TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2020. gada 27. februārī (*)
Apelācija – Eiropas Savienības preču zīme – Regula (EK) Nr. 207/2009 – 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts – Absolūts atteikuma pamats – Preču zīme, kas ir pretrunā vispārpieņemtiem morāles principiem – Vārdisks apzīmējums “Fack Ju Göhte” – Reģistrācijas pieteikuma noraidīšana
Lietā C‑240/18 P
par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2018. gada 4. aprīlī iesniedza
Constantin Film Produktion GmbH, Minhene (Vācija), ko pārstāv E. Saarmann un P. Baronikians, Rechtsanwälte,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
otrs lietas dalībnieks –
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), ko pārstāv D. Hanf, pārstāvis,
atbildētājs pirmajā instancē,
TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [E. Regan], tiesneši I. Jarukaitis [I. Jarukaitis], E. Juhāss [E. Juhász], M. Ilešičs [M. Ilešič] (referents) un K. Likurgs [C. Lycourgos],
ģenerāladvokāts: M. Bobeks [M. Bobek],
sekretāre: S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2019. gada 13. februāra tiesas sēdi,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2019. gada 2. jūlija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar savu apelācijas sūdzību Constantin Film Produktion GmbH lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 24. janvāra spriedumu Constantin Film Produktion/EUIPO (“Fack Ju Göhte”) (T‑69/17, nav publicēts, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2018:27), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja tās prasību atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2016. gada 1. decembra lēmumu lietā R 2205/2015‑5 (turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”) attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “Fack Ju Göhte” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.
Atbilstošās tiesību normas
2 Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par [Eiropas Savienības] preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2424 (2015. gada 16. decembris) (OV 2015, L 341, 21. lpp.), kura stājusies spēkā 2016. gada 23. martā. Regula Nr. 207/2009, kas grozīta ar Regulu 2015/2424, no 2017. gada 1. oktobra ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.). Ņemot vērā attiecīgā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, proti, 2015. gada 21. aprīli, lietas faktiskos apstākļus regulējošās materiāltiesiskās normas ir Regulas Nr. 207/2009 tiesību normas.
3 Regulas Nr. 207/2009 7. panta “Absolūta atteikuma pamatojums” 1.–3. punktā ir noteikts šādi:
“1. “Nereģistrē:
[..]
f) preču zīmes, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem;
[..].
2. Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā [Eiropas Savienības] daļā.
3. Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro, ja preču zīme tās izmantošanas rezultātā ir kļuvusi atšķirīga [ieguvusi atšķirtspēju] attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, par ko reģistrācija ir pieteikta.”
4 Regulas Nr. 207/2009 75. pantā “Lēmumu pamatojums” ir noteikts:
“Biroja lēmumos norāda to pamatojumu. [..]”
5 Regulas Nr. 207/2009 76. panta “Faktu pārbaude, ko Birojs veic pēc savas iniciatīvas” 1. punktā ir noteikts:
“Lietas izskatīšanas procesa laikā Birojs izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, Birojs aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi.”
6 Regulas 2015/2424 preambulas 21. apsvērumā ir teikts:
“(21) [..] Turklāt šī regula būtu jāpiemēro tā, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši vārda brīvība.”
7 Regulas 2017/1001 21. apsvērumā identiski ir pārņemti iepriekšējā punktā izklāstītie Regulas 2015/2424 21. apsvēruma noteikumi.
Tiesvedības priekšvēsture un strīdīgais lēmums
8 2015. gada 21. aprīlī Constantin Film Produktion iesniedza EUIPO Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar Regulu Nr. 207/2009.
9 Preču zīme, kuras reģistrācija tika pieteikta, ir vārdisks apzīmējums “Fack Ju Göhte”, kas turklāt ir apelācijas sūdzības iesniedzējas producētas Vācijas kinokomēdijas, kurai ir bijuši vieni no lielākajiem panākumiem kinofilmu jomā Vācijā 2013. gadā, nosaukums. Apelācijas sūdzības iesniedzēja ir producējusi divus šīs kinokomēdijas turpinājumus, kuri tika demonstrēti kinoteātros ar nosaukumiem Fack Ju Göhte 2 un Fack Ju Göhte 3 attiecīgi 2015. un 2017. gadā.
