Language of document : ECLI:EU:C:2021:556

TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)

2021. gada 8. jūlijā (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiski līgumi – Publisks atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu līgums – Direktīva 2014/24/ES – 58. un 70. pants – Ekonomikas dalībnieka pienākuma būt iepriekšējas rakstveida piekrišanas pārrobežu atkritumu sūtījumiem turētājam kvalificēšana – Līguma izpildes nosacījums

Lietā C‑295/20

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuvas Augstākā tiesa) iesniedza ar 2020. gada 2. jūlija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2020. gada 2. jūlijā, tiesvedībā

“Sanresa” UAB

pret

Aplinkos apsaugos departamentas prie Aplinkos ministerijos,

piedaloties:

“Toksika” UAB,

“Žalvaris” UAB,

“Palemono keramikos gamykla” AB,

“Ekometrija” UAB,

TIESA (devītā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs N. Pisarra [N. Piçarra], tiesneši D. Švābi [D. Šváby] (referents) un K. Jirimēe [K. Jürimäe],

ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos SánchezBordona],

sekretārs: M. Aleksejevs [M. Aleksejev], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        “Žalvaris” UAB vārdā – K. Kačerauskas, advokatas,

–        Lietuvas valdības vārdā – K. Dieninis un R. Dzikovič, pārstāvji,

–        Igaunijas valdības vārdā – N. Grünberg, pārstāvis,

–        Eiropas Komisijas vārdā – L. Haasbeek, A. Steiblytė un K. TalabérRitz, kā arī P. Ondrůšek, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.) 18., 42., 56., 58. un 70. pantu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (OV 2006, L 190, 1. lpp.) 2. panta 35. punktu, 3.–7., 9. un 17. pantu.

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp “Sanresa” UAB un Aplinkos apsaugos departamentas prie Aplinkos ministerijos (Vides ministrijas Vides aizsardzības departaments, Lietuva; turpmāk tekstā – “līgumslēdzēja iestāde”) par šīs iestādes lēmumu izslēgt Sanresa no publiskā iepirkuma procedūras.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

 Direktīva 2014/24

3        Direktīvas 2014/24 18. pantā, kurš attiecas uz “iepirkuma principi[em]”, ir noteikts:

“1.      Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

Iepirkumu neizstrādā ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Konkurenci uzskata par mākslīgi sašaurinātu, ja iepirkums ir izstrādāts ar nolūku radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus noteiktiem ekonomikas dalībniekiem.

2.      Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka publisku līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro piemērojamos pienākumus, kas vides, sociālo un darba tiesību jomā noteikti Savienības tiesību aktos, valsts tiesību aktos, koplīgumos vai kas paredzēti X pielikumā uzskaitītajos starptautiskajos tiesību aktos vides, sociālo un darba tiesību jomā.”

4        Šīs direktīvas 42. pantā ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem līgumslēdzējas iestādes var sagatavot “tehniskās specifikācijas” un ņemt tās vērā, atlasot piedāvājumus.

5        Minētās direktīvas 49. pantā “Paziņojumi par līgumu” ir paredzēts:

“Paziņojumus par līgumu izmanto iepirkuma izsludināšanai attiecībā uz visām procedūrām, neskarot 26. panta 5. punkta otro daļu un 32. pantu. Paziņojumos par līgumu iekļauj V pielikuma C daļā norādīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 51. pantu.”

6        Šīs pašas direktīvas 56. panta, kurā ir minēti “vispārīgi principi” dalībnieku izvēlei un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, 1. punktā ir noteikts:

“Līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar 67.–69. pantā noteiktajiem kritērijiem, ar noteikumu, ka līgumslēdzēja iestāde ir saskaņā ar 59.–61. pantu pārbaudījusi, ka ir izpildīti visi sekojošie nosacījumi:

[..]

b)      piedāvājumu ir iesniedzis pretendents, kas nav izslēgts saskaņā 57. pantu un kas atbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzēja iestāde noteikusi saskaņā ar 58. pantu un – attiecīgā gadījumā – nediskriminējošiem noteikumiem un kritērijiem, kas minēti 65. pantā.

Līgumslēdzējas iestādes var nolemt līguma slēgšanas tiesības nepiešķirt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu iesniegušajam pretendentam, ja tās ir konstatējušas, ka piedāvājums neatbilst piemērojamiem pienākumiem, kas minēti 18. panta 2. punktā.”

7        Direktīvas 2014/24 58. pantā “Atlases kritēriji” ir paredzēts:

“1.      Atlases kritēriji var attiekties uz:

a)      atbilstību profesionālās darbības veikšanai;

b)      saimniecisko un finansiālo stāvokli;

c)      tehniskām un profesionālām spējām.

Līgumslēdzējas iestādes 2., 3. un 4. punktā minētos kritērijus ekonomikas dalībniekiem var piemērot tikai kā prasības attiecībā uz dalību. Starp prasībām tās iekļauj tikai tādas, ar kurām var atbilstoši nodrošināt, ka kandidātam vai pretendentam ir juridiskās un finansiālās iespējas un tehniskās un profesionālās spējas izpildīt piešķiramo līgumu. Visas prasības ir saistītas un samērīgas ar līguma priekšmetu.

2.      Attiecībā uz piemērotību profesionālās darbības veikšanai līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai ekonomikas dalībnieki būtu reģistrēti kādā no profesionālajiem vai komercreģistriem dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību, kā aprakstīts XI pielikumā, vai lai tie ievērotu jebkuru citu prasību, kas noteikta minētajā pielikumā.

Iepirkumu procedūrās par pakalpojumiem, ciktāl ekonomikas dalībniekiem nepieciešama īpaša atļauja vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedriem, lai viņi savā izcelsmes valstī varētu sniegt attiecīgo pakalpojumu, līgumslēdzēja iestāde var tiem prasīt pierādījumus par šādu atļauju vai dalību.

3.      Attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli līgumslēdzējas iestādes var noteikt prasības, kas nodrošina, ka ekonomikas dalībniekiem ir saimnieciskās un finansiālās spējas, kas vajadzīgas līguma izpildei. Šajā nolūkā līgumslēdzējas iestādes var jo īpaši prasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu konkrēts gada minimālais apgrozījums, tostarp konkrēts minimālais apgrozījums līguma jomā. Turklāt līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai ekonomikas dalībnieki sniegtu informāciju par saviem gada pārskatiem, kuros būtu norādītas attiecības, piemēram, starp aktīviem un saistībām. Tās var prasīt arī pienācīgu līmeni attiecībā uz profesionālā riska apdrošināšanu.

Minimālais gada apgrozījums, kam jābūt ekonomikas dalībniekiem, nevar divas reizes pārsniegt paredzamo līguma vērtību, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēram, tādos, kas saistīti ar īpašiem riskiem attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu rakstura dēļ. Līgumslēdzēja iestāde galvenos iemeslus, kādēļ noteikta šāda prasība, norāda iepirkuma procedūras dokumentos vai 84. pantā minētajā individuālajā ziņojumā.

Attiecību, piemēram, starp aktīviem un saistībām var ņemt vērā, ja līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda metodes un kritērijus, ko tā šādā gadījumā izmanto. Šādas metodes un kritēriji ir pārredzami, objektīvi un nediskriminējoši.

