzas uzlaglabāšanu, kas atbilst intervences [prasībām], kamēr kritērija par īpatnējo svaru kukurūzai ieviešana paredz ieviest tāda veida graudu, kas nopirkti, piemērojot intervenci, kvalitātes standartus, lai nodrošinātu, ka pat pēc ilgstošas uzglabāšanas, kas noteikti saistās ar zināmu kvalitātes pasliktināšanos, produkts vēl aizvien ir pietiekamā kvalitātē, lai to varētu pārdot tirgū.

45      No iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētie noteikumi ir nodalāmi no parējās Regulas, tā ka daļēja prasība atcelt tiesību aktu ir pieņemama.

 Par lietas būtību

46      Prasības atcelt tiesību aktu pamatojumam prasītāja izvirza sešus pamatus. Pirmais ir par tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības un samērīguma principu pārkāpumu. Otrais pamats ir par Regulas autora kompetences neesamību. Trešais pamats ir par pilnvaru nepareizu izmantošanu. Ceturtais ir par acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Piektais ir par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu. Visbeidzot, sestais pamats ir par Labības pārvaldības komitejas reglamenta pārkāpumu.

 Par pirmo pamatu – tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības un samērīguma principu pārkāpumu

 Par pamata pirmo daļu – tiesiskās paļāvības pārkāpumu

–       Lietas dalībnieku argumenti

47      Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi ungāru ražotāju tiesisko paļāvību tādējādi, ka, ieviešot jaunu kvalitātes kritēriju par īpatnējo svaru kukurūzai 12 dienas, pirms Regula kļuva piemērojama, tā ir pilnīgi un pat rūpīgiem un labi informētiem ražotājiem neparedzami mainījusi intervences nosacījumus kukurūzai.

48      Prasītāja atzīst, ka kopīgo tirgu organizēšanas jomās, kuru mērķis ietver pastāvīgu pielāgošanos atkarībā no ekonomiskās situācijas dažādībām, tirgus dalībnieki nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību saistībā ar pašreizējās situācijas saglabāšanu, kas var tikt grozīta Kopienu iestāžu diskrecionārās varas robežās (Tiesas 1990. gada 14. februāra spriedums lietā C‑350/88 Delacre u.c./Komisija, Recueil, I‑395. lpp., 33. punkts). Tomēr tā uzskata, ka šajā gadījumā sakarā ar īpašiem apstākļiem var atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

49      Prasītāja šajā ziņā norāda, ka jautājumā par tiesiskās paļāvības aizsardzību Tiesas 1991. gada 11. jūlija spriedumā lietā C‑368/89 Crispoltoni (Recueil, I‑3695. lpp., turpmāk tekstā – “spriedums Crispoltoni I”), noteiktie kritēriji šajā gadījumā ir izpildīti. Pirmkārt, grozījumi, kuri attiecas uz tāda produkta kvalitāti, kas nopirkts, piemērojot intervenci, tika pieņemti pēc tam, kad ungāru ražotāji jau bija pieņēmuši lēmumus, kas nozīmēja būtiskus ieguldījumus (sēklu iegāde, sējas un aršanas materiāls utt.). Jaunais kritērijs par minimālo īpatnējo svaru galvenokārt bija atkarīgs no izmantotās sēklas veida un tādējādi tika ieviests tad, kad lauksaimnieki vairāk nevarēja izmainīt apstrādātās platības un līdz ar to savus ieguldījumus.

50      Otrkārt, kvalitātes kritērija ieviešana par minimālo īpatnējo svaru kukurūzai ir pilnībā jauna un tam nav precedenta nedz Kopienu tiesībās, nedz Eiropas paražās. Šajā ziņā prasītāja uzsver, ka intervencei piedāvātās kukurūzas kvalitātes parametru grozīšanu pirmo reizi izvirzīja 2006. gada 27. jūlijā Labības ekspertu grupas sanāksmes laikā. Tādējādi, trūkstot iepriekšējai informācijai, ungāru ražotāji, pat rūpīgi un informēti, nevarēja leģitīmi sagaidīt, ka graudu labības veidi un izmantotās tehnoloģijas neļaus ražot tādu kukurūzu, kas atbildīs kvalitātes kritērijiem iepirkumam, kuram piemēro intervenci. Lai arī lauksaimnieki ražoja brīvam tirgum, iepirkuma, kuram piemēro intervenci, nosacījumi tomēr ietekmēja visus viņu ekonomiska rakstura lēmumus.

51      Treškārt, apstrīdēto noteikumu spēkā stāšanās datums pārsteidza ražotājus, kuri likumīgi paļāvās, ka viņiem būs laiks, lai veiktu [atbilstīgus] pielāgojumus šāda tik jauna pienākuma ieviešanai.

52      Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka jaunā kritērija par īpatnējo svaru ieviešana, kas ir atbilstoša rūpēm par saskaņošanu ar pārējiem intervencei pakļautajiem graudaugiem, nebija paredzama un to nevarēja sagaidīt ar izmaiņām, kuras bija notikušas tirgū. Kaut arī prasītāja atzīst, ka rūpīgiem un labi informētiem ražotājiem būtu jārēķinās ar saprātīgiem riskiem, ko rada ekonomiskas izmaiņas, un jāparedz iespējamas izmaiņas, kuras akceptējusi Komisija, lai izlīdzinātu tirgus nestabilitāti, tā tomēr uzskata, ka tie nevarēja paredzēt viņu ar produktu saistīto risku novērtējumos nosacījuma par īpatnējā svara ieviešanu. Tādējādi viņi – saskaņā ar prasītājas teikto – nevarēja uzņemties finansiālo nastu, kas saistīta ar šī jaunā kritērija ieviešanu, kas pārsniedz ar viņu lauksaimniecības darbību saistītos ekonomiskos riskus.

53      Vispirms Komisija uzsver, ka ar Regulas pieņemšanu iecerētais mērķis nebija ieviest standartizācijas paņēmienu, bet atrisināt jaunu problēmu, kas ir parādījusies intervences nozarē kopš 2004./2005. ražas gada, kas saistīta ar ilgstošu kukurūzas uzglabāšanu un ar šīs uzglabāšanas ietekmi uz produkta kvalitāti. Tā kā kukurūza ir graudaugs, kuram pēc tās bioloģiskajām raksturīgajām pazīmēm ir tendence ļoti ātri bojāties, saskaņā ar Komisijas teikto, laba krājumu pārvaldība paredz palielināt kvalitātes kritērijus. Tāpat tā norāda, pirmkārt, ka pastāvošo kritēriju, proti, mitruma līmenis, kā arī šķelto graudu un kaltēšanas laikā pārkarsēto graudu procentuālais daudzums, pastiprināšanai būtu jāļauj izvairīties no pārāk ātras kukurūzas graudu pasliktināšanās un tādējādi būtu jānodrošina to ilgāka saglabāšana un, otrkārt, ka jaunā kritērija par minimālo īpatnējo svaru ieviešanai būtu jāļauj nodrošināt noteiktu kvalitāti nopirktajiem graudiem tā, lai pēc to ilgstošas uzglabāšanas tiem būtu “pārdošanas” kvalitāte.

54      Komisija uzsver, ka, lai nodrošinātu noteiktu tirgus cenu, kukurūzas ražotājiem nav nepieciešams, ka Kopiena iepērk atbilstoši intervences režīmam dalībvalstu produkciju kopumā un it īpaši zemākas kvalitātes graudaugus. Tātad, pieņemot, ka nozīmīga ungāru ražas daļa neatbilstu intervences kritērijiem, intervences aģentūrai vēl aizvien būtu loma tirgus aizsardzībā, jo tā ļauj saglabāt noteiktu cenu līmeni, jo vienīgās izmaiņas ir tās, ka graudi, kas nopirkti, piemērojot intervenci, ir labākas kvalitātes.

55      Visbeidzot, Komisija, lai arī atzīstot, ka graudu daudzveidība var ietekmēt ražas galīgo īpatnējo svaru, tomēr iebilst pret prasītājas apgalvojumu, ka īpatnējais svars galvenokārt ir atkarīgs no iesēto graudu veida.

56      Šajā ziņā Komisija norāda, ka īpatnējais svars ļauj izmērīt grauda blīvumu, nosverot zināmu grauda tilpumu un to salīdzinot ar tilpumu, kas vienāds ar ūdeni. Kritērijs par minimālo īpatnējo svaru ir grauda klasifikācijas faktors, saskaņā ar ko tā augstākā kvalitāte atbilst palielinātam īpatnējam svaram. Tā norāda, ka vispārīgi īpatnējais svars ir atkarīgs no ūdens daudzuma un piejaukumiem tā, ka īpatnējais svars palielinās tad, kad labības mitruma līmenis samazinās, un otrādi. Tādējādi tad, kad ražas rezultativitāte ir augsta sakarā ar tādiem ideāliem klimatiskiem apstākļiem kā saule un galvenokārt apūdeņošana, īpatnējais svars ir mazs, un otrādi sausajā periodā. No tā – saskaņā ar Komisijas teikto – izriet, ka kukurūzas īpatnējais svars ir atvērts parametrs, kas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, no kuriem galvenais ir attiecīgā gada klimats. Pārējie faktori, kas jāņem vērā, ir sēklas veidi, augsnes kvalitāte un audzēšanas vadīšana.

57      Komisija apgalvo, ka [kukurūzas] “zirga zoba” veids, ko galvenokārt audzē Ungārijā, rada kukurūzas graudu, kas atbilstoši klimatiskajiem nosacījumiem var sasniegt ļoti dažādu īpatnējo svaru, un ka intervences iepirkumam noteiktais minimālais īpatnējais svars (71 kg/hl) ir visumā sasniegts atkarībā no pārdošanas gada. Prasītāja tostarp pati precizē, ka šis veids rada kukurūzas graudu ar īpatnējo svaru, kas svārstās starp 68 un 74 kg/hl. Kukurūzas sēklu katalogos trūkstot specifikācijai par katras no pārdotajām sēklām īpatnējo svaru, tā ir norāde uz to, ka šis kritērijs nav galvenokārt saistīts ar izvēlēto [sēklas] veidu un to, ka tas attīstās līdzīgās proporcijās visiem [sēklu] veidiem. No novāktās kukurūzas ražas laika posmā no 2001. līdz 2006. gadam konstatētajiem veidiem, kādi tie izriet no prasības pieteikuma A.12. pielikumā minētās tabulas, ir redzams, ka ražas vidējais īpatnējais svars ir galvenokārt atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem.

