Language of document : ECLI:EU:T:2015:699

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2015. gada 25. septembrī (*)

Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “BLUECO” reģistrācijas pieteikums – Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “BLUECAR” – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Agrākas preču zīmes atšķirtspēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Lūgums par grozīšanu, ko izteikusi persona, kas iestājusies lietā – Regulas Nr. 207/2009 65. panta 4. punkts 

Lieta T‑684/13

Copernicus-Trademarks Ltd, Borhemvuda [Borehamwood] (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv L. Pechan un S. Körber, advokāti,

prasītāja,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Schifko, pārstāvis,

atbildētājs,

otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –

Bolloré SA, Erge‑Gaberika [Ergué-Gabéric] (Francija), ko sākotnēji pārstāvēja B. Fontaine, vēlāk – O. Legrand, advokāti,

par prasību par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2013. gada 8. oktobra lēmumu lietā R 2029/2012‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Bolloré SA un Copernicus-Trademarks Ltd.

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro], tiesneši S. Žervazonī [S. Gervasoni] (referents) un L. Madise [L. Madise],

sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 23. decembrī,

ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 26. maijā,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 23. maijā,

ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 1. septembrī,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu uz repliku, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 24. novembrī,

pēc tiesas sēdes 2015. gada 24. martā, kurā prasītāja nav piedalījusies,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        2011. gada 9. februārī Copernicus Eood Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

2        Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “BLUECO”.

3        Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, tostarp ietilpst 12. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “transportlīdzekļi, to detaļas un piederumi”.

4        2011. gada 26. jūlijā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 139/2011.

5        2011. gada 26. oktobrī persona, kas iestājusies lietā, Bolloré SA, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. pantu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā norādītajām precēm.

6        Iebildumi bija balstīti uz agrāku Kopienas vārdisku preču zīmi “BLUECAR”, kas 2006. gada 23. augustā reģistrēta ar numuru 457621 tostarp attiecībā uz precēm, kas ietilpst 12. klasē un atbilst šādam aprakstam: “transportlīdzekļi; elektromotori un pārnesumkārbas iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem ar elektrisko dzinēju”.

7        Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto pamatojumu.

8        2012. gada 20. augustā preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika nodots prasītājai Copernicus‑Trademarks Ltd.

9        Ar 2012. gada 31. augusta lēmumu Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus.

10      2012. gada 30. oktobrī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

11      2013. gada 10. aprīlī prasītāja lūdza saīsināt reģistrācijas pieteikumā norādīto preču sarakstu, saglabājot tajā “transportlīdzekļus, izņemot to detaļas un sastāvdaļas”, kas ietilpst 12. klasē. ITSB akceptēja šo saīsināšanu un aicināja personu, kas iestājusies lietā, izlemt, vai, ņemot vērā jauno preču precizēšanu, iebildumi būtu jāatsauc. Persona, kas iestājusies lietā, neatsaucās uz šo aicinājumu.

12      ITSB Apelācijas pirmā padome ar 2013. gada 8. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) noraidīja apelācijas sūdzību. Konkrēti tā uzskatīja, ka attiecīgā teritorija ir Eiropas Savienība, ka konkrēto sabiedrības daļu veido galapatērētāji, kuru uzmanības līmenis attiecībā uz dārgām precēm ir augsts (apstrīdētā lēmuma 20. punkts), un ka preces, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ir identiskas precēm, ko aptver agrākā preču zīme (apstrīdētā lēmuma 21. punkts). Pēc tam tā norādīja, ka agrākā preču zīme ietver elementus “blue” un “car”, no kuriem iepriekš minētais tieši apraksta attiecīgās preces un līdz ar to ir šīs preču zīmes visvājākais elements (apstrīdētā lēmuma 24. punkts). Turpinot tā uzskatīja, ka personas, kas iestājusies lietā, iesniegtie pierādījumi neļauj konstatēt, ka agrākā preču zīme izmantošanas rezultātā ir ieguvusi paaugstinātu atšķirtspēju, un no tā secināja, ka tai piemīt vidēja raksturīgā atšķirtspēja (apstrīdētā lēmuma 25. punkts). Apelācijas padome arī uzskatīja, ka pastāv konfliktējošo apzīmējumu vizuālā līdzība, jo to pirmie pieci burti ir identiski un izvietoti tādā pašā kārtībā (apstrīdētā lēmuma 26. punkts). No fonētiskā viedokļa tā uzskatīja, ka angļu valodā runājošai sabiedrībai, kas ir būtiska konkrētās sabiedrības daļa, konfliktējošie apzīmējumi kopumā ir ļoti līdzīgi abu apzīmējumu kopīgā elementa “blue” identiskās izrunas un elementu “co” un “car” līdzīgās izrunas dēļ (apstrīdētā lēmuma 27. punkts). Tāpat tā uzskatīja, ka angļu valodā runājošai sabiedrībai apzīmējumi daļēji ir konceptuāli līdzīgi tāpēc, ka abos apzīmējumos ir elements “blue” (apstrīdētā lēmuma 28. punkts). Tā kā konfliktējošie apzīmējumi kopumā ir līdzīgi (apstrīdētā lēmuma 29. punkts), attiecīgās preces ir identiskas un judikatūrā tiek uzskatīts, ka pietiek ar to, ka sajaukšanas iespēja pastāv tikai attiecībā uz kādu konkrētās sabiedrības daļu, Apelācijas padome secināja, ka nevar tikt izslēgta konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja (apstrīdētā lēmuma 30.–33. punkts).