Ja līgumu sadala daļās, šo pantu piemēro attiecībā uz katru atsevišķo daļu. Līgumslēdzēja iestāde tomēr var noteikt minimālo gada apgrozījumu, kam jābūt ekonomikas dalībniekiem, par daļu grupām, gadījumā, ja izraudzītajam pretendentam piešķir vairākas daļas, kas jāizpilda vienlaicīgi.

Ja tādu līgumu, kuri balstās uz pamatnolīgumu, slēgšanas tiesības piešķir pēc konkursa atsākšanas, maksimālo gada apgrozījum[u], ko var prasīt saskaņā ar šā punkta otro daļu, aprēķina, pamatojoties uz to konkrēto līgumu paredzamo maksimālo apmēru, ko pildīs vienlaikus, vai, ja šis apmērs nav zināms – pamatojoties uz pamatnolīguma paredzamo vērtību. Dinamisko iepirkuma sistēmu gadījumā otrajā daļā minēto maksimālo gada apgrozījuma prasību aprēķina, pamatojoties uz minētajā sistēmā piešķiramo konkrēto līgumu paredzamo maksimālo apmēru.

4.      Attiecībā uz tehniskajām un profesionālajām spējām līgumslēdzējas iestādes var noteikt prasības, kas nodrošina, ka ekonomikas dalībnieku rīcībā ir cilvēkresursi un tehniskie resursi, un pieredze, kas vajadzīgi, lai pildītu līgumu saskaņā ar atbilstīgu kvalitātes standartu.

Līgumslēdzējas iestādes var jo īpaši prasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekams pieredzes līmenis, ko pierāda atbilstīgas atsauksmes par iepriekšējos gados pildītajiem līgumiem. Līgumslēdzēja iestāde var pieņemt, ka ekonomikas dalībniekam nav nepieciešamo profesionālo spēju, ja līgumslēdzēja iestāde ir konstatējusi, ka ekonomikas dalībniekam ir interešu konflikts, kas var negatīvi ietekmēt līguma izpildi.

[..]”

8        Šīs direktīvas XII pielikuma “Atlases kritēriju pierādījumi” II daļas g) punktā kā viens no dokumentiem, kas apliecina ekonomikas dalībnieku tehniskās spējas, kā minēts šīs direktīvas 58. pantā, ir norādīts “apraksts par vides pārvaldības pasākumiem, kurus ekonomikas dalībnieks varēs piemērot, izpildot līgumu”.

9        Direktīvas 2014/24 70. pantā “Līgumu izpildes nosacījumi” ir noteikts:

“Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līguma izpildi ar noteikumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu 67. panta 3. punkta nozīmē un norādīti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos. Minētie nosacījumi var ietvert ar ekonomiku, inovāciju, vidi, sabiedrību vai nodarbinātību saistītus apsvērumus.”

10      Šīs direktīvas V pielikumā “Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos” ir ietverta C daļa, kura attiecas uz “Informācij[u], kas jāiekļauj paziņojumos par līgumu (kā minēts 49. pantā)”, un tās 17. punktā ir noteikts:

“Attiecīgā gadījumā – īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līguma izpildi.”

 Regula Nr. 1013/2006

11      Regulas Nr. 1013/2006 2. panta 35. punktā atkritumu “nelikumīgs sūtījums” ir definēts kā:

“Šajā regulā:

[..]

35)      “nelikumīgs sūtījums” ir jebkāds atkritumu sūtījums, ko veic:

a)      bez paziņojuma visām iesaistītajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu; vai

b)      bez iesaistīto kompetento iestāžu piekrišanas saskaņā ar šo regulu; vai

c)      ar piekrišanu, kas iegūta no iesaistītajām kompetentajām iestādēm, viltojot dokumentus, sagrozot faktus vai krāpšanas ceļā; vai

d)      veidā, kas nav būtībā izklāstīts paziņojuma vai pārvietošanas dokumentos; vai

[..].”

12      Šīs regulas II sadaļā “Sūtījumi [Savienības] iekšienē tranzītā caur trešām valstīm vai bez tā” ir ietverts tās 3.–32. pants. Minētās regulas 3. panta “Vispārējie procedūras noteikumi” 1. punktā ir paredzēts:

“Uz šādu atkritumu sūtījumiem attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, kas noteikta šīs sadaļas noteikumos:

a)      ja sūtījums paredzēts apglabāšanas darbībām:

visi atkritumi;

b)      ja sūtījums paredzēts reģenerācijas darbībām:

i)      atkritumi, kas uzskaitīti IV pielikumā, tostarp Bāzeles Konvencijas II un VIII pielikumā uzskaitītie atkritumi;

ii)      atkritumi, kas uzskaitīti IV A pielikumā;

iii)      atkritumi, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III, III B, IV vai IV A pielikumā;

iv)      atkritumu maisījumus, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III, III B, IV vai IV A pielikumā, ja vien tie nav uzskaitīti III A pielikumā.”

13      Saskaņā ar šīs pašas regulas 4. pantu “Paziņojums”:

“Ja paziņotājs vēlas sūtīt atkritumus, kā minēts 3. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, tas iesniedz iepriekšēju rakstisku paziņojumu kompetentajai nosūtīšanas iestādei un ar tās starpniecību, kā arī, vispārēja paziņojuma gadījumā, rīkojas saskaņā ar 13. panta noteikumiem.

Iesniedzot paziņojumu, ievēro šādas prasības:

1)      Paziņojuma un pārvietošanas dokumenti:

Paziņošanu veic, izmantojot šādus dokumentus:

a)      paziņojuma dokumentu, kas dots I A pielikumā; un

b)      pārvietošanas dokumentu, kas dots I B pielikumā.

Iesniedzot paziņojumu, paziņotājs aizpilda paziņojuma dokumentu un, ja vajadzīgs, arī pārvietošanas dokumentu.

Ja paziņotājs nav sākotnējais radītājs saskaņā ar 2. panta 15. punkta a) apakšpunkta i) daļu, paziņotājs nodrošina, ka šis radītājs vai viena no personām, kas minētas 2. panta 15. punkta a) apakšpunkta ii) vai iii) daļā, kur tas iespējams, arī paraksta paziņojuma dokumentu, kas dots I A pielikumā.

Paziņojuma dokumentu un pārvietošanas dokumentu paziņotājam izsniedz kompetentā nosūtīšanas iestāde.

2)      Informācija un dokumenti, kas ietverti paziņojuma un pārvietošanas dokumentos:

Paziņotājs iesniedz vai pievieno paziņojuma dokumentam informāciju un dokumentus, kas uzskaitīti II pielikuma 1. daļā. Paziņotājs iesniedz vai pievieno pārvietošanas dokumentam informāciju un dokumentus, kas minēti II pielikuma 2. daļā, tādā apjomā, kāds iespējams paziņošanas laikā.

Paziņojums tiek uzskatīts par pareizi aizpildītu, ja kompetentā nosūtīšanas iestāde uzskata, ka paziņošanas dokuments un pārvietošanas dokuments ir bijuši aizpildīti saskaņā ar pirmo daļu.

3)      Papildu informācija un dokumenti:

Ja to pieprasa kāda no iesaistītajām kompetentajām iestādēm, paziņotājs iesniedz papildu informāciju un dokumentus. Tās papildu informācijas un dokumentu saraksts, ko var pieprasīt, ir dots II pielikuma 3. daļā.