58      Tā kā īpatnējais svars nav galvenokārt atkarīgs no iesētā kukurūzas grauda veida, apstrīdēto pasākumu pieņemšana – saskaņā ar Komisijas teikto – nav pasākumi, kuriem ir ietekme uz ražotāju ieguldījumiem.

59      Turklāt Komisija apstrīd Ungārijas iestāžu analīzi, ko veido tas, ka par izejas pozīciju tiek ņemts šķietami parastais 2005./2006. ražas gada raksturs, lai noteiktu vidējo īpatnējo ražas svaru par 2006./2007. gadu. Šajā sakarā tā norāda, ka 2006./2007. ražas gads ir radījis parastu ražu, proti, labu lietus un saules nozīmē, ko nevar salīdzināt ar iepriekšējo ražas gadu, kas bija īpašs un kas radīja ražu ar īpatnējo vidējo svaru nedaudz virs minimālā īpatnējā svara 71 kg/hl. Komisija piebilst, ka, ņemot vērā labvēlīgos klimatiskos apstākļus līdz 2006. gada novembra beigām, ungāru ražotāji, brīdināti par jaunajām kvalitātes prasībām, varēja atstāt ražu neaiztiktu, kam vajadzēja ļaut samazināt tās mitruma līmeni. Tādējādi Komisija uzskata, ka prasītāja nav sniegusi pietiekamus elementus sava iebilduma pamatojumam, ka puse no Ungārijas ražas neatbilst intervences iepirkuma kritērijam.

60      Visbeidzot, Komisija uzsver, ka kukurūzas kvalitātes kritēriju pastiprināšana nolūkā nodrošināt iespēju tālāk pārdot krājumus, lai aizsargātu Kopienas finansiālās intereses, nav padarījusi par neiespējamu piedāvāt intervencei lielāko Ungārijas produkcijas daļu, jo Labības ekspertu grupas diskusiju rezultātā un ņemot vērā Ungārijas iestāžu bažas tā ir mainījusi minimālā īpatnējā svara parametru, to no 73 kg/hl samazinot uz 71 kg/hl.

61      Šajā ziņā tā piebilst, ka pašreizējā konjunktūra iekšējā un starptautiskā labību tirgū pilnībā atšķiras no agrākās situācijas. Tirgus cena šobrīd ir ļoti augsta un vispārīgi lielāka par intervences cenu. Piedāvājumi, kas tika izteikti 2006. gada novembrī Ungārijas intervences aģentūrai piederošās kukurūzas konkursa ietvaros, tās tālākpārdošanai iekšējā tirgū svārstījās starp 123 un 103 EUR/tonnā par iepirkumu, kam piemērota intervence, un pārdošanas tika veiktas, pamatojoties uz noteikto minimālo cenu atkarībā no nedēļām no 112 vai 113 EUR/tonnā līdz cenai, kas sasniedza no 112 līdz 123 EUR/tonnā. Komisija tostarp atzīmē, ka sakarā ar labvēlīgākiem brīvā tirgus nekā intervences piedāvājuma nosacījumiem ražotājiem kopumā Kopienā līdz šim saņemtie kukurūzas piedāvājumi intervencei sasniedz 8355 tonnas (visi Ungārijā), kas ir niecīgs daudzums salīdzinājumā ar tajā pašā laikā 2005. gadā piedāvātajiem daudzumiem (1 755 825 tonnas, no kurām 1 273 106 tonnas Ungārijā). Turklāt Komisija norāda, ka pasaules tirgū ir notikusi “tīro eksportētājvalstu” kukurūzas krājumu ievērojama samazināšana un ka ražošana pasaules līmenī ir zemāka par patēriņu.

–       Pirmās instances tiesas vērtējums

62      Prasītāja apgalvo, ka, ieviešot jaunu kritēriju par īpatnējo svaru kukurūzai 12 dienas, pirms Regula kļuva piemērojama, Komisija ir pārkāpusi ungāru ražotāju tiesisko paļāvību.

63      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tirgus dalībniekiem nav pamata tiesiski paļauties, ka tiks saglabāta pašreizējā situācija, kas var tikt grozīta, Kopienu iestādēm īstenojot savu diskrecionāro varu (Tiesas 1982. gada 15. jūlija spriedums lietā 245/81 Edeka, Recueil, 2745. lpp., 27. punkts, un iepriekš šī sprieduma 48. punktā minētais spriedums lietā Delacre u.c./Komisija, 33. punkts). It īpaši runa ir par tādu jomu kā tirgus kopīgā organizācija, kuras priekšmets tiek pastāvīgi pielāgots atkarībā no izmaiņām ekonomiskajā situācijā (Tiesas 1994. gada 5. oktobra spriedums apvienotajās lietās C‑133/93, C‑300/93 un C‑362/93 Crispoltoni u.c., Recueil, I‑4863. lpp., turpmāk tekstā – “spriedums lietā Crispoltoni II”, 57. punkts, un 1999. gada 14. oktobra spriedums lietā C‑104/97 P Atlanta/Eiropas Kopienas, Recueil, I‑6983. lpp., 52. punkts).

64      Turklāt, kā Tiesa to ir nospriedusi iepriekš šī sprieduma 49. punktā minētajā spriedumā lietā Crispolotoni I (17. punkts), “ir jāatzīmē, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru (skat. cita starpā 1979. gada 25. janvāra spriedumus lietā 98/78 Racke, Recueil, 69. lpp., 20. punkts, un lietā 99/78 Decker, Recueil, 101. lpp., 8. punkts), lai gan principā tiesisko situāciju drošības princips iestājas pret to, ka Kopienu tiesību akta piemērojamība laikā tiek noteikta ar brīdi pirms tā publicēšanas, izņēmuma kārtā ir pieļaujams pretējais, ja to prasa tādējādi sasniedzamais mērķis un ja pienācīgi tiek ievērota iesaistīto personu tiesiskā paļāvība”, un “šī judikatūra arī ir piemērojama gadījumā, kad pašā aktā nav skaidri paredzēta piemērošana ar atpakaļejošu spēku, bet tā izriet no šī akta satura”.

65      Šajā spriedumā Tiesa ir nospriedusi, ka gada laikā pēc tam, kad ir tikuši pieņemti lēmumi, kas nozīmē ieguldījumus (apstrādājamās virsmas, stādījumi utt.), ieviešot tabakas maksimālā daudzuma garantijas sistēmu un paredzot intervences cenas un prēmijas proporcionālu samazinājumu pārpalikuma gadījumā, ar attiecīgajiem regulējumiem ir tikusi apdraudēta attiecīgo tirgus dalībnieku tiesiskā paļāvība. Faktiski saskaņā ar Tiesas teikto, “pat ja viņiem ir jāuzskata par paredzamiem pasākumus, kas domāti, lai ierobežotu jebkādu Kopienas [tabakas] produkcijas palielinājumu un atturētu no to [tabakas] veidu ražošanas, ar kuriem ir grūtības viņu noieta tirgos, tomēr tie var sagaidīt, ka tiks laikus paziņots par iespējamiem pasākumiem, kuriem ir ietekme uz viņu ieguldījumiem” (iepriekš šī sprieduma 49. punktā minētais spriedums lietā Crispoltoni I, 21. punkts).

66      Šajā gadījumā situācija ir pilnībā salīdzināma ar to, kas ir pamatā lietai, kuras rezultātā tapa iepriekš šī sprieduma 49. punktā minētais spriedums lietā Crispoltoni I.

67      Faktiski Regulu pieņēma 2006. gada 18. oktobrī, publicēja 2006. gada 20. oktobrī un tā bija piemērojama kopš 2006. gada 1. novembra, proti, pirmajā attiecīgās intervences dienā, tā ka jaunie kvalitātes kritēriji, ko tā nosaka, ir piemērojami kukurūzai, kas iestādīta 2006. gada pavasarī un novākta 2006. gada rudenī.

68      Tādējādi, ieviešot jaunu kritēriju par īpatnējo svaru kukurūzai 12 dienas, pirms Regula kļuva piemērojama, proti, brīdī, kad ražotāji jau bija sākuši sēju un kad tie nevarēja vairāk ietekmēt ražas īpatnējo svaru, apstrīdētie noteikumi ietekmēja ražotāju ieguldījumus, jo ar tiem pilnībā tika izmainīti intervences nosacījumi kukurūzai.

69      Turklāt ir jākonstatē, ka attiecīgie pasākumi attiecīgajiem lauksaimniekiem netika paziņoti laikus. Savā argumentācijā par tiesiskās paļāvības pārkāpumu Komisija tostarp nav atsaukusies ne uz vienu tādu elementu, kas atspēkotu prasītājas apgalvojumu, ka pat rūpīgi un labi informēti ražotāji nevarēja paredzēt Regulas pieņemšanu. Turklāt Komisija vien sava iebildumu raksta ievada daļā atsaucās uz Ungārijas iestāžu 2006. gada 13. janvāra vēstuli, kas adresēta Komisijai par grūtībām intervencei pakļauto graudu uzglabāšanā, lai saglabātu graudus, uz 2006. gada 9. marta diskusiju Labības uzraudzības komitejas ekspertu grupas iekšienē par jautājumu par kukurūzas ilgstošu uzglabāšanu, uz Komisijas vēstuli, kas adresēta Ungārijas iestādēm, un uz jaunām diskusijām, kuras notika 2006. gada jūnijā. Tomēr šķiet, ka nevienā no šīm diskusijām vai vēstulēm nekādā veidā netika izvirzīts jautājums par pat iespējamu jaunā kritērija par īpatnējo svaru ieviešanu.

70      Tieši pretēji – no lietas materiāliem izriet, ka tikai 2006. gada 27. jūlijā, tātad pēc tam, kad attiecīgie ražotāji bija pieņēmuši lēmumus par ieguldījumiem, Komisija iesniedza Labības uzraudzības komitejai Regulas projektu, kurā bija paredzēts ieviest strīdīgo jauno kritēriju par īpatnējo svaru.

