Lieta T‑426/04

Tramarin Snc di Tramarin Andrea e Sergio

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamība – Valstu piešķirtie atbalsti – Komisijas aicinājums grozīt paziņotu atbalsta projektu – Akts, pret kuru var celt prasību – Akts ar juridisku iedarbību – Termiņi prasības celšanai – Atskaites datums – Kopsavilkuma publikācija “Oficiālajā Vēstnesī” – Interneta vietne

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Akti, par kuriem var celt prasību – Jēdziens – Akti ar juridiski saistošu iedarbību – Sagatavojoši akti – Izslēgšana

(EKL 230. pants)

2.      Valstu piešķirtie atbalsti – Atbalsta projekti – Novērtējums, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderīgums ar kopējo tirgu – Novērtēšanas grūtības – Komisijas pienākums uzsākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu – Iespēja iepriekšējas izskatīšanas stadijā veidot dialogu ar dalībvalsti, lai novērstu grūtības – Aicinājums izdarīt grozījumu paziņotā atbalsta projektā – Sagatavojošs akts

(EKL 88. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 4. un 6. pants)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi – Atskaites datums – Publicēšanas datums – Iepazīšanās ar aktu datums – Pakārtots raksturs – Akti, kuri atbilstoši attiecīgās iestādes pastāvīgajai praksei tiek publicēti “Oficiālajā Vēstnesī” – Publicēšana – Jēdziens

(EKL 230. panta piektā daļa)

4.      Tiesvedība – Termiņi prasību celšanai – Noilgums – Neparedzēti apstākļi vai nepārvarama vara – Atvainojama maldība

(Tiesas Statūtu 45. panta otrā daļa)

1.      Prasības atcelt tiesību aktu priekšmets var būt tikai tādi tiesību akti vai lēmumi ar juridiski saistošu iedarbību, kuri skar prasītāja intereses, būtiski mainot viņa tiesisko stāvokli. Tādu aktu vai lēmumu gadījumā, kuru pieņemšanā ir vairākas stadijas, un īpaši, ja tie ir iekšējas procedūras rezultāts, var pārsūdzēt tikai tos pasākumus, kuros ir skaidri pausta iestādes nostāja šīs procedūras beigās, nevis starpposma pasākumus, kuru nolūks ir sagatavot galīgo lēmumu.

(sal. ar 25. punktu)

2.      Ar EKL 88. panta 3. punktu ieviestās un Regulas Nr. 659/1999 4. pantā sīkāk reglamentētās iepriekšējās izskatīšanas mērķis ir dot Komisijai pietiekami daudz laika pārdomām un izmeklēšanai, lai tā varētu sniegt sākotnējo atzinumu par tai paziņotajiem atbalsta projektiem un tad, bez padziļinātas pārbaudes veikšanas, izlemt, ka paziņotie projekti ir saderīgi ar Līgumu, vai, gluži pretēji, konstatēt, ka šo projektu saturs rada šaubas par to saderīgumu ar Līgumu.

Formālā izmeklēšanas procedūra, kas paredzēta EKL 88. panta 2. punktā un Regulas Nr. 659/1999 6. pantā un kas pirms lēmuma pieņemšanas ļauj Komisijai būt pilnībā informētai par visiem lietas apstākļiem, ir nozīmīga ikreiz, kad Komisijai ir ļoti grūti noteikt, vai atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu.

Lai gan Komisijas pilnvaras ir saistītas ar lēmumu par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, tai tomēr ir zināma rīcības brīvība, izmeklējot un izvērtējot atsevišķā gadījuma apstākļus, lai konstatētu, vai tie rada būtiskas grūtības. Saskaņā ar EKL 88. panta 3. punkta mērķi un tai uzlikto labas pārvaldības pienākumu Komisija var veidot dialogu ar valsti, kura sniegusi paziņojumu par atbalstu, vai ar trešām personām, lai tādējādi iepriekšējas izskatīšanas procedūrā novērstu radušās grūtības.

Aplūkojot Regulas Nr. 659/1999 normas, var secināt, ka, lai gan saistībā ar formālo izmeklēšanas procedūru Komisija ir pilnvarota likt dalībvalstij noteiktā virzienā grozīt atbalsta projektu, jo pretējā gadījumā tiks konstatēta tā nesaderība ar kopējo tirgu, Komisijai šādas varas nav iepriekšējas izskatīšanas stadijā un tai nav citu iespēju kā pieņemt lēmumu necelt iebildumus, izņemot gadījumu, ja tā uzsāk formālās izmeklēšanas procedūru.

No tā izriet, ka vēstule, ko Komisija iepriekšējas izskatīšanas procedūrā ir adresējusi valsts iestādēm, kurā tā ir pieminējusi grūtības, izvērtējot ierosinātā projekta atbilstību, un ir vienīgi “aicinājusi” valsts iestādes pēc brīvas izvēles atteikties no priekšlikuma, ietilpst iepriekš minētajā dialogā un nav akts ar juridiski saistošu iedarbību, bet ir tikai akts, kas sagatavo Komisijas galīgo lēmumu.

(sal. ar 27.–29. un 30.–36. punktu)

3.      No EKL 230. panta piektās daļas teksta izriet, ka kritērijs, pēc kā nosaka dienu, kurā personai kļuvis zināms tiesību akts un pēc kuras sāk skaitīt termiņu prasības celšanai, ir otršķirīgs salīdzinājumā ar dienu, kad tiesību akts publicēts vai darīts zināms attiecīgajai personai.

Gadījumā, ja tiesību akts netiek ne publicēts, ne darīts zināms attiecīgajai personai, tad personai, kas zina par tāda tiesību akta esamību, kas uz to attiecas, pienācīgā termiņā ir jāpieprasa pilns tiesību akta teksts, bet ar nosacījumu, ka termiņu prasības celšanai var sākt skaitīt tikai no brīža, kad attiecīgajai trešai personai ir precīzi zināms konkrētā tiesību akta saturs un pamatojums, kas ļauj tai izmantot tiesības celt prasību. Tomēr attiecībā uz tiesību aktiem, kuri atbilstoši attiecīgās iestādes pastāvīgajai praksei tiek publicēti “Oficiālajā Vēstnesī”, kaut arī šāda publikācija nav priekšnoteikums to piemērojamībai, kritērijs attiecībā uz dienu, kad personai tiesību akts kļuvis zināms, nav piemērojams un termiņu prasības celšanai skaita no publicēšanas dienas. Šādos apstākļos ieinteresētā trešā persona var likumīgi paļauties, ka attiecīgais tiesību akts tiks publicēts.

Tas, ka Komisija trešai personai dod pieeju pilnam lēmuma tekstam, kas ievietots Komisijas interneta vietnē, un publicē kopsavilkuma paziņojumu “Oficiālajā Vēstnesī”, informējot ieinteresētās personas par attiecīgo lēmumu un norādot uz iespēju piekļūt tam internetā, ir uzskatāms par publicēšanu EKL 230. panta piektās daļas nozīmē.

(sal. ar 48., 49. un 53. punktu)

4.      Atbilstoši Tiesas Statūtu 45. panta otrajai daļai no Kopienu regulējuma attiecībā uz procesuālajiem termiņiem piemērošanas var atkāpties tikai būtisku izņēmuma apstākļu, neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas gadījumā vai atvainojamas maldības gadījumā, ja stingra šo noteikumu piemērošana atbilst tiesiskās drošības prasībām un nepieciešamībai izvairīties no jebkādas diskriminācijas vai patvaļīgas tiesas spriešanas.

(sal. ar 60. punktu)