Lieta C‑356/21
J. K.
pret
TP S.A.
(Sąd Rejonowy dla m. st. Warszawy w Warszawie (Galvaspilsētas Varšavas rajona tiesa Varšavā, Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (otrā palāta) 2023. gada 12. janvāra spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78/EK – 3. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts – Pieejas pašnodarbinātībai nosacījumi – Nodarbinātības un darba nosacījumi – Diskriminācijas seksuālās orientācijas dēļ aizliegums – Pašnodarbināta persona, kas strādā, pamatojoties uz uzņēmuma līgumu – Līguma izbeigšana un nepagarināšana – Brīvība izvēlēties līgumpartneri
1. Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Piemērošanas joma – Darba, pašnodarbinātības vai profesijas iegūšanas nosacījumi – Jēdziens – Autonoma un vienveidīga interpretācija – Plaša interpretācija
(LESD 19. panta 1. punkts, 45. pants un 153. panta 2. punkts; Padomes Direktīvas 2000/78 9. un 11. apsvērums, 1. pants un 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
(skat. 34.–43. punktu)
2. Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Piemērošanas joma – Darba, pašnodarbinātības vai profesijas iegūšanas nosacījumi – Jēdziens – Līgumslēdzēja puse, kas veic neatkarīgu saimniecisko darbību – Faktiska un reāla profesionālā darbība, kas personīgi un regulāri tiek veikta viena saņēmēja labā un kas ļauj piekļūt iztikas līdzekļiem – Atteikums noslēgt uzņēmuma līgumu ar minēto līgumslēdzēju pusi ar seksuālo orientāciju saistītu iemeslu dēļ – Iekļaušana
(Padomes Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
(skat. 44.–47. un 49.–51. punktu)
3. Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Piemērošanas joma – Nodarbinātības un darba nosacījumi – Jēdziens – Pašnodarbinātas personas darbības piespiedu izbeigšana – Uzņēmuma līguma izbeigšana un nepagarināšana ar minētās personas seksuālo orientāciju saistītu iemeslu dēļ – Iekļaušana
(Padomes Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
(skat. 61.–63., 65. un 66. punktu)
4. Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Diskriminācijas seksuālās orientācijas dēļ aizliegums – Valsts tiesiskajā regulējumā paredzētie pasākumi, kas nepieciešami citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai – Līgumslēdzējas puses brīva izvēle – Līgumslēdzēja puse, kas veic neatkarīgu saimniecisko darbību – Atteikums noslēgt vai pagarināt uzņēmuma līgumu ar minēto līgumslēdzēju pusi ar tās seksuālo orientāciju saistītu iemeslu dēļ – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko šis atteikums ir izslēgts no direktīvā paredzētās aizsardzības pret diskrimināciju – Nepieļaujamība
(Padomes Direktīvas 2000/78 2. panta 5. punkts un 3. panta 1. punkta a)un c) apakšpunkts)
(skat. 72., 73. un 75.–79. punktu un rezolutīvo daļu)
Rezumējums
No 2010. līdz 2017. gadam J. K., pamatojoties uz secīgiem īstermiņa uzņēmuma līgumiem, kas noslēgti saistībā ar viņa neatkarīgo saimniecisko darbību, sagatavoja audiovizuālo materiālu montāžu, reklāmas rullīšus vai klipus TP – sabiedrības, kura pārvalda sabiedriskās televīzijas kanālu Polijas valsts mērogā, – kanāla Režijas un reklāmas redakcijai.
2017. gada 20. novembrī starp J. K. un TP tika noslēgts jauns uzņēmuma līgums uz vienu mēnesi, kurā bija paredzētas divas nedēļu garas dežūras decembrī. Taču pēc tam, kad J. K. un viņa dzīvesbiedrs 2017. gada 4. decembrī YouTube kanālā publicēja videoierakstu, kura mērķis bija veicināt iecietību pret viendzimuma pāriem, TP informēja J. K., ka abas nedēļu garās dežūras ir atceltas.
Tādējādi J. K. 2017. gada decembrī nebija nevienas dežūras, un starp viņu un TP netika noslēgts neviens jauns uzņēmuma līgums.
Pēc tam J. K. cēla prasību iesniedzējtiesā – Sąd Rejonowy dla m. st. Warszawy w Warszawie (Galvaspilsētas Varšavas rajona tiesa Varšavā, Polija), it īpaši lūdzot piespriest atlīdzību par morālo kaitējumu, kas izriet no TP atteikuma pagarināt viņa līgumu, tādējādi izbeidzot viņu profesionālās attiecības – kā uzskata J. K. – viņa seksuālās orientācijas dēļ.
