TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2023. gada 25. maijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Intelektuālais īpašums – Autortiesības un blakustiesības, kas piemērojamas satelīta apraidei un kabeļu retranslācijai – Direktīva 93/83/EEK – 1. panta 2. punkts – Izziņošana caur satelītu – Jēdziens – Satelītprogrammu pakešu piegādātājs – Programmu izplatīšana citā dalībvalstī – Izmantošanas darbības, ar kuru šis piegādātājs veic šādu izziņošanu, vieta
Lietā C‑290/21
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) iesniegusi ar 2021. gada 20. aprīļa lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 5. maijā, tiesvedībā
Staatlich genehmigte Gesellschaft der Autoren, Komponisten und Musikverleger Reg. Gen. mbH (AKM)
pret
Canal+ Luxembourg Sàrl,
piedaloties:
Tele 5 TM-TV GmbH,
Österreichische Rundfunksender GmbH & Co KG,
Seven.One Entertainment Group GmbH,
ProSiebenSat.1 PULS 4 GmbH,
TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda pirmās palātas tiesneša pienākumus, Tiesas priekšsēdētāja vietnieks L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], kas pilda pirmās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb] un I. Ziemele (referente),
ģenerāladvokāts: M. Špunars [M. Szpunar],
sekretāre: S. Bēre [S. Beer], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2022. gada 8. jūnija tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Staatlich genehmigte Gesellschaft der Autoren, Komponisten und Musikverleger Reg. Gen. mbH (AKM) vārdā – N. Kraft, Rechtsanwalt,
– Canal+ Luxembourg Sàrl vārdā – A. Anderl, Rechtsanwalt,
– Seven.One Entertainment Group GmbH un ProSiebenSat.1 PULS 4 GmbH vārdā – M. Boesch, Rechtsanwalt,
– Eiropas Komisijas vārdā – J. Samnadda un G. von Rintelen, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2022. gada 22. septembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 93/83/EEK (1993. gada 27. septembris) par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai (OV 1993, L 248, 15. lpp.), 1. panta 2. punkta a)–c) apakšpunktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV 2001, L 167, 10. lpp.) 3. panta 1. punktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Austrijas autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju Staatlich genehmigte Gesellschaft der Autoren, Komponisten und Musikverleger Reg. Gen. mbH (AKM), no vienas puses, un satelīttelevīzijas raidorganizāciju Canal+ Luxembourg Sàrl (turpmāk tekstā – “Canal+”), no otras puses, par televīzijas programmu pārraidīšanu, ko pēdējā minētā sabiedrība veic Austrijā.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Direktīva 93/83
3 Direktīvas 93/83 5., 14., 15. un 17. apsvērumā ir noteikts:
“(5) tā kā šo mērķu sasniegšanu attiecībā uz pārrobežu satelītu apraidi un programmu kabeļu retranslāciju no citām dalībvalstīm pašlaik tomēr traucē vairākas atšķirības valstu autortiesību noteikumos un zināms juridiskās nenoteiktības [drošības] līmenis; tā kā tas nozīmē, ka tiesību subjekti ir pakļauti riskam, ka viņu darbus izmanto bez samaksas vai atlīdzības vai ka ekskluzīvu tiesību subjekti dažādās dalībvalstīs bloķē viņu tiesību īstenošanu; tā kā juridiska nenoteiktība [drošība] jo īpaši ir tiešs šķērslis brīvai programmu apritei Kopienā;
[..]
(14) tā kā attiecībā uz iegūstamām tiesībām juridiskā nenoteiktība, kas kavē pārrobežu satelītu apraides, būtu jāpārvar, Kopienas līmenī definējot jēdzienu par atklātiem raidījumiem [raidīšanu] caur satelītu; tā kā šai definīcijai vienlaikus būtu jānorāda, kur notiek raidīšanas darbība; tā kā šāda definīcija ir vajadzīga, lai izvairītos no vairāku valstu tiesību aktu kumulatīvas piemērošanas vienai raidīšanas darbībai; tā kā atklāti raidījumi [raidīšana] caur satelītu notiek, tikai ja dalībvalstī, kur tas notiek, raidorganizācijas kontrolē un atbildībā programmas nesējus signālus ievada nepārtrauktā komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu un atpakaļ uz zemi; tā kā parastās tehniskās procedūras, kas attiecas uz programmas nesējiem signāliem, nebūtu jāuzskata par apraides ķēdes pārrāvumiem;
(15) tā kā ekskluzīvu apraides tiesību ieguvei, pamatojoties uz līgumu, būtu jāatbilst tiesību aktiem par autortiesībām un blakustiesībām dalībvalstī, kurā notiek atklāti raidījumi [raidīšana] caur satelītu;
[..]
