Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2010. gada 14. decembra spriedumu lietā F-80/09 Lenz/Komisija 2011. gada 7. februārī iesniedza Erika Lenz

(lieta T-78/11 P)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Erika Lenz (Osnabrück, Vācija) (pārstāvji - V. Lenz un J. Römer, Rechtsanwälte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

pilnībā atcelt Civildienesta tiesas 2010. gada 14. decembra spriedumu lietā F-80/09;

pilnībā apmierināt sākotnējā prasībā izvirzītos prasījumus;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: nepareizs faktu atspoguļojums pārsūdzētā sprieduma 29. punktā un Reglamenta pārkāpums.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Civildienesta tiesai, ka tā Komisijas "pamatojumu" apstrīdētajā lēmumā kā tādu raksturojusi un arī pieņēmusi, lai gan tas vācu valodas redakcijā nav sniegts, tāpēc apelācijas sūdzības iesniedzēja to nav skaidri atzinusi. Tādējādi Civildienesta tiesa ir pārkāpusi gan Reglamenta 29. pantu, kā arī nav ievērojusi Padomes 1958. gada 15. aprīļa Regulu Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Atomenerģijas kopienā lietojamās valodas (OV 1958, Nr. 17, 385. lpp.). Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pārsūdzētā sprieduma 29. punktā ir pieļauta ne tikai procesuāla kļūda, bet arī nepareizi atspoguļoti fakti.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: nepareizs raksturojums par Heilpratiker jeb dziednieka profesiju Vācijā.

Tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir sniegusi faktiski nepareizu raksturojumu par Heilpratiker medicīniskās aprūpes profesiju Vācijā.

Trešais apelācijas sūdzības pamats: nepareizs faktu atspoguļojums par liecinieces liecību.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Civildienesta tiesa nav pareizi atspoguļojusi faktus, uz kuru pamata vajadzēja pieaicināt liecinieci. Civildienesta tiesa pārsūdzētā sprieduma 20. un 45. punktā ir kļūdīgi apgalvojusi, ka prasības pieteikumā runa esot par attiecīgās liecinieces atlīdzību. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka runa esot bijusi par darbību apliecināšanu laikā, kad lieciniece darbojusies Eiropas Savienības iestāžu veselības apdrošināšanas sistēmā.

Ceturtais apelācijas sūdzības pamats: noteiktu faktu trūkums spriedumā.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja šajā ziņā apgalvo, ka Civildienesta tiesa noteiktus lietas dalībnieku izteikumus mutvārdu procesā nav atspoguļojusi pārsūdzētajā spriedumā un līdz ar to nav tos novērtējusi.

____________