Lieta T‑725/14

Aalberts Industries NV

pret

Eiropas Savienību, ko pārstāv Eiropas Savienības Tiesa

Ārpuslīgumiskā atbildība – Pamattiesību hartas 47. pants – Sprieduma saprātīgs termiņš – Attiecīgās lietas apstākļi – Lietas būtība – Strīda sarežģītība – Lietas dalībnieku rīcība un procesuālo jautājumu rašanās – Nepamatota bezdarbības posma neesamība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas 2017. gada 1. februāra spriedums (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

1.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība – Kumulatīvi nosacījumi – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā

(LESD 340. panta otrā daļa)

2.      Tiesvedība – Procesa ilgums Vispārējā tiesā – Saprātīgs termiņš – Vērtēšanas kritēriji

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa)

3.      Tiesvedība – Procesa ilgums Vispārējā tiesā – Saprātīgs termiņš – Tiesvedība par konkurences tiesību normu pārkāpuma esamību – Ilgs process lietas sarežģītības, lietas dalībnieku rīcības un neizskaidrojamas bezdarbības neesamības dēļ – Saprātīga termiņa pārkāpuma neesamība

(LESD 107. un 108. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 26. un 81. punktu)

2.      Patiešām tiesvedība lietā, kas ir ilgusi vairāk nekā 4 gadus un 3 mēnešus, no pirmā acu uzmetiena šķiet ļoti ilga. Tomēr sprieduma pieņemšanas termiņa samērīgums ir jāizvērtē, atkarībā no katras lietas attiecīgajiem apstākļiem, un jo īpaši no tā, cik lieta ir nozīmīga katram lietas dalībniekam, lietas sarežģītības, kā arī lietas dalībnieku rīcības un procesuālo jautājumu rašanās.

Atbilstošo kritēriju uzskaitījums nav izsmeļošs un šī ilguma saprātīgā rakstura izvērtēšanai nav vajadzīga sistemātiska lietas apstākļu pārbaude, ņemot vērā katru no kritērijiem, ja tiesvedības ilgums šķiet attaisnojams attiecībā tikai uz vienu no tiem. Tādējādi, ir iespējams atsaukties uz lietas sarežģītību vai prasītāja laiku novilcinošu rīcību, lai attaisnotu pirmajā brīdī šķietami pārmērīgu izskatīšanas ilgumu. No tā izriet, ka termiņa saprātīgo raksturu nevar pārbaudīt, atsaucoties uz vienu precīzu, abstrakti noteiktu maksimālo robežu, bet tas ir jānosaka katrā atsevišķā gadījumā, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus.

(skat. 34.–38. punktu)

3.      Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otro daļu nepārkāpj tāda tiesvedība, kura ir notikusi konkurences lietā Vispārējā tiesā un kuras ilgums ir bijis vairāk kā 4 gadi un 3 mēneši, bet kura ir attaisnojama, ņemot vērā šīs lietas konkrētos apstākļus un it īpaši tās faktisko un juridisko apstākļu sarežģītību, lietas dalībnieku rīcību un neizskaidrojamas bezdarbības perioda neesamību katrā šīs lietas tiesvedības posmā.

Vispirms šajā periodā no tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanas, kad tika iesniegta atbilde uz repliku, līdz tiesvedības mutvārdu daļas sākumam tostarp tika sagatavots lietas dalībnieku argumentu kopsavilkums, lieta nodota tiesai, sagatavota strīdu faktisko un juridisko apstākļu analīze un tiesvedības mutvārdu daļa. Šajā sakarā prasības, kas attiecas uz Komisijas veikto konkurences tiesību piemērošanu, ir salīdzinoši sarežģītākas nekā prasības cita veida lietās, it īpaši ņemot vērā apstrīdētā lēmuma garumu, lietas materiālu apjomīgumu un nepieciešamību veikt detalizētu daudzu sarežģītu faktu novērtējumu, kas bieži vien ir izkaisīti laikā un telpā. Tādējādi 15 mēnešu ilgums starp tiesvedības rakstveida daļas beigām un tiesvedības mutvārdu daļas uzsākšanu principā ir atbilstošs ilgums, lai izskatītu lietas, kas attiecas uz konkurences tiesību piemērošanu. Turklāt prasības, kas ir celtas par vienu un to pašu lēmumu, ko Komisija pieņēmusi, piemērodama Savienības konkurences tiesības, principā ir jāizskata paralēli, arī tad, ja šīs prasības netiek apvienotas. Šādu paralēlu izskatīšanu tostarp attaisno minēto prasību saistība, kā arī nepieciešamība nodrošināt to saskaņotu analīzi un tajās sniedzamo atbilžu saskaņošanu. Līdz ar to lietu paralēla izskatīšana var attaisnot to, ka par vienu mēnesi katrā saistītajā papildu lietā pagarinās laiks, kurš paiet no tiesvedības rakstveida daļas beigām līdz tiesvedības mutvārdu daļas sākumam.

Tālāk, lietā celtajā prasībā tika apstrīdēti visi apstrīdētā lēmuma aspekti, kas attiecās uz prasītāju, un tika uzdoti sarežģīti faktu un tiesību jautājumi, kurus bija pilnībā jāizanalizē pirms tiesvedības mutvārdu daļas uzsākšanas. Šajā sakarā lietas dalībnieku iesniegtie apsvērumi bija īpaši gari un tiem bija apjomīgi pielikumi, kuri bija padziļināti jāizanalizē un jāpārbauda pirms tiesvedības mutvārdu daļas uzsākšanas, lai tostarp novērtētu to pierādījuma spēku un pilnībā izgaismotu lietas faktus. Turklāt, pastāvēja savstarpēja saikne starp šo konkrēto lietu un deviņām citam prasībām, kuras celtas pret šo lēmumu vairākās atšķirīgās tiesvedības valodās. Turklāt atbildētājai bija nepieciešams salīdzinoši ilgs laiks, lai iesniegtu atbildes uz repliku versiju Tiesas darba valodā. Līdz ar to jāuzskata, ka 25 mēneši, kas pagāja no tiesvedības rakstveida daļas beigām līdz tiesvedības mutvārdu daļas sākumam, neatspoguļo nekādu nepamatotas bezdarbības periodu šīs lietas izskatīšanā.

(skat. 34., 63., 64., 66., 67., 69., 70., 74., 76., 79. un 80. punktu)