Paziņojums tiek uzskatīts par pareizi aizpildītu, ja kompetentā galamērķa iestāde uzskata, ka paziņojuma dokuments un pārvietošanas dokuments ir bijuši aizpildīti un ka paziņotājs iesniedzis informāciju un dokumentus, kas uzskaitīti II pielikuma 1. un 2. daļā, kā arī jebkuru papildu informāciju un dokumentus, kas pieprasīti saskaņā ar šo punktu un kas uzskaitīti II pielikuma 3. daļā.

4)      Līguma noslēgšana starp paziņotāju un saņēmēju:

Paziņotājs noslēdz līgumu, kā aprakstīts 5. pantā, ar saņēmēju par paziņoto atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu.

Pierādījumu par šo līgumu vai deklarāciju, ar ko apliecina tā esamību, saskaņā ar I A pielikumu iesniedz kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas paziņošanas laikā. Līguma kopiju vai šādu pierādījumu, lai apmierinātu iesaistīto kompetento iestādi, iesniedz paziņotājs vai saņēmējs pēc kompetentās iestādes pieprasījuma.

5)      Finanšu garantijas vai līdzvērtīga nodrošinājuma sniegšana:

Finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu sniedz saskaņā ar 6. pantu. Paziņotājs šajā nolūkā sniedz deklarāciju, aizpildot I A pielikumā dotā paziņojuma dokumenta atbilstīgo daļu.

Finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu (vai, ja kompetentā iestāde to pieļauj, pierādījumu par šo garantiju vai nodrošinājumu vai deklarāciju, ar ko apliecina tā esamību) iesniedz kā daļu no paziņojuma dokumenta paziņošanas laikā vai, ja kompetentā iestāde to pieļauj, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem šādā laikā, pirms sūtījums tiek uzsākts.

6)      Paziņojuma joma:

Paziņojums attiecas uz atkritumu sūtījumu no sākotnējās nosūtīšanas vietas, tostarp to pagaidu un cita veida reģenerāciju vai apglabāšanu.

Ja turpmākas pagaidu vai cita veida darbības notiek valstī, kas nav pirmā galamērķa valsts, paziņojumā norāda darbību, kas nav pagaidu darbība, un tās gala mērķi; piemēro 15. panta f) punktu.

Katrā paziņojumā ietver tikai vienu atkritumu identifikācijas kodu, izņemot:

a)      atkritumus, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III, III B, IV vai IV A pielikumā. Šādā gadījumā norāda tikai vienu atkritumu veidu;

b)      atkritumu maisījumus, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III, III B, IV vai IVA pielikumā, ja vien tie nav uzskaitīti III A pielikumā. Šādā gadījumā norāda katras atkritumu daļas kodu to nozīmīguma kārtībā.”

14      Regulas Nr. 1013/2006 11. panta “Iebildumi pret atkritumu sūtījumiem apglabāšanas nolūkā” 1. punktā ir noteikts:

“Ja ir iesniegts paziņojums attiecībā uz plānoto atkritumu sūtījumu apglabāšanas nolūkā, kompetentās galamērķa un nosūtīšanas iestādes var 30 dienu laikā pēc kompetentās galamērķa iestādes apstiprinājuma pārsūtīšanas dienas saskaņā ar 8. pantu celt pamatotus iebildumus, balstoties uz vienu vai vairākiem šādiem pamatojumiem un saskaņā ar [LESD]:

a)      plānotais sūtījums vai apglabāšana nav saskaņā ar veiktajiem pasākumiem, lai īstenotu tuvuma, reģenerācijas prioritātes un pašpietiekamības principu Kopienā un valstu līmenī saskaņā ar Direktīvu 2006/12/EK, lai aizliegtu kopumā vai daļēji vai sistemātiski iebilstu pret atkritumu sūtījumiem; vai

b)      plānotais sūtījums vai apglabāšana nav saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz vides aizsardzību, sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai veselības aizsardzību, saistībā ar darbībām valstī, kura iesniedz iebildumu; vai

[..].”

15      Šīs regulas 17. pantā “Izmaiņas sūtījumā pēc piekrišanas” ir paredzēts:

“1.      Ja būtiski mainās informācija vai nosacījumi attiecībā uz sūtījumu, par ko ir saņemta piekrišana, tostarp attiecībā uz paredzēto daudzumu, maršrutu, pārvietošanās shēmu, sūtījuma datumu vai pārvadātāju, paziņotājs informē iesaistītās kompetentās iestādes un paziņotāju nekavējoties un, ja vien iespējams, pirms tiek uzsākts sūtījums.

2.      Šādos gadījumos iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien visas iesaistītās kompetentās iestādes neuzskata, ka ieteiktās izmaiņas nerada nepieciešamību pēc jauna paziņojuma.

3.      Ja šādas izmaiņas iesaista citas kompetentās iestādes, kas nav bijušas iesaistītas sākotnējā paziņojumā, iesniedz jaunu paziņojumu.”

 Lietuvas tiesības

16      Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Lietuvas Republikas Publisko iepirkumu likums), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Publisko iepirkumu likums”), 35. pantā “Iepirkuma procedūras dokumentu saturs” ir noteikts:

“1.      Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos sniedz visu informāciju par iepirkuma nosacījumiem un procedūras norisi.

2.      Iepirkuma procedūras dokumentos ir jānorāda:

1)      prasības attiecībā uz piedāvājumu sagatavošanu;

2)      piegādātāju izslēgšanas iemesli, kvalifikācijas prasības un attiecīgā gadījumā nepieciešamie kvalitātes pārvaldības sistēmas standarti un/vai vides pārvaldības sistēmas standarti, ieskaitot prasības atsevišķiem piegādātāju grupas dalībniekiem, kuri iesniedz kopīgu dalības pieteikumu vai kopīgu piedāvājumu;

3)      informācija, ka gadījumā, ja piegādātāja kvalifikācija, kas saistīta ar tiesībām veikt attiecīgo darbību, nav pārbaudīta vai nav pārbaudīta pilnā apmērā, piegādātājs garantē līgumslēdzējai iestādei, ka līgumu izpildīs tikai tās personas, kurām ir šādas tiesības;

[..]

5)      to dokumentu saraksts, kas apstiprina piegādātāju izslēgšanas iemeslu neesamību, kvalifikācijas prasību izpildi un attiecīgā gadījumā prasīto kvalitātes pārvaldības sistēmas standartu un/vai vides pārvaldības sistēmas standartu izpildi, informācija, ka piegādātājam ir jāiesniedz Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments (ESPD) saskaņā ar šā likuma 50. pantā noteiktajām prasībām un atklātā konkursā ir jāprecizē, vai tiks piemērota šā likuma 59. panta 4. punktā paredzētā iespēja vispirms novērtēt piegādātāja iesniegto piedāvājumu un pēc tam pārbaudīt viņa kvalifikāciju;

[..]

8)      preču, pakalpojumu vai būvdarbu nosaukums un daudzums (apjoms), ar precēm sniedzamo pakalpojumu veids un preču vai pakalpojumu piegādes vai būvdarbu izpildes termiņi;

[..]