 Lietas dalībnieku prasījumi

13      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu un pilnībā noraidīt iebildumus;

–        piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt šīs tiesvedības izdevumus un izdevumus procesā ITSB Apelācijas padomē.

14      ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

15      Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        uzdot prasītājai pamatot tās intereses celt prasību;

–        noraidīt prasītājas iesniegtos K 5–K 27 pielikumus kā nepieņemamus;

–        atstāt spēkā apstrīdēto lēmumu, papildus konstatējot, ka uz agrāko preču zīmi attiecas paaugstināta aizsardzība tās atpazīstamības tirgū dēļ;

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Par interesēm celt prasību

16      Persona, kas iestājusies lietā, savā atbildes rakstā apstrīdēja prasītājas, kas esot cedējusi apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu sabiedrībai Ivo‑Kermartin, intereses celt prasību un lūdza Vispārējo tiesu uzdot prasītājai iesniegt pierādījumus, kas pamato tās intereses celt prasību.

17      Prasītāja savā atbildes rakstā uz repliku iesniedza sabiedrības Ivo‑Kermartin, kas ir preču zīmes reģistrācijas pieteikuma jaunā īpašniece, pilnvaru, kurā norādīts, ka tā pilnvaro prasītāju uzturēt prasību savā vārdā un labā. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka tai ir statuss, lai “celtu [savu] prasību”, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 65. panta 4. punktu.

18      Tiesas sēdē persona, kas iestājusies lietā, norādīja, ka vairs neapstrīd prasītājas intereses celt prasību, un ITSB norādīja, ka paļaujas uz Vispārējās tiesas viedokli attiecībā uz nepieciešamību izskatāmajā lietā lemt par šo jautājumu.

19      Izskatāmās lietas apstākļos vispirms ir jālemj par lietas būtību, nelemjot par prasītājas interesēm celt prasību (šajā ziņā skat. spriedumus, 2002. gada 26. februāris, Padome/Boehringer, C‑23/00 P, Krājums, EU:C:2002:118, 50.–52. punkts, un 2007. gada 23. oktobris, Polija/Padome, C‑273/04, Krājums, EU:C:2007:622, 33. punkts).

 Par atsevišķu argumentu un pierādījumu, kas pirmoreiz sniegti Vispārējā tiesā, pieņemamību

20      Vispirms ir jākonstatē, kā to ir norādījusi ITSB un persona, kas iestājusies lietā, ka prasītāja ir iesniegusi Vispārējā tiesā vairākus dokumentus, kas nebija iesniegti procesā Apelācijas padomē, lai pamatotu savus argumentus, kuri pirmoreiz izvirzīti Vispārējā tiesā un saskaņā ar kuriem elements “blue”, tostarp automašīnu nozarē, esot norāde uz cieņu pret vidi.

21      Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, no lietas materiāliem izriet, ka tā nebija izvirzījusi nekādus argumentus ITSB instancēs, lai pierādītu, ka elements “blue” būtu norāde uz cieņu pret vidi. Tāpat prasītāja procesā ITSB nebija iesniegusi ITSB K 5–K 25 pielikumus.

22      Ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Vispārējā tiesa, veicot ITSB apelācijas padomju lēmumu tiesiskuma kontroli, nevar no jauna izvērtēt faktiskos apstākļus, ņemot vērā pierādījumus, kas pirmoreiz iesniegti tiesvedībā Vispārējā tiesā (spriedumi, 2008. gada 18. decembris, Les Éditions Albert René/ITSB, C‑16/06 P, Krājums, EU:C:2008:739, 136.–144. punkts, un 2011. gada 10. novembris, LG Electronics/ITSB, C‑88/11 P, EU:C:2011:727, 25. punkts). Turklāt uz faktiem, kurus lietas dalībnieki nav norādījuši ITSB instancēs, nevar atsaukties prasības stadijā Vispārējā tiesā (spriedumi, Les Éditions Albert René/ITSB, minēts iepriekš, EU:C:2008:739, 137. punkts, un LG Electronics/ITSB, minēts iepriekš, EU:C:2011:727, 25. punkts). Līdz ar to fakti, kurus prasītāja nav norādījusi ITSB instancēs, un pierādījumi, kuri pirmoreiz iesniegti Vispārējā tiesā, ir jāuzskata par nepieņemamiem.

