Lieta T‑629/20
Delifruit, SA
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2022. gada 13. jūlija spriedums
Augu aizsardzības līdzekļi – Darbīgā viela hlorpirifoss – Hlorpirifosa maksimālā atlieku līmeņa noteikšana banānos vai uz tiem – Regula (EK) Nr. 396/2005 – Pieejamās zinātniskās un tehniskās zināšanas – Citi vērā ņemami faktori
1. Sabiedrības veselība – Īstenošanas pasākumi – Savienības iestāžu rīcības brīvība – Apjoms – Pārbaude tiesā – Robežas
(LESD 168. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 396/2005)
(skat. 31.–34. punktu)
2. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Maksimāli pieļaujamie pesticīdu atlieku līmeņi pārtikas un dzīvnieku barības ražošanā – Augu aizsardzības līdzekļi, kas satur darbīgo vielu – Augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšana – Šīs aktīvās vielas atlieku maksimālās robežas noteikšana – Komisijas pienākums ņemt vērā pieejamās zinātniskās un tehniskās zināšanas – Apjoms – Pētījums, kas publicēts laikposmā starp tādas regulas pieņemšanu, kurā nav atjaunots darbīgās vielas apstiprinājums, un regulas, ar ko atcelta minētās vielas atlieku maksimālā robeža, pieņemšanu – Pētījums, kurā nav konstatēta būtiska zinātnes un tehnikas zināšanu attīstība – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 17. pants un 18. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 42., 43., 48., 49., 51. un 53. punktu)
3. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Maksimāli pieļaujamie pesticīdu atlieku līmeņi pārtikā un dzīvnieku barībā – Augu aizsardzības līdzekļi, kas satur darbīgo vielu – Šīs darbīgās vielas atlieku maksimālās robežas noteikšana – Komisijas pienākums ņemt vērā citus leģitīmus faktorus, kuri attiecas uz izlemjamo jautājumu – Apjoms – Pētījums, kas neattiecas uz sociāli ekonomiskiem, tradicionāliem, ētikas, vides vai kontroles iespējamības elementiem – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta f) apakšpunkts)
(skat. 57., 58., 61. un 62. punktu)
Rezumējums
Hlorpirifoss ir darbīga viela, kas ietilpst noteiktos augu aizsardzības līdzekļos, kurus izmanto tostarp kā pesticīdus uz noteiktām kultūrām. Tā iekļaušana augu aizsardzības līdzekļos pirmo reizi tika atļauta 2005. gadā (1).
2013. gadā tika iesniegts pieteikums par hlorpirifosa apstiprinājuma atjaunošanu. 2019. gada jūlijā atjaunošanas procedūrā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) sagatavoja paziņojumu par pieejamajiem šīs darbīgās vielas cilvēka veselībai radīto risku novērtējuma rezultātiem. Šajā paziņojumā tā secināja, ka Regulā Nr. 1107/2009 (2) paredzētie apstiprināšanas nosacījumi attiecībā uz cilvēku veselību nav izpildīti. Tāpēc Eiropas Komisija neatjaunoja hlorpirifosa apstiprinājumu (3) un dalībvalstīm bija jāatsauc to augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļaujas, kuri ietver šo darbīgo vielu.
Pēc apstiprinājuma neatjaunošanas 2020. gada maijā EFSA savā tīmekļa vietnē publicēja Josep Carreras institūta veikto pētījumu (turpmāk tekstā – “Josep Carreras pētījums”), ko tā bija pasūtījusi minētajam institūtam, lai tostarp izpētītu hlorpirifosa genotoksicitāti cilvēka cilmes šūnās dažādos ontoģenēzes posmos un tā potenciālu inducēt leikēmiju.
Pēc visu spēkā esošo atļauju atsaukšanas tādiem augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur hlorpirifosu, Komisija samazināja hlorpirifosa maksimālo atlieku līmeni (turpmāk tekstā – “MAL”) līdz 0,01 mg/kg noteiktos pārtikas produktos vai uz tiem (4).
Delifruit, uzņēmums, kas reģistrēts Gvajakilā [Guayaquil] (Ekvadora) un kas ražo un eksportē banānus, tostarp uz Eiropas Savienību, lūdz Vispārējo tiesu daļēji atcelt šo regulu, ciktāl ar to samazināts maksimālais atlieku līmenis banānos vai uz tiem. Vispārējā tiesa šo prasību noraida.
Šajā lietā Vispārējā tiesa pirmo reizi interpretē Regulas Nr. 396/2005 (5) tiesību normas – it īpaši 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kā arī 17. pantu – MAL svītrošanas kontekstā pēc kādam no augu aizsardzības līdzekļiem piemērojamās spēkā esošās atļaujas atsaukšanas.