13)      līgumslēdzējas iestādes piedāvātie līguma nosacījumi un (vai) līguma projekts saskaņā ar šī likuma 87. pantu, ja tas jau ir sagatavots. Ja ir paredzēts noslēgt pamatlīgumu, iepirkuma procedūras dokumentiem tāpat ir jāietver pamatlīguma nosacījumi un (vai) pamatlīguma projekts, ja tas jau ir sagatavots;

[..]

19)      piedāvājumu iesniegšanas termiņš, vieta un veids;

[..].

4.      Līgumslēdzēja iestāde sagatavo iepirkuma procedūras dokumentus atbilstoši šā likuma noteikumiem. Iepirkuma procedūras dokumentiem ir jābūt precīziem, skaidriem un nepārprotamiem, lai piegādātāji varētu iesniegt piedāvājumus un līgumslēdzēja iestāde – iepirkt to, kas tai ir nepieciešams.”

17      Šī likuma 40. pantā “Dalības pieteikumu un piedāvājumu iesniegšana” ir paredzēts:

“1.      Līgumslēdzējai iestādei ir jānosaka pietiekams termiņš dalības pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanai, lai ļautu piegādātājam atbilstoši un savlaicīgi sagatavot un iesniegt savu dalības pieteikumu un piedāvājumu. Šis termiņš nevar būt īsāks par dalības pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanai noteiktajiem visīsākajiem termiņiem, kas paredzēti šā likuma 60., 62., 65., 69. un 74. pantā. Līgumslēdzēja iestāde nosaka šo termiņu, ņemot vērā iepirkuma sarežģītību un dalības pieteikumu un piedāvājumu sagatavošanai nepieciešamo laiku.

[..]

3.      Ja piedāvājumus var sagatavot tikai pēc attiecīgās pakalpojumu sniegšanas vai būvdarbu veikšanas vietas apmeklēšanas vai pēc tam, kad ir bijusi iespēja uz vietas iepazīties ar iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem nosacījumiem, līgumslēdzēja iestāde nosaka tādus piedāvājumu iesniegšanas termiņus, kas ir ilgāki nekā šā likuma 60., 62., 65., 69. un 74. pantā paredzētie termiņi, lai visi ieinteresētie piegādātāji varētu iepazīties ar visu informāciju, kas vajadzīga to piedāvājumu sagatavošanai.

4.      Līgumslēdzēja iestāde piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina tā, lai visi piegādātāji, kuri vēlas piedalīties iepirkuma procedūrā, varētu iepazīties ar visu informāciju, kas ir vajadzīga to piedāvājumu sagatavošanai, šādos gadījumos:

1)      ja vēlākais sešas dienas pirms termiņa, kas noteikts piedāvājumu iesniegšanai, jebkāda iemesla dēļ nav sniegta papildu informācija, lai gan piegādātājs to ir savlaicīgi pieprasījis. Atklātas, slēgtas un paātrinātas konkursa procedūras ar sarunām gadījumā, kā minēts šā likuma 60. panta 3. punktā un 62. panta 7. punktā, šis termiņš ir četras dienas un vienkāršotā paātrinātā procedūrā – trīs dienas;

2)      ja iepirkuma procedūras dokumentos ir veiktas būtiskas izmaiņas.

5.      Līgumslēdzēja iestāde pagarina piedāvājumu iesniegšanas termiņu šā panta 4. punktā paredzētajos gadījumos, ņemot vērā informācijas vai iepirkuma procedūras dokumentos veikto izmaiņu nozīmi. Ja papildu informācija nav pieprasīta savlaicīgi vai ja tai nav izšķirošas nozīmes piedāvājumu sagatavošanā, līgumslēdzēja iestāde var nepagarināt attiecīgo termiņu.

[..]”

18      Saskaņā ar minētā likuma 47. pantu “Piegādātāja kvalifikācijas pārbaude”:

“1.      Līgumslēdzējai iestādei ir jāpārliecinās, vai piegādātājs ir kompetents, uzticams un spējīgs izpildīt iepirkuma nosacījumus, un tāpēc tai ir tiesības paziņojumā par līgumu vai citos iepirkuma procedūras dokumentos norādīt kandidātiem vai pretendentiem nepieciešamās kvalifikācijas prasības, kā arī dokumentus vai informāciju, kas jāiesniedz, lai apstiprinātu atbilstību šīm prasībām. Līgumslēdzējas iestādes noteiktās kvalifikācijas prasības kandidātiem vai pretendentiem nedrīkst mākslīgi ierobežot konkurenci, un tām ir jābūt samērīgām un saistītām ar līguma priekšmetu, kā arī precīzām un skaidrām. Pārbaudot piegādātāju kvalifikāciju, līgumslēdzēja iestāde pēc izvēles ņem vērā šādus nosacījumus:

1)      piemērotība attiecīgo darbību veikšanai;

2)      finansiālās un ekonomiskās spējas;

3)      tehniskās un profesionālās spējas.

2.      Līgumslēdzējai iestādei ir tiesības iepirkuma procedūras dokumentos pieprasīt, lai piegādātājs būtu tiesīgs veikt darbības, kas ir nepieciešamas līguma izpildei. Pakalpojumu iepirkuma procedūrās tā var pieprasīt piegādātājiem iegūt īpašu atļauju vai būt konkrētas organizācijas biedriem, ja tas ir nepieciešams attiecīgo pakalpojumu sniegšanai to izcelsmes valstī.

[..]”

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

19      2018. gada 7. oktobrī līgumslēdzēja iestāde publicēja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus atklātā starptautiskā procedūrā bīstamo atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkumam.

20      Lai novērstu vides katastrofu, līgumslēdzēja iestāde šī uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 9. punktā norādīja, ka ir ātri jāizbeidz augstas riska iekārtas, kurā atrodas bīstami atkritumi, ekspluatēšana un ātri jāapstrādā šie atkritumi. Minētā uzaicinājuma 11. punktā tā norādīja, ka šie atkritumi tiek glabāti atklātā laukā trūdošos konteineros, kas ir sakrauti virsū viens otram uz zemes, un tos ietekmē to svars. Turklāt šie atkritumi saturot bīstamas ķīmiskas vielas, kas ir pieejamas nepiederošām personām. Līgumslēdzējas iestādes ieskatā šie apstākļi pamatoja paātrinātās procedūras izmantošanu un piedāvājumu iesniegšanas termiņa saīsināšanu.

21      Pamatlietā aplūkotā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 23. punktā bija paredzētas kvalifikācijas prasības, kurām pretendentiem bija jāatbilst piedāvājumu iesniegšanai noteiktajā termiņā. Līgumslēdzēja iestāde bija norādījusi, ka tikai pirmajā vietā ierindotajam pretendentam būs jāiesniedz dokumenti, kas apliecina tā kvalifikāciju un kas ir norādīti minētajā punktā ietvertajā tabulā. Turklāt gadījumā, ja pretendenta kvalifikācija, kas saistīta ar tiesībām veikt attiecīgo darbību, nebūtu pārbaudīta vai nebūtu pārbaudīta pilnā apmērā, pretendentam būtu jāgarantē līgumslēdzējai iestādei, ka līgumu izpildīs tikai tās personas, kurām ir šādas tiesības.