71      Turklāt ir jāuzsver, ka, pirmkārt, strīdīgie pasākumi nav vienkārši pastiprinājuši pastāvošos kritērijus, bet ir ieviesuši jaunu kritēriju, un, otrkārt, ka nosacījums par īpatnējo svaru ir pilnībā jauns kukurūzas tirdzniecībā Kopienā. Tomēr, kā tas ir precizēts Tiesas 1998. gada 26. marta spriedumā lietā C‑324/96 Petridi (Recueil, I‑1333. lpp., 43.–45. punkts), Tiesa iepriekš šī sprieduma 49. punktā minētajā sprieduma lietā Crispoltoni I uzskatīja, ka ar attiecīgajām regulām ir tikusi apdraudēta attiecīgo tirgus dalībnieku tiesiskā paļāvība, jo ar tām ir tikusi ieviesta maksimālo garantēto daudzumu sistēma, kas nebija zināma ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem kā attiecībā uz jauno Kopienas tabakas tirgus organizācijas pasākumu veidu, tā uz to spēkā stāšanās datumu.

72      No iepriekš minētā izriet, ka, neinformējot par to laikus attiecīgos ražotājus, ieviešot jaunu kritēriju par minimālo īpatnējo svaru, kuru pārsniedzot kukurūzu nevar piedāvāt intervences aģentūrām vai piemērot tai cenas samazinājumu, ar apstrīdētajiem noteikumiem ir pārkāpta attiecīgo ražotāju tiesiskā paļāvība. Tādējādi pirmā pamata pirmā daļa ir pamatota.

73      Neviens arguments, ko izvirzījusi Komisija, nav tāds, kas mainītu šo secinājumu.

74      Pirmkārt, argumentam, ka glabātuvju laba pārvaldība liek palielināt kvalitātes kritērijus un īpatnējais svars ir kvalitātes faktors, nav nozīmes, izvērtējot šo pamatu par tiesiskās paļāvības pārkāpumu. Faktiski jautājums nav par to, vai apstrīdētie pasākumi ir atbilstoši (jautājums, kas ir pamatu par pilnvaru nepareizu izmantošanu un acīmredzamu klūdu vērtējumā priekšmets), bet gan par to, vai, pieņemot, ka tie [tādi] ir, to ieviešana ar atpakaļejošu spēku nav novedusi pie attiecīgo ražotāju tiesiskās paļāvības pārkāpuma.

75      Otrkārt, arguments, ka strīdīgie pasākumi nav pasākumi, kuri ietekmē ieguldījumus tāpēc, ka īpatnējais svars nav galvenokārt atkarīgs no sēklas veida, arī ir jānoraida.

76      Lēmumus par ieguldījumiem faktiski nevar reducēt tikai līdz sēklu veida izvēlei, bet tie ietver arī posmus kopš paša lēmuma [pieņemšanas] par kukurūzas stādīšanu un stādījumu platību noteikšanas līdz ražas novākšanai. Lai pierādītu, ka apstrīdētie pasākumi apdraudēja attiecīgo ražotāju ieguldījumus, prasītāja tostarp norāda, ka Komisija izmainīja intervences nosacījumus kukurūzai brīdī, kad ražotāji jau bija sākuši sēju. Pat, ja prasītāja patiešām apgalvoja, ka izvēlētā veida sēklas galvenokārt nosaka novāktā produkta īpatnējo svaru, tomēr tā ir definējusi ieguldījumus plašākā veidā un šajā sakarā min citus izmantotos materiālus un līdzekļus, zemes sagatvošanu, sējai izmantotās mašīnas, īpašo kombaina adapteru un – vēl vispārīgāk – izmantoto tehnoloģiju.

77      Turklāt papildus tam, ka tam nav nozīmes, Komisijas arguments, ka īpatnējais svars nav atkarīgs no [kukurūzas] veida, nav pārliecinošs. Pirmkārt, ir jāatzīmē, ka Komisija ir aprobežojusies ar vienkāršu nepamatotu apgalvojumu un ka tātad arguments nešķiet tāds, lai varētu apstrīdēt izpētes faktus, uz kuriem ir atsaukusies prasītāja. Tādējādi Komisijas apgalvojums, ka no prasītājas iesniegtās tabulas (prasības pieteikuma A.12. pielikums), kurā ir norādīts vidējais Ungārijā laika posmā starp 2001. un 2006. gadu novāktās kukurūzas ražas īpatnējais svars, ir redzams, ka ražas īpatnējais svars galvenokārt ir atkarīgs no klimatiskajiem rādītājiem, jo tie katru gadu ir dažādi, bez kā būtu lielas izmaiņas iesētās kukurūzas veidos, nav pamatots. Faktiski saskaņā ar šo tabulu vidējais īpatnējais svars svārstījās no 70,90 līdz 73,22 kg/hl, un no prasītājas iesniegtās dokumentācijas (prasības pieteikuma A.6. pielikums) izriet, ka par “zirga zobu” sauktais [kukurūzas] veids, kas Ungārijā galvenokārt tiek audzēts, rada kukurūzu ar lielāku īpatnējo svaru (Keményszemű veidam 74–82 kg un Puhaszemű veidam 72–79 kg). Turpinot, Komisija gan savos paskaidrojumus, gan tiesas sēdē atzina, ka [kukurūzas] veids var noteiktā veidā ietekmēt galīgās ražas īpatnējo svaru. Visbeidzot, Komisija apgalvo, ka kukurūzas īpatnējais svars ir atvērts parametrs, kas atkarīgs no virknes faktoru, no kuriem galvenais ir [attiecīgā] gada laika apstākļi, bet pārējie faktori ir augsnes kvalitāte un it īpaši audzēšanas vadīšana (sēšanas datums, iesakņošanās kvalitāte, laistīšanai veltītās rūpes, ražas novākšanas datums utt.). Tomēr, izņemot laika apstākļus, attiecīgie ražotāji varēja ņemt vērā visus pārējos minētos faktorus, lai ražotu kukurūzu ar lielāku īpatnējo svaru, ja tie būtu tikuši laikus informēti par paredzētajiem pasākumiem.

78      Treškārt, runājot par argumentu, ka prasītāja nav pietiekami pamatoti pierādījusi, ka vairāk par pusi no Ungārijas ražas neatbilst kritērija par īpatnējo svaru prasībām, pietiek atzīmēt, ka Tiesa iepriekš šī sprieduma 49. punktā minētajā spriedumā lietā Crispoltoni I nav noteikusi nevienu nosacījumu attiecībā uz ietekmes uz ieguldījumiem nozīmīgumu, lai konstatētu tiesiskās paļāvības pārkāpumu. Tostarp Komisija nenorāda, uz ko ir balstīts šāds nosacījums, nedz arī to, kāds skartās ražas procentuālais daudzums ir nepieciešams, lai atzītu tiesiskās paļāvības pārkāpumu.

79      Turklāt no prasītājas iesniegtās tabulas (prasības pieteikuma A.12. pielikums) izriet – un pret to neiebilst Komisija – ka pat to gadu laikā, kuros ražas vidējais īpatnējais svars bija vislielākais, 10 % no [šīs ražas] neatbilda ar apstrīdētajiem noteikumiem noteiktā kritērija prasībām, lai to varētu piedāvāt intervencei, un gandrīz 40 % no produkcijas būtu skāris cenas samazinājums.

80      Turklāt, pat ja lauksaimnieki vispirmām kārtām ražo brīvam tirgum, tik un tā intervences nosacījumi ietekmē viņu ekonomiska rakstura lēmumus un tie var saprātīgi paredzēt, izdarot ieguldījumus (sēja, audzēšana utt.), ka līdz šim izmantotie [labības] veidi un izmantotā tehnoloģija turpinās atbilst Kopienu nosacījumiem par kvalitāti, kas tiek prasīti, lai kukurūzu, ko tie ražo, varētu piedāvāt intervencei. Turklāt iepriekš šī sprieduma 49. punktā minētajā spriedumā lietā Crispoltoni I Tiesa atzina par spēkā neesošu strīdīgo regulu, kas vienkārši paredzēja par katru pārsnieguma daļu par 1 % no maksimālā garantētā daudzuma intervences cenu, kā arī prēmiju, kuras attiecās uz dažādiem tabakas veidiem, par katru pārsnieguma daļu samazinājumu par 1 %, un iesniedzējtiesa atsaucās tikai uz viena ražotāja lietu.

81      No iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētie noteikumi ir jāatceļ.

82      Turklāt pamata par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu ietvaros prasītāja arī norādīja, ka Komisija nav norādījusi īpašos iemeslus, kuru dēļ jaunie daudz bargākie kritēriji ir jāpiemēro kopš intervences periodu piedāvājumu sākuma 2006. gada 1. novembrī, proti, 12 dienas pēc Regulas publicēšanas.

83      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar EKL 253. pantu paredzētā pamatojuma mērķis ir ļaut ieinteresētajām personām uzzināt, kāds ir veiktā pasākuma pamatojums, un Kopienu tiesai veikt kontroli. Tajā skaidri un nepārprotami jābūt norādītai tiesību akta izdevējas iestādes argumentācijai. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Tiesa savā 1993. gada 1. aprīļa spriedumā apvienotajās lietās C‑260/91 un C‑261/91 Diversinte un Iberlacta (Recueil, I‑1885. lpp., 10. punkts) atzina lietā, kurā tika pasludināts šis spriedums, apstrīdētās regulas spēkā neesamību, uzskatot, ka tās pamatojums neļāva Tiesai veikt tās kontroli it īpaši jautājumā par to, vai ir tikusi ievērota attiecīgo tirgus dalībnieku tiesiskā paļāvība.

84      Tomēr ir jākonstatē, ka Regulā nav norādīti nekādi iemesli, kuru dēļ jaunie strīdīgie pasākumi ir tūlītēji piemērojami notiekošajai ražas novākšanai, tās 9. apsvērumā ir norādīts tikai, ka “[šajā regulā] paredzētās izmaiņas [..] intervencei piedāvātajai labībai ir jāpiemēro no 2006. gada 1. novembra”, piebilstot, ka “tādēļ ir jāparedz, ka [tā] stājas spēkā [..] dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

85      Komisija iebildumu rakstā vien norādīja, ka [Regulas] piemērošanas noteikšana ar 2006. gada 1. novembri, kā to no paša sākuma norādīja Komisijas dienesti, ir pamatojama ar intervences periodu sākumu šajā datumā lielākajā daļā dalībvalstu. Tostarp Rumānijas un Bulgārijas Republikas, kas kopā ražoja starp 12–13 miljonu tonnu kukurūzas, pievienošanās Eiropas Savienībai 2007. gada 1. janvārī pamatoja nepieciešamību rīkoties steidzami.

