Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2024. gada 30. janvārī iesniedza Dioikitiko Protodikeio Thessalonikis (Grieķija) – HF/Anexartiti Archi Dimosion Esodon
(Lieta C-72/24, Keladis I 1 )
Tiesvedības valoda – grieķu
Iesniedzējtiesa
Dioikitiko Protodikeio Thessalonikis
Pamatlietas puses
Prasītāja: HF
Atbildētāja: Anexartiti Archi Dimosion Esodon
Prejudiciālie jautājumi
Vai statistiskās vērtības, sauktas par “robežvērtībām” (threshold values) – “taisnīgām cenām” (fair prices), kas balstās uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) statistikas datubāzi COMEXT un ir atvasinātas no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) informātikas sistēmas (AFIS-Anti Fraud Information System (Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēma)), kurā Automated Monitoring Tool (AMT (Automatizētais uzraudzības rīks)) ir viena no aplikācijām un atrodas valsts muitas iestāžu rīcībā ar attiecīgo elektronisko sistēmu starpniecību, atbilst prasībai par pieejamību visiem ekonomikas dalībniekiem, kā precizēts 2022. gada 9. jūnija spriedumā, ūnija spriedumā C-187/21, Fawkes Kft 1 ? Vai tajās ietvertie dati ir tikai kopsavilkuma dati Regulās Nr. 471/2009 2 un Nr. 113/2010 3 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm, kas bija spēkā attiecīgajā laika periodā, minētās definīcijas izpratnē?
Pēcmuitošanas pārbaudes kontekstā, kad vairs nav iespējams fiziski pārbaudīt ievestās preces, vai COMEXT datubāzes statistiskās vērtības, tā kā tās tiek uzskatītas par vispārpieejamām un satur ne tikai kopsavilkuma datus, valsts muitas iestādes var izmantot tikai tam, lai apstiprinātu savas pamatotās šaubas par to, ka deklarācijās norādītā vērtība tiešām ataino tirgus vērtību, proti, summu, kas faktiski samaksāta vai ir maksājama par šādām precēm, vai arī nolūkā uz minētā pamata noteikt preču muitas vērtību atbilstoši alternatīvajai metodei, kas noteikta Kopienas Muitas kodeksa (Regula Nr. 2913/92) 1 30. panta 2. punkta c) apakšpunktā [atbilst tā dēvētajai “dedukcijas” metodei, kas minēta Savienības Muitas kodeksa (Regula Nr. 952/2013) 2 7[4]. panta 2. punkta c) apakšpunktā] vai, attiecīgā gadījumā, kādai citai alternatīvai metodei? Kāda ietekme uz šā jautājuma risinājumu ir faktam, ka nav iespējams konstatēt, ka identiskas vai līdzīgas preces pašlaik ir pārdošanas priekšmets Regulas (EEK) Nr. 2454/93 3 (īstenošanas regula) 152. panta 1. punkta izpratnē?
Katrā ziņā, vai minēto statistisko vērtību izmantošana konkrētu ievesto preču muitas vērtības noteikšanai, kas līdzvērtīga minimālo cenu piemērošanai, atbilst saistībām, kas izriet no Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) starptautiskā Nolīguma par muitas vērtības noteikšanu, ko dēvē arī par Nolīgumu par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta piemērošanu, kura līgumslēdzējpuse ir Eiropas Savienība, ievērojot faktu, ka minētais nolīgums konkrēti aizliedz izmantot minimālās cenas?
Saistībā ar iepriekšējo jautājumu: vai rezerve par labu Starptautiskā Nolīguma par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta piemērošanu principiem un vispārējiem noteikumiem, kas paredzēta Kopienas Muitas kodeksa (Regula Nr. 2913/92) 31. panta 1. punktā, attiecībā uz palīgmetodi muitas vērtības noteikšanai un, korelatīvi, minimālo vērtību piemērošanas izslēgšana, kas paredzēta tā paša panta 2. punktā [kas nav ietverts atbilstošajā Savienības Muitas kodeksa (Regula Nr. 952/2013) 74. panta 3. punkta noteikumā], tiek piemērota tikai tad, kad tiek izmantota minētā metode, vai regulē visas muitas vērtības noteikšanas alternatīvās metodes?
Ja tiek konstatēts, ka ievešanas brīdī ir izmantota klasifikācijas vienkāršošana Kopienas Muitas kodeksa (Regula Nr. 2913/92) 81. panta [tagad –177. pants Savienības Muitas kodeksā (Regula Nr. 952/2013)] izpratnē, vai ir iespējams piemērot alternatīvo metodi, kas minēta Kopienas Muitas kodeksa 30. panta 2. punkta c) apakšpunktā (Regula Nr. 2913/92) [atbilst Savienības Muitas kodeksa 70. panta 2. punkta c) apakšpunktam (Regula Nr. 952/2013)], neatkarīgi no to preču daudzveidības, kas vienā un tajā pašā deklarācijā deklarētas ar vienu un to pašu TARIC kodu un neatkarīgi no izrietošās preču, kas nepieder šim tarifu klasifikācijas kodam, fiktīvo vērtību?
Visbeidzot, neatkarīgi no iepriekšējiem jautājumiem: Vai Grieķijas tiesību aktu noteikumi, kas regulē, kā noteikt tiesību subjektus, kuriem pie preču ievešanas jāmaksā PVN, ir pietiekami skaidri, atbilstoši Eiropas tiesību prasībām, tajā daļā, kurā par nodokļa maksātāju apzīmē “ievesto preču tā dēvēto importētāju”?
____________
1 Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.
1 Tiesas spriedums, 2022. gada 9. jūnijs, Fawkes, C-187/21, ECLI:EU:C:2022:458.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 471/2009 ( 2009. gada 6. maijs ) par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (OV 2009, L 152, 23. lpp.).
1 Komisijas Regula (ES) Nr 113/2010 (2010. gada 9. februāris), ar ko attiecībā uz tirdzniecības aptvērumu, datu definīciju, statistikas apkopošanu par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā un faktūras valūtas dalījumā un īpašām precēm vai pārvietojumiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV 2010, L 37, 1.lpp.).
1 Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp.).
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp.).
1 Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1993, L 253, 1. lpp.).