10 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 3., 9., 14., 16., 18., 21., 25., 28., 30., 32., 33., 38. un 41. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un saistībā ar katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 3. klase: “Mazgāšanas un balināšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļi; ziepes; parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, kosmētiskie un matu kopšanas līdzekļi; zobu pulveri un pastas”;
– 9. klase: “Jebkādā veidā ierakstītu datu nesēji; (lejupielādējamas) elektroniskās publikācijas, proti, audio un video dati, teksti, attēli un grafikas digitālā formātā; foto, kino un mācību ierīces un instrumenti; aparāti skaņas vai attēlu ierakstam, pārraidei vai reproducēšanai; [..]”;
– 14. klase: “Rotaslietas; juvelierizstrādājumi; dārgakmeņi; [..]”;
– 16. klase: “Iespieddarbi; fotogrāfijas; rakstāmlietas; kancelejas preces [..]”;
– 18. klase: “Ceļasomas un čemodāni; lietussargi un saulessargi; spieķi; bagāžas priekšmeti; [..]”;
– 21. klase: “Stikla, porcelāna un fajansa izstrādājumi, kas nav ietverti citās klasēs; svečturi”;
– 25. klase: “Apģērbi, apavi, galvassegas”;
– 28. klase: “Spēles, rotaļlietas; vingrošanas un sporta preces, kas nav ietvertas citās klasēs; Ziemassvētku eglīšu rotājumi”;
– 30. klase: “Kafija, tēja, kakao un kafijas aizstājēji; rīsi; tapioka un sāgo; milti un labības produkti, maize un konditorejas izstrādājumi, pārtikas ledus; cukurs, medus, melase; raugs, cepamais pulveris; [..]”;
– 32. klase “Alus; minerālūdeņi, gāzēti ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni; augļu dzērieni un augļu sulas; [..]”;
– 33. klase: “Alkoholiskie dzērieni (izņemot alu)”;
– 38. klase: “Telesakaru pakalpojumi; telpu nodrošināšana diskusijām un forumiem interneta vidē, datu pārraide, izmantojot internetu [..]”;
– 41. klase: “Audzināšana; apmācība; izklaide, it īpaši televīzijā un kino; radio un televīzijas programmu montēšana; radio, televīzijas un kino produktu veidošana, kinofilmu iznomāšana, filmu demonstrēšana kinoteātros; sporta un kultūras pasākumi”.
11 Ar 2015. gada 25. septembra lēmumu pārbaudītājs, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu, aplūkotu kopsakarā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu, noraidīja reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz iepriekšējā punktā minētajām precēm un pakalpojumiem.
12 2015. gada 5. novembrī apelācijas sūdzības iesniedzēja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu.
13 Ar strīdīgo lēmumu EUIPO Apelācijas piektā padome noraidīja šo apelācijas sūdzību.
Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums
14 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 3. februārī, apelācijas sūdzības iesniedzēja cēla prasību par strīdīgā lēmuma atcelšanu.
15 Pamatojot savu prasību, apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzīja divus pamatus, no kuriem pirmais ir saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpumu un otrais – ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
16 Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa noraidīja šos abus pamatus un attiecīgi noraidīja arī prasību kopumā.
Lietas dalībnieku prasījumi Tiesai
17 Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
– atcelt pārsūdzēto spriedumu un
– piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
18 EUIPO prasījumi Tiesai ir šādi:
– noraidīt apelācijas sūdzību un
– piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par apelācijas sūdzību
19 Apelācijas sūdzības iesniedzēja, pamatojot savu apelācijas sūdzību, izvirza trīs pamatus saistībā ar, pirmkārt, Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpumu, otrkārt, vienlīdzīgas attieksmes principa un, treškārt, labas pārvaldības principa pārkāpumu.
20 Vispirms ir jāizvērtē pirmais pamats saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
21 Saistībā ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā, izvērtējot jautājumu, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme aizskar vispārpieņemtos morāles principus, ir pieļāvusi vairākas kļūdas, interpretējot un piemērojot Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu. Šim pamatam ir četras daļas.
22 Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav ievērojusi individuāla izvērtējuma principu tādējādi, ka neesot izvērtējusi reģistrācijai pieteikto preču zīmi, proti, “Fack Ju Göhte”, bet gan apzīmējumu “Fuck you, Goethe”.
23 Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka valodas attīstības gaitā izteicieni “Fuck” un “Fuck you” sabiedrībā esot zaudējuši savu vulgāro raksturu. Nepastāvot vispārējs atteikums reģistrēt kā preču zīmes izteicienus, kuri ietver šos vārdus, kā to apliecinot tādu apzīmējumu kā “Fucking Hell” un “MACAFUCKER” kā Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācija.
24 Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārlieku plaši piemērojusi absolūta atteikuma pamatu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētajiem vispārpieņemtajiem morāles principiem, piemērojot vērtējumus par vārdiem “Fuck” un “Fuck you” attiecībā uz visu reģistrācijai pieteikto preču zīmi kopumā un uzskatot, ka vārdiskais apzīmējums “Fack Ju Göhte” ir tik būtiskas vulgaritātes atspoguļojums, ko elements “Göhte” nespēj mazināt.