23      Tāpat uz K 26 pielikumu, kurā ietverts Bundespatentgericht (Federālā patentu tiesa, Vācija) 2010. gada 24. novembra spriedums, kas nav bijis iesniegts Apelācijas padomē un kas ir identisks K 29 pielikumam, nevar atsaukties kā uz pierādījumu saistībā ar izskatāmās lietas faktiem. Lai gan valsts tiesu nolēmumus principā var pirmoreiz iesniegt Vispārējā tiesā, tomēr uz tiem nevar atsaukties kā uz pierādījumiem saistībā ar Vispārējā tiesā izskatāmās lietas faktiem (šajā ziņā skat. spriedumu, 2008. gada 12. novembris, Lego Juris/ITSB – Mega Brands (Sarkanais Lego klucītis), T‑270/06, Krājums, EU:T:2008:483, 22. un 23. punkts).

 Par personas, kas iestājusies lietā, prasījumu par [lēmuma] grozīšanu pieņemamību

24      Lai gan persona, kas iestājusies lietā, tāpat kā ITSB lūdz noraidīt prasību, vienlaikus tā lūdz Vispārējo tiesu atstāt spēkā apstrīdēto lēmumu, papildus konstatējot, ka uz agrāko preču zīmi attiecas paaugstināta aizsardzība tās atpazīstamības tirgū dēļ. Proti, tā apstrīd Apelācijas padomes veikto vērtējumu apstrīdētā lēmuma 25. punktā, saskaņā ar kuru tās iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai pierādītu, ka agrākā preču zīme ir tikusi izmantota ar tādu intensitāti, ka tā konkrēto patērētāju vidū visā Eiropas Savienībā esot ieguvusi zināmu atpazīstamības pakāpi un līdz ar to tai nav tikai vidēja atšķirtspēja. Persona, kas iestājusies lietā, lūdz atcelt apstrīdēto lēmumu šajā daļā vai vismaz atstāt to spēkā daļā, kurā agrākajai preču zīmei ir atzīta vidēja atšķirtspēja.

25      Šāds lūgums ir jāinterpretē kā prasījums par apstrīdētā lēmuma grozīšanu, kā persona, kas iestājusies lietā, turklāt to ir atzinusi tiesas sēdē, precizējot, ka šim prasījumam ir pakārtots raksturs. Saskaņā ar Vispārējās tiesas 1991. gada 2. maija Reglamenta 134. panta 3. punktu personai, kas iestājusies lietā, principā ir tiesības savā atbildes rakstā ietvert prasījumu par Apelācijas padomes lēmuma grozīšanu kādā jautājumā, kas nav norādīts prasības pieteikumā.

26      ITSB tiesas sēdē norādīja, ka prasījums par apstrīdētā lēmuma grozīšanu ir jānoraida kā nepieņemams.

27      Ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 207/2009 65. panta 4. punktā ir paredzēts, ka prasību par ITSB Apelācijas padomes lēmumu Vispārējā tiesā var celt jebkura lietas izskatīšanas procesā Apelācijas padomē iesaistīta puse [jebkurš lietas dalībnieks], “ko nelabvēlīgi ietekmējis padomes lēmums”. Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasītāja intereses celt prasību ir galvenais ikvienas tiesā celtas prasības nosacījums (rīkojums, 1989. gada 31. jūlijs, S./Komisija, 206/89 R, Krājums, EU:C:1989:333, 8. punkts) un, ņemot vērā prasības priekšmetu, tām ir jāpastāv prasības celšanas brīdī, pretējā gadījumā šāda prasība ir nepieņemama (spriedums, 2007. gada 7. jūnijs, Wunenburger/Komisija, C‑362/05 P, Krājums, EU:C:2007:322, 42. punkts). Intereses celt prasību nozīmē, ka lietas dalībniekam, kas ir cēlis šo prasību, ir jābūt iespējai tās rezultātā gūt kādu labumu (spriedums, 2008. gada 17. aprīlis, Flaherty u.c./Komisija, C‑373/06 P, C‑379/06 P un C‑382/06 P, Krājums, EU:C:2008:230, 25. punkts).

