Prasība, kas celta 2013. gada 15. jūlijā – Polijas Republika/Eiropas Komisija

(lieta T-367/13)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2013. gada 2. maija Īstenošanas lēmumu 2013/214/ES (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 2436), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) ¹ , ciktāl no Eiropas Savienības finansējuma ir izslēgti Polijas Republikā akreditētas maksāšanas aģentūras izdevumi EUR 8 292 783,94 apmērā, kā arī 71 610 559,39 apmērā;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta pirmā daļa un Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. panta 1. punkts, prasot finanšu korekciju, pamatojoties uz kļūdaini konstatētiem faktiem un kļūdainu tiesību interpretāciju, kaut gan Polijas iestāžu izdevumi ir atbilduši Kopienu tiesību normām.

Šajā pamatā prasītāja norāda, ka atbilstoši Komisijas lēmumam prasītāsfinanšu korekcijas iemesls bija piecas pasākuma “Atbalsts daļēji naturālām saimniecībām” izpildes nepilnības. Pirmā nepilnība attiecoties uz prasības, ka saņēmējam vismaz 50 % no atbalsta līdzekļiem ir jāparedz pārstrukturēšanas pasākumiem, pārkāpumu. Otra nepilnība esot lauksaimniecībā derīgo dzīvnieku kontroles neietveršana sākotnējā iesnieguma administratīvajā kontrolē attiecībā uz lauksaimnieka norādīto uzņēmuma ekonomisko izaugsmi (UEI). Trešā nepilnība attiecoties uz apgalvoto prasības veikt kontroli uz vietas programmas īstenošanas pirmajā gadā pārkāpumu. Ceturtā nepilnība, pēc Komisijas uzskatiem, esot pamatotas saiknes starp pagaidu mērķiem un valsts vajadzībām neesamība. Bet piektā nepilnība attiecoties uz pagaidu mērķu kvantitatīvas noteikšanas prasības pārkāpumu. Prasītāja iebilst pret Komisijas tiesību interpretāciju un faktiskajiem konstatējumiem attiecībā uz katru no minētajām apgalvotajām nepilnībām.Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas būtiskas formas prasības, jo esot izmantota finanšu korekcijas metode, ar ko esot klajā pretrunā Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta ceturtajai daļai un Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. panta 2. punktam, kā arī Pamatnostādnēm VI/5330/97.Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka Komisija esot pieņēmusi finanšu korekcijas metodi, kas ir pretrunā Savienības tiesībām, kā arī Pamatnostādnēm VI/5330/97. Turklāt, pēc prasītājas uzskatiem, divpusēja procedūra Polijas iestādēm neesot devusi iespēju veikt apgalvoto nepilnību vērtējuma pārbaudi, jo Komisija sniegusi vērtējumu tikai pēc divpusējās procedūras beigām. Pamatojoties uz minēto, prasītāja apgalvo, ka Komisija esot veikusi finanšu korekciju, rupji pārkāpjot grāmatojumu noskaidrošanas procedūru.Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta LESD 296. panta otrā daļa, nepietiekami pamatojot apstrīdēto lēmumu.Prasītāja pārmet Komisijai, ka apstrīdētā lēmuma gadījumā Polijas iestādes nebija cieši iesaistītas lēmuma pieņemšanas procesā, jo Komisija iesniedza savu argu

mentēto atzinumu tikai pēc divpusējās konsultācijas. Komisija neesot norādījusi iemeslus un neesot pamatojusi faktiskos un tiesiskos konstatējumus, pamatojoties uz kuriem izdarīta finanšu korekcija.