Vispārējās tiesas vērtējums
Prasītāja tostarp apgalvo, ka, neņemot vērā Josep Carreras pētījumu, kas publicēts pirms pieņemta apstrīdētā regula, un nevēršoties EFSA, lai tiktu novērtēta šī pētījuma nozīme, Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuru, pieņemot regulu, ar ko nosaka, maina vai svītro MAL, ir jāņem vērā “pieejamās zinātniskās un tehniskās zināšanas”.
Vispārējās tiesas ieskatā ir jāņem vērā īpašie noteikumi, kas piemērojami MAL atcelšanai pēc darbīgās vielas apstiprinājuma neatjaunošanas. Proti, MAL noteikšana darbīgai vielai ir cieši saistīta ar šīs vielas apstiprinājumu, pamatojoties uz kuru tiek piešķirtas atļaujas augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū.
Tādējādi, ja pēc darbīgās vielas apstiprinājuma neatjaunošanas augu aizsardzības līdzekļiem piemērojamās atļaujas atsauc, Regulas Nr. 396/2005 17. panta mērķis ir ļaut Komisijai pēc iespējas ātrāk svītrot šīs darbīgās vielas MAL, it īpaši lai aizsargātu cilvēka veselību un patērētājus no neatļautas pesticīdu atlieku uzņemšanas. Tā kā EFSA jau ir bijusi jāpauž nostāja par bažām par cilvēku veselību saistībā ar darbīgās vielas iedarbību procedūrā, kuras rezultātā šādas vielas apstiprinājums netiek atjaunots, būtu lieki vēlreiz vērsties EFSA jauna atzinuma par šo vielu saņemšanai MAL svītrošanas procedūras dēļ, ja vien ticami un jauni zinātniski elementi nenorāda uz zinātniskas domas ievērojamo attīstību pēc EFSA nostājas pieņemšanas par šo vielu.
No tā izriet, pirmām kārtām, ka Komisija varēja pieņemt apstrīdēto regulu, neņemot vērā Josep Carreras pētījumu. Proti, no vienas puses, EFSA 2019. gada paziņojums par hlorpirifosu, kas publicēts šīs vielas apstiprinājuma neatjaunošanas kontekstā, apstrīdētās regulas pieņemšanas brīdī bija gan vispilnīgākais, gan visjaunākais novērtējums attiecībā uz visām bažām par cilvēku veselības saistībā ar šīs vielas iedarbību. No otras puses, prasītāja nav pierādījusi, ka Josep Carreras pētījums, kas attiecībā uz EFSA ir ārējs zinātnisks ziņojums un nav tai saistošs elements, var pierādīt, ka zinātniskās zināšanas kopš šī paziņojuma pieņemšanas ir būtiski attīstījušās.
Otrām kārtām, šīs lietas apstākļos Komisijai nebija pienākuma vērsties EFSA, lai novērtētu pētījuma – kas publicēts laikposmā starp regulas, ar kuru darbīgas vielas apstiprinājums nav atjaunots, un regulas, ar ko svītrots minētās vielas MAL, pieņemšanu – nozīmi. Proti, pretējā gadījumā Regulas Nr. 396/2005 17. pantam tiktu atņemta tā lietderīgā iedarbība, jo gadījumā, ja šajā laikposmā tiktu publicēti jaunie pētījumi par šo vielu, Komisija nevarētu svītrot minētās darbīgās vielas – kuras apstiprinājums nav atjaunots – MAL, iepriekš nevēršoties EFSA, lai gan šis jaunais pētījums būtiski nemainītu pieejamās zinātniskās un tehniskās zināšanas.
Izskatāmajā gadījumā no 2020. gada aprīļa Savienībā vairs nevarēja nedz tirgot, nedz izmantot hlorpirifosu saturošus produktus. Tā kā minētās vielas izmantošana dažās trešās valstīs joprojām ir atļauta tik ilgi, kamēr hlorpirifosa MAL nav svītrots, Savienībā joprojām bija iespējams likumīgi importēt tādus pārtikas produktus kā prasītājas ražotie banāni, kuros vai uz kuriem bija šīs vielas atliekas tādā līmenī, kas varētu radīt risku cilvēka veselībai un patērētājiem. Tādējādi, ja Komisijai būtu bijis pienākums vērsties EFSA, lai tā lemtu par Josep Carreras pētījuma nozīmi, būtu bijis jāpārtrauc apstrīdētās regulas pieņemšanas procedūra, kas ievērojami aizkavētu tās stāšanos spēkā, tādējādi pagarinot laikposmu, kurā Savienībā varētu likumīgi importēt pārtikas produktus, kuros vai uz kuriem ir hlorpirifosa atliekas.
Šādos apstākļos vēršanās EFSA, lai novērtētu minētā pētījuma nozīmi, izraisītu hlorpirifosa MAL svītrošanas procedūras pagarināšanu, kas ir pretrunā Regulā Nr. 396/2005 izvirzītajam mērķim.