Apelācijas sūdzība, ko 2024. gada 20. februārī Eiropas Komisija iesniegusi par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2023. gada 20. decembra spriedumu lietā T-369/19 Michael Heßler/Eiropas Komisija
(Lieta C-137/24 P)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Michael Heßler (pārstāve: I. Steuer-Lutz, Rechtsanwältin)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:
atcelt Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2023. gada 20. decembra spriedumu lietā T-369/22,
atcelt Eiropas Komisijas 2022. gada 25. marta lēmumu par sūdzību,
noteikt Eiropas Komisijai pienākumu, ciktāl ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, turpināt piemērot nodokļu atlaidi atbilstoši Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 1 3. panta 4. punkta otrajai daļai, kā noteikts administrācijas vadītāja Atzinumā Nr. 222/04 2 , ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. augusta,
neveiktajiem maksājumiem piemērot procentus saskaņā ar Finanšu regulu,
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Apelācijas sūdzības pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo turpinājumā minēto.
Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumu un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 1 90. panta 2. punktā ietverto jēdzienu “akts, kurā ietverta sūdzība [nelabvēlīgs akts]”,
Vispārējā tiesa esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības uz labu pārvaldību atbilstoši Pamattiesību hartas 41. pantam, jo neesot konstatējusi ne to, ka Eiropas Komisija neesot izpildījusi pienākumu norādīt lēmumu pamatojumu, ne arī, ka Eiropas Komisija esot pārkāpusi [apelācijas sūdzības iesniedzēja] tiesības tikt uzklausītam pirms nelabvēlīga akta izdošanas.
Vispārējā tiesa esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības saņemt atlīdzību, kas viņam pienākas,
noteikdama, ka starp apgādājamā bērna pabalsta un nodokļu atlaides par apgādājamiem bērniem piešķiršanu pastāv pakārtotības attiecības, kuru patiesībā neesot,
nepareizi interpretēdama Regulas Nr. 260/68 3. panta 4. punkta otrajā daļā ietverto jēdzienu “apgādājams bērns”, par apgādājamības noteicošo faktoru atzīdama bērna vecumu, nevis tā vajadzības,
nenoteikdama, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam ir tiesības uz prasīto nodokļu atlaidi, pamatojoties uz paražu tiesībām un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu,
nepareizi novērtēdama prasītās nodokļu atlaides juridisko raksturu,
nepareizi novērtēdama saistošo iedarbību, kāda attiecībā uz Eiropas Komisiju ir administrācijas vadītāja Atzinumam Nr. 222/04 un Eiropas Komisijas iekšējām direktīvām, ar kurām šis atzinums tiek īstenots.
____________
1 Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (OV 1968, L 56, 8. lpp.).
1 Administrācijas vadītāja 2004. gada 7. aprīļa Atzinums Nr. 222/04 (SEC(2004)411).
1 Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumi un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (OV 1962, L 45, 1385. lpp.).