28      Saskaņā ar judikatūru ir jāuzskata, ka ar Apelācijas padomes lēmumu ir apmierināti kāda no lietas dalībniekiem procesā šajā padomē prasījumi, ja ar to apmierināts šī lietas dalībnieka lūgums, balstoties uz kādu no preču zīmes reģistrācijas atteikuma vai preču zīmes spēkā neesamības atzīšanas pamatiem, vai, vispārīgāk, tikai daļu no minētā lietas dalībnieka izvirzītajiem argumentiem, pat ja Apelācijas padome nav izvērtējusi vai tā ir noraidījusi citus šī paša dalībnieka izvirzītos pamatus vai argumentus (spriedums, 2011. gada 14. decembris, Völkl/ITSB – Marker Völkl (“VÖLKL”), T‑504/09, Krājums, EU:T:2011:739, 26. punkts; skat. arī rīkojumu, 2009. gada 14. jūlijs, Hoo Hing/ITSB – Tresplain Investments (“Golden Elephant Brand”), T‑300/08, EU:T:2009:275, 29.–37. punkts; pēc analoģijas skat. spriedumu, 1992. gada 17. septembris, NBV un NVB/Komisija, T‑138/89, Krājums, EU:T:1992:95, 30.–35. punkts).

29      Tā kā izskatāmajā lietā pilnībā ir apmierināti personas, kas iestājusies lietā, iebildumi pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, kas celti, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir jāuzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu ir apmierināti tās prasījumi.

30      Protams, no Regulas Nr. 207/2009 preambulas 8. apsvēruma izriet, ka sajaukšanas iespējas vērtējums it īpaši ir atkarīgs no preču zīmes atpazīstamības attiecīgajā tirgū. Turklāt uzskatāms, ka jo augstāka ir preču zīmes atšķirtspēja, jo lielāka ir sajaukšanas iespēja un preču zīmēm, kurām piemīt augsta atšķirtspēja to raksturīgo iezīmju vai to atpazīstamības sabiedrībā dēļ, ir plašāka aizsardzība nekā preču zīmēm, kuru atšķirtspēja ir vājāka (pēc analoģijas skat. spriedumus, 1997. gada 11. novembris, SABEL, C‑251/95, Krājums, EU:C:1997:528, 24. punkts; 1998. gada 29. septembris, Canon, C‑39/97, Krājums, EU:C:1998:442, 18. punkts, un 1999. gada 22. jūnijs, Lloyd Schuhfabrik Meyer, C‑342/97, Krājums, EU:C:1999:323, 20. punkts).

31      Tomēr tāpēc, ka Apelācijas padome uzskatīja, ka pastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja, un apmierināja iebildumus, lai gan neatzina agrākās preču zīmes izmantošanas rezultātā iegūtu paaugstinātu atšķirtspēju, iespējamajai apstrīdētā lēmuma grozīšanai, balstoties tikai uz Apelācijas padomes veikto vērtējumu par agrākās preču zīmes atšķirtspējīguma un atpazīstamības pakāpi, nebūtu ietekmes uz tiesībām, kuras persona, kas iestājusies lietā, gūst no šīs preču zīmes un kuras apstrīdētais lēmums nekādi nav skāris. Turklāt persona, kas iestājusies lietā, pamatojot savu lūgumu par [lēmuma] grozīšanu, ir precizējusi, ka tā vēlas, lai apstrīdētais lēmums tiktu atstāts spēkā vismaz daļā, kurā ir konstatēta minētās preču zīmes vidēja atšķirtspēja.

32      Līdz ar to personas, kas iestājusies lietā, prasījums par [apstrīdētā lēmuma] grozīšanu ir jānoraida kā nepieņemams.

 Par lietas būtību

33      Prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

34      Prasītāja apgalvo, ka konfliktējošie apzīmējumi nerada sajaukšanas iespēju. Vispirms tā uzsver, ka agrākajai preču zīmei piemīt vienīgi vāja atšķirtspēja, jo elements “blue” ir aprakstošs un tiek bieži izmantots preču zīmēs, kas reģistrētas automašīnu nozarē. Turklāt prasītāja uzskata, ka Apelācijas padome kļūdaini ir secinājusi, ka konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi vizuālā ziņā, jo reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir jāidentificē kā tāda, kas ietver elementus “blue” un “eco”. No fonētiskā viedokļa abiem apzīmējumiem piemīt būtiskas atšķirības. Visbeidzot, apzīmējumi konceptuāli neesot līdzīgi, ņemot vērā atšķirības to pēdējās daļās.

35      ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

36      Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver abas preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrāka preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv sajaukšanas iespēja]. Iespēja maldināt [sajaukšanas iespēja] ir asociāciju ar agrāko preču zīmi iespēja.

37      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēju veido tas, ka sabiedrība var domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena un tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā attiecīgās preces vai pakalpojumus uztver konkrētā sabiedrības daļa, ņemot vērā visus faktorus, kuriem ir nozīme izskatāmajā lietā, it īpaši apzīmējumu līdzības un aptverto preču vai pakalpojumu līdzības savstarpējo saistību (skat. spriedumu, 2013. gada 9. jūlijs, Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), T‑162/01, Krājums, EU:T:2003:199, 30.–33. punkts un tajā minētā judikatūra).