22      Tāpat atbilstoši pamatlietā aplūkotajam uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus pretendenti varēja apmeklēt attiecīgo objektu pirms to piedāvājuma iesniegšanas. Tomēr, tā kā nebija iespējams piekļūt lielam skaitam konteineru un noteikt to piepildījuma līmeni, faktiskais bīstamo atkritumu daudzums nebija zināms.

23      Līgumslēdzēja iestāde saņēma četrus piedāvājumus. Vienu no tiem bija iesniegusi Sanresa kā Lietuvas uzņēmumu pagaidu apvienības vadošā sabiedrība. Šajā piedāvājumā bija norādīti divi apakšuzņēmēji, kas bija reģistrēti attiecīgi Dānijā un Čehijas Republikā.

24      Līgumslēdzēja iestāde 2018. gada 22. novembrī lūdza Sanresa piecu darba dienu laikā iesniegt papildu informāciju, lai precizētu tās piedāvājumu, it īpaši saistībā ar dažādu atkritumu apsaimniekošanas darbību sadalījumu starp tās partneriem un apakšuzņēmējiem, kā arī to, kuram no tās apakšuzņēmējiem ir atļauja veikt starptautiskus atkritumu sūtījumus.

25      Līgumslēdzēja iestāde 2018. gada 7. decembrī norādīja Sanresa, pirmkārt, ka saskaņā ar Regulu Nr. 1013/2006 starptautiskajiem atkritumu sūtījumiem ir jāsaņem iepriekšēja atļauja no to valstu iestādēm, kuras skar šis sūtījums, un, otrkārt, ka nevienam no tās norādītajiem ekonomikas dalībniekiem nav šādas atļaujas. Līgumslēdzēja iestāde tādējādi atļāva Sanresa novērst šos trūkumus līdz 2018. gada 17. decembrim, sniedzot tai iespēju papildināt tās piedāvājumu vai iesniegt jaunu apakšuzņēmēju sarakstu.

26      2019. gada 26. februārī līgumslēdzēja iestāde tomēr nolēma izbeigt iepirkuma procedūru, pamatojoties uz to, ka pamatlietā aplūkotais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus nebija skaidrs, taču 2019. gada 18. martā tā šo lēmumu atsauca. Nākamajā dienā tā rakstveidā informēja Sanresa, ka tai ir četrdesmit dienu termiņš, lai iesniegtu atļauju veikt starptautisku atkritumu sūtījumu vai lai nomainītu apakšuzņēmējus.

27      Līgumslēdzēja iestāde 2019. gada 21. maijā noraidīja Sanresa piedāvājumu, tostarp pamatojoties uz to, ka, tā kā šai sabiedrībai nebija Regulā Nr. 1013/2006 prasītās atļaujas veikt starptautiskus atkritumu sūtījumus, tā nebija pierādījusi, ka tai ir tiesības veikt attiecīgo darbību.

28      Sanresa 2019. gada 30. maijā iesniedza sūdzību par tās piedāvājuma noraidījumu, apgalvojot, ka tā atbilst piegādātāju kvalifikācijas prasībai, kas izriet no uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus nosacījumiem. Sanresa ieskatā šajos nosacījumos nav prasīts, lai piedāvājumam būtu pievienota valsts iestāžu piekrišana starptautiskam atkritumu sūtījumam. Tā kā tās sūdzība tika noraidīta, tā cēla prasību tiesā, kas tika noraidīta gan pirmajā instancē, gan apelācijas instancē. Tādēļ tā iesniedza kasācijas sūdzību Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuvas Augstākā tiesa).

29      Minētās tiesas ieskatā jautājums galvenokārt ir par tā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus noteikuma kvalifikāciju, saskaņā ar kuru pretendentam iepirkuma procedūras laikā ir jāiesniedz kompetento iestāžu piekrišana starptautiskam atkritumu sūtījumam atbilstoši Regulai Nr. 1013/2006, jo lietas dalībniekiem ir domstarpības par to, vai šajā noteikumā ir paredzēts pretendentu kvalifikācijas nosacījums vai noslēdzamā līguma izpildes nosacījums.

30      Šī tiesa vispirms ir norādījusi, ka pamatlietas puses uzskata, ka šajā noteikumā nav skaidri prasīts, lai piedāvājumam būtu pievienota kompetento iestāžu piekrišana starptautiskam atkritumu sūtījumam.

31      Turpinājumā, tāpat kā Sanresa, arī iesniedzējtiesa uzskata, ka pienākums iesniegt šo piekrišanu ir saistīts nevis ar pretendenta kvalifikāciju, bet gan ar līguma izpildi. Lai gan tehniskajām specifikācijām ir jābūt pietiekami precīzām, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un līgumslēdzēja iestāde varētu piešķirt tiesības noslēgt šo līgumu, pēdējā minētā esot neprecīzi definējusi līguma priekšmetu, proti, savācamo bīstamo atkritumu sastāvu un to kodu. Līdz ar to piedāvājuma iesniegšanas brīdī pēc definīcijas esot bijis neiespējami iesniegt visu šo informāciju.

32      Turklāt situācija, kad līgumslēdzēja iestāde nav izsmeļoši aprakstījusi līguma priekšmetu, arī varētu būt nesaderīga ar Regulu Nr. 1013/2006, jo atkritumu sūtījuma likumība ir atkarīga tostarp no tā, vai ir ievēroti sākotnējie nosacījumi, atbilstoši kuriem tika piešķirta piekrišana sūtījumam. It īpaši šīs regulas 17. pantā esot prasīts, ka paziņošanas procedūra ir jāatsāk, ja līguma izpildes laikā mainās visu bīstamo atkritumu sastāvs un faktiskais daudzums.

33      Turklāt iesniedzējtiesa norāda, ka minētajā regulā, it īpaši tās 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nosūtīšanas, galamērķa un tranzīta valstu kompetentajām iestādēm ir piešķirta plaša rīcības brīvība, lai tostarp ar valsts tiesību aktiem vai sabiedrisko kārtību pamatotu iemeslu dēļ celtu iebildumus pret apglabāšanai vai pārstrādei paredzētu atkritumu sūtījumiem. Līdz ar to pastāvot ievērojams risks, ka pretendents, kuram tiktu piešķirtas tiesības slēgt atkritumu pārvadājuma līgumu, juridiski nespētu izpildīt šo līgumu. Šādos apstākļos šī tiesa šaubās, vai piekrišanas atteikuma risks būtu jāattiecina uz līgumslēdzējām iestādēm, kas ir izvēlējušās izraudzīto pretendentu un ir noslēgušas līgumu ar to.

34      Visbeidzot iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka līgumslēdzēja iestāde pamatlietā, uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus nosacījumu 23.1.2. punktā paredzēdama, ka “gadījumā, ja pretendenta kvalifikācija, kas saistīta ar tiesībām veikt attiecīgo darbību, nav pārbaudīta vai nav pārbaudīta pilnā apmērā, pretendents garantē līgumslēdzējai iestādei, ka līgumu izpildīs tikai tās personas, kurām ir šādas tiesības”, – punktā, kas ir formulēts identiski Publisko iepirkumu likuma 35. panta 2. punkta 3. apakšpunktā ietvertajiem noteikumiem, – ir paredzējusi nosacījumu, kas ir saistīts ar pretendentu spēju izpildīt līgumu.