(17) tā kā attiecībā uz maksājumu apjomu, kas jāmaksā par iegūtajām tiesībām, pusēm būtu jāņem vērā visi apraides aspekti, tādi kā faktiskā auditorija, potenciālā auditorija un valodas versija.”
4 Šīs direktīvas 1. panta “Definīcijas” 2. punkta a)–c) apakšpunkts noteic:
“a) Šajā direktīvā “atklāti raidījumi [raidīšana] caur satelītu” ir atklātai uztveršanai domātu programmas nesēju signālu, raidorganizācijai kontrolējot un tās atbildībā, ievadīšana nepārtrauktā komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu un atpakaļ uz zemi.
b) Atklāta raidīšana caur satelītu notiek tikai dalībvalstī, kur programmas nesējus signālus raidorganizācijas kontrolē un tās vārdā [atbildībā] ievada nepārtrauktā komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu un atpakaļ uz zemi.
c) Ja programmu nesēju signāli ir kodēti, tad atklāti raidījumi [raidīšana] caur satelītu ir ar nosacījumu, ka apraides atkodēšanu sabiedrībai veic raidorganizācija vai to veic ar tās piekrišanu.”
5 Minētās direktīvas 2. pants paredz:
“Dalībvalstis paredz autoram ekskluzīvas tiesības atļaut atklāti pārraidīt caur satelītu ar autortiesībām aizsargātus darbus saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.”
Direktīva 2001/29
6 Direktīvas 2001/29 3. panta “Tiesības uz darbu izziņošanu un tiesības uz cita tiesību objekta publiskošanu” 1. punkts noteic:
“Dalībvalstis autoriem piešķir ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt savu darbu izziņošanu, izmantojot vadus vai neizmantojot tos, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.”
Austrijas tiesības
7 1936. gada 9. aprīļa Urheberrechtsgesetz (Autortiesību likums; BGBl. 111/1936) 2018. gada 27. decembra redakcijā (BGBl. I 105/2018) 17.b panta 1. punkts noteic:
“Satelītapraides gadījumā vienīgi autoram pieejamā izmantošanas darbība ir programmas nesēju signālu, raidorganizācijai kontrolējot un tās atbildībā, ievadīšana nepārtrauktā komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu un atpakaļ uz zemi. Ievērojot 2. punktu, satelītapraide notiek tikai tajā valstī, kurā veikta šāda ievadīšana.”
8 Šā likuma 59.a pantā ir paredzēts:
“1. Tikai autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas var īstenot tiesības izmantot darbu apraides, tostarp caur satelītu, lai ar kabeļa palīdzību veiktu vienlaicīgu, pilnīgu un nemodificētu retranslāciju; tomēr tas neattiecas uz tiesībām ierosināt tiesvedību par autortiesību pārkāpumiem.
2. Apraidi var izmantot retranslācijai 1. punkta izpratnē, ja raidorganizācija, kas veic retranslāciju, šajā nolūkā ir saņēmusi atbildīgās mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas atļauju.
3. Tomēr 1. un 2. punktu nepiemēro, ja raidorganizācijai, kuras raidījums tiek retranslēts, ir retranslācijas tiesības 1. punkta izpratnē.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
9 AKM ir muzikālu darbu izmantošanas licences īpašniece, kas, rīkojoties kā fiduciārs, ir pilnvarota īstenot apraides tiesības Austrijas teritorijā.
10 Canal+, kas reģistrēta Luksemburgā, ar satelīta palīdzību un par atlīdzību piedāvā Austrijā vairāku raidorganizāciju, kas atrodas citās dalībvalstīs, augstas izšķirtspējas vai standarta izšķirtspējas kodētas programmu paketes (turpmāk tekstā – “pamatlietā aplūkotās satelītprogrammu paketes”).