86      Papildus tam, ka pilnīgs pamatojuma trūkums Regulā attiecībā uz tās spēkā stāšanās datumu nevar tikt mazināts ar norādēm, kas sniegtas izstrādes procesa laikā, tas, ka intervences perioda sākšanās ir 2006. gada 1. novembris, ir tikai vispārējs apsvērums, ko nevar uzskatīt par īpašu pamatojumu, no kura redzama sasniegt gribētā iedarbība un kas ļautu tiesai kontrolēt, vai tika ievērota attiecīgo tirgus dalībnieku tiesiskā paļāvība.

87      Attiecībā uz apstākli par Rumānijas un Bulgārijas izcelsmes kukurūzas produkcijas nozīmīgumu, kuru pievienošanās stāšanās spēkā tika noteikta 2007. gada 1. janvārī, ir jākonstatē, ka ne vien Komisija neapgalvo, ka tā kādā no tiesību akta posmiem to būtu minējusi, bet – vēl jo vairāk – ka tā nevar pamatoti apgalvot, ka šāds apstāklis nebija paredzams un Komisija to nevarēja laikus ņemt vērā, lai izvairītos apdraudēt ieinteresēto personu likumīgās intereses. Vienlaikus šāds pamatojums padara ticamu prasītājas apgalvojumu, ka kritērija par īpatnējo svaru ieviešana nenozīmēja nedz uzglabāšanas nosacījumu uzlabošanos, nedz intervences režīmu saskaņošanu, bet gan intervencei pakļautās kukurūzas daudzuma ierobežojumu.

88      Tātad apstrīdētie noteikumi ir jāatceļ, jo ar Regulu ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu.

89      Tiesas sēdē Pirmās instances tiesa uzklausīja lietas dalībniekus par no tiesiskās paļāvības pārkāpuma izrietošās iespējamās atcelšanas ietekmi laikā, jo šis jautājums netika aplūkots procesuālajos rakstos.

90      Kā to pamatoti atzīmēja Komisija, tāpēc, ka šīs daļas ietvaros bija konstatēts Kopienu tiesību pārkāpums tikai tiktāl, ciktāl apstrīdētie noteikumi noteica jaunu minimālā īpatnējā svara kritēriju, kas nekavējoties piemērojams 2006. gada rudens ražai, attiecīgos ražotājus par to laikus neinformējot, atcelšana šī iemesla dēļ var attiekties tikai uz to kukurūzu, kas bija iestādīta un audzēta līdz apstrīdēto noteikumu pieņemšanai.

91      No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, pamatojoties uz šo daļu, apstrīdētie noteikumi ir jāatceļ vismaz tiktāl, ciktāl tie attiecas uz 2006. gada kukurūzas ražu.

92      Līdz ar to ir jāizvērtē pārējie prasītājas pamati un argumenti.

 Par pamata otro daļu – tiesiskās drošības un samērīguma principu pārkāpumu

–       Lietas dalībnieku argumenti

93      Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi tiesiskās drošības un samērīguma principus, jo, publicējot Regulu tikai 12 dienas pirms intervences perioda Ungārijā sākuma, jaunais Kopienu tiesiskais regulējums bija pilnībā neparedzams ražotājiem. Turklāt vēl neparedzamāks bija tas, ka ar to iecerētais mērķis nav ātra pielāgošanās jaunajai ekonomiskajai situācijai tirgū, bet gan labības, kas pakļauta intervenecei, kvalitātes kritēriju standartizācija, kas a priori ir tehniska rakstura un ilgtermiņa mērķis.

94      Prasītāja uzskata, ka Komisijai bija jāņem vērā īpašā ungāru ražotāju situācija un jāpielāgo jauno kritēriju, kas attiecas uz iepirkumu, piemērojot intervenci, piemērošana atbilstoši principiem, ko Tiesa noteikusi 2004. gada 29. aprīļa spriedumā apvienotajās lietās C‑487/01 un C‑7/02 Gemeente Leusden un Holin Groep (Recueil, I‑5337. lpp.) un 2005. gada 7. jūnija spriedumā lietā C‑17/03 Vereniging voor Energie u.c. (Krājums, I‑4983. lpp.). Lauksaimnieku situāciju raksturo lauksaimniecības darbību pielāgošana bioloģiskajiem cikliem un kukurūzas ražošanai, kas sākas ar lēmumu pieņemšanu, kuriem seko izpildes operācijas (sēklu iegāde, sēja utt.), un beidzas ar ražas novākšanu pēc vairākiem mēnešiem.

95      Prasītāja norāda, ka, ieviešot apstrīdētos noteikumus, nenosakot pārejas periodu vai neparedzot to pakāpenisku piemērošanu, Komisija ir pārkāpusi samērīguma principu, kā arī EKL 33. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto principu, kas paredz ņemt vērā vajadzību īstenot pakāpeniskus pielāgojumus lauksaimniecības jautājumā. Prasītāja uzsver ungāru produkcijas nozīmīgumu Kopienā (17–18 %) un jaunā bargā kvalitātes kritērija nozīmīgumu, kas pusi no ungāru kukurūzas padara par neatbilstošu intervences prasībām. Tā atzīmē, ka, ņemot vērā izcilo ungāru kukurūzas kvalitāti, šis jaunais kritērijs izraisīs arī ievērojamas Eiropas produkcijas daļas nepieņemamību. Turklāt ar Regulu iecerētais standartizācijas mērķis vēl jo mazāk attaisno jaunā kritērija par minimālo īpatnējo svaru tūlītēju piemērošanu.

96      Visbeidzot, prasītāja uzskata, ka šo jauno parametru, kas nav izmantots kukurūzas tirdzniecības praksē Eiropā, kā tādu nevarētu piemērot. Faktiski lauksaimnieki nevar noteikt, kāda šķirne radītu graudu, kas atbilstu šim jaunajam kvalitātes kritērijam, īt īpaši ņemot vērā sēklu katalogus, kuros nav izdalīti īpatnējie svari un ņemot vērā Ungārijā audzētās “zirga zoba” kukurūzas veida īpatnējo svaru, kas svārstās starp 68 un 74 kg/hl. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka apmēram puse no sēklu veidiem neatkarīgi no lauksaimnieku gribas nerada tādu kukurūzas graudu, kas pakļauts intervencei. Turklāt tādu jaunu sēklu veida, kas var radīt graudu, kas izpilda kritērija par minimālo īpatnējo svaru prasībām, ieviešana prasītu daudz laika, proti, apmēram desmit gadus, tā ka ungāru ražotājiem ir gandrīz neiespējami sagatavoties Regulas ievērošanai.

97      Vispirms Komisija atzīmē, ka kukurūzas, kas pakļauta intervencei, kvalitātes kritēriju pastiprināšanas noteikto mērķi nevar reducēt uz jautājumu par standartizāciju. Reālais mērķis bija izvairīties no uzkrājumu bojāšanās un pieļaut to izlietojumu nākotnē.

98      Pēc tam Komisija noliedz, ka tā nebūtu ievērojusi tiesiskās drošības principu. Tā kā Regulu publicēja 12 dienas pirms intervences perioda Ungārijā sākuma 2006. gada 1. novembrī, tās piemērošana bija paredzama. Tāpat tā uzskata, ka nav notikusi piemērošana ar atpakaļejošu spēku, ņemot vērā Regulas saturu (iepriekš šī sprieduma 49. punktā minētais spriedums lietā Crispoltoni I). Tā kā kritērijs par īpatnējo svaru nav atkarīgs galvenokārt no kukurūzas sēklas veida, bet gan no klimatiskiem apstākļiem [kukurūzas] audzēšanas sezonas laikā, faktiski nav pierādīts, ka šī kritērija ievērošanai varēja būt ietekme uz ieguldījumiem, kurus uzņēmušies ražotāji līdz ražas novākšanai. Tādējādi konkrētā gadījumā situācija attiecībā uz finansiālajām sekām lauksaimniekiem ir atšķirīga no judikatūrā jautājumā par nodokļiem vai lauksaimniecību paredzētiem gadījumiem, uz kuriem atsaukusies prasītāja.

99      Komisija uzsver, ka tiesiskās drošības princips neprasa, lai tiesību akti netiktu grozīti. Komisijas izvēle pastiprināt kvalitātes kritērijus iegādei, piemērojot intervenci, atbilst precīzām vajadzībam, ko prasa uzkrājumu pārvaldība kā rūpīgam saimniekam, un ir pamatojama ar tehniska rakstura apsvērumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu noteiktu nopirkto graudu kvalitāti tā, lai tos vēl varētu pārdot pēc to ilgstošas uzglabāšanas.

100    Komisija norāda, ka uzglabātās kukurūzas kvalitātes problemātiku un tās ietekmi uz jauno ilgstošas uzglabāšanas problēmu ieinteresētās puses varēja paredzēt, jo šis jautājums jau tika skatīts 2006. gada martā un tam sekoja diskusijas Labības ekspertu grupas iekšienē 2006. gada 1. un 29. jūnijā, proti, vienu mēnesi un pusotru mēnesi pēc apstrādāto virsmu apsēšanas. Pēc tam par projektu par kvalitātes kritēriju pastiprināšanu formāli tika diskutēts vairākkārt Labības ekspertu grupas sanāksmju laikā.

101    Novēlota apstrīdēto noteikumu ieviešana galvenokārt izrietēja no tā, ka sakarā ar Ungārijas iestādēm piešķirtajiem izņēmumiem iepirkumam, kam piemērota intervence, nebija tūlītēji redzams, ka 2005./2006. gada sezona bija īpaša un radīja uzkrājumu papildu pieaugumu, kas pamatoja nepieciešamību rīkoties. Diskusijas sākās tikai tad, kad dalībvalstis brīdināja Komisiju par viņu uzkrājumu ātru bojāšanos.