25 Apelācijas sūdzības iesniedzēja tostarp uzskata, ka Vispārējā tiesa nav pierādījusi piesardzību un sensibilitāti, kas vajadzīga, piemērojot šo atteikuma pamatu, kurš, visnotaļ skardams subjektīvas vērtības, esot bijis jāpiemēro šauri un iespējami objektīvi, lai nepieļautu iespēju, ka apzīmējumi tiek izslēgti no reģistrācijas tā iemesla dēļ vien, ka tie neatbilst pārbaudes veicēja personiskajai gaumei. Tādējādi Vispārējai tiesai esot bijis jāņem vērā fakts, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes kopējam iespaidam, ņemot vērā izteiciena “Fuck You” fonētisko transkripciju vācu valodā apvienojumā ar elementu “Göhte”, kas saprotams kā nepopulārus ar skolu saistītus jautājumus apzīmējošs, ir raksturīgs nevainīgums, bērnišķīgums un rotaļīgums, kas pauž neapmierinātību ar skolu.
26 Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa kļūdaini ir uzskatījusi, ka nav konstatēts, ka konkrētu vācu valodā runājošu sabiedrību nešokēs reģistrācijai pieteiktā preču zīme saistībā ar norādītajām precēm un pakalpojumiem. Šajā ziņā tā norāda, ka Vispārējā tiesa kļūdaini ir piemērojusi tiesību normas attiecībā uz pierādīšanas pienākumu. Turklāt Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā faktu, ka tas, kā konkrētā sabiedrība uztver reģistrācijai pieteikto preču zīmi, nevar tikt noteikts abstrakti un atrauti no jebkāda empīriskā pamata, balstoties tikai uz subjektīvām vērtībām, bet esot jāvērtē, ņemot vērā elementus, kas sniedz norādes attiecībā uz šīs sabiedrības patieso uztveri. Tā, it īpaši eponīmiskās filmas milzīgie panākumi, kā arī tas, ka Gētes institūts (Vācija) šo filmu ir izmantojis pedagoģiskiem mērķiem, demonstrējot, ka liela vācu valodā runājoša sabiedrības daļa, kas izskatāmajā lietā ir konkrētā sabiedrības daļa, saprot reģistrācijai pieteiktās zīmes humoristisko raksturu un nekādā ziņā neuzskata to par šokējošu vai vulgāru.
27 Ceturtkārt, Vispārējā tiesa savu kļūdaino vērtējumu dēļ esot pieļāvusi tiesību kļūdu, izsverot, no vienas puses, apelācijas sūdzības iesniedzējas intereses saistībā ar pieteiktās preču zīmes reģistrāciju un, no otras puses, sabiedrības intereses netikt konfrontētai ar preču zīmēm, kuras ir pretrunā vispārpieņemtiem morāles principiem un attiecīgi – preču zīmēm, kuras ir satraucošas, rupjas, aizvainojošas vai pat draudīgas.
28 EUIPO apgalvo, ka pirmais pamats ir jānoraida.
29 Pirmkārt, EUIPO uzskata, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas arguments, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa esot izvērtējusi apzīmējumu “Fuck you, Goethe”, nevis reģistrācijai pieteikto preču zīmi, proti, “Fack Ju Göhte”, ir balstīts uz kļūdainu pārsūdzētā sprieduma izpratni. Pārsūdzētā sprieduma 17., 18. un 20. punkts esot jāaplūko, ņemot vērā minētā sprieduma 16. punktu, saskaņā ar kuru “patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā”, kas netraucē identificēt “vārdiskos elementus, kuri viņam ierosina konkrētu nozīmi vai atgādina vārdus, kurus viņš pazīst”.
30 Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējas arguments, saskaņā ar kuru izteicieni “Fuck” un “Fuck you” esot zaudējuši savu sākotnējo seksuālo nozīmi tā, ka tie vairs netiekot uztverti kā vulgāri un šokējoši, esot nepieņemams, jo tas attiecoties uz fakta konstatāciju. Katrā ziņā šis arguments neesot pamatots tāpēc, ka Vispārējā tiesa esot konstatējusi izteikumam “Fuck you” raksturīgo vulgaritāti arī gadījumā, kad valodas attīstības rezultātā šis izteiciens vairs nav saprotams tā seksuālajā konotācijā.
31 Treškārt, EUIPO norāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 18. punktā skaidri ir ņēmusi vērā izteiciena “Fuck you” nozīmes maiņu, paskaidrojot, ka tas var tikt izmantots arī, lai paustu dusmas, neuzticību vai nicinājumu pret kādu personu.
32 Ceturtkārt, EUIPO uzskata par nepamatotu apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa esot atvasinājusi kļūdainu interpretāciju no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta, konstatējot, ka filmas Fack Ju Göhte lielie panākumi nenozīmē, ka konkrēto sabiedrību nešokēšot reģistrācijai pieteiktā preču zīme. Pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēja, Vispārējā tiesa, izvērtējot vispārpieņemtus morāles principus, neesot piemērojusi gluži subjektīvu kritēriju, bet pārsūdzētā sprieduma 28.–30. punktā esot tieši izvērtējusi iespēju, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme nav vulgāra, bet ka tā var tikt saprasta kā “joks”.