38      Apelācijas padomes veiktais konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespējas vērtējums ir jāanalizē, ņemot vērā šos principus.

 Par konkrēto sabiedrības daļu

39      Saskaņā ar judikatūru, visaptveroši vērtējot sajaukšanas iespēju, ir jāņem vērā attiecīgās preču kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. spriedumu, 2007. gada 13. februāris, Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), T‑256/04, Krājums, EU:T:2007:46, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

40      Izskatāmajā lietā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 20. punktā pamatoti, nenonākot šajā ziņā pretrunā ar prasītāju, ir konstatējusi, ka, tā kā konfliktējošo preču zīmju aptvertajām precēm ir augsta cena, mērķsabiedrību veido galapatērētājs, kuram ir augsts uzmanības līmenis. Turklāt, tā kā agrākā preču zīme ir Kopienas preču zīme, sajaukšanas iespēja ir jāvērtē, ņemot vērā sabiedrību visā Savienības teritorijā.

 Par preču salīdzinājumu

41      Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 21. punktā pamatoti ir uzskatījusi, un prasītāja to arī nav apstrīdējusi, ka attiecīgās preces, kas visas ietilpst 12. klasē, ir identiskas, lai gan sākotnējais preču saraksts, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, tika saīsināts procesa ITSB laikā.

 Par apzīmējumu salīdzinājumu

42      Vispirms ir jāatgādina, ka attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopiespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Preču zīmju uztverei, kas ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam, minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā ir noteicošā loma. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neveic dažādu tās elementu izpēti (skat. spriedumu, 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker, C‑334/05 P, Krājums, EU:C:2007:333, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

43      Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 26.–29. punktā ir uzskatījusi, ka konfliktējošie apzīmējumi vizuālajā ziņā ir līdzīgi un ka tiem kopumā piemīt augsta fonētiskā līdzība attiecībā uz angļu valodā runājošiem patērētājiem un konceptuāla līdzība, ņemot vērā to sākumdaļu “blue”, attiecībā uz angļu valodā runājošu sabiedrības daļu.

–       Par vizuālo līdzību

44      Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 26. punktā ir norādījusi, ka attiecīgajiem apzīmējumiem ir kopīgi pirmie pieci burti, kas izvietoti vienā un tajā pašā kārtībā, un ka šie burti veido lielāko daļu no katra no apzīmējumiem. Tā kā patērētājs parasti pievērš lielāku uzmanību vārdiskas preču zīmes sākumam, Apelācijas padome no tā secināja, ka pastāv attiecīgo apzīmējumu vizuālā līdzība.

45      Prasītāja uzskata, ka apzīmējumi vizuālā ziņā nav līdzīgi. Tā apgalvo, ka burtam “e” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē esot divkāršs pielietojums un ka tādējādi reģistrācijai pieteiktā preču zīme esot identificējama kā tāda, kas ietver vārdus “blue” un “eco”, kas abi angļu valodā ir ierasti vārdi. Turklāt pastāvot ierasta prakse vārdu “blue” saīsināt kā “blu”, un tādējādi daudzas preču zīmes ietverot elementu “blu”. Līdz ar to abi attiecīgie apzīmējumi skaidri atšķiroties to otrajā daļā. Tomēr attiecībā uz īsiem apzīmējumiem nelielas atšķirības esot pietiekamas, lai radītu kopumā atšķirīgu iespaidu. Turklāt reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietverot trīs zilbes, turpretim agrākā preču zīme ietverot tikai divas zilbes.

46      Ir jāatgādina, ka, novērtējot divu vārdisku preču zīmju vizuālo līdzību, būtiski drīzāk ir tas, ka katrā no tām vairāki burti ir vienā un tajā pašā secībā (spriedums, 2009. gada 25. marts, Kaul/ITSB – Bayer (“ARCOL”), T‑402/07, Krājums, EU:T:2009:85, 83. punkts).

47      Izskatāmajā lietā ir skaidrs, ka agrākajai preču zīmei un reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, kuras ietver attiecīgi septiņus un sešus burtus, ir kopīgi pirmie pieci burti, proti, “b”, “l”, “u”, “e” un “c”, turklāt reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver burtu “o” un agrākā preču zīme ietver burtus “a” un “r”. Šī abiem konfliktējošajiem apzīmējumiem kopīgā daļa rada vizuālo līdzību, vēl jo vairāk tāpēc, ka vispārēji sabiedrība pievērš lielāku uzmanību vārdisku preču zīmju sākumdaļai (skat. spriedumu, 2013. gada 6. jūnijs, Celtipharm/ITSB – Alliance Healthcare France (“PHARMASTREET”), T‑411/12, EU:T:2013:304, 25. punkts un tajā minēta judikatūra).

