Lieta T‑541/10

Anotati Dioikisi Enoseon Dimosion Ypallilon (ADEDY) u.c.

pret

Eiropas Savienības Padomi

Prasība atcelt tiesību aktu – Lēmumi, kas adresēti dalībvalstij, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta situāciju – Tiešas ietekmes neesamība – Nepieņemamība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 27. novembra rīkojums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tieša ietekme – Kritēriji – Padomes lēmums, ar kuru dalībvalsts tiek brīdināta, ka jāveic pasākumi, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta situāciju – Arodbiedrību konfederācijas un tās biedru celta prasība – Tiešas ietekmes neesamība – Nepieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 1467/97 5. pants)

2.      Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Tiesību akti, kuriem nepieciešami valsts piemērošanas pasākumi – Fizisko vai juridisko personu iespēja izmantot lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu spēkā esamības izvērtēšanai – Dalībvalstu pienākums paredzēt tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ļautu nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Prasības atcelt tiesību aktu celšana Savienības tiesā, ja nepastāv iespēja celt prasību valsts tiesās – Izslēgšana

(LES 19. panta 1. punkta otrā daļa; LESD 263., 267. un 277. pants)

1.      Pieņemamības nosacījums, kā tas noteikts LESD 263. panta ceturtajā daļā, ka lēmumam, kas ir prasības priekšmets, fiziska vai juridiska persona ir jāskar tieši, principā prasa, lai vienlaikus tiktu izpildīti divi kritēriji, proti, lai apstrīdētais pasākums, pirmkārt, tieši ietekmētu indivīda tiesisko stāvokli un, otrkārt, nepieļautu nekādas izvērtēšanas iespējas šī pasākuma adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā ieviešanu, kas ir pavisam automātiska un izriet tikai no Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus.

Līdz ar to arodbiedrību konfederāciju, kuras visi biedri būtībā ir publisko tiesību juridiskās personas ierēdņi un darbinieki, kā arī šīs konfederācijas biedrus Padomes lēmums, ar kuru dalībvalsts tiek brīdināta, ka tai jāveic pasākumi tās pārmērīga budžeta deficīta situācijas novēršanai, tieši neskar.

Šī lēmuma norma attiecībā uz pasākumiem, kas dalībvalstij jāveic pārmērīga budžeta deficīta samazināšanai, tā kā ar to attiecīgajai dalībvalstij tiek noteikts pienākums sasniegt budžeta mērķi, proti, ietaupīt konkrētu summu gadā ar ierēdņiem maksāto prēmiju samazināšanas palīdzību, nenosakot ne šīs samazināšanas nosacījumus, ne arī ar to skarto ierēdņu kategorijas, – kas ir elementi, kuru izvērtēšana ir atstāta šīs dalībvalsts ziņā, – neietekmē tieši prasītāju tiesisko stāvokli, jo dalībvalsts iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība saistībā ar tā īstenošanu.

Tāpat attiecīgā lēmuma norma, kurā ir paredzēts dalībvalsts pienākums pieņemt likumu, ar ko tiek veikta pensiju sistēmas reforma, lai nodrošinātu tās ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā, – ja ir jāpieņem šāds likums, kas tad tiek īstenots un kas dotu dalībvalstij plašu novērtējuma brīvību šī likuma satura definēšanā, ja vien ar to tiek nodrošināta pensiju sistēmas ilgtspēja vidējā termiņā un ilgtermiņā –, šos prasītājus tieši neskar, jo tikai šis likums eventuāli var tieši ietekmēt viņu tiesisko stāvokli.

Turklāt šī paša lēmuma norma, kurā ir paredzēts maksimālais valsts iestāžu [darba ņēmēju] skaits, kas tiek aizstāts, kad tie pensionējas, ir vispārējs valsts pārvaldes organizācijas un pārvaldības pasākums, un tātad tā neietekmē tieši prasītāju tiesisko stāvokli. Tiktāl, ciktāl šis noteikums veicinātu valsts dienestu darbības pasliktināšanos un pasliktinātu prasītāju darba nosacījumus, tas attiektos uz apstākli, kas ietekmē nevis prasītāju tiesisko stāvokli, bet tikai to faktisko stāvokli.

Visbeidzot, tā kā galīgais mērķis ir samazināt valsts pārmērīgo valsts budžeta deficītu, normām, kurās ir paredzēts, ka attiecīgajai dalībvalstij ir jāveic budžeta konsolidācijas pasākumi, lai stiprinātu budžeta uzraudzību un disciplīnu, kā arī strukturāli pasākumi, lai it īpaši uzlabotu ekonomikas konkurētspēju kopumā, ņemot vērā to apmēru, ir nepieciešami valsts īstenošanas pasākumi, kas konkretizēs to saturu. Veicot šādu īstenošanu, minētās dalībvalsts iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība, ja vien tiek ievērots galamērķis par pārmērīga budžeta deficīta samazināšanu. Tie būs valsts pasākumi, kas, iespējams, tieši ietekmēs prasītāju tiesisko stāvokli.

(sal. ar 64., 70., 72.–74., 76., 78., 80. un 84. punktu)

2.      LESD 263. un 277. pantā, no vienas puses, un LESD 267. pantā, no otras puses, ir izveidota pilnīga tiesību aizsardzības iespēju un procedūru sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt iestāžu aktu tiesiskuma pārbaudi, uzticot to Savienības tiesai. Šajā sistēmā fiziskas un juridiskas personas, kas, pamatojoties uz LESD 263. pantā noteiktajiem pieņemamības nosacījumiem, nevar tieši apstrīdēt vispārpiemērojamus Savienības tiesību aktus, kuriem adresātei dalībvalstij ir jāveic īstenošanas pasākumi, var valsts tiesās apstrīdēt šādu aktu spēkā esamību un lūgt pēdējām minētajām, kuru kompetencē neietilpst minēto aktu spēkā neesamības konstatēšana, vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par šo jautājumu.

Prasības par šo tiesību aktu atcelšanu pieņemamība Savienības tiesā nav atkarīga no tā, vai pastāv tiesību aizsardzības līdzekļi valsts tiesā, kas ļauj izvērtēt tiesību aktu, kurus lūgts atcelt, spēkā esamību; tāpat tā nav atkarīga arī no apgalvotā valsts tiesvedības gausuma. Saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu dalībvalstis nodrošina tiesību aizsardzības līdzekļus tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības.

(sal. ar 89., 90. un 93. punktu)