33 Šajā kontekstā EUIPO uzsver, ka preču zīmes piešķirto ekskluzīvo tiesību mērķis esot nodrošināt neizkropļotu konkurenci, nevis vārda brīvību, savukārt filmas nosaukums esot domāts, lai nošķirtu vienu mākslas darbu no otra un norādītu uz tā saturu, vienlaikus paužot vārda un māksliniecisko brīvību. Vidusmēra patērētājs apzinoties šo atšķirību un tātad noteikti vienādi neuztveršot preču zīmes un filmu nosaukumus. Līdz ar to pat patērētājiem, kuriem esot zināma attiecīgā filma, nebūšot iespējams pieņemt, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme tiek uztverta kā “joks”. Turklāt konkrēto patērētāju izskatāmajā lietā esot daudz vairāk nekā to, kuriem ir zināma attiecīgā filma un kuri ir pazīstami ar “jauniešu žargonu”.
34 Piektkārt, EUIPO apgalvo, ka Vispārējā tiesa pareizi ir secinājusi – ja reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido vārds, kuru konkrētā sabiedrības daļa uztver kā būtiski šokējošu, runa ir par “acīmredzami nepieklājīgu preču zīmi” un tādu, kas ir pretrunā “vispārpieņemtiem morāles principiem”.
35 Sestkārt, EUIPO uzskata, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja kļūdaini pārmet Vispārējai tiesai, ka pārsūdzētā sprieduma 30. punktā tā ir veikusi neatļautu pierādīšanas pienākuma apvēršanu, uzskatot, ka neesot konstatēts, ka konkrētā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē atpazīst attiecīgās filmas nosaukumu un tātad “joku”. Šis konstatējums esot jāaplūko tā kontekstā. Lai gan ir tiesa, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 75. panta 1. punktu un 76. panta 1. punktu absolūti atteikuma pamati EUIPO ir jāizvērtē pēc savas ierosmes un to esamība ir jāpierāda saskanīgi, tomēr taisnība ir arī, ka tad, kad EUIPO vai Vispārējā tiesa, uz kuru attiecas tās pašas tiesību normās paredzētās prasības, kad šī tiesa noraida prasību, kas vērsta pret EUIPO noraidītu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, dara zināmus pieteikuma iesniedzējam vispārzināmus faktus vai vērtējumu, kas balstīts uz pieteiktās preču zīmes neiespējamību tikt reģistrētai, pieteikuma iesniedzējam tie ir jāatspēko ar konkrētiem un pamatotiem datiem. Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa esot ievērojusi minētās tiesību normās paredzētās prasības.
36 Visbeidzot, septītkārt, EUIPO uzskata, ka nav pamatots apelācijas sūdzības iesniedzējas arguments, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa neesot veikusi pareizu pieteikuma iesniedzēja un sabiedrības interešu izsvēršanu.
Tiesas vērtējums
37 Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu nereģistrē preču zīmes, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem. Turklāt no šīs regulas 7. panta 2. punkta izriet, ka minētās regulas 7. panta 1. punktā izklāstītie absolūta atteikuma pamati ir piemērojami arī tad, ja tie pastāv tikai Savienības daļā.
38 Kā to pārsūdzētā sprieduma 24. punktā ir konstatējusi Vispārējā tiesa – un apelācijas sūdzības iesniedzēja tam nav iebildusi –, EUIPO, balstoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu, ir noraidījis vārdiska apzīmējuma “Fack Ju Göhte” reģistrāciju nevis tāpēc, ka šis apzīmējums varbūtēji ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai, bet gan vienīgi tāpēc, ka tas esot pretrunā vispārpieņemtiem morāles principiem. Tātad pirmais apelācijas sūdzības pamats ir jāizvērtē vienīgi no šī iepriekš minētā absolūta atteikuma pamata viedokļa.
39 Attiecībā uz minēto atteikuma pamatu ir jānorāda, ka, tā kā Regulā Nr. 207/2009 nav definēts jēdziens “vispārpieņemti morāles principi”, tas ir jāinterpretē, ņemot vērā tā parasto nozīmi, kā arī kontekstu, kurā tas parasti tiek izmantots. Tā, kā to būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 77. punktā, šis jēdziens tā parastajā nozīmē ir saistīts ar morāles pamatvērtībām un pamatnormām, kurām sabiedrība pievienojas konkrētajā brīdī. Šīs vērtības un šīs normas, kas laika gaitā var attīstīties un atšķirties konkrētajā gadījumā, ir jānosaka atkarībā no sociālās vienošanās, kas vērtējuma brīdī dominē šajā sabiedrībā. Šīs noteikšanas mērķiem ir jāņem vērā sociālais konteksts un – attiecīgā gadījumā – tostarp to raksturojošās kultūras, reliģiskās vai filozofiskās atšķirības, lai objektīvi izvērtētu, ko minētā sabiedrība šajā brīdī uzskata par morāli pieņemamu.
40 Turklāt, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu, vērtējumam par to, vai apzīmējums, kuru lūdz reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi, ir pretrunā vispārpieņemtiem morāles principiem, ir vajadzīga visu konkrētajā lietā vērā ņemamo elementu analīze, lai noteiktu veidu, kādā konkrētā sabiedrība uztvers šādu apzīmējumu gadījumā, ja tas tiks izmantots kā preču zīme attiecībā uz norādītajām precēm vai pakalpojumiem.