48      Šo secinājumu nevar atspēkot prasītājas arguments, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktā preču zīme vizuāli tiekot uztverta kā tāda, kas ietver divus elementus “blue” un “eco” un sastāv no trim zilbēm. Ir jākonstatē, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver tikai vienu elementu, kas, izrunāts tā visdabiskākajā veidā, it īpaši, ja to izrunā angļu valodā runājošs cilvēks, sastāv tikai no divām zilbēm (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 21. janvāris, Copernicus-Trademarks/ITSB – Blue Coat Systems (“BLUECO”), T‑685, EU:T:2015:38, 35. punkts), un ka prasītāja nav iesniegusi nekādu atbilstošu pierādījumu, lai pamatotu šo argumentu. Turklāt, lai gan burti “a” un “r” agrākās preču zīmes beigās un burts “o” reģistrācijai pieteiktās preču zīmes beigās liedz secināt, ka apzīmējumi ir identiski, šie elementi nedominē minēto apzīmējumu radītajā kopiespaidā, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja.

49      Tāpēc Apelācijas padome pamatoti ir secinājusi, ka abiem apzīmējumiem piemīt līdzība vizuālajā ziņā.

–       Par fonētisko līdzību

50      Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 27. punktā ir uzskatījusi, ka attiecīgie apzīmējumi kopumā ir ļoti līdzīgi fonētiskajā ziņā valodā attiecībā uz angļu valodā runājošajiem patērētājiem, kuri elementu “blue”, kas kopīgs abiem apzīmējumiem, izrunājot identiski un elementus “co” un “car” izrunājot līdzīgi. Turklāt tā ir uzskatījusi, ka iespēja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme atsevišķās valodās tiek izrunāta kā “blou eco”, netraucē iepriekš minētajai fonētiskajai līdzībai attiecībā uz apjomīgu konkrēto patērētāju daļu.

51      Prasītāja apgalvo, ka abiem apzīmējumiem piemīt būtiskas fonētiskās atšķirības, jo reģistrācijai pieteiktā preču zīme sastāv no trim zilbēm, turpretim agrākā preču zīme sastāv tikai no divām zilbēm. Pakārtoti tā norāda, ka zilbju secība un salikums abos apzīmējumos ir ļoti atšķirīgs, jo reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē starp patskaņiem “u” un “e” ir vērojama pauze. Visbeidzot tā uzsver, ka konfliktējošā apzīmējuma pēdējās zilbes netiek izrunātas līdzīgi.

52      Vispirms ir jāatgādina, ka, lai atteiktu preču zīmes reģistrāciju, pietiek ar to, ka sajaukšanas iespēja pastāv tikai attiecībā uz kādu konkrētās sabiedrības daļu (skat. spriedumu, 2012. gada 18. septembris, Scandic Distilleries/ITSB – Bürgerbräu, Röhm & Söhne (“BÜRGER”), T‑460/11, EU:T:2012:432, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).

53      Saistībā ar angļu valodā runājošo sabiedrību ir jāatgādina, ka, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, tā divkārši neuzsvērs reģistrācijai pieteiktās preču zīmes centrālo patskani, jo vārds “blue” ietilpst parastajā vārdu krājumā. Līdz ar to šī sabiedrība neuzskatīs, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme sastāv no trim zilbēm, bet uzskatīs, ka tā sastāv no divām zilbēm, un [izrunā] neveidos pauzi starp reģistrācijai pieteiktās preču zīmes patskaņiem “u” un “e” (šajā ziņā skat. spriedumu BLUECO, minēts 48. punktā, EU:T:2015:38, 40. punkts).

54      Turklāt kopīgā elementa “blue” esamība konfliktējošo apzīmējumu sākumdaļā ļauj uzskatīt, ka tie fonētiski ir ļoti līdzīgi. Tāpat, lai gan Apelācijas padome kļūdaini ir norādījusi, ka angļu valodā runājošie patērētāji līdzīgi izrunās elementus “car” un “co”, angļu valodā runājošajai sabiedrībai šīs galotnes nav pārlieku svešas, jo izrunā tā uzsver burtu “c” un neitralizē pēdējā burta “r” izrunu vārdā “car”. Visbeidzot, prasītāja nevar ticami apgalvot, ka burts “o” reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pēdējā zilbē ir dominējošais šīs preču zīmes radītajā fonētiskajā kopiespaidā.

55      Tātad Apelācijas padome pamatoti ir secinājusi, ka ievērojamai konkrētās sabiedrības daļai abi apzīmējumi ir ļoti līdzīgi fonētiskajā ziņā.

