PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2009. gada 5. maijā (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums – Savienotu desiņu forma – Absolūts atteikuma pamatojums – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑449/07
Thomas Rotter, ar dzīvesvietu Minhenē (Vācija), ko pārstāv M. Millers [M. Müller], advokāts,
prasītājs,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību, kas celta par ITSB ceturtās apelāciju padomes 2007. gada 27. septembra lēmumu (lieta R 1415/2006‑4) par trīsdimensiju apzīmējuma, ko veido desiņu savienojums, reģistrāciju par Kopienas preču zīmi.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta),
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová], tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] (referente) un S. Soldevila Fragoso [S. Soldevila Fragoso],
sekretāre T. Veilere [T. Weiler], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 3. decembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 8. aprīlī,
pēc 2009. gada 14. janvāra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2005. gada 17. martā prasītājs Tomass Roters [Thomas Rotter] Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Preču zīme, kuru lūgts reģistrēt, ir atveidota šādā trīsdimensiju formā:
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem sākotnēji tika lūgta reģistrācija, ietilpst 29., 30. un 43. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “Gaļa, mājputni un medījumi, gaļas ekstrakti, konservēti, žāvēti un vārīti dārzeņi, kompoti, piena produkti, gaļas izstrādājumi, kartupeļu produkti”;
– 30. klase: “Cukurs, rīsi, graudaugu izstrādājumi”;
– 43. klase: “Nodrošināšana ar pārtiku un dzērieniem, viesu izmitināšana”.
4 Ar 2006. gada 28. augusta lēmumu pārbaudītājs, pirmkārt, apmierināja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 43. klasē, un, otrkārt, atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam noraidīja reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. un 30. klasē, pamatojoties uz to, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei neesot atšķirtspējas.
5 2006. gada 30. oktobrī prasītājs atbilstoši Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantam par pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.
6 Ar 2007. gada 27. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB ceturtā apelāciju padome šo apelācijas sūdzību noraidīja. Apelāciju padome uzskatīja, ka īpaši attiecībā uz gaļas izstrādājumiem forma, attiecībā uz kuru ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, atbilst piecu dažādu desiņu, kuru visi gali ir viens ar otru savienoti, savienojumam. Apelāciju padome precizēja, ka desiņu galu savstarpēja savienošana, lai tās veidotu nepārtrauktu virkni, ir parasta prakse, ko nosaka ražošanas process. Turklāt tā konstatēja, ka vidusmēra patērētājs šādu preces izskatu neuztver kā norādi uz komerciālo izcelsmi, bet tikai kā vienu no daudziem citiem veidiem, kādā tiek savienotas vairākas desiņas, lai tās uzglabātu un pārdotu kopā. No tā Apelāciju padome secināja, ka šis apstāklis nevar reģistrācijas pieteikumā paredzētajai formai piešķirt atšķirtspēju.
7 Ar vēstuli, kas ITSB nosūtīta 2007. gada 3. decembrī, proti, dienā, kurā tika iesniegta šī prasība, prasītājs saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 44. pantu lūdza ierobežot to preču un pakalpojumu sarakstu, kas iekļauti preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, attiecinot to tikai uz “gaļas izstrādājumiem” un uz pakalpojumiem “nodrošināšana ar pārtiku un dzērieniem, viesu izmitināšana”, kas attiecīgi ietilpst 29. un 43. klasē Nicas nolīguma nozīmē. Ar 2008. gada 8. janvārī prasītājam nosūtīto vēstuli ITSB norādīja, ka to preču un pakalpojumu sarakstā, attiecībā uz kuriem ir lūgta preču zīmes reģistrācija, turpmāk ir minēti tikai “gaļas izstrādājumi” un “nodrošināšana ar pārtiku un dzērieniem, viesu izmitināšana”, kas attiecīgi ietilpst minētajās klasēs.
Lietas dalībnieku prasījumi
8 Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, to skaitā tos, kas radušies apelācijas procesā.