Šajā strīdā iesniedzējtiesai rodas šaubas par Polijas tiesību normas (1) saderību ar Savienības tiesībām, ciktāl ar to no Direktīvā 2000/78 (2) paredzētās aizsardzības pret diskrimināciju ir izslēgta līgumslēdzējas puses brīva izvēle, ja vien šī izvēle nav balstīta uz dzimumu, rasi, etnisko izcelsmi vai pilsonību.
Šajā ziņā Tiesa nosprieda, ka Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kura dēļ, pamatojoties uz līgumslēdzējas puses brīvu izvēli, no aizsardzības pret diskrimināciju ir izslēgts atteikums personas seksuālās orientācijas dēļ noslēgt ar viņu vai pagarināt līgumu par noteiktiem pakalpojumiem, ko minētā persona sniedz pašnodarbinātības ietvaros.
Tiesas vērtējums
Pirmkārt, Tiesa atgādina, ka Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā (3) ietvertie jēdzieni “darbs”, “pašnodarbinātība” un “profesija” ir jāsaprot plašā nozīmē. Direktīvas 2000/78 mērķis ir aptvert plašu profesionālo darbību loku, tostarp darbības, ko veic pašnodarbinātas personas, lai nodrošinātu savu iztiku. Tomēr ir jānošķir darbības, kas ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, no darbībām, kas izpaužas kā vienkārša preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana vienam vai vairākiem saņēmējiem un kas neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.
Tādējādi, lai profesionālā darbība ietilptu Direktīvas 2000/78 piemērošanas jomā, šai darbībai ir jābūt reālai un veiktai tādu tiesisko attiecību ietvaros, kurām raksturīga zināma stabilitāte, un attiecībā uz J. K. veiktajām darbībām tas jāizvērtē iesniedzējtiesai.
Tā kā J. K. veiktā darbība ir faktiska un reāla profesionāla darbība, kas personīgi un regulāri tiek veikta viena un tā paša saņēmēja labā un kas ļauj J. K. pilnībā vai daļēji piekļūt iztikas līdzekļiem, jautājums, vai nosacījumi, lai piekļūtu šādai darbībai, ietilpst Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomā, nav atkarīgs no tā, vai šī darbība ir kvalificējama kā “algots darbs” vai “pašnodarbinātība”.
Tiesa secina – lai persona varētu efektīvi veikt savu profesionālo darbību, uzņēmuma līguma noslēgšana ir apstāklis, kura pastāvēšana var būt obligāta. Tādējādi jēdziens “nosacījumi [pašnodarbinātības] iegūšanai” (4) var ietvert šāda līguma noslēgšanu un atteikums noslēgt šo līgumu tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar līgumslēdzējas puses seksuālo orientāciju, ietilpst Direktīvas 2000/78 piemērošanas jomā.
Otrkārt, attiecībā uz Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta interpretāciju (5) Tiesa norāda, ka tajā ietvertais jēdziens “nodarbinātības un darba nosacījumi”, ņemot vērā šīs direktīvas mērķi, plašā nozīmē attiecas uz nosacījumiem, kas piemērojami jebkāda veida algotam un pašnodarbinātam darbam, lai kāda arī būtu juridiskā forma, kādā tas tiek veikts.
Tāpēc tas, ka J. K. nevarēja veikt nevienu no uzņēmuma līgumā paredzētajām dežūrām, šķiet, ir pašnodarbinātas personas darbības piespiedu izbeigšana, ko var pielīdzināt algota darbinieka atlaišanai, tomēr tas jāpārbauda iesniedzējtiesai. Šādos apstākļos TP lēmums nepagarināt uzņēmuma līgumu ar J. K. – kā prasītājs domā – viņa seksuālās orientācijas dēļ, tādējādi izbeidzot starp tiem pastāvošās profesionālās attiecības, ietilpst Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomā.
Treškārt, Tiesa norāda – ja tiktu atzīts, ka līgumu slēgšanas brīvība ļauj atteikties noslēgt līgumu ar personu šīs personas seksuālās orientācijas dēļ, Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunktam tiktu atņemta lietderīgā iedarbība, jo ar minēto tiesību normu ir tieši aizliegta jebkāda diskriminācija šāda iemesla dēļ saistībā ar pieeju pašnodarbinātībai.
Tādējādi, tā kā darījumdarbības brīvība nav absolūta prerogatīva, ar attiecīgo Polijas tiesību normu, kurā izņēmumos no brīvības izvēlēties līgumslēdzēju pusi nav iekļauta seksuālā orientācija, šajā gadījumā nevar pamatot izslēgšanu no Direktīvā 2000/78 paredzētās aizsardzības pret diskrimināciju, ja šī izslēgšana saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta 5. punktu nav nepieciešama, lai demokrātiskā sabiedrībā aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.