–       Par konceptuālo līdzību

56      Prasītāja uzskata, ka konfliktējošie apzīmējumi konceptuāli nav līdzīgi, tā kā konkrētā sabiedrības daļa uztverot agrāko preču zīmi kā aprakstošu norādi un abiem apzīmējumiem esot būtiskas atšķirības to beigu daļās.

57      Kā Apelācijas padome ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 28. punktā un kā to turklāt atzīst prasītāja, angļu valodā runājošā sabiedrības daļa uztvers elementa “blue” esamību abos apzīmējumos kā norādi uz zilo krāsu. Savukārt tā pati sabiedrības daļa uztvers elementu “car” agrākajā preču zīmē kā tādu, kas nozīmē “automašīna”, un nošķirs to no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes galotnes “co”, kurai vai nu nebūs nekādas nozīmes, vai nu tā tiks saprasta kā vārda “company” saīsinājums. Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, konkrētā sabiedrības daļa tomēr neuztvers reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā sastāvošu no diviem elementiem: “blue” un “eco”.

58      Līdz ar to Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka konfliktējošie apzīmējumi konkrētajai sabiedrības daļai ir konceptuāli līdzīgi attiecībā uz to sākumdaļu, jo apzīmējumu atšķirības to beigu daļā neļauj izslēgt zināmas konceptuālas līdzības esamību.

 Par sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu

59      Sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums paredz zināmu vērā ņemamo faktoru un it īpaši preču zīmju līdzības un ar tām apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzības savstarpēju saistību. Tādējādi aptverto preču vai pakalpojumu vāju līdzības pakāpi var kompensēt augsta preču zīmju līdzības pakāpe un otrādi (spriedumi, Canon, minēts 30. punktā, EU:C:1998:442, 17. punkts, un 2006. gada 14. decembris, Mast-Jägermeister/ITSB – Licorera Zacapaneca (“VENADO” ar rāmi u.c., T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03, Krājums, EU:T:2006:397, 74. punkts).

60      Sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību ir balstāms uz to radīto kopiespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus (spriedumi, 2003. gada 14. oktobris, Phillips-Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), T‑292/01, Krājums, EU:T:2003:264, 47. punkts, un 2006. gada 7. septembris, L & D/ITSB – Sämann (“Aire Limpio”), T‑168/04, Krājums, EU:T:2006:245, 98. punkts).

61      Izskatāmajā lietā Apelācijas padome vispirms apstrīdētā lēmuma 24. punktā norādīja, ka agrākā preču zīme sastāv no elementiem “blue” un “car”; šis pēdējais elements tieši apraksta attiecīgās preces un līdz ar to ir šīs preču zīmes visvājākais elements. Pēc tam apstrīdētā lēmuma 25. punktā tā uzskatīja, ka personas, kas iestājusies lietā, sniegtie pierādījumi neļauj konstatēt, ka izmantošanas rezultātā agrākā preču zīme ir ieguvusi pastiprinātu atšķirtspēju. Apelācijas padome no tā secināja, ka agrākajai preču zīmei piemīt vidēja raksturīgā atšķirtspēja.

62      Pēc tam Apelācijas padome attiecībā uz visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu apstrīdētā lēmuma 30.–33. punktā ir norādījusi, ka attiecīgās preces ir identiskas un ka angļu valodā runājošajai sabiedrībai, kas veido būtisku konkrētās sabiedrības daļu, konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi vizuālajā, fonētiskajā un konceptuālajā ziņā. Tā precizēja, ka angļu valodā runājošā sabiedrības daļa atpazīs agrākās preču zīmes elementu “car” kā konkrētās preces aprakstošu un līdz ar to visaptverošā apzīmējumu vērtējumā piešķirs tam mazāku nozīmi. Attiecīgi, tā kā elements “blue” piesaistīšot lielāku angļu valodā runājošo patērētāju uzmanību, tādējādi radīsies sajaukšanas iespēja.

63      Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome kļūdaini ir uzskatījusi, ka agrākajai preču zīmei piemīt vidēja atšķirtspēja, jo elementam “blue” piemīt atšķirtspēja un daudzas automašīnu nozarē reģistrētas preču zīmes ietver šo elementu.

64      Vispirms ir jānoraida prasītājas argumenti, saskaņā ar kuriem persona, kas iestājusies lietā, cenšas atsaukties uz īpašu agrākās preču zīmes reputāciju, uz ko neesot ticis norādīts procesā ITSB. Faktiski no lietas materiāliem izriet, ka persona, kas iestājusies lietā, tiesvedībā Vispārējā tiesā ir vienīgi norādījusi, ka Apelācijas padomei esot bijis jāatzīst augsta agrākās preču zīmes atšķirtspēja tās izmantošanas dēļ, kas ir arguments, kuru persona, kas iestājusies lietā, jau bija norādījusi procesā ITSB un kuru Apelācijas padome bija noraidījusi apstrīdētajā lēmumā. Katrā ziņā ir tikuši noraidīti personas, kas iestājusies lietā, prasījumi par [apstrīdētā lēmuma] grozīšanu attiecībā uz Apelācijas padomes veikto agrākās preču zīmes atšķirtspējas, kuru tā esot ieguvusi izmantošanas rezultātā, vērtējumu (skat. iepriekš 24.–32. punktu).