35      Šajā ziņā iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka līdz 2017. gadam iepirkuma procedūrās nebija izvirzītas nekādas prasības attiecībā uz pretendentu tiesībām veikt darbību, uz kuru attiecas līgums, un tādēļ pretendentiem, ņemot vērā līguma priekšmeta definīciju, kā arī tehniskās specifikācijas, pašiem bija jānosaka, kādi sertifikāti, atļaujas un apliecinājumi ir nepieciešami, lai pierādītu, ka tiem ir konkrētās prasītās tiesības.

36      Šī tiesa ir precizējusi, ka kopš 2017. gada 14. februāra sprieduma, ar kuru tika mainīta judikatūra, tā uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes nevar noraidīt piedāvājumus, pamatojoties uz to, ka tie neatbilst prasībām, kas nav publiskotas, pat ja šīs prasības izriet no imperatīvām tiesību normām. Turklāt, ja prasības, kas ir saistītas ar tiesībām veikt attiecīgo darbību un ir noteiktas speciālajos likumos, iepirkuma nosacījumos nav skaidri precizētas un ja pretendenti tām neatbilst, tiem vajadzētu būt iespējai novērst to piedāvājumu trūkumus, kas ietver iespēju pat pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām izraudzīties jaunu partneri vai apakšuzņēmēju līguma izpildei.

37      Iesniedzējtiesa piebilst, ka ar Publisko iepirkumu likumu, ar kuru ir nodrošināta Direktīvas 2014/24 transponēšana, Lietuvas likumdevējs ir vēlējies izvairīties no tā, ka līgumslēdzējas iestādes var noraidīt piedāvājumus pretendentu kvalifikācijas trūkuma dēļ, lai gan iepirkuma procedūras dokumentos kvalifikācijas prasības nav bijušas skaidri norādītas. Šajā ziņā tā ir norādījusi, ka Publisko iepirkumu likuma 35. panta 2. punkta 3. apakšpunktā tagad ir skaidri noteikts, ka līgumslēdzējām iestādēm ir tiesības nepārbaudīt vai nepārbaudīt pilnā apmērā attiecīgo piegādātāju kvalifikāciju.

38      Iesniedzējtiesa tomēr jautā, vai tādējādi līgumslēdzējām iestādēm piešķirtās neierobežotās pilnvaras nepārbaudīt, vai pretendentiem patiešām ir tiesības veikt attiecīgo darbību, atbilst pārredzamības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem, kā arī publisko iepirkumu procedūru racionālai organizācijai.

39      Šajā kontekstā Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuvas Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai Direktīvas 2014/24 18. panta 2. punkts, 56. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts un 56. panta 1. punkta otrā daļa, 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts un 58. panta 2. punkta otrā daļa, kā arī Regulas Nr. 1013/2006 3.–6. pants un citi tās noteikumi (kopā vai atsevišķi, tomēr neaprobežojoties ar šīm normām vien) ir jāinterpretē tādējādi, ka ekonomikas dalībniekam izdotā piekrišana, kas ir nepieciešama atkritumu sūtīšanai no vienas dalībvalsts uz otru, ir klasificējama kā prasība līguma izpildei, nevis kā prasība tiesībām veikt attiecīgo darbību?

2)      Ja iepriekš minētā piekrišana atkritumu sūtīšanai ir uzskatāma par piegādātāja atlases kritēriju (piemērotība veikt profesionālo darbību), vai Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkta pirmajā un otrajā daļā, 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā un 58. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktie pārredzamības un godīgas konkurences principi, LESD 26. panta 2. punktā paredzētā personu, preču un pakalpojumu brīva aprite un Regulas Nr. 1013/2006 7.–9. pants (kopā vai atsevišķi, tomēr neaprobežojoties ar šīm normām vien) ir interpretējami un piemērojami tādā veidā, ka nosacījumiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu publiskajam iepirkumam, it īpaši attiecībā uz piedāvājumu iesniegšanas termiņiem, ir jārada vietējiem vai ārvalstu piegādātājiem, kas vēlas pārvadāt atkritumus pāri Eiropas Savienības dalībvalstu robežām, tādi nosacījumi, kas ļauj neierobežoti piedalīties šādās iepirkuma procedūrās, un tiem tostarp ir jāļauj uzrādīt iepriekš minēto piekrišanu, ja tā ir piešķirta vēlāk nekā piedāvājumu iesniegšanas beigu termiņš?

3)      Ja iepriekš minētā piekrišana atkritumu sūtīšanai saskaņā ar Direktīvas 2014/24 49. pantu un V pielikuma C daļas 17. punktu, un tās 70. pantu ir uzskatāma par prasību publiskā iepirkuma līguma izpildei, vai šīs direktīvas 18. pantā noteiktie publiskā iepirkuma principi un tās 56. pantā noteiktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vispārīgā procedūra ir jāinterpretē tādējādi, ka publiskā iepirkuma procedūrās tā dalībnieka piedāvājumu, kurš nav uzrādījis saņemto piekrišanu, nevar noraidīt?

4)      Vai Direktīvas 2014/24 18. pants, 56. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts, 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts un 58. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesību aktus, saskaņā ar kuriem līgumslēdzējām iestādēm ir tiesības publiskā iepirkuma dokumentos iepriekš noteikt piedāvājuma vērtēšanas procedūru, saskaņā ar kuru piegādātāju tiesības veikt darbību (piemērotība profesionālai darbībai) tiks pārbaudītas daļēji vai arī netiks pārbaudītas vispār, pat ja šo tiesību iegūšana ir priekšnoteikums likumīgai publiskā iepirkuma līguma izpildei un ja līgumslēdzējas iestādes jau iepriekš zina, ka šīs tiesības ir vajadzīgas?

5)      Vai Direktīvas 2014/24 18. pants un 42. panta 1. punkta pirmā daļa un Regulas Nr. 1013/2006 2. panta 35. punkts, 5. un 17. pants, kā arī citi šīs regulas noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkuma gadījumā līgumslēdzējas iestādes šādus pakalpojumus var likumīgi iepirkt tikai tad, ja publiskā iepirkuma dokumentos tās skaidri un precīzi ir definējušas atkritumu daudzumu un sastāvu un citus svarīgus līguma izpildes nosacījumus (piemēram, iesaiņojumu)?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

40      Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2014/24 18. panta 2. punkts, kā arī 58. un 70. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka publiskā iepirkuma procedūrā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanai ekonomikas dalībnieka, kurš vēlas nosūtīt atkritumus no kādas dalībvalsts uz citu valsti, pienākums saskaņā ar Regulas Nr. 1013/2006 2. panta 35. punktu un 3. pantu saņemt valstu, kuras skar šis sūtījums, kompetento iestāžu piekrišanu ir uzskatāms par nosacījumu, kas saistīts ar piemērotību veikt attiecīgo profesionālo darbību, vai par šī līguma izpildes nosacījumu.

41      Pirmkārt, no Direktīvas 2014/24 56. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kā arī 57. un 58. panta izriet, ka līgumslēdzējas iestādes kā dalības publiskā iepirkuma procedūrā nosacījumus var noteikt tikai kvalitatīvās atlases kritērijus. Kā izriet no šīs direktīvas 58. panta 1. punkta otrās daļas, šie kritēriji ir noteikti šī panta 2.–4. punktā un attiecas uz atbilstību profesionālās darbības veikšanai, saimniecisko un finansiālo stāvokli, kā arī tehniskajām un profesionālajām spējām.