11 Katras programmas nesēju satelīta signālu ievadīšanu komunikāciju ķēdē (augšupsaite) šajās citās dalībvalstīs lielākoties veic pašas šīs raidorganizācijas, dažreiz pati Canal+. Tiek nosūtīts apraides signāls, kas ietver augstas izšķirtspējas programmu kopumu, un papildu informācija, piemēram, audio un subtitru dati. Pēc tam, kad signāls ar satelīta palīdzību “nosūtīts atpakaļ”, to uztver satelīta uztveršanas iekārtas pārklājuma zonā. Tad minētais signāls tiek sadalīts, un lietotājs ar dekodera palīdzību var piekļūt katrai no programmām terminālī.
12 Pamatlietā aplūkotās satelītprogrammu paketes ietver maksas un bezmaksas televīzijas programmas. Pēdējās minētās programmas nav kodētas un jebkurš interesents Austrijas teritorijā tās vienmēr var uztvert standarta izšķirtspējas kvalitātē.
13 AKM cēla prasību būtībā par to, lai tiktu izbeigta Canal+ veiktā satelītsignālu pārraide Austrijā, kā arī tiktu samaksāta atlīdzība, apgalvojot, ka dalībvalstīs, kurās notiek apraide vai raidīšana caur satelītu, nav saņemta atļauja šādai izmantošanai un ka tā nav devusi atļauju šādai apraidei Austrijā. Proti, AKM uzskata, ka minētā apraide aptver Canal+ papildu klientu kategoriju, uz kuru neattiecas atļaujas, kuras attiecīgā gadījumā konkrētās raidorganizācijas ir saņēmušas raidīšanas dalībvalstīs, lai attiecīgos darbus sabiedrībai raidītu caur satelītu, un ka Canal+ bija jāsaņem AKM atļauja satelītu signālu apraidei Austrijā. Līdz ar to AKM uzskata, ka Canal+ pārkāpj tiesības, kuras pārvaldīšanu nodrošina AKM.
14 Canal+ iebilst, ka tā ar raidorganizāciju piekrišanu vienīgi nodrošina infrastruktūru, kas ļauj kodēt signālu, kuru šīs raidorganizācijas ārpus Austrijas ievada komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu. Atbilstoši Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajam raidīšanas dalībvalsts principam tiesības veikt pamatlietā aplūkoto izmantošanas darbību esot nevis AKM, bet gan tikai autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām raidīšanas dalībvalstīs. Turklāt šo Canal+ veikto darbību aptverot atļaujas, ko attiecīgās raidorganizācijas saņēmušas raidīšanas dalībvalstīs.
15 Četriem uzņēmumiem, tostarp Vācijā reģistrētajai raidorganizācijai Seven.One Entertainment Group GmbH un Austrijā reģistrētajai raidorganizācijai ProSiebenSat.1 PULS 4 GmbH, tika atļauts iestāties pamatlietā Canal+ atbalstam.
16 Ar 2019. gada 31. oktobra spriedumu Handelsgericht Wien (Vīnes Komerctiesa, Austrija) noraidīja prasību izbeigt satelītu signālu pārraidīšanu Austrijā, bet lielā mērā (daļēji pakārtoti) apmierināja gan prasību izbeigt uz Austrijas teritoriju virzīto programmu signālu pārraidīšanu caur satelītu, gan prasību iesniegt ar to saistītos dokumentus. Izskatot apelācijas sūdzību par šo spriedumu, Oberlandesgericht Wien (Apelācijas tiesa Vīnē, Austrija) ar 2020. gada 30. jūnija spriedumu lielā mērā lēma tādā pašā nozīmē. Šī pēdējā minētā tiesa tostarp uzskatīja, ka pamatlietā aplūkotās satelītprogrammu paketes aptver jaunu auditoriju, t.i., auditoriju, kas atšķiras no tās, kurai paredzētas raidorganizāciju bezmaksas pārraides. Gan AKM, gan Canal+, kā arī Seven.One Entertainment Group un ProSiebenSat.1 PULS 4 par šo pēdējo minēto spriedumu iesniedza revīzijas sūdzību iesniedzējtiesā.