102    Turklāt Komisija uzsver, ka tā ir ņēmusi vērā īpašo kukurūzas ražotāju situāciju Centrālajā Eiropā, jo tā ir samazinājusi prasīto minimālo īpatnējo svaru no 73 uz 71 kg/hl. Tā uzskata, ka šīs kritērijs ir atbilstošs, raugoties no leģitīmā mērķa viedokļa, un tas nav tāds, kas nodara kaitējumu ungāru ražotājiem. Faktiski tikai šī viena kritēja par minimālo īpatnējo svaru ieviešanai nebija prasītājas minētā ietekme uz ražu, jo ar Regulu paredzētā maksimālā mitruma līmeņa samazināšana 14,5 % vietā uz 13,5 %, par ko nav celti iebildumi prasības ietvaros, nozīmēja tās kukurūzas, kas piedāvāta intervencei, īpatnējā svara pieaugumu no 0,5 uz 1 kg/hl. Šī jaunā kvalitātes kritērija ieviešana tādējādi nav uzskatāma par nesamērīgu, raugoties no sasniedzamā mērķa viedokļa.

103    Visbeidzot, runājot par iespējamām ražotāju grūtībām novērtēt kukurūzas ražas īpatnējo svaru, Komisija atzīmē, ka tradicionālās metodes pastāv visā Kopienā un ka Ungārijas izvēle izmantot ISO metodi, kas tiek izmantota attiecībā uz rudziem, šodien nerada nekādas grūtības noteikt īpatnējo svaru. Katrā ziņā kukurūzas īpatnējo svaru nevarēja paredzēt pirms ražas [novākšanas].

–       Pirmās instances tiesas vērtējums

104    Lai arī atzīstot, ka ražotājiem ir jāsamierinās ar noteiktu ekonomiska rakstura nēertību līmeni, kas izriet no iespējamiem tiesību aktu grozījumiem finanšu gada laikā, prasītāja apgalvo, ka šajā gadījumā Komisija, padarot par tūlītēji piemērojamu jauno kritēriju par īpatnējo svaru un izslēdzot lielākajai daļai ungāru kukurūzas ražas iespēju tikt iepirktai, piemērojot intervenci, ir pārkāpusi tiesiskās drošības un samērīguma principus.

105    Tiktāl, ciktāl ar šo argumentāciju tiek apšaubīta apstrīdēto noteikumu likumība, jo tie ir piemērojami [jau] notiekošai ražas novākšanai, tā vairāk nav jāaplūko tāpēc, ka jau ir nolemts atcelt Regulu šajā jautājumā.

106    Tiktāl, ciktāl prasītāja, lai arī tā galvenokārt šī pamata ietvaros atsaucas uz argumentiem par 2006. gada ražu, tomēr apstrīd apstrīdēto noteikumu likumību par turpmāko gadu intervences periodiem, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesiskās drošības princips ir Kopienu tiesību pamatprincips, kas tostarp pieprasa, lai tiesiskais regulējums ir skaidrs un precīzs, lai indivīdi varētu nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un tā rezultātā – veikt atbilstošus pasākumus (Tiesas 1996. gada 13. februāra spriedums lietā C‑143/93 Van Es Douane Agenten, Recueil, I‑431. lpp., 27. punkts, un 2005. gada 14. aprīļa spriedums lietā C‑110/03 Beļģija/Komisija, Krājums, I‑2801. lpp., 30. punkts). Turklāt tirgotāji nevar paļauties uz pašreizējās situācijas saglabāšanu, kas var tikt grozīta Kopienu iestāžu diskrecionārās varas robežās, un jo īpaši attiecībā uz tādu jomu kā tirgus kopīgās organizācijas, kuru priekšmets tiek pastāvīgi pielāgots ekonomisko apstākļu maiņai (iepriekš šī sprieduma 63. punktā minētais spriedums lietā Crispoltoni II, 57. punkts).

107    Tomēr ir jākonstatē, ka prasītāja, pirmkārt, neizskaidro, kādā veidā apstrīdētie noteikumi nav pieteikami skaidri, lai ļautu attiecīgajiem ražotājiem skaidri zināt nosacījumus, kādi ir prasīti, lai varētu piedāvāt kukurūzu intervencei, un, otrkārt, neizskaidro iemeslus, kuru dēļ tie nevarēja izpildīt vajadzīgos noteikumus, lai viņu ražotā kukurūza atbilstu prasītajam kritērijam par īpatnējo svaru, sākot ar nākamo ražu. Papildus tam, ka prasītājas izvērstā argumentācija, šķiet, attiecas tikai uz notiekošo ražas novākšanu, ir jāatzīmē, ka prasītāja turklāt apgalvo, ka īpatnējais svars galvenokārt ir atkarīgs no izmantotās sēklas veida un ka saskaņā ar pētījumu, kas pievienots prasības pieteikuma A.6. pielikumā, divu veidu sēklas rada kukurūzu ar īpatnējo svaru, kas ir ievērojami lielāks par ar apstrīdētajiem lēmumiem prasīto minimumu.

108    Turklāt, runājot par argumentu, ka ar Regulu tiek pārkāpts samērīguma princips, jo tās sekas izpaužas kā ungāru ražas lielākās daļas izslēgšana no intervences, pietiek konstatēt, ka Komisija šo apgalvojumu ir formāli apstrīdējusi un tam nav sniegti nekādi pierādījumi. Turklāt no prasītājas sniegtajiem datiem izriet, ka iepriekšējos gados nozīmīga ungāru produkcijas daļa jau sasniedza ar jaunajiem noteikumiem prasīto minimālo īpatnējo svaru. Visbeidzot, kā tas ir minēts iepriekš, saskaņā ar prasītājas sniegto izpēti pastāv sēklas veidi, kas ļauj ražot kukurūzu ar īpatnējo svaru, kas lielāks par minimālo prasīto.

109    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida.

 Par otro pamatu – Regulas autora kompetences neesamību

 Lietas dalībnieku argumenti

110    Prasītāja apgalvo, ka Komisija, ņemot vērā TKO regulas 5. pantu, nebija kompetenta pieņemt jaunu kvalitātes kritēriju par minimālo īpatnējo svaru kukurūzai tāpēc, ka tas nav atbilstošs kvalitātes kritērijs.

111    Faktiski, pirmkārt, prasītāja uzsver, ka tā vairākkārt ir norādījusi Regulas izstrādes laikā, ka kritērijs par minimālo īpatnējo svaru nebija atbilstošs, ņemot vērā ar to sasniedzamo mērķi par krājumu ilgstošu uzglabāšanu.

112    Otrkārt, prasītāja iebilst pret to, ka īpatnējais svars būtu kvalitātes jautājums. No dokumenta, ko Komisija iesniedza sava priekšlikuma par jaunā kritērija pieņemšanu pamatojumam (A.3.c pielikums pie prasības pieteikuma, 5. lpp.), izriet, ka kukurūzas īpatnējam svaram nav nekādas ietekmes uz labības uzturvērtību, vai tā būtu paredzēta dzīvnieku vai cilvēku pārtikai. Šo analīzi apstiprina publikācija, kas minēta prasības pieteikuma A.10. pielikumā, saskaņā ar ko īpatnējais svars un mitruma līmenis neietekmē kukurūzas kvalitāti dzīvnieku barībā, ņemot vērā labībā esošo sausnas kvalitāti.

113    Treškārt, prasītāja apgalvo, ka kritērijs par īpatnējo svaru netiek piemērots tirdzniecības praksē Eiropā attiecībā uz kukurūzu un ka par to nepastāv nekāds regulējums. Šim faktoram tātad nav nozīmes labības cenas noteikšanā, un to nevar uzskatīt par atbilstošas kvalitātes nosacījumu TKO regulas 5. panta nozīmē.

114    Ceturtkārt, šo parametru izmanto Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, bet tikai tāpēc, ka kukurūza galvenokārt ir paredzēta cilvēku pārtikai. Taču Eiropā kukurūza ir lielākoties paredzēta liellopu barībai, kā arī tas norādīts Komisijas 2005. gada 6. jūlija Regulas (EK) Nr. 1068/2005, ar ko groza Regulu Nr. 824/2000 (OV L 174, 65. lpp.), 2. apsvērumā.

115    Komisija norāda, ka attiecībā uz kukurūzu, kā tas bija gadījumā ar pārējo labību, kritērija par minimālo īpatnējo svaru pieņemšana, lai nodrošinātu noteiktu šīs labības kvalitāti, pilnībā ietilpst Padomes tai deleģētajā kompetencē saskaņā ar TKO regulu.

116    Pirmkārt, Komisija uzskata, ka šis jaunais faktors par minimālo īpatnējo svaru ir atbilstošs, ņemot vērā mērķi par kukurūzas kvalitātes uzlabošanu ilgstošas uzglabāšanas un tās vēlākas izmantošanas nolūkā. Faktiski tā uzskata, ka tiktāl, ciktāl grauda ūdens satura līmenim ir ietekme uz tā īpatnējo svaru, kā arī uz tā uzglabāšanu, kritērijs par īpatnējo svaru ļautu uzlabot kukurūzas kvalitāti.

117    Otrkārt, Komisija apgalvo, ka īpatnējais svars ir kritērijs, ko parasti izmanto, lai klasificētu kukurūzas graudu veidus atbilstoši to kvalitātei. Pretēji prasītājas teiktajam, īpatnējā svara tests ir elements, kas ļauj Amerikas Savienotajās Valstīs izdalīt piecus kvalitātes [līmeņus]. Turklāt Komisija atzīmē, ka ar Regulu noteiktais kritērijs par minimālo īpatnējo svaru 71 kg/hl apmērā ir nedaudz zemāks par pirmās kvalitātes grauda [svaru] Amerikas Savienotajās Valstīs. (71,4 kg/hl), kaut gan to uzglabā tikai ļoti īsus laika posmus pretēji Kopienā pastāvošai situācijai. Savukārt jaunais kritērijs par īpatnējo svaru ir zem standarta, ko Francijā iesaka Institut technique des céréales et des fourrages [Labības un lopbarības tehniskais institūts], kas ir vismaz 75 kg/hl labas kvalitātes kukurūzai.

