Apelācijas sūdzība, ko 2024. gada 16. aprīlī Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV iesniegusi par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2024. gada 7. februāra spriedumu lietā T-146/22 Ryanair/Komisija (KLM II; Covid-19)

(Lieta C-269/24 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV (pārstāvji: C.E. Schillemans, P.J.F. Huizing, J.  de Kok un E. de Krom, advocaten)

Pārējās lietas dalībnieces: Ryanair DAC, Eiropas Komisija, Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste, Société Air France, Air France-KLM

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

apmierināt apelācijas sūdzību un atcelt apelācijas kārtībā pārsūdzēto spriedumu;

izmantot savas pilnvaras saskaņā ar Tiesas statūtu 61. panta pirmās daļas otro teikumu taisīt galīgo spriedumu šajā lietā, kā arī noraidīt lietā T-146/22 celto atcelšanas prasību;

pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā izskatītu vēl nevērtētos pamatus; un

piespriest Ryanair DAC atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā un tiesvedībā pirmajā instancē, ja tā šajā lietā taisa galīgo spriedumu, vai atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu, ja tā nodod lietu atpakaļ Vispārējai tiesai.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai tās iesniedzēja izvirza trīs pamatus.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, piemērojot kļūdainu tiesību standartu atbalsta saņēmēja noteikšanai sabiedrību grupas ietvaros, un tādēļ esot kļūdaini secinājusi, ka Air France-KLM Holding SA un tās meitasuzņēmumus, tostarp Société Air France SA un tās meitasuzņēmumus, nevar izslēgt no strīdīgā atbalsta pasākuma saņēmējiem.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, aizstājot Komisijas vērtējumu attiecībā uz atbalsta saņēmēja noteikšanu ar savu vērtējumu, pienācīgi nekonstatējot acīmredzamu kļūdu vērtējumā apstrīdētajā Eiropas Komisijas lēmumā.

Treškārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nepareizi interpretējot tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts atbalsta netiešo priekšrocību jēdzienu.

____________