41 Šajā ziņā, lai ietilptu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta piemērošanas jomā, nepietiek ar to, ka attiecīgais apzīmējums tiek uzskatīts par bezgaumīgu. Šī apzīmējuma vērtējuma brīdī konkrētajai sabiedrībai tas ir jāuztver kā pretējs tām sabiedrības morāles pamatvērtībām un pamatnormām, kuras eksistē šajā brīdī.
42 Lai konstatētu, vai tā tas ir šajā gadījumā, ir jābalstās uz tādas saprātīgas personas uztveri, kurai ir vidusmēra jūtīguma un tolerances slieksnis, ņemot vērā kontekstu, kādā var tikt sastapta preču zīme, kā arī – attiecīgā gadījumā – konkrētajai Savienības teritorijas daļai raksturīgos īpašos apstākļus. Šajā ziņā vērā ņemami ir tādi elementi kā tiesību normas un administratīvā prakse, sabiedrības viedoklis un – attiecīgā gadījumā – veids, kādā konkrētā sabiedrības daļa pagātnē ir reaģējusi attiecībā uz šo apzīmējumu vai līdzīgiem apzīmējumiem, kā arī visiem citiem elementiem, kas var ļaut izvērtēt šīs sabiedrības uztveri.
43 Šādi veicamais vērtējums nevar būt ierobežots ar abstraktu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, pat dažu tās sastāvdaļu, vērtējumu, bet ir jākonstatē – it īpaši tad, kad reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs ir atsaucies uz elementiem, kuri var likt apšaubīt faktu, ka konkrētā sabiedrības daļa uztver šo preču zīmi kā pretrunā esošu vispārpieņemtiem morāles principiem –, ka šī sabiedrības daļa uztvers minētās preču zīmes izmantošanu konkrētajā un aktuālajā sociālajā kontekstā kā pretēju sabiedrības morāles pamatvērtībām un pamatnormām.
44 Ņemot vērā šos principus, ir jāizvērtē, vai ir pamatots pirmais pamats, kas ir saistīts ar to, ka Vispārējā tiesa kļūdaini ir interpretējusi un piemērojusi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu.
45 Izskatāmajā lietā netiek apstrīdēts, ka konkrēto sabiedrības daļu veido plaša vācu valodā runājoša Savienības sabiedrība, proti, tostarp Vācijas un Austrijas sabiedrība, kā to pārsūdzētā sprieduma 14. un 17. punktā ir konstatējusi arī Vispārējā tiesa, šajā ziņā apstiprinot Apelācijas padomes vērtējumu.
46 Attiecībā uz to, kā šī sabiedrība uztver reģistrācijai pieteikto preču zīmi, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 18. punktā ir norādījusi, ka minētā sabiedrība pielīdzinās šo preču zīmi izteicienam angļu valodā “Fuck you” saistībā ar Gētes uzvārdu, kurš pilnībā ir rediģēts atšķirīgā rakstībā, kas izriet no šo vārdu atkārtotas fonētiskas transkripcijas vācu valodā. Lai gan izteicienam angļu valodā “Fuck you” tā pirmajā nozīmē bija seksuāla konotācija un tas atspoguļoja vulgaritāti, tas arī tiekot izmantots atšķirīgā kontekstā, lai paustu dusmas, neuzticību vai nicinājumu pret kādu personu. Tomēr pat šādā gadījumā šim izteicienam tomēr piemīt būtisks vulgaritātes nospiedums, un elementa “Göhte” pievienošana attiecīgā apzīmējuma beigās, lai gan tā ļauj identificēt, kam ir adresēti minētā apzīmējuma sākumu veidojošie vārdi, nevar mazināt tā vulgaritāti.
47 Pārsūdzētā sprieduma 19. punktā Vispārējā tiesa piebilda, ka pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēja, apstāklis, ka filmu Fack Ju Göhte kopš tās demonstrēšanas kinoteātros ir noskatījušies vairāki miljoni cilvēku, nenozīmē, ka konkrēto sabiedrības daļu nešokēs reģistrācijai pieteiktā preču zīme.
48 Pārsūdzētā sprieduma 20. punktā šī tiesa no tā secināja – šādos apstākļos ir jāuzskata, ka Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka izteiciens angļu valodā “Fuck you” un attiecīgi reģistrācijai pieteiktā preču zīme kopumā ir būtiski vulgāri un ka tie var šokēt konkrēto sabiedrības daļu. Tāpēc tā gluži pamatoti no tā secināja, ka pieteiktās preču zīmes reģistrācija ir jāatsaka, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu.
49 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Vispārējās tiesas veiktais vērtējums neatbilst šī sprieduma 39.–43. punktā izklāstītajiem standartiem, kurus noteic Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts.