17 Atsaucoties uz 2011. gada 13. oktobra sprieduma Airfield un Canal Digitaal (C‑431/09 un C‑432/09, EU:C:2011:648) 61. un 69. punktu, kas arī attiecās uz satelītprogrammu pakešu piegādātāju, iesniedzējtiesa secina – var uzskatīt, ka gan raidorganizācijas izmantošanas darbība, gan satelītprogrammu pakešu piegādātāja iesaistīšanās ir jāīsteno tikai tajā dalībvalstī, kurā programmas nesēju signāli tiek ievadīti attiecīgajā komunikāciju ķēdē, jo šāds piegādātājs, veicot savu darbību kopā ar raidorganizāciju, tikai palīdz veikt sākotnējo, unikālo un nedalāmo satelīttelevīzijas pārraidi.
18 Ja tas tā nebūtu, rastos jautājums, kādā mērā konkrētas šī piegādātāja izmantošanas darbības pārkāpj autortiesības, jo šo signālu uztveršanas dalībvalstī potenciāli tiktu aptverta jauna auditorija. Šajā kontekstā esot jānosaka, vai ir nozīme tam, ka pamatlietās aplūkotajās satelīttelevīzijas programmu paketēs minētais piegādātājs piedāvā arī bezmaksas televīzijas programmas, jo šīs programmas jau ir brīvi pieejamas visiem lietotājiem pārklājuma zonā.
19 Šādos apstākļos Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Direktīvas [93/83] 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ne tikai raidorganizācija, bet arī satelītprogrammu paketes piegādātājs, kas piedalās nedalāmajā un vienotajā apraides darbībā, izmantošanas darbību – kurai vajadzības gadījumā ir nepieciešama piekrišana – veic tikai valstī, kur programmas nesējus signālus raidorganizācijas kontrolē un tās atbildībā ievada nepārtrauktā komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu un atpakaļ uz zemi, kas nozīmē, ka, satelītprogrammu paketes piegādātājam piedaloties apraides darbībā, nevar tikt pārkāptas autortiesības uztveršanas valstī?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:
Vai jēdziens “raidīšana”, kas ir ietverts Direktīvas [93/83] 1. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā, kā arī Direktīvas [2001/29] 3. panta 1. punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka satelītprogrammu paketes piegādātājam, kas kā cits operators piedalās raidīšanā caur satelītu un kas apvieno vairākus bezmaksas un maksas televīzijas programmu kodētus augstas izšķirtspējas signālus un saviem klientiem par atlīdzību piedāvā šādā veidā radīto patstāvīgu audiovizuālo produktu, ir jāsaņem no attiecīgo tiesību īpašnieka atsevišķa atļauja arī attiecībā uz programmu paketē iekļauto bezmaksas televīzijas programmu aizsargāto saturu, lai gan šis piegādātājs saviem klientiem jebkurā gadījumā tikai nodrošina piekļuvi darbiem, kas pārklājuma zonā jau ir ikvienam brīvi pieejami, lai arī sliktākā standarta izšķirtspējas kvalitātē?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
20 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja satelītprogrammu pakešu piegādātājam, lai veiktu raidīšanas caur satelītu darbību, kurā tas piedalās, ir jāsaņem attiecīgo autortiesību un blakustiesību īpašnieku atļauja, šī atļauja tāpat kā attiecīgajai raidorganizācijai piešķirtā atļauja ir jāsaņem tikai tajā dalībvalstī, kurā programmu nesēji signāli tiek ievadīti komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu.
21 Saskaņā ar Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu raidīšana caur satelītu notiek tikai tajā dalībvalstī, kurā programmas nesējus signālus raidorganizācijas kontrolē un tās atbildībā ievada nepārtrauktā komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu un atpakaļ uz zemi.
22 Lai būtu piemērojams Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais noteikums, ir jānotiek “raidīšanai caur satelītu” šī 1. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta izpratnē, jo minētajās tiesību normās šajā ziņā ir izvirzīti kumulatīvi nosacījumi. Tādējādi raidīšanu veido nedalāma “raidīšana caur satelītu”, ja, pirmkārt, tā tiek uzsākta ar programmu nesēju signālu “ievadīšanu”, kas tiek veikta “raidorganizācijai kontrolējot un tās atbildībā”, otrkārt, šie signāli tiek ievadīti “nepārtrauktā komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu un atpakaļ uz zemi”, treškārt, minētie signāli ir domāti “atklātai uztveršanai” un, ceturtkārt, gadījumā, ja vieni un tie paši signāli ir kodēti, to dekodēšanas iekārtu “[sabiedrībai nodrošina] raidorganizācija vai to veic ar tās piekrišanu” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 13. oktobris, Airfield un Canal Digitaal, C‑431/09 un C‑432/09, EU:C:2011:648, 52. punkts).