9 Tiesas sēdē, atbildot uz Pirmās instances tiesas jautājumu, prasītājs norādīja, pirmkārt, ka viņa pašreizējās prasības priekšmets ir tikai lūgums atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta preču zīmes reģistrācija attiecībā uz “gaļas izstrādājumiem”, kas ietilpst 29. klasē Nicas nolīguma nozīmē, un, otrkārt, ka viņš atsakās apstrīdēt apstrīdēto lēmumu pārējā daļā.
10 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
11 Savas prasības pamatojumam prasītājs norāda tikai vienu pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
12 Prasītājs apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktajam apzīmējumam piemīt atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē tiktāl, ciktāl tas var būt norāde uz gaļas izstrādājumu komerciālo izcelsmi. Šajā sakarā prasītājs norāda, ka reģistrācijas pieteikumā paredzētā forma būtiski atšķiras no formas, kādā attiecīgie produkti tiek piedāvāti un ar kādu patērētājs parasti sastopas.
13 Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka tirdzniecībā gaļas izstrādājumi parasti tiek piedāvāti atsevišķi un tiem raksturīgā formā, proti, iegarenā un izliektā formā. Reģistrācijas pieteikumā paredzētā forma divos aspektos atšķiroties no nozarē parasti izmantotajām attiecīgo preču formām. No vienas puses, vārošā ūdenī pagatavojamas desiņas un grilējamas desiņas, ko veido vairākas daļas, šajā gadījumā nav viena no otras atdalītas, bet savienotas. No otras puses, šādā veidā savienoti gaļas izstrādājumi nesaglabā savu parasto iegareno un izliekto formu. Prasītājs precizē, ka attiecībā uz gaļas izstrādājumiem šis savienojums veido oriģinālu un jaunu formu, kas līdzinās kliņģera formai, pilnībā tomēr neieņemot šo formu, jo atšķirībā no kliņģera to skaidri veido vairāki elementi.
14 Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka attiecīgais savienojuma veids neatbilst parastajai desiņas formai. Tas, ka gaļas izstrādājumi tiek piedāvāti salikta savienojuma formā, kas savukārt rada asociāciju ar kādu zināmu formu, proti, kliņģera formu, kas attiecas uz citu preču nozari, nav arī veids, kādā attiecīgās preces parasti tiek piedāvātas patērētājam. Tieši šī neparastā izskata gaļas izstrādājumu tirdzniecībā dēļ patērētājs vispirms ieraudzītu produktu un tikai pēc tam atcerētos gaļas izstrādājuma formu. Prasītājs uzskata, ka šī piedāvātā gaļas izstrādājuma forma kļūs par tā raksturīgu īpašību, kas ļaus patērētājam to atšķirt no citu ražotāju produktiem. Tādējādi, runājot par patērētāju, reģistrācijas pieteikumā paredzētā forma salīdzinājumā ar tipisko desiņu formu piešķirtu gaļas izstrādājuma izskatam iztēles elementu, kas nepieciešams tā atšķirtspējai.
15 Treškārt, prasītājs norāda, ka reģistrācijas pieteikumā paredzētā forma tik būtiski atšķiras no formas, kādā attiecīgie produkti tiek piedāvāti un ar kuru patērētājs parasti sastopas, ka iedomātas gaļas izstrādājumu formas izmantošana, kuras mērķis ir sekmēt tirdzniecību, jau pati par sevi ir jauns tirdzniecības fenomens.
16 ITSB apstrīd visus prasītāja paustos argumentus.
Pirmās instances tiesas vērtējums
17 Sākumā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu netiek reģistrētas preču zīmes, kam nav atšķirtspējas.
18 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītie apzīmējumi nevar pildīt preču zīmes pamata funkciju, proti, identificēt preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi, sniedzot iespēju patērētājam, kurš ir iegādājies ar preču zīmi apzīmēto preci vai pakalpojumu, nākamās iegādes gadījumā atkārtoti izdarīt to pašu izvēli, ja pieredze ir bijusi pozitīva, vai izdarīt citādu izvēli, ja tā ir bijusi negatīva (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 15. decembra spriedumu lietā T‑262/04 Bic/ITSB (Krama šķiltavu forma), Krājums, II‑5959. lpp., 20. punkts un tajā minētā judikatūra).