50 Proti, ņemot vērā sociālo kontekstu un elementus, uz kuriem šajā ziņā atsaukusies apelācijas sūdzības iesniedzēja, un it īpaši faktu, ka vārdiskais apzīmējums “Fack Ju Göhte” atbilst – kā to pārsūdzētā sprieduma 2. un 19. punktā norādījusi arī Vispārējā tiesa – apelācijas sūdzības iesniedzējas producētas vācu kinokomēdijas nosaukumam, kurai 2013. gadā Vācijā bijuši vieni no lielākajiem panākumiem kino jomā un kuru kopš tās iznākšanas uz kinoekrāniem ir noskatījušies vairāki miljoni kinoskatītāju, Vispārējā tiesai, lai no tiesību viedokļa pietiekami konstatētu, ka plaša vācu valodā runājoša sabiedrība uztver reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā pretrunā esošu vispārējiem morāles principiem, nevarēja tikai veikt abstraktu šīs preču zīmes un izteiciena angļu valodā, kuram šī sabiedrība pielīdzina šīs preču zīmes pirmo daļu, vērtējumu.
51 Tādējādi apstāklis, ka ir jāizvērtē pati šī preču zīme, nenozīmē, ka, veicot šo vērtējumu, varētu neņemt vērā tādus konteksta elementus, kuri var paskaidrot veidu, kādā konkrētā sabiedrības daļa uztver minēto preču zīmi.
52 Kā savu secinājumu 94. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, šādu elementu vidū ir minētās eponīmiskās komēdijas panākumi plašā vācu valodā runājošā sabiedrības daļā un apstāklis, ka tās nosaukums nešķiet izraisījis domstarpības, kā arī fakts, ka jauniešu sabiedrībai ir bijusi atļauta piekļuve šai komēdijai un ka to pedagoģiskiem mērķiem izmanto Gētes institūts, kas ir Vācijas Federatīvās Republikas kultūras institūts, kurš aktīvi darbojas pasaules līmenī un kura viens no uzdevumiem ir veicināt vācu valodas zināšanas.
53 Tā kā šie elementi a priori var veidot norādi, ka, neraugoties uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pirmās daļas pielīdzināšanu izteicienam angļu valodā “Fuck you”, plaša vācu valodā runājoša sabiedrība neuztver vārdisko apzīmējumu “Fack Ju Göhte” kā morāli nepieņemamu, Vispārējā tiesa, lai secinātu par šī apzīmējuma nesaderīgumu ar vispārpieņemtiem morāles principiem, nevarēja balstīties tikai uz šī izteiciena angļu valodā būtiski vulgāro raksturu, neizvērtējot minētos elementus un pārliecinoši neatspoguļojot iemeslus, kuru dēļ tā, neraugoties uz šiem elementiem, uzskata, ka plaša vācu valodā runājoša sabiedrība uztver minēto apzīmējumu, kad tas tiek izmantots kā preču zīme, kā pretrunā esošu sabiedrības morāles pamatvērtībām un pamatnormām.
54 It īpaši šīm prasībām attiecībā uz vērtējumu un pamatojumu pietiekami neatbilst tādi vienkārši apgalvojumi kā pārsūdzētā sprieduma 19. punktā ietvertais un šī sprieduma 47. punktā atspoguļotais apgalvojums vai pārsūdzētā sprieduma 30. punktā ietvertais apgalvojums, saskaņā ar kuru neesot ticis konstatēts, ka tādu pasākumu gadījumā, kuros konkrētā sabiedrības daļa var sastapties ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, šī sabiedrības daļa atpazīs šajā preču zīmē panākumiem bagātas filmas nosaukumu un uztvers minēto preču zīmi kā “joku”.
55 Konkrēti, runājot par šo pēdējo minēto apgalvojumu, ir jānorāda, pirmkārt, ka Vispārējai tiesai pārsūdzētajā spriedumā bija jāpārliecinās, ka EUIPO nav pārkāpis Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka procesā saistībā ar absolūta atteikuma pamatiem EUIPO ir jāpārbauda fakti pēc savas iniciatīvas un no tiesību viedokļa pietiekami ir jākonstatē tādu pamatu esamība. Otrkārt, nepieciešamība izvērtēt tādus konteksta elementus kā šī sprieduma 52. punktā ietvertie, lai konkrēti vērtētu veidu, kādā attiecīgā sabiedrības daļa uztver reģistrācijai pieteikto preču zīmi, nekādi nav pakļauta nosacījumam, ka ir konstatēts, ka šī sabiedrība šajā preču zīmē atpazīst eponīmiskas komēdijas nosaukumu vai ka tā minēto preču zīmi uztver kā “joku”, turklāt abu šo apstākļu neesamība neļauj konstatēt vispārpieņemto morāles principu aizskārumu.