23 Attiecībā uz tādu pārraidīšanu kā pamatlietā Tiesa jau ir nospriedusi, ka gan televīzijas programmu netiešā pārraide, gan to tiešā pārraide, kas atbilst visiem šiem kumulatīvajiem nosacījumiem,– katra no tām ir jāuzskata par tādu, kas veido vienu vienīgu raidīšanu caur satelītu, un tātad tās ir nedalāmas. Tomēr šādas raidīšanas nedalāmība minētā 1. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta izpratnē nenozīmē, ka satelītprogrammu paketes piegādātāja iesaistīšanās šajā izziņošanā var notikt bez attiecīgo tiesību īpašnieku atļaujas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 13. oktobris, Airfield un Canal Digitaal, C‑431/09 un C‑432/09, EU:C:2011:648, 69. un 70. punkts).
24 Proti, jāatgādina, ka no Direktīvas 93/83 2. panta, lasot to kopsakarā ar tās 17. apsvērumu, izriet, ka autortiesību īpašniekiem ir jāatļauj jebkāda aizsargāto darbu raidīšana caur satelītu un ka, lai noteiktu atbilstošu atlīdzību šiem īpašniekiem par šādu darbu raidīšanu, ir jāņem vērā visus apraides parametrus, tādi kā pēdējo minēto faktiskā auditorija un potenciālā auditorija (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 13. oktobris, Airfield un Canal Digitaal, C‑431/09 un C‑432/09, EU:C:2011:648, 71. un 73. punkts).
25 Šāda atļauja tostarp ir jāsaņem personai, kura uzsāk šo raidīšanu vai kura tajā iesaistās, tādējādi, ka ar minētās raidīšanas palīdzību tā aizsargātos darbus padara pieejamus jaunai sabiedrībai, proti, sabiedrībai, ko aizsargāto darbu autori nav ņēmuši vērā saistībā ar citai personai izsniegto atļauju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 13. oktobris, Airfield un Canal Digitaal, C‑431/09 un C‑432/09, EU:C:2011:648, 72. punkts).
26 Šajā ziņā Tiesa jau ir norādījusi, ka saskaņā ar Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu tādu raidīšanu caur satelītu kā pamatlietā aplūkotā uzsāk raidorganizācija, kura kontrolē un ir atbildīga par programmu nesēju signālu ievadīšanu komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu. Turklāt nav apstrīdēts, ka principā tādējādi šī organizācija aizsargātus darbus padara pieejamus jaunai auditorijai. Līdz ar to šai organizācijai ir jāsaņem atļauja, kas paredzēta Direktīvas 93/83 2. pantā (spriedums, 2011. gada 13. oktobris, Airfield un Canal Digitaal, C‑431/09 un C‑432/09, EU:C:2011:648, 75. punkts).
27 Tā kā, piemērojot Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto noteikumu, tiek uzskatīts, ka šāda raidīšana caur satelītu notiek tikai tajā dalībvalstī, kurā programmu nesējus signālus pārraida komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu, raidorganizācijai šāda atļauja ir jāsaņem tikai šajā dalībvalstī.
28 Tomēr, kā atgādināts šī sprieduma 24. punktā, lai noteiktu atbilstošu atlīdzību autortiesību īpašniekiem par šādu viņu darbu izziņošanu, ir jāņem vērā visi attiecīgās raidīšanas parametri, tādi kā pēdējā minētā faktiskā auditorija un potenciālā auditorija. Līdz ar to, ja daļa no šīs faktiskās vai potenciālās auditorijas atrodas citās dalībvalstīs, nevis tajā, kurā programmu nesēji signāli tiek ievadīti komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu, attiecīgajām dažādajām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām vajadzības gadījumā ir jāatrod atbilstoši risinājumi, lai nodrošinātu taisnīgu atlīdzību šiem īpašniekiem.