42      Šajā gadījumā ir jānosaka, vai pienākums saņemt kompetento iestāžu piekrišanu, lai varētu nosūtīt bīstamos atkritumus no kādas dalībvalsts uz citu valsti, kas tiek prasīta pamatlietā aplūkotajā iepirkumā, var būt saistīts ar vienu no trim kvalitatīvās atlases kritēriju kategorijām, kas norādītas minētās direktīvas 58. panta 1. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā un konkretizētas šī panta 2.–4. punktā.

43      Saskaņā ar Direktīvas 2014/24 58. panta 2. punktu par ekonomikas dalībnieka piemērotību tās profesionālās darbības veikšanai, uz kuru attiecas publiskais līgums, līgumslēdzējas iestādes šajā ziņā var prasīt, lai ekonomikas dalībnieki būtu reģistrēti kādā no profesionālajiem vai komercreģistriem dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību. Tāpat pakalpojumu iepirkumu procedūrās, ja ekonomikas dalībniekiem ir nepieciešama īpaša atļauja vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedriem, lai viņi savā izcelsmes valstī varētu sniegt attiecīgo pakalpojumu, līgumslēdzēja iestāde var tiem prasīt pierādījumus par šādu atļauju vai dalību.

44      Tomēr pienākums saņemt attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanu, lai varētu nosūtīt atkritumus no kādas dalībvalsts uz citu valsti, nevar tikt pielīdzināts nedz pienākumam būt reģistrētam dalībvalsts profesionālajā vai komercreģistrā, nedz pienākumam saņemt īpašu atļauju vai būt kādas īpašas organizācijas biedram.

45      Tādējādi šķiet, ka pienākums saņemt šādu piekrišanu nav saistīts ar piemērotību veikt profesionālo darbību minētās direktīvas 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta izpratnē.

46      Šis pienākums nav saistīts arī ar ekonomikas dalībnieka saimniecisko un finansiālo stāvokli šīs pašas direktīvas 58. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta izpratnē.

47      Vēl rodas jautājums, vai minētais pienākums var būt saistīts ar tehniskajām un profesionālajām spējām šīs tiesību normas c) apakšpunkta izpratnē. Direktīvas 2014/24 58. panta 4. punktā ir paredzēts, ka līgumslēdzējas iestādes ekonomikas dalībnieku dalību iepirkuma procedūrā var pakļaut nosacījumam, ka šo ekonomikas dalībnieku rīcībā ir cilvēkresursi un tehniskie resursi, un pieredze, kas vajadzīgi, lai pildītu līgumu saskaņā ar atbilstīgu kvalitātes standartu. Līgumslēdzējas iestādes var jo īpaši prasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekams pieredzes līmenis, ko pierāda atbilstīgas atsauksmes par iepriekšējos gados pildītajiem līgumiem.

48      Kandidāta vai pretendenta tehnisko un profesionālo spēju vērtējums tādējādi ir balstīts uz pieredzes, ko ekonomikas dalībnieki ieguvuši iepriekšējo līgumu izpildē, retrospektīvu vērtējumu, par ko liecina divas šīs direktīvas 58. panta 4. punktā ietvertās atsauces uz pieredzi.

49      Tādējādi pienākums saņemt attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanu, lai varētu nosūtīt atkritumus no kādas dalībvalsts uz citu valsti, neietilpst arī kandidāta vai pretendenta tehnisko un profesionālo spēju jēdzienā minētās direktīvas 58. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta izpratnē.

50      Šo vērtējumu nevar atspēkot tas, ka atbilstoši Direktīvas 2014/24 XII pielikuma II daļas g) punktam ekonomikas dalībniekiem ir ļauts apliecināt savas tehniskās spējas, norādot vides pārvaldības pasākumus, kurus tie varēs piemērot, izpildot attiecīgo līgumu. Šajā tiesību normā paredzētie vides pārvaldības pasākumi faktiski atbilst pasākumiem, kurus ekonomikas dalībnieks paredz piemērot spontāni.

51      Otrkārt, šīs direktīvas 70. pantā “Līgumu izpildes nosacījumi” ir noteikts, ka līgumslēdzējas iestādes var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līguma izpildi, ar noteikumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu minētās direktīvas 67. panta 3. punkta izpratnē. Šie nosacījumi var ietvert ar ekonomiku, inovāciju, vidi, sabiedrību vai nodarbinātību saistītus apsvērumus.

52      Šajā ziņā šķiet, ka Regulas Nr. 1013/2006 3.–6. pantā paredzētais pienākums saņemt nosūtīšanas, tranzīta un galamērķa valstu kompetento iestāžu piekrišanu pirms atkritumu nosūtīšanas ir saistīts ar līguma izpildi. Proti, tā nolūks ir paredzēt īpašus nosacījumus, kuru mērķis ir ņemt vērā vides apsvērumus un kuriem ir jābūt izpildītiem pirms atkritumu eksportēšanas uz citu valsti. Šajā ziņā šo prasību var efektīvi piemērot tikai tiem ekonomikas dalībniekiem, kuri plāno eksportēt atkritumus uz citu valsti.

53      Turklāt ar šo pienākumu līgumslēdzēja iestāde nodrošina atbilstību prasībām, kas ir noteiktas Direktīvas 2014/24 18. panta 2. punktā, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka publisku līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki tostarp ievēro piemērojamos pienākumus, kas vides jomā noteikti Savienības tiesību aktos.

54      Visbeidzot, nešķiet, ka tas, ka minētais pienākums ir kvalificēts kā “līguma izpildes nosacījums”, varētu vājināt pamatlietā aplūkotā līguma izpildi. Tas, ka ekonomikas dalībnieks jau ir veicis darbības, kas ir pietiekami līdzvērtīgas tām, uz kurām attiecas konkrētais līgums, ļauj uzskatīt, ka tas būs spējīgs nodrošināt šī līguma izpildi. Turklāt, kā rakstveida apsvērumos ir norādījusi Eiropas Komisija, līgumslēdzēja iestāde būtu varējusi nodrošināties pret līguma neizpildes risku, nosakot atlases kritērijus, ar kuriem varētu samazināt piekrišanas neizsniegšanas riskus, tostarp izmantojot iepriekšējo pieredzi bīstamo atkritumu sūtījumu jomā.

55      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 18. panta 2. punkts, kā arī 58. un 70. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka publiskā iepirkuma procedūrā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanai ekonomikas dalībnieka, kurš vēlas nosūtīt atkritumus no kādas dalībvalsts uz citu valsti, pienākums saskaņā ar Regulas Nr. 1013/2006 2. panta 35. punktu un 3. pantu saņemt valstu, kuras skar šis sūtījums, kompetento iestāžu piekrišanu ir uzskatāms par šī līguma izpildes nosacījumu.

 Par otro jautājumu

56      Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.

 Par trešo jautājumu

57      Uzdodot trešo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2014/24 70. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas 18. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tas, ka pretendenta piedāvājums tiek noraidīts tikai tādēļ vien, ka tas sava piedāvājuma iesniegšanas brīdī nav iesniedzis pierādījumus par atbilstību kādam attiecīgā līguma izpildes nosacījumam.

58      Direktīvas 2014/24 70. pantā ir paredzēts, ka līguma izpildes nosacījumiem ir jābūt norādītiem iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos.