65      Turpinot ir jāatgādina, ka agrākās preču zīmes vājas atšķirtspējas atzīšana pati par sevi neliedz konstatēt sajaukšanas iespējas esamību (šajā ziņā skat. rīkojumu, 2006. gada 27. aprīlis, L’Oréal/ITSB, C‑235/05 P, EU:C:2006:271, 42.–45. punkts). Lai gan sajaukšanas iespējas vērtējumā ir jāņem vērā agrākās preču zīmes atšķirtspēja, tomēr tā ir tikai viens no elementiem šajā vērtējumā. Turklāt, pat ja agrākajai preču zīmei ir vāja atšķirtspēja, sajaukšanas iespēja var pastāvēt, it īpaši apzīmējumu un preču vai pakalpojumu, kurus tie aptver, līdzības dēļ (skat. spriedumus, 2005. gada 16. marts, L’Oréal/ITSB – Revlon (“FLEXI AIR”), T‑112/03, Krājums, EU:T:2005:102, 61. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2007. gada 13. decembris, Xentral/ITSB – Pages jaunes (“PAGESJAUNES.COM”), T‑134/06, Krājums, EU:T:2007:387, 70. punkts un tajā minētā judikatūra).

66      Katrā ziņā, kā to ir norādījusi Apelācijas padome, lai gan ir tiesa, ka angļu valodā runājošā sabiedrība atpazīs agrākās preču zīmes elementu “car” kā attiecīgās preces aprakstošu, prasītāja procesā ITSB nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas ļautu konstatēt, ka elements “blue” tiks uztverts kā tāds, kuram ir attiecīgajām precēm atbilstoša nozīme. Turklāt tas apstāklis vien, ka citas automašīnu nozarē reģistrētas preču zīmes arī ietver elementu “blue”, ja tas tiktu konstatēts, nav pietiekams, lai konkrētā sabiedrības daļa varētu šo elementu uztvert vienīgi kā attiecīgo preču iezīmes aprakstošu. Līdz ar to Apelācijas padome pamatoti uzskatīja, ka agrākajai preču zīmei, kopumā aplūkotai, ir vidēja atšķirtspēja.

67      Otrkārt, prasītāja uzskata, ka nepastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja, tostarp ņemot vērā konkrētās sabiedrības daļas augsto uzmanības pakāpi.

68      Vispirms ir jāatgādina, ka, lai atteiktu preču zīmes reģistrāciju, pietiek ar to, ka tikai kādai konkrētās sabiedrības daļai pastāv sajaukšanas iespēja (skat. iepriekš 52. punktu).

69      No iepriekš minētā izriet, ka, pirmkārt, attiecīgās preces ir identiskas un, otrkārt, konfliktējošie apzīmējumi ir vizuāli līdzīgi visai konkrētajai sabiedrības daļai, fonētiski ļoti līdzīgi angļu valodā runājošajai sabiedrībai un konceptuāli līdzīgi attiecībā uz to sākumdaļu angļu valodā runājošajai sabiedrībai. Tāpēc ir jāuzskata, ka izskatāmajā lietā, lai gan konkrētās sabiedrības daļai ir augsta uzmanības pakāpe, angļu valodā runājošajai sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja.

70      Ņemot vērā visus šos apstākļus, Apelācijas padome nav pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzskatot, ka pastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja.

71      Visu šo apstākļu dēļ prasība ir jānoraida pilnībā, nelemjot par to, vai ir pieņemams prasītājas lūgums, kuru tā izteikusi saistībā ar savu pirmo prasījumu, lūdzot, lai Vispārējā tiesa pilnībā noraida iebildumus (šajā ziņā skat. spriedumus, 2008. gada 22. maijs, NewSoft Technology/ITSB – Soft (“Presto! Bizcard Reader”), T‑205/06, EU:T:2008:163, 70. punkts, un 2009. gada 22. janvāris, Commercy/ITSB – easyGroup IP Licensing (“easyHotel”), T‑316/07, Krājums, EU:T:2009:14, 35. un 67. punkts).

 Par tiesāšanās izdevumiem

72      Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums galvenokārt ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      Bolloré SA izvirzītos prasījumus par grozīšanu noraidīt;

3)      Copernicus-Trademarks Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Martins Ribeiro

Gervasoni

Madise

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 25. septembrī.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – vācu.