Lieta T‑387/07

Portugāles Republika

pret

Eiropas Komisiju

ERAF – Finanšu atbalsta samazināšana – Vispārējā subsīdija vietējā ieguldījuma Portugālē atbalstīšanai – Prasība atcelt tiesību aktu – Faktiski radušies izdevumi – Šķīrējklauzula

Sprieduma kopsavilkums

1.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība

(EKL 253. pants)

2.      Ekonomiskā un sociālā kohēzija – Strukturālā palīdzība – Vispārējā subsīdija vietējā ieguldījuma atbalstīšanai

(Padomes Regulas Nr. 4253/88 21. panta 1. punkts)

3.      Ekonomiskā un sociālā kohēzija – Strukturālā palīdzība – Savienības finansējums – Summa, kas tieši izriet no piešķiršanas lēmuma – Vienošanās, kura noslēgta starp Komisiju un par finanšu atbalsta pārvaldīšanu atbildīgo iestādi un kurā ir paredzēta šķīrējklauzula – Strīdu, kas attiecas uz iespējamām nelikumībām saistībā ar [vienošanās] izpildi, izslēgšana no tās piemērošanas jomas

(Padomes Regulas Nr. 4253/88 20. panta 1. punkts un 21. panta 1. punkts un Padomes Regulas Nr. 4254/88 6. panta 2. punkts)

1.      EKL 253. pantā prasītajam pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgā akta būtībai un tam skaidri un nepārprotami jāatspoguļo iestādes – akta autores – argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt pārbaudi.

Prasība norādīt pamatojumu ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tostarp akta saturu, izvirzīto iemeslu būtību un akta adresātu vai citu personu, kuras šis akts skar tieši un individuāli, iespējamās intereses saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu precizēti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai akta pamatojumā ir izpildītas EKL 253. panta prasības, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šī panta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu.

(sal. ar 58. punktu)

2.      Vienošanās, kura noslēgta starp Komisiju un starpnieci iestādi, kas ir pilnvarota administrēt atbalstu vietējam ieguldījumam, un kurā ir noteikti šī atbalsta piešķiršanas un izmantošanas nosacījumi, nevar tikt interpretēta pretrunā Kopienu tiesību noteikumiem, kas regulē attiecīgo subsīdiju.

Regulas Nr. 4253/88, ar ko paredz īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2052/88 attiecībā uz struktūrfondu, struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finansēšanas instrumentu darbības koordināciju, 21. panta 1. punktā ir skaidri noteikts, ka finanšu atbalsta, kurš piešķirts saskaņā ar šīs regulas tiesību normām, samaksai ir jāsedz tikai izdevumi, kas faktiski ir radušies.

Saistībā ar vispārējo subsīdiju jēdziens “faktiski radušies izdevumi” var tikt definēts īpašās tiesību normās Kopienu struktūrfondu ietvaros. Procentu subsīdiju režīma ietvaros starpnieks gala saņēmējam pārskaita aizdevumu ar labvēlīgiem nosacījumiem. Procentu subsīdijas veido summas, kas rodas no starpības starp procentiem saskaņā ar tirgus likmi un procentiem, ko gala saņēmēji faktiski ir samaksājuši. Procentu subsīdijas tātad faktiski tiek veiktas brīdī, kad pienāk procentu maksāšanas termiņš, kas var ilgt vairākus gadus. Tādējādi procentu subsīdijas seko procentu samaksai, ko aizdevuma periodā veic gala saņēmēji. Līdz ar to, ņemot vērā tikai Regulas Nr. 4253/88 21. panta 1. punktu, procentu subsīdijas var tikt uzskatītas par izdevumiem, kas faktiski ir radušies brīdī, kad tiek maksātas ar tām saistīto procentu daļas.

Vienīgi tas, ka pastāv finanšu pienākumi, kas izriet no aizdevuma līgumiem, kuri noslēgti starp iestādi, kas pilnvarota administrēt atbalstu, tā gala saņēmējiem, tādējādi nav pietiekami, lai uzskatītu, ka tādu procentu subsīdijas, kuri jāmaksā pēc piešķiršanas lēmumā paredzētā termiņa izdevumu segšanai beigām ir faktiski radušies izdevumi Regulas Nr. 4253/88 21. panta 1. punkta nozīmē. Pirmkārt, šo līgumu noslēgšanas brīdī pastāv no šīs tiesību normas skatupunkta vienīgi saistības starp aizdevuma līguma pusēm, un šīs saistības ir jānošķir no faktiskajiem izdevumiem, kas radušies sakarā ar šo saistību izpildi. Otrkārt, ja no subsīdijas piešķiršanas lēmuma izriet, ka izdevumu segšana neattiecas uz saistībām, kas izriet no aizdevuma līgumiem, bet uz izdevumiem, kas faktiski radušies un kas izriet no šiem līgumiem, tad šie izdevumi var vienīgi būt tādu procentu subsīdijas, kuri faktiski radušies brīdī, kad gala saņēmēji samaksājuši procentu daļas.

(sal. ar 81.–83., 87. un 98. punktu)

3.      Kā izriet no Regulas Nr. 4253/88, ar ko paredz īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2052/88 attiecībā uz struktūrfondu, struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finansēšanas instrumentu darbības koordināciju, 20. panta 1. punkta un 21. panta 1. punkta – finanšu atbalsta, kas piešķirts, pamatojoties uz šīs regulas normām, samaksa tiek veikta saskaņā ar budžeta saistībām, kas pamatotas ar lēmumu par attiecīgās darbības apstiprināšanu. Tā kā attiecīgā atbalsta summa izriet no lēmuma par piešķiršanu, ir jānorāda, ka vienošanās, kura noslēgta starp Komisiju un starpnieci iestādi, kas ir pilnvarota administrēt atbalstu vietējam ieguldījumam, un kuras mērķis ir paredzēt noteiktu atbalsta izmantošanas kārtību saskaņā ar Regulas Nr. 4254/88, ar ko paredz īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2052/88 attiecībā uz ERAF, 6. panta 2. punktu, nerada finanšu saistības Kopienai.

Šajos apstākļos strīds par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar minētās vienošanās izpildīšanu neietilpst tajā paredzētajā šķīrējklauzulas piemērošanas jomā.

(sal. ar 115. punktu)