118    Komisija uzsver, ka tā nekur nerod apstiprinājumu prasītājas iebildumam, ka amerikāņu pirmās kvalitātes kukurūza ir paredzēta tikai cilvēku pārtikai. Tomēr, pat pieņemot, ka šis iebildums būtu korekts, Komisija uzskata, ka tas, ka apstiprinātais kritērijs par īpatnējo svaru atbilst atsauces kritērijam cilvēku pārtikai Amerikas Savienotajās Valstīs, ir kukurūzas graudu kvalitātes garantija.

119    Treškārt, Komisija uzskata, ka kukurūzas grauda uzturvērtība ir atkarīga no īpatnējā svara. Faktiski no dažādu kukurūzas partiju veidu atšķirīgā īpatnējā svara analīzes bija redzamas izmaiņas gan ķīmiskajā sastāvā, gan uzturvērtībā (enerģija un aminoskābes) dažādu veidu graudiem. Komisija šajā sakarā precizē, ka analīze, uz ko atsaukusies prasītāja un kas minēta prasības pieteikuma A.10. pielikumā, ir par uzturvērtību “sausnas nozīmē” un tātad tai ir tikai aptuvena vērtība tiktāl, ciktāl liellopu barībai kalpo pilngrauds, kas sastāv no sausnas un ūdens.

120    Visbeidzot, fakts, ka kritēriju par īpatnējo svaru neizmanto tirdzniecības praksē Eiropas Savienības iekšienē, nav atbilstošs, jo runa ir par intervences nosacījumu noteikšanu, lai nodrošinātu labas kvalitātes grauda ilgstošu uzglabāšanu, nevis lai regulētu kukurūzas tirdzniecību Kopienā. Komisija piebilst, ka vēlākais labības izmantojums tās iegādes brīdī intervences aģentūrai nav zināms, tā ka pārliecināties par to, ka kāda rīcībā ir labas kvalitātes grauds, ir likumīgi, [neatkarīgi no tā], vai tas paredzēts dzīvnieku vai cilvēku pārtikai.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

121    Prasītāja apgalvo, ka Komisija nebija kompetenta, ņemot vērā TKO regulas 5. pantu, pieņemt jauno kritēriju par minimālo īpatnējo svaru kukurūzai tāpēc, ka tas nebija atbilstošs kvalitātes kritērijs.

122    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros Padome var nolemt piešķirt Komisijai plašas izpildes pilnvaras, jo tikai Komisija pati atrodas situācijā, kurā tā var pastāvīgi vērot attīstības tendences lauksaimniecības tirgū un nepieciešamības gadījumā ātri reaģēt uz tām (Tiesas 1975. gada 30. oktobra spriedums lietā 23/75 Rey Soda, Recueil, 1279. lpp., 11. punkts). Tādējādi lietā, kuras rezultātā tapa 1996. gada 29. februāra spriedums apvienotajās lietās C‑296/93 un C‑307/93 Francija un Īrija/Komisija (Recueil, I‑795. lpp.), Tiesa ir nospriedusi, ka intervencei atbilstošo kaulu svara ierobežojumi ir daļa no izpildes pasākumiem, kurus Komisija ir tiesīga pieņemt, kaut arī tas var novest pie liellopu gaļas ražošanas pārorientācijas un ka prasītājas tika norādījušas, ka noteikums, pamatojoties uz kuru to pieņēma, piešķīra Komisijai kompetenci tikai, lai noteiktu kategorijas, kas ietvēra dzīvnieka dzimumu un vecumu un gaļas īpašības, kas definētas kā kaulu uzbūve un tā tauku slāņa pakāpe, kurpretim Komisija ir grozījusi intervences prasībām atbilstošo produktu sarakstu.

123    Saskaņā ar TKO regulas 6. panta b) punkta noteikumiem Komisija ir kompetenta saskaņā ar pārvaldības komitejas kārtību noteikt “obligātos nosacījumus, jo īpaši attiecībā uz katram labības veidam nepieciešamo kvalitāti un daudzumu, lai labība atbilstu intervences kritērijiem”.

124    Prasītāja neapstrīd, ka saskaņā ar Regulas 2. un 3. apsvērumu kritēriju par īpatnējo svaru ieviesa, lai palielinātu kukurūzas kvalitāti vai vismaz konsekvences apsvērumu dēļ saistībā ar pārējai labībai noteiktajiem kvalitātes nosacījumiem, bet aprobežojas ar apgalvojumu, ka Komisija nebija kompetenta tāpēc, ka īpatnējais svars nav atbilstošs kvalitātes kritērijs un faktiski tas paredz ierobežot intervencei pieļaujamos daudzumus. Tomēr šis apstāklis, pat pieņemot, ka tas būtu pierādīts, novestu pie secinājuma, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā vai nepareizi izmantojusi pilnvaras, bet tas [tomēr] nevar izraisīt [akta] atcelšanu kompetences trūkuma dēļ. Pēc definīcijas pilnvaru nepareiza izmantošana nozīmē, ka iestādei, kas pie tās ir vainīga, ir kompetence pieņemt aktu, bet tā šo kompetenci ir izmantojusi, lai sasniegtu citus mērķus, nevis tos, ar kuriem tā ir aizbildinājusies. Prasītājas izvirzītie argumenti tātad ietilpst pamatu par pilnvaru nepareizu izmantošanu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā ietvaros un ir tajos izvērtējami.

125    No tā izriet, ka pamats par kompetences trūkumu ir jānoraida.

126    Runājot par trešo un ceturto pamatu, attiecīgi par pilnvaru nepareizu izmantošanu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, tā kā tie ir cieši [savstarpēji] saistīti, Pirmās instances tiesa uzskata, ka tie ir jāizvērtē kopā.

 Par trešo un ceturto pamatu – pilnvaru nepareizu izmantošanu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā

 Lietas dalībnieku argumenti

127    Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi savu izpildes kompetenci, ko tai piešķīrusi Padome saskaņā ar TKO regulu, jo, aizbildinoties ar kvalitātes kritēriju kukurūzas iegādei, piemērojot intervenci, tā faktiski ir izmainījusi pašu šīs labības intervences režīma būtību.

128    Prasītāja apšauba standartizācijas mērķa realizācijas ticamību, pieņemot kritēriju par minimālo īpatnējo svaru. Šī jaunā kvalitātes parametra pieņemšana kukurūzai ir acīmredzami nepiemērota, lai īstenotu standartizācijas mērķi, tiktāl, ciktāl tas vēl arvien nav kritērijs par sorgo pieņemamību intervencei.

129    Pieņemot, ka nosacījuma par īpatnējo svaru ieviešana bija vajadzīga saskaņošanas nolūkā un tiktāl, ciktāl šis mērķis pieļauj plašāku rīcības brīvību, Ungārijas situācijai, kā arī citu dalībvalstu situācijai vajadzēja likt Komisijai nosacījumu par īpatnējo svaru noteikt zemākā līmenī un piemērot būtiskāku [cenas] samazinājumu nekā tas, kas minēts divos galīgi apstiprinātajos punktos.

130    Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētie noteikumi neparedz panākt standartizāciju, bet gan izslēgt no intervences ievērojamu Ungārijas un Centrālās Eiropas kukurūzas produkcijas daļu uzkrājumu pārvaldības problēmas dēļ. To apliecina fakts, ka apmēram puse no par “zirga zobu” sauktiem [kukurūzas] veidiem, ko audzē Ungārijas ražotāji, neizpilda Komisijas noteikto kritēriju par īpatnējo svaru.

131    Šajā ziņā prasītāja atsaucas uz Komisijas locekles Fišeres Boeles uzrunu, kas teikta 2006. gada 11. maijā Budapeštā, kurā viņa uzsvēra, ka labības sektorā ir nopietna uzkrājumu pieauguma problēma, kas daļēji ir pēdējo divu gadu bagātīgo ražu sekas, jo faktiski tas izrietēja no iekšējā tirgus darbības traucējumiem, proti, grūtībām eksportēt uzkrājumu pārpalikumus no reģioniem, kuros cena ir mazāka par intervences cenu, uz reģioniem, kuros cenas ir lielākas. Šīs konferences laikā Komisija atsaucās uz vēlmi rast ilgtermiņa risinājumu šai jaunajai problēmai.

132    Turklāt prasītāja apgalvo, ka, ja reālais iecerētais mērķis bija intervences režīma pārveidošana, Komisija, pastiprinot Regulā Nr. 824/2000 noteiktos kvalitātes kritērijus, ir pārsniegusi savas izpildes pilnvaras un nav ievērojusi Padomes kompetenci, kuras pilvarās ietilpst grozīt TKO regulu.

133    Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā tādējādi, ka, nosakot īpatnējo svaru kukurūzai tik augstā līmenī, tā nav ņēmusi vērā nedz kukurūzas galveno pielietojumu kā liellopu barību, nedz arī Kopienā novāktās labības vidējo kvalitāti, kā tas precizēts Regulas Nr. 824/2000 1. apsvērumā.

134    Prasītāja uzskata, ka kukurūzas izmantošana kā cilvēku vai dzīvnieku barība lielā mērā ietekmē to kritēriju, kas definē labības vidējo kvalitāti, līmeni tādējādi, ka tad, kad kukurūza ir paredzēta cilvēku pārtikai, paaugstināts kvalitātes kritēriju līmenis ir pamatots.

135    Prasītāja norāda, ka Kopienā kukurūza galvenokārt ir paredzēta, lai barotu liellopus, un ka līdz Regulas spēkā stāšanās brīdim attiecībā uz šo labību netika izmantots kritērijs par īpatnējo svaru. Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā noteiktās standartvērtības ir pamatotas tāpēc, ka atšķirībā no Eiropas Ziemeļamerikas kukurūza ir paredzēta cilvēku pārtikai. Komisijas apstiprinātais kritērijs par īpatnējo svaru 71 kg/hl apmērā saskaņā ar šiem standartiem atbilst augstākās kvalitātes kukurūzai, kas paredzēta cilvēku pārtikai, kaut arī kukurūza, ko šajās valstīs izmanto kā barību liellopiem, atbilst zemākai kvalitātei par to, kas paredzēta cilvēku pārtikai un tai ir īpatnējais svars 64,8 kg/hl apmērā Kanādai un 67,2 kg/hl apmērā Amerikas Savienotajām Valstīm.