29 Ņemot to vērā, nevar izslēgt, ka raidīšanā caur satelītu iesaistās citi operatori, tādējādi aizsargātos darbus vai tiesību objektus padarot pieejamus plašākai auditorijai nekā tā, kuru ir paredzējusi attiecīgā raidorganizācija, proti, auditorijai, kuru šo darbu vai tiesību objektu autori nav ņēmuši vērā, dodot šai organizācijai atļauju izmantot šos darbus un tiesību objektus. Šādā gadījumā minētajai organizācijai sniegtā atļauja neietver šo operatoru iesaistīšanos. Tas tā var būt it īpaši tad, ja operators paplašina to personu loku, kam ir piekļuve šai raidīšanai, un tādējādi aizsargātus darbus vai tiesību objektus padara pieejamus jaunai auditorijai (spriedums, 2011. gada 13. oktobris, Airfield un Canal Digitaal, C‑431/09 un C‑432/09, EU:C:2011:648, 76. un 77. punkts).
30 No Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta formulējuma un šī 1. panta 2. punkta a)–c) apakšpunkta sistēmas izriet, ka gadījumā, ja satelītprogrammu pakešu piegādātājam raidīšanai caur satelītu, kurā tas iesaistās, ir jāsaņem attiecīgo autortiesību un blakustiesību īpašnieku atļauja, šī atļauja tāpat kā attiecīgajai raidorganizācijai piešķirtā atļauja ir jāsaņem tikai tajā dalībvalstī, kurā programmu nesējus signālus ievada komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu.
31 Turklāt šo secinājumu apstiprina Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta mērķis. Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka no šīs direktīvas 5. un 14. apsvēruma izriet, ka tiesiskā nedrošība, kas izriet no atšķirībām starp valstu tiesību normām autortiesību jomā, ir tiešs šķērslis programmu brīvai apritei Eiropas Savienībā un ka tiesiskā nedrošība saistībā ar iegūstamajām tiesībām, kas kavē programmu pārrobežas retranslāciju caur satelītu, Savienības mērogā ir jānovērš, definējot raidīšanu caur satelītu, lai tostarp nepieļautu vairāku valstu tiesību aktu kumulatīvu piemērošanu vienai un tai pašai apraides darbībai. Otrkārt, minētās direktīvas 15. apsvērumā ir piebilsts, ka ekskluzīvu apraides tiesību ieguvei, pamatojoties uz līgumu, būtu jāatbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem par autortiesībām un blakustiesībām dalībvalstī, kurā notiek raidīšana caur satelītu.
32 Tādējādi no Direktīvas 93/83 5., 14. un 15. apsvēruma izriet, ka tās 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta mērķis ir nodrošināt, lai jebkāda “raidīšana caur satelītu” šī 1. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta izpratnē tiktu pakļauta vienīgi tajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem par autortiesībām un blakustiesībām, kurā programmu nesēji signāli tiek ievadīti komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu. Līdz ar to, ja satelīprogrammu pakešu piegādātājiem būtu jāsaņem attiecīgo autortiesību un blakustiesību īpašnieku atļauja arī citās dalībvalstīs, tas būtu pretrunā šim mērķim.
33 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 93/83 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja satelītprogrammu pakešu piegādātājam, lai veiktu raidīšanas caur satelītu darbību, kurā tas iesaistās, ir jāsaņem attiecīgo autortiesību un blakustiesību īpašnieku atļauja, šī atļauja tāpat kā attiecīgajai raidorganizācijai piešķirtā atļauja ir jāsaņem tikai tajā dalībvalstī, kurā programmu nesējus signālus ievada komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu.
Par otro jautājumu
34 Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.
Par tiesāšanās izdevumiem
35 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
Padomes Direktīvas 93/83/EEK (1993. gada 27. septembris) par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai, 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts
ir jāinterpretē tādējādi, ka
gadījumā, ja satelītprogrammu pakešu piegādātājam, lai veiktu raidīšanas caur satelītu darbību, kurā tas iesaistās, ir jāsaņem attiecīgo autortiesību un blakustiesību īpašnieku atļauja, šī atļauja tāpat kā attiecīgajai raidorganizācijai piešķirtā atļauja ir jāsaņem tikai tajā dalībvalstī, kurā programmu nesējus signālus ievada komunikāciju ķēdē, kas ved uz satelītu.
[Paraksti]