56 Visbeidzot vēl ir jāpiebilst, ka pretēji tam, ko Vispārējā tiesa konstatē pārsūdzētā sprieduma 29. punktā, saskaņā ar kuru “mākslas, kultūras un literatūras jomā pastāvīgi ir rūpes par to, lai tiktu nosargāta vārda brīvība, kas nepastāv preču zīmju jomā”, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. panta nostiprinātā vārda brīvība, kā EUIPO to atzina tiesas sēdē un kā ģenerāladvokāts to ir izklāstījis savu secinājumu 47.–57. punktā, ir jāņem vērā, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu. Šādu secinājumu turklāt apstiprina gan Regulas 2015/2424, ar kuru ir grozīta Regula Nr. 207/2009, 21. apsvērums, gan Regulas 2017/1001 21. apsvērums, kuros tieši ir uzsvērta nepieciešamība piemērot šīs regulas tā, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši vārda brīvība.
57 No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta interpretācijā un piemērošanā, ko Vispārējā tiesa ir veikusi pārsūdzētajā spriedumā, ir pieļautas tiesību kļūdas, kuras pašas par sevi ir pietiekamas, lai apmierinātu pirmo apelācijas sūdzības pamatu, neizvērtējot pārējos argumentus, kurus apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi, pamatojot šo pamatu.
58 Līdz ar to pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ, neizvērtējot otro un trešo apelācijas sūdzības pamatu.
Par prasību Vispārējā tiesā
59 Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmo daļu, ja apelācijas sūdzība ir pamatota, Tiesa var pati pieņemt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības gaita.
60 Tā tas ir izskatāmajā lietā.
61 Saistībā ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja (prasītāja) procesā Vispārējā tiesā norādīja, ka strīdīgajā lēmumā ir pārkāpts Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts.
62 Tā, ir jākonstatē, ka šajā lēmumā un it īpaši tā 21.–41. punktā veiktajā vērtējumā par to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver reģistrācijai pieteikto preču zīmi, lielā daļā ir vērojamas tās pašas kļūdas, kuras pieļautas pārsūdzētajā spriedumā.
63 Tā, Apelācijas padome strīdīgā lēmuma 21.–23. punktā, vispirms būtībā konstatējot, ka konkrētā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pirmajā daļā atpazīst izteicienu angļu valodā “Fuck you”, šī lēmuma 24.–28. punktā norādīja, ka šis izteiciens ir vulgārs un šokējošs. Pēc tam tā minētā lēmuma 29.–33. punktā uzskatīja, ka elementa “Göhte” pievienošana nespēj būtiski grozīt apvainojuma “Fuck ju” uztveršanu, balstoties galvenokārt uz abstraktu izteiciena angļu valodā “Fuck you” vērtējumu un neņemot vērā šī sprieduma 52. punktā minētos konteksta elementus.
64 Attiecībā uz šiem elementiem Apelācijas padome strīdīgā lēmuma 36. punktā uzskatīja, ka no dokumentiem, kurus iesniegusi apelācijas sūdzības iesniedzēja, neapšaubāmi var secināt, ka komēdijai Fack ju Göhte, kuru Vācijā ir noskatījušies gandrīz 7,4 miljoni skatītāju, un komēdijai Fack ju Göhte 2 ir vieni no lielākajiem panākumiem Vācijas kino jomā skatītāju skaita ziņā, un tām ir arī lieli panākumi Austrijā. Apelācijas padome konstatēja, ka tātad var tikt pieņemts, ka kopumā vācu valodā runājoša sabiedrība ir vismaz jau dzirdējusi runājam par šīm komēdijām. Tomēr Apelācijas padome šī lēmuma 37. punktā uzskatīja, ka no šo komēdiju lielajiem panākumiem konkrētajā sabiedrības daļā neesot iespējams izsecināt, ka šo sabiedrību nešokē to nosaukums, tāpēc ka tas neesot minēto komēdiju saturu aprakstošs un ka Gētem tajās nav nekādas lomas. Gluži pretēji, apvainojuma “Fack ju” kā filmas nosaukuma izmantošana neko nepasakot par tā sociālo akceptēšanu.
65 Tomēr, pirmkārt, it nemaz nav nepieciešams, lai filmas nosaukums būtu tās saturu aprakstošs, lai tas veidotu vērā ņemamu konteksta elementu, vērtējot, vai konkrētā sabiedrības daļa uztver šo nosaukumu un eponīmisko vārdisko apzīmējumu kā pretējus vispārpieņemtiem morāles principiem.
66 Otrkārt, lai gan patiešām filmas panākumi automātiski nepierāda tās nosaukuma un eponīmiskā vārdiskā apzīmējuma sociālo akceptēšanu, tomēr tie ir vismaz norāde uz šādu akceptēšanu, kas ir jāvērtē visu to elementu gaismā, kuriem ir nozīme konkrētajā lietā, lai konkrēti konstatētu, kā šis apzīmējums tiek uztverts, ja to izmanto kā preču zīmi.