136    Tādējādi prasītāja uzskata, ka tāds īpatnējā svara līmenis, kādu to noteikusi Komisija 71 kg/hl apmērā, nav pamatots attiecībā uz kukurūzu, kas galvenokārt paredzēta dzīvnieku barībai, un tas būtu jāpielāgo šim nolūkam izmantotās kukurūzas vidējai kvalitātei, un tam būtu jābūt no 64,8 kg/hl līdz 67,2 kg/hl robežās, vai pat mazāk.

137    Visbeidzot, prasītāja atzīmē, ka Komisijas apstiprinātais īpatnējais svars citiem labību veidiem bija tāds pats kā amerikāņu [noteiktās] vērtības.

138    Komisija noliedz, ka tā būtu gribējusi, aizbildinoties ar kukurūzas kvalitātes kritēriju pastiprināšanu, fundamentāli mainīt intervences režīmu. Tā uzskata, ka prasītāja neizvirza nekādus dokumentus šī apgalvojuma, kas balstās tikai uz Komisijas locekles Fišeres Boeles runu, kas teikta 2006. gada maijā, pamatojumam. Komisija apgalvo, ka, lai gan šīs runas laikā Komisijas locekle patiešām atsaucās uz nepieciešamību ieviest ilgtermiņa risinājumus, lai atrisinātu jauno intervences režīmu ietekmējošo problēmu, viņa domāja tādu Regulas priekšlikumu, kas mainītu ar TKO regulu paredzēto kopīgo labības tirgus organizāciju, lai izslēgtu kukurūzu no intervences režīma. Šajā sakarā Komisija norāda, ka tā ir pieņēmusi Regulas priekšlikumu šajā nozīmē 2006. gada 15. decembrī.

139    Komisija, lai gan atzīstot, ka apstrīdēto noteikumu ieviešana ir saistīta ar problēmu par intervences uzkrājumu pieaugumu, kas it īpaši izriet no īpašajiem 2004./2005. ražas gada un 2005./2006. ražas gada, norāda, ka no Regulas pamatojuma daļas izklāsta izriet, ka iecerētais mērķis ir nodrošināt, lai aktuālos intervences krājumus veidotu labas kvalitātes labība, kas ļautu to uzglabāt un nodrošināt tās vēlāku izlietojumu. Tā iebilst, ka Regula ierobežota vien ar vienkāršām rūpēm par standartizāciju, tāpēc ka attiecībā uz sorgo nav noteikts neviens kritērijs par īpatnējo svaru, jo intervences aģentūras attiecībā uz šo labību nesaskaras ar ilgstošas uzglabāšanas problēmu.

140    Tāpat Komisija nepiekrīt, ka būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pastiprinot kvalitātes kritērijus kukurūzai.

141    Komisija norāda, ka kritērija par īpatnējo svaru kukurūzai neesamību līdz šim brīdim attaisnoja Regulas Nr. 824/2000 1. apsvērums, kas atsaucas uz kvalitātes kritērijiem, kas, “ciktāl iespējams, atbilst Kopienā novāktās labības vidējai kvalitātei”. Tomēr tā uzskatīja par nepieciešamu, kā gadījumā ar pārējām intervencei pakļautajām labībām, palielināt intervencei piedāvātās kukurūzas kvalitāti, lai izvairītos no pārāk ātras krājumu bojāšanās un nodrošinātu to vēlākas “pārdošanas kvalitāti”. Tādējādi Komisija uzskata, ka pašreizējās izmaiņas nosaka ar Regulu iecerētais mērķis un ka to nesaista Regulas Nr. 824/2000 1. apsvērums.

142    Komisija apgalvo, ka minimālā īpatnējā svara izvēle, kas noteikts 71 kg/hl, atbilst amerikāņu standartam un ļauj attiecībā uz lielāko Eiropas produkcijas daļu izpildīt šo kritēriju, ņemot vērā klimatiskos nosacījumus 2006./2007. ražas gada laikā.

143    Komisija uzsver, ka prasītāja nav pierādījusi, ka augstākās kvalitates amerikāņu kukurūza ir paredzēta cilvēku pārtikai. Tā atzīmē, ka kukurūzu, kas paredzēta cilvēku pārtikai, veido ļoti atšķirīgi [tās] veidi, kas nav paredzēti ar apstrīdētajiem noteikumiem (“flint” kukurūza, saldā kukurūza). Turklāt amerikāņu un Eiropas situācijas nav salīdzināmas tāpēc, ka Amerikas Savienotajās Valstīs uzglabāšana ir īstermiņa un vispārīgi kukurūzas tirdzniecība notiek nekavējoties.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

144    Būtībā prasītāja galvenokārt apgalvo, ka īpatnējais svars nav kvalitātes faktors, vismaz tad, kad – kā Kopienā – kukurūza galvenokārt ir paredzēta dzīvnieku barībai. Pakārtoti tā norāda, ka katrā ziņā ar apstrīdētajiem noteikumiem ir noteikts pārāk augsts minimālais īpatnējais svars.

145    Saskaņā ar pirmo paskaidrojumu, ko iestarpinājuma veidā izvirzīja Komisija, īpatnējais svars ir atbilstošs kritērijs kukurūzai tāpēc, ka pastāv saikne starp tās ūdens līmeni un īpatnējo svaru.

146    Šis arguments ir uzreiz jānoraida. Faktiski, pirmkārt, ne vien šim attaisnojumam nekādi nav rodams pamatojums Regulas redakcijā, bet arī turklāt Komisija ir skaidri uzsvērusi, ka kritēriju par mitruma līmeni, kā arī šķelto graudu un kaltēšanas laikā pārkarsēto graudu procentuālo daudzumu pastiprināšana paredzēja izvairīties no pārāk ātras kukurūzas graudu bojāšanās, kamēr kritērijs par īpatnējo svaru attiecās uz kukurūzai piemītošo kvalitāti. Otrkārt, Komisija nevar pamatot kritērija par īpatnējo svaru atbilstību, apstrīdot iespējamo netiešo īpatnējā svara ietekmi uz mitruma līmeni, jo Regulā jau ir paredzēts kritērijs, kas tieši un skaidri nosaka tādu maksimālo mitruma līmeni, lai kukurūza atbilstu intervences prasībām.

147    Galvenokārt Komisija apgalvo, ka īpatnējam svaram ir ietekme uz grauda kvalitāti un ka noteiktais līmenis ir atbilstošs. Tā precizē, ka, kamēr trīs iepriekšējie faktori, proti, mitrums, šķelto graudu un kaltēšanas laikā pārkarsēto graudu procentuālais daudzums ļauj izvairīties no pārāk ātras bojāšanās, kritērijs par īpatnējo svaru ļauj nodrošināt kukurūzai raksturīgo kvalitāti.

148    Ir jāatzīmē, ka Regulas 2. apsvērums nosaka, ka piedāvāto labību, kuras kvalitāte nepieļauj piemērotu izmantošanu vai glabāšanu, nedrīkst pieņemt intervencei un šajā nolūkā ir jāņem vērā jaunā situācija intervences nozarē, kas saistīta ar ilgstošu atsevišķu labības veidu uzglabāšanu un tās iespaidu uz produktu kvalitāti. Turpinājumā tās 3. apsvērumā ir norādīts:

“Tādēļ, lai pasargātu intervences produktus no bojāšanās un palielinātu to izturīgumu turpmākai lietošanai, nepieciešams noteikt stingrākus Regulas [..] Nr. 824/2000 I pielikumā minētos kukurūzas kvalitātes rādītājus. Šim nolūkam ir jāsamazina maksimāli pieļaujamais mitruma līmenis, kā arī jāsamazina maksimālais šķelto graudu un kaltēšanas laikā pārkarsēto graudu procentuālais daudzums. [..] Turklāt, konsekvences labad ar citām intervences režīmam pakļautajām labībām, kukurūzai ir jānosaka arī jauns īpatnējais svars.”

149    Tātad ir jākonstatē, ka, pat ja formāli jaunā kritērija par īpatnējo svaru kukurūzai ieviešana ir minēta šī paša apsvēruma ietvaros starp pasākumiem, kas ieviesti, lai būtu saskaņā ar vispārējo 2. apsvērumā minēto labību uzglabāšanas mērķi, tik un tā no 3. apsvēruma redakcijas izriet, ka minētā kritērija ieviešana nav skaidri pamatota ar vajadzību padarīt intervences produktus par mazāk vārīgiem saistībā sabojāšanos un vēlāku izmantošanu – šajā sakarā bija paredzēta tikai tādu kvalitātes kritēriju, kas ir maksimālais mitruma līmenis un maksimālais šķelto graudu un kaltēšanas laikā pārkarsēto graudu procentuālais daudzums, pastiprināšana, un tam bija īpašs mērķis, proti, vajadzība konsekvences labad nodrošināt atbilstību ar citām intervences režīmam pakļautajām labībām.

150    Tādējādi ir jākonstatē, ka Regulā nav skaidri un izsmeļoši precizēts, ka kritērija par īpatnējo svaru kukurūzai ieviešana – papildus vajadzībai konsekvences labad nodrošināt atbilstību ar citām intervences režīmam pakļautajām labībām – paredz pastiprināt kukurūzas kvalitātes kritērijus.

151    Tātad Regulā nav atsauces uz to, ka īpatnējais svars ir kukurūzas kvalitātes kritērijs, un a fortiori tajā nav minēts, kādā veidā šis faktors var tikt uzskatīts par atbilstošu, lai novērtētu kukurūzas kvalitāti.

152    No tā izriet, ka Komisijas sniegtie paskaidrojumi šajā tiesvedībā, ka īpatnējais svars ir atbilstošs kvalitātes kritērijs, neatbilst tāda šī kritērija, kāds tas izriet no šauras Regulas interpretācijas, ieviešanas iemeslam. Tomēr pieņemot, ka minētie paskaidrojumi, kaut arī pēc sava rakstura tie ir ievērojami atškirīgi no Regulā minētajiem iemesliem, varētu tikt uzskatīti par minētos iemeslus papildinošiem iemesliem, nevis par tādiem, kas ir ar tiem pretrunā, Pirmās instances tiesa izvērtēs, vai tas, ka Komisija ir uzskatījusi, ka īpatnējais svars patiešām ir atbilstošs kvalitātes kritērijs kukurūzai, kam nepiekrīt prasītāja, ir acīmredzamas kļūdas pieļaušana.