59      Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, pirmkārt, ka līgumslēdzēja iestāde nevarēja precīzi novērtēt apstrādājamo bīstamo atkritumu daudzumu un, otrkārt, ka pamatlietas puses nav apstrīdējušas, ka nevienā iepirkuma procedūras dokumentā nebija tieši prasīts, lai piedāvājumam būtu pievienota kompetento iestāžu piekrišana starptautiskam atkritumu sūtījumam.

60      Tomēr, lai gan līgumslēdzējai iestādei principā ir jānorāda līguma izpildes nosacījums iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos, šādas norādes neesamība nevar būt pamats iepirkuma procedūrā pieļauta pārkāpuma konstatēšanai, ja attiecīgais līguma izpildes nosacījums skaidri izriet no Savienības tiesiskā regulējuma, kas ir piemērojams darbībai, uz kuru attiecas konkrētais līgums, un no ekonomikas dalībnieka izvēles nepildīt līgumu tās valsts teritorijā, kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde.

61      Šajā ziņā saskaņā ar Regulas Nr. 1013/2006 4. pantu ekonomikas dalībniekam, kurš vēlas nosūtīt šīs regulas 3. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā paredzētos atkritumus, tostarp ir jānosūta kompetentajai nosūtīšanas iestādei paziņojuma un pārvietošanas dokumenti, līgums, ko tas ir noslēdzis ar saņēmēju, kurš būs atbildīgs par paziņoto atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, kā arī finanšu nodrošinājums vai līdzvērtīgs nodrošinājums. To darot, šajās tiesību normās ir paredzēts, ka pretendenta rīcībā ir jābūt detalizētai informācijai par atkritumu daudzumu un sastāvu, pārvadājuma maršrutu un šajā nolūkā izmantojamiem transportlīdzekļiem.

62      Turklāt, lai gan saskaņā ar Direktīvas 2014/24 58. pantu pretendentam, lai tas varētu tikt pielaists dalībai iepirkuma procedūrā, ir jāpierāda, ka tas sava piedāvājuma iesniegšanas brīdī atbilst šīs direktīvas 58. panta 1. punkta pirmās daļas a)–c) apakšpunktā uzskaitītajiem kvalitatīvās atlases kritērijiem, pretendents var sagaidīt brīdi, kad tam tiks piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, lai iesniegtu pierādījumus, ka tas atbilst līguma izpildes nosacījumiem. Proti, atbilstoši kvalitatīvās atlases kritērijiem līgumslēdzēja iestāde var ļaut iesniegt piedāvājumus tikai tiem ekonomikas dalībniekiem, kuru tehniskās un profesionālās spējas, pamatojoties uz to neseno pieredzi, ļauj domāt, ka tie varēs izpildīt attiecīgo līgumu, vajadzības gadījumā saņemot prasītās atļaujas vai nodrošinot nepieciešamo loģistiku. Turklāt tas, ka pretendentiem jau to piedāvājuma iesniegšanas brīdī ir pienākums nodrošināt atbilstību visiem līguma izpildes nosacījumiem, ir pārmērīga prasība, kas tādējādi var atturēt šos ekonomikas dalībniekus no dalības publiskā iepirkuma procedūrās un līdz ar to pārkāpt minētās direktīvas 18. panta 1. punktā garantētos samērīguma un pārredzamības principus.

63      Šādos apstākļos uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 70. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas 18. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tas, ka pretendenta piedāvājums tiek noraidīts tikai tādēļ vien, ka tas sava piedāvājuma iesniegšanas brīdī nav iesniedzis pierādījumus par atbilstību attiecīgā līguma izpildes nosacījumam.

 Par ceturto jautājumu

64      Uzdodot ceturto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2014/24 18. pants, 56. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts, 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 58. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru līgumslēdzējām iestādēm ir atļauts iepirkuma procedūras dokumentos noteikt tādu piedāvājumu vērtēšanas procedūru, saskaņā ar kuru pretendentu piemērotība veikt profesionālo darbību, kas ir attiecīgā līguma priekšmets, var tikt vai var netikt pārbaudīta, lai gan piemērotība ir nosacījums, kas ir vajadzīgs līguma likumīgai izpildei un par ko līgumslēdzējai iestādei bija jāzina pirms iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanas.

65      Šis jautājums ir balstīts uz premisu, ka ekonomikas dalībnieku, kas vēlas nosūtīt atkritumus no kādas dalībvalsts uz citu valsti, pienākums saskaņā it īpaši ar Regulas Nr. 1013/2006 2. panta 35. punktu un 3. pantu saņemt attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanu ir kvalitatīvās atlases kritērijs Direktīvas 2014/24 58. panta izpratnē.

66      Tomēr, tā kā šis pienākums ir kvalificējams kā līguma izpildes nosacījums šīs direktīvas 70. panta izpratnē, kā tas izriet arī no atbildes uz pirmo jautājumu, uz ceturto jautājumu nav jāatbild.

 Par piekto jautājumu

67      Uzdodot piekto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2014/24 18. pants un 42. panta 1. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzējas iestādes atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu publiskajā iepirkumā šādus pakalpojumus var likumīgi iegādāties tikai tad, ja tās iepirkuma procedūras dokumentos ir skaidri un precīzi definējušas atkritumu daudzumu un sastāvu, kā arī citus būtiskos līguma izpildes nosacījumus.

68      Uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa ir uzdevusi LESD 267. pantā noteiktās procedūras ietvaros, ir attiecināms atbilstības pieņēmums. Tiesa var atteikties lemt par valsts tiesas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu vienīgi tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saiknes ar faktisko situāciju pamatlietā vai pamatlietas priekšmetu, vai arī gadījumos, kad izvirzītā problēma ir hipotētiska vai kad Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem. Proti, Tiesai uzticētais uzdevums prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā ir sniegt palīdzību dalībvalstu tieslietu sistēmai, nevis sniegt konsultatīvus atzinumus par vispārīgiem vai hipotētiskiem jautājumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 11. maijs, Archus un Gama, C‑131/16, EU:C:2017:358, 41.–43. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

69      Papildus tam, ka šis jautājums ir formulēts abstrakti un vispārīgi, iesniedzējtiesas nolēmumā nav ietverts pat minimāls skaidrojums, kas ļautu konstatēt saikni starp minēto jautājumu un pamatlietu.

70      Šādos apstākļos šis jautājums ir hipotētisks un līdz ar to ir nepieņemams.

 Par tiesāšanās izdevumiem

71      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:

1)      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 18. panta 2. punkts, kā arī 58. un 70. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka publiskā iepirkuma procedūrā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanai ekonomikas dalībnieka, kurš vēlas nosūtīt atkritumus no kādas dalībvalsts uz citu valsti, pienākums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem 2. panta 35. punktu un 3. pantu saņemt valstu, kuras skar šis sūtījums, kompetento iestāžu piekrišanu ir uzskatāms par šī līguma izpildes nosacījumu.

2)      Direktīvas 2014/24 70. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas 18. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tas, ka pretendenta piedāvājums tiek noraidīts tikai tādēļ vien, ka tas piedāvājuma iesniegšanas brīdī nav iesniedzis pierādījumus par atbilstību attiecīgā līguma izpildes nosacījumam.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – lietuviešu.