67 Šajā ziņā ir jānorāda, ka izskatāmajā lietā komēdijām Fack ju Göhte un Fack ju Göhte 2, kurām turklāt 2017. gadā ir bijis turpinājums, ir bijuši tādi panākumi konkrētajā sabiedrības daļā, ka pati Apelācijas padome ir konstatējusi, ka var tikt pieņemts, ka šo sabiedrību veidojošie patērētāji vismaz jau ir dzirdējuši runājam par šīm komēdijām, taču vēl jo vairāk, neraugoties uz šādiem panākumiem klātesošo pamanāmību, to nosaukumi nešķiet izraisījuši domstarpības šajā sabiedrībā. Turklāt jauniešu sabiedrības piekļuve minētajām komēdijām, kuras tiek demonstrētas skolēnu vidē, ir tikusi atļauta ar šo nosaukumu, un tās, kā tas izriet no strīdīgā lēmuma 39. punkta, ir saņēmušas dažādu organizāciju finansējumu, un Gētes institūts tās ir izmantojis pedagoģiskiem mērķiem.
68 Tādējādi ir jākonstatē, ka šie konteksta elementi saskanīgi norāda, ka, neraugoties uz vārdu “Fack ju” pielīdzināšanu izteicienam angļu valodā “Fuck you”, plaša vācu valodā runājoša sabiedrība nav uztvērusi minēto komēdiju nosaukumus kā morāli nepieņemamus. Tāpat šajā ziņā ir jānorāda – tas, kā vācu valodā runājoša sabiedrība uztver šo izteicienu angļu valodā, pat ja šai sabiedrībai tas ir nepārprotami zināms un tā zina šī izteiciena nozīmi, noteikti nav tas pats, kā to uztver angliski runājoša sabiedrība, tāpēc ka uztveres spēja dzimtajā valodā potenciāli ir nozīmīgāka nekā svešvalodā. Šī paša iemesla dēļ vācu valodā runājoša sabiedrība noteikti neuztvers minēto izteicienu angļu valodā tādā pašā veidā, kā tā uztvertu tā tulkojumu vācu valodā. Turklāt attiecīgo komēdiju nosaukumu un tātad reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido nevis pats šis izteiciens angļu valodā, bet tā fonētiskā retranskripcija vācu valodā, kurai pievienots elements “Göhte”.
69 Šādos apstākļos un ņemot vērā faktu, ka nav ticis izvirzīts neviens konkrēts elements, lai ticami izskaidrotu, kāpēc plaša vācu valodā runājoša sabiedrība uztvers vārdisko apzīmējumu “Fack Ju Göhte”, kad tas tiks izmantots kā preču zīme, kā tādu, kas ir pretrunā sabiedrības morāles pamatvērtībām un pamatnormām, lai gan šī pati sabiedrība nešķiet esam uzskatījusi eponīmisko komēdiju nosaukumus kā pretrunā esošus vispārpieņemtiem morāles principiem, ir jāuzskata, ka EUIPO nav pietiekami no tiesību viedokļa pierādījis, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts nepieļauj pieteiktās preču zīmes reģistrāciju.
70 Vēl ir jāpiebilst, ka pretēji tam, ko strīdīgā lēmuma 38. punktā apgalvo Apelācijas padome, eponīmisko komēdiju panākumu kā konteksta elementa vērā ņemamo raksturu nekādi neatspēko fakts, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētais absolūtais atteikuma pamats nevar tikt novērsts ar pierādījumu par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanas rezultātā iegūtu atšķirtspēju šīs regulas 7. panta 3. punkta izpratnē. Proti, eponīmisko komēdiju panākumi konkrētajā sabiedrības daļā un tostarp domstarpību neesamība attiecībā uz to nosaukumu ir jāņem vērā, lai noteiktu, vai konkrētā sabiedrības daļa uztver reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā pretrunā esošu vispārpieņemtiem morāles principiem, un attiecīgi, lai konstatētu, vai šis absolūtais atteikuma pamats nepieļauj tās reģistrāciju, un nevis – lai noraidītu minēto pamatu pēc tam, kad ir tikusi konstatēta tā piemērojamība izskatāmajā lietā.
71 No iepriekš izklāstītā izriet, ka Apelācijas padome izskatāmajā lietā ir pieļāvusi kļūdainu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta interpretāciju un piemērošanu un ka līdz ar to strīdīgais lēmums ir jāatceļ.
Par tiesāšanās izdevumiem
72 Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.
73 Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
74 Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzēja ir lūgusi piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā pēdējam minētajam spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus lietā T‑69/17, kas radušies gan pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
1) Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 24. janvāra spriedumu lietā Constantin Film Produktion/EUIPO (“Fack Ju Göhte”) (T‑69/17, nav publicēts, EU:T:2018:27).
2) Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Apelācijas piektās padomes 2016. gada 1. decembra lēmumu lietā R 2205/2015‑5 attiecībā uz pieteikumu par Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Fack Ju Göhte” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.
3) Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs sedz savus, kā arī atlīdzina Constantin Film Produktion GmbH tiesāšanās izdevumus lietā T‑69/17, kas radušies gan pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.
[Paraksti]