19 Preču zīmes atšķirtspēja ir jāizvērtē, pirmkārt, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, saistībā ar kuriem ir pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas, ko veido samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs minēto preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājs, uztveri (šajā sakarā skat. Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C‑473/01 P un C‑474/01 P Procter &Gamble/ITSB, Recueil, I‑5173. lpp., 33. punkts; Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T‑358/04 Neumann/ITSB (Mikrofona galviņas forma), Krājums, II‑3329. lpp., 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
20 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka trīsdimensiju preču zīmju, kuras veido preces forma, atšķirtspējas novērtēšanas kritēriji ir tādi paši kā tie, kuri piemērojami attiecībā uz citām preču zīmju kategorijām (šajā sakarā skat. Tiesas 2007. gada 25. oktobra spriedumu lietā C‑238/06 P Develey/ITSB, Krājums, I‑9375. lpp., 80. punkts; iepriekš 19. punktā minēto spriedumu lietā “Mikrofona galviņas forma”, 41. punkts).
21 Tomēr, piemērojot šos kritērijus, konkrētās sabiedrības daļas uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces forma, ne vienmēr ir tāda pati kā, sastopoties ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kurš nav atkarīgs no apzīmēto preču veidola. Vidusmēra patērētāji nav pieraduši spriest par preču izcelsmi, pamatojoties uz preču vai to iepakojuma formu, bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja (šajā sakarā skat. iepriekš 20. punktā minēto spriedumu lietā Develey/ITSB, 80. punkts, un iepriekš 19. punktā minēto spriedumu lietā “Mikrofona galviņas forma”, 42. punkts).
22 Turklāt vidusmēra patērētāja uzmanības pakāpe var atšķirties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 26. punkts). Attiecībā uz ikdienas patēriņa precēm, ko pārdod par salīdzinoši zemu cenu, vidusmēra patērētāja uzmanības pakāpe attiecībā uz to ārējo izskatu līdz ar to ir neliela.
23 Visbeidzot, lai novērtētu, vai formu, ko veido vairāki elementi, attiecīgā sabiedrība var uztvert kā izcelsmes norādi, ir jāanalizē kopējais iespaids, ko radījusi šī kombinācija (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2001. gada 19. septembra spriedumu lietā T‑129/00 Procter &Gamble/ITSB (Taisnstūrveida tablete ar inkrustāciju), Recueil, II‑2793. lpp., 54. punkts).
24 Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāpārbauda, vai Apelāciju padomei bija pamats uzskatīt, ka formai, attiecībā uz kuru bija iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, nepiemīt atšķirtspēja.
25 Šajā gadījumā ir jānorāda, ka attiecīgās preces, proti, gaļas izstrādājumi (Wurstwaren), tiek pārdotas ne tikai gaļas veikalos, bet arī lielveikalos šim nolūkam paredzētās vietās, kā arī saldēto produktu nodaļā. Līdz ar to runa ir par ikdienas patēriņa precēm, kas paredzētas Eiropas Savienības vidusmēra patērētājam.
26 Attiecībā uz reģistrācijas pieteikumā paredzēto formu, proti, vairāku desiņu savienojumu, ir jākonstatē, ka tā atšķiras no klasiskās un visizplatītākās attiecīgo preču formas, proti, desiņu formas.
27 Jānorāda, ka šo secinājumu prasītājs neapstrīd. Prasītājs pats apgalvo, ka reģistrācijas pieteikumā paredzēto formu veido vairākas desiņas, kas savā starpā redzamā veidā ir savienotas un kas, kaut arī līdzinās kliņģera formai, pilnībā neieņem šādu formu. Tādējādi apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka trīsdimensiju preču zīmi, kuru lūgts reģistrēt, veido piecu dažādu desiņu kopums, kuru gali ir savienoti. Līdz ar to šajā gadījumā ir jāpārbauda, kā apelāciju padome ir vērtējusi desiņu savienojuma formas atšķirtspēju, un ir jāņem vērā kopējais iespaids, ko ir radījis šis savienojums.