153    Šajā ziņā sava iebilduma pamatojumam prasītāja iesniedza divus pētījumus (prasības pieteikuma A.3.c un A.10. pielikums), saskaņā ar kuriem kukurūzas īpatnējam svaram nav ietekmes uz produkta uzturvērtību dzīvnieku un cilvēku pārtikā.

154    Atbildot uz šiem pienācīgi pamatotajiem argumentiem, Komisija ir vien atkārtoti apliecinājusi, ka īpatnējam svaram ir ietekme uz kukurūzas grauda kvalitāti. Izņemot vienu vienīgu iebildumu raksta rindkopu, tā nav norādījusi, kādā veidā šis kritērijs ir atbilstošs, lai novērtētu kukurūzai piemītošo vērtību, un nav iesniegusi ne mazāko izpēti vai dokumentu, kas pamatotu šo apgalvojumu. Turklāt tiesas sēdē, neraugoties uz Pirmās instances tiesas atkārtoti uzdotajiem jautājumiem, Komisija nevarēja sniegt precīzus paskaidrojumus šajā sakarā.

155    Attiecībā uz vienīgo iebildumu rakstā minēto norādi (90. punkts), kas paredzēta, lai izskaidrotu kādā veidā īpatnējais svars bija atbilstošs, lai novērtētu kukurūzas kvalitāti, ir jāatzīmē, ka saskaņā ar tās teikto – īpatnējam svaram ir ietekme uz kukurūzas uzturvērtību.

156    Tomēr, kā arī to norāda prasītāja, ir jākonstatē, ka šis apgalvojums ir skaidrā pretrunā ar pašas Komisijas šajā sakarā sniegto izpēti. Faktiski saskaņā ar dokumenta nepārprotamiem noteikumiem, kas minēti iebildumu raksta B.20. pielikumā ar nosaukumu “Metodiskais līdzeklis – Graudu uzglabāšana un saglabāšana lauku saimniecībā – Vispārīgie principi”, “tomēr nav nekādas saistības starp uzturvērtību dzīvnieku vai cilvēku pārtikai un grauda īpatnējo svaru”. Turklāt šajā dokumentā ir izskaidrots, ka agrāk bija nepieciešams zināt kukurūzas partijas īpatnējo svaru, jo līdz 20. gadsimta vidum, tā kā labību bieži tirgoja pēc tilpuma, bija jāizmēra tās īpatnējais svars, lai skaidri zinātu piegādāto daudzumu. Mūsdienās īpatnējais svars nav vairāk noderīgs platformas svaru vispārējas lietošanas dēļ.

157    Kad Pirmās instances tiesa uzdeva jautājumus Komisijai tiesas sēdē par šo acīmredzamo pretrunu starp tās iebildumiem un pierādījumiem, kas bija paredzēti, lai tos pamatotu, Komisija vien norādīja, ka šajā pašā dokumentā iepriekš bija norādīts, ka īpatnējais svars atspoguļo noteiktu fizisku kvalitāti. Tomēr papildus tam, ka šāda norāde neattiecas uz jautājumu par saikni starp kukurūzas īpatnējo svaru un uzturvērtību, no minētā dokumenta uzmanīgas interpretācijas ir redzams, ka, lai gan patiešām tika saglabāts īpatnējais svars, tas tika darīts tikai “tirdzniecības darījumos par rudziem” un tikai tiktāl, ciktāl tas “atspoguļo ne vairāk kā noteiktu graudu fizisku kvalitāti”.

158    Tātad Komisija nav spējusi kliedēt konstatēto pretrunu, tā ka tās iebildums, ka īpatnējais svars atspoguļo kukurūzas uzturvērtību ne vien nav pamatots ne ar vienu pierādījumu, bet turklāt tā ir acīmredzama kļūda vērtējumā, ņemot vērā tikai tos faktus, kuri ir Pirmās instances tiesas rīcībā šīs prasības ietvaros.

159    Šādos apstākļos un ņemot vērā, ka Pirmās instances tiesai nav jāaizstāj lietas dalībnieki pierādījumu iesniegšanā, Pirmās instances tiesa var tikai atzīt, ka Regulā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

160    Ar argumentiem, kurus Komisija izvirzīja tiesas sēdē, par trīs izvilkumiem no publikācijām, kas pievienoti A.3.b, A.3.d un A.11. pielikumā pie prasības pieteikuma, šis secinājums netiek apšaubīts.

161    Runājot par ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dokumentu ar nosaukumu “Graudu ražas novākšana – organizācija un tehnikas” (minēts prasības pieteikuma A.3.b pielikumā), pietiek konstatēt, ka tajā nekādi netiek aplūkots jautājums par īpatnējo svaru kukurūzai.

162    Runājot par Minesotas Universitātes pētījumu ar nosaukumu “Drying, Handling, and Storing Wet, Immature, and Frost‑Damaged Corn” (“Mitras, nenobriedušas un aukstuma dēļ bojātas kukurūzas kaltēšana, lietošana un uzglabāšana”) (pievienots prasības pieteikuma A.3.d pielikumā), lai gan, kā arī to ir uzsvērusi Komisija, tajā ir norādīts, ka zemas kvalitātes grauds saglabājas sliktāk nekā augstākās kvalitātes grauds, tomēr nav pierādīta nekāda saikne starp grauda kvalitāti un tā īpatnējo svaru, kas turklāt pat nav minēts.

163    Runājot par Kanādas graudu komisijas dokumentu, kas pievienots A.11. pielikumā, ir jāatzīmē, ka runa ir par interneta mājas lapas ar nosaukumu “Īpatnējā svara konversijas tabula” papīra izdruku, kurā apkopotas saites uz dažādu labību īpatnējā svara mērvienību konversijas vietnēm, un ka šajā gadījumā tas ir pilnībā neatbilstošs.

164    Visbeidzot, atbildot uz Pirmās instances tiesas jautājumiem, Komisija atsaucās uz izpēti, par kuru tā atzina, ka tā nebija lietas materiālos, bet kas tika pievienota pielikumā pie tās otrreizējiem apsvērumiem, kuri tika iesniegti pagaidu noregulējuma tiesvedības ietvaros. Tomēr, tā kā šis dokuments nav šīs lietas materiālos, Pirmās instances tiesa nevar izvērtēt tā atbilstību. Turklāt ir jākonstatē, ka Komisija nav skaidri formulējusi prasību pievienot dokumentu šai lietai. Pat pieņemot, ka Komisijas atbilde būtu jāinterpretē kā šāda prasība, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 46. pantu principā iebildumu rakstā ietver faktiskos un tiesību argumentus, kā arī ziņas par piedāvātajiem pierādījumiem. Saskaņā ar minētā Reglamenta 48. panta 1. punktu replikā un atbildē uz repliku puses var piedāvāt papildu pierādījumus. Tomēr pusēm ir jāmotivē kavēšanās pierādījumu iesniegšanā (Pirmās instances tiesas 1993. gada 28. septembra spriedums lietā T‑84/92 Nielsen un Møller/CES, Recueil, II‑949. lpp., 39. punkts; 1994. gada 14. jūlija spriedums lietā T‑66/92 Herlitz/Komisija, Recueil, II‑531. lpp., 41. punkts, un 2001. gada 6. marta spriedums lietā T‑100/00 Campoli/Komisija, Recueil FP, I‑A‑71. un II‑347. lpp., 19. punkts). Turklāt ir jāuzsver, ka īpatnējā svara kā kukurūzas kvalitātes kritērija atbilstība ir galvenais jautājums, ko prasītāja izvirzīja kopš prasības posma, un ka prasītāja un pārējās dalībvalstis jau to bija izvirzījušas Regulas projekta izstrādes laikā. Tādējādi, trūkstot jebkādam pamatojumam par nokavējumu, iesniedzot pierādījumu, tas jebkurā gadījumā nebūtu pieņemams.

165    No visa iepriekš minētā izriet, ka Regulas noteikumi par kritēriju par īpatnējo svaru kukurūzai ir jāatceļ saskaņā ar prasītājas prasījumiem.

166    Turklāt ir jāatzīmē, ka 2006. gada 15. decembra Regulas priekšlikumā, kurā paredzēts izņemt kukurūzu no intervences režīma, sākot ar 2007./2008. ražas gadu, kā ar Regulu pastiprināti kvalitātes kritēriji ir minēti tikai mitruma līmenis un šķelto graudu un kaltēšanas laikā pārkarsēto graudu procentuālais daudzums, pat neatsaucoties uz kritēriju par īpatnējo svaru.

167    Šādos apstākļos nav nepieciešams izvērtēt, vai prasītājas izvirzītie pamatojuma dokumenti ir tādi, kas pierāda, ka Komisija ir nepareizi izmantojusi pilnvaras, nedz arī citus pamatus par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu un Labības pārvaldības komitejas reglamenta pārkāpumu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

168    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem, ieskaitot tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      Komisijas 2006. gada 18. oktobra Regulas (EK) Nr. 1572/2006, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 824/2000, kas nosaka kārtību, kādā intervences aģentūras pārņem labību, un analīzes metodes labības kvalitātes noteikšanai, noteikumi par kritēriju par īpatnējo svaru kukurūzai tiek atcelti, proti:

–        1. panta 1. punktā – vārdi “un, kukurūzas gadījumā – tradicionāli pielietojamās metodes”,

–        1. panta 3. punkta b) apakšpunktā – vārdi “kukurūzai par 73 kg/hl”,

–        pielikuma tabulas 1. punkta rindā “E. Minimālais īpatnējais svars (kg/hl) ” – vērtība “71” attiecībā uz kukurūzu,

–        pielikuma III tabulas 2. punktā – intervences cenas vērtību samazinājums attiecībā uz kukurūzu;

2)      Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina prasītājas tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību.

Jaeger Tiili Azizi

Cremona       Czúcz

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 15. novembrī

Sekretārs       Priekšsēdētājs

E. Coulon       M. Jaeger

* Tiesvedības valoda – ungāru.