28 Pirmkārt, attiecībā uz prasītāja argumentu, ka pieteikumā paredzētajai formai piemīt atšķirtspēja, jo tajā desiņas nav izkārtotas atsevišķi, bet ir savienotas, pietiek uzsvērt, kā to pamatoti ir norādījusi apelāciju padome, ka tas, ka desiņas ir viena ar otru savienotas galos, lai tās uzglabātu un pārdotu kopā, ir tirdzniecībā parasta prakse.
29 Otrkārt, attiecībā uz prasītāja argumentu, ka pieteikumā paredzētās formas atšķirtspēja izriet arī no tā, ka ar šīs savienošanas palīdzību desiņas nesaglabā savu tradicionālo iegareno un izliekto formu, ir jānorāda, ka prasītājs tikai salīdzina pieteikumā paredzēto formu, ko veido vairāku desiņu savienojums, ar vienas desiņas formu, ko viņš uzskata par tipisku. Tā kā attiecīgais savienojums, kā to atzīst pats prasītājs, ir uztverams, šādam salīdzinājumam acīmredzami nav nozīmes, kā rezultātā šis arguments ir faktiski nepamatots.
30 Tādējādi pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, no 28. un 29. punktā veiktās argumentu pārbaudes izriet, ka viņš nav pierādījis, kādā veidā pieteikumā paredzētā forma būtiski atšķiras no parastās formas, kādā tirdzniecībā tiek piedāvātas desiņas.
31 No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka, tā kā attiecīgās preces, proti, gaļas izstrādājumi, ir ikdienas patēriņa preces, vidusmēra patērētājs pieteikumā paredzēto formu neuztvers kā norādi uz minēto preču komerciālo izcelsmi.
32 Šo secinājumu nevar atspēkot ar prasītāja argumentu, ka tas, ka desiņas tiek piedāvātas savienojuma formā, kas savukārt rada asociāciju ar kādu zināmu formu, proti, kliņģera formu, kas saistīta ar citu pārtikas produktu nozari, nav veids, kādā parasti prece tiek piedāvāta patērētājam.
33 Kā to atzīst pats prasītājs, kaut arī pieteikumā paredzētā forma līdzinās kliņģera formai, tā to pilnībā neieņem. Tādējādi, kaut arī, kā jau tas tika norādīts iepriekš šī sprieduma 30. punktā, pieteikumā paredzētā forma veido oriģinālu vai pat neparastu gaļas izstrādājumu izskatu, ir jāsecina, ka vidusmēra patērētājs to nesaistīs ar kliņģera formu un uztvers tikai kā piecu savstarpēji saistītu desiņu savienojumu.
34 Šo secinājumu nevar atspēkot ar prasītāja argumentu, ka pieteikumā paredzētā forma tik būtiski atšķiras no parastās formas, kādā tiek piedāvātas attiecīgās preces, ka iedomātas gaļas izstrādājumu formas izmantošana, kuras mērķis ir sekmēt tirdzniecību, jau pati par sevi ir jauns fenomens.
35 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru īpašs tirdzniecības jēdziens, ko preču zīmes pieteikuma iesniedzējs izmanto vai paredz izmantot, kas līdz ar to ir atkarīgs no attiecīgā uzņēmuma izvēles un ko pēc reģistrācijas var grozīt, ir faktors, kas nevar ietekmēt vērtējumu par to, vai preču zīmi var reģistrēt (Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedums lietā T‑355/00 DaimlerChrysler/ITSB (“TELE AID”), Recueil, II‑1939. lpp., 42. punkts; 2003. gada 30. aprīļa spriedums apvienotajās lietās T‑324/01 un T‑110/02 Axions un Belce/ITSB (Brūnas krāsas cigāra un apzeltīta stieņa forma), Recueil, II‑1897. lpp., 36. punkts).
36 No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka pieteikumā paredzētajai formai nepiemīt atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
37 Tādējādi vienīgais prasītāja norādītais pamats ir jānoraida kā nepamatots un līdz ar to ir jānoraida prasība kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
38 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam spriedums nav labvēlīgs, tam jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi atbilstoši ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Tomass Roters atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pelikánová | Jürimäe | Soldevila Fragoso |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2009. gada 5. maijā.
[Paraksti]