Lieta T‑384/06

IBP Ltd un International Building Products France SA

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Vara un vara sakausējumu savienotājelementu nozare – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Līdzdalības pārkāpumā ilgums – Naudas sodi – Atbildību pastiprinoši apstākļi

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Vienošanās un saskaņotas darbības, ko var uzskatīt par tādām, kuras veido vienotu pārkāpumu

(EKL 81. panta 1. punkts)

2.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Pierādījumi

(EKL 81. panta 1. punkts)

3.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu

(EKL 81. panta 1. punkts)

4.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Pierādījumi

(EKL 81. panta 1. punkts)

5.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Koordinācija un sadarbība, kas nav saderīgas ar katra uzņēmuma pienākumu pašam neatkarīgi noteikt savu rīcību tirgū

(EKL 81. panta 1. punkts)

6.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Vienošanās un saskaņotas darbības, ko var uzskatīt par tādām, kuras veido vienotu pārkāpumu – Jēdziens

(EKL 81. panta 1. punkts)

7.      Konkurence – Naudas sodi – Nosacījumi, ar kādiem Komisija var uzlikt sodus – Tīši vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums – Šķēršļu likšana vai nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšana atbildē uz Komisijas pieprasījumu sniegt informāciju

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 1. un 2. punkts)

8.      Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Pienākums uz tiem atbildēt – Neesamība

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1. punkts un 23. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

9.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Attiecīgā uzņēmuma finansiālais stāvoklis

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 5. punkta b) apakšpunkts)

10.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda apmēra samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 96/C 207/04 D sadaļa)

1.      EKL 81. panta pārkāpumu var izraisīt ne tikai atsevišķa darbība, bet arī vairākas darbības vai arī turpināta rīcība. Ja dažādas darbības ietilpst kopējā plānā to identiskā priekšmeta dēļ, kas izkropļo konkurenci kopējā tirgū, Komisijai ir tiesības noteikt atbildību par šīm darbībām atkarībā no dalības attiecīgajā pārkāpumā kopumā. Tāpat uzņēmumam var būt jāatbild par visu aizliegto vienošanos, pat ja ir pierādīts, ka tas ir tieši piedalījies tikai vienā vai dažos šo aizliegto vienošanos veidojošos elementos, ja tas ir zinājis vai tam noteikti vajadzēja zināt, pirmkārt, ka slepenā noruna, kurā tas ir piedalījies, bija kopējā plāna daļa un, otrkārt, ka šajā kopējā plānā ietilpa visi aizliegto vienošanos veidojošie elementi. Tāpat uzņēmums, kurš ir piedalījies vienotā un kompleksā pārkāpumā pats ar savām darbībām nolūkā piedalīties visa pārkāpuma īstenošanā, var būt atbildīgs arī par viena un tā paša pārkāpuma ietvaros īstenotajām citu uzņēmumu darbībām attiecībā uz visu laiku, kurā tas piedalījies minētajā pārkāpumā. Tas tā ir gadījumā, ja ir konstatēts, ka attiecīgais uzņēmums zināja par citu dalībnieku pārkāpjošo rīcību vai ka tas varēja to saprātīgi paredzēt un bija gatavs uzņemties ar to saistīto risku.

(sal. ar 55. un 56. punktu)

2.      Attiecībā uz pierādījumu sniegšanu par EKL 81. panta 1. panta pārkāpumu – Komisijai ir jāsniedz precīzi un saskaņoti pierādījumi, lai radītu stingru pārliecību par to, ka apgalvotais pārkāpums ir noticis. Savienības tiesas šaubas ir jātulko par labu uzņēmumam, kas ir lēmuma, ar kuru konstatēts pārkāpums, adresāts. Tādēļ tiesa nevar secināt, ka Komisija no tiesību viedokļa ir pietiekami pierādījusi attiecīgā pārkāpuma esamību, ja tiesai joprojām pastāv šaubas par šo jautājumu, tostarp lemjot par prasību atcelt lēmumu par naudas soda uzlikšanu. Tomēr ne visiem Komisijas sniegtajiem pierādījumiem ir vienmēr jāatbilst šiem kritērijiem attiecībā uz katru no pārkāpuma elementiem. Pietiek, ka iestādes sniegtais pierādījumu kopums, izvērtēts visaptveroši, atbilst šai prasībai.

Turklāt parasti darbības, ko ietver pret konkurenci vērstie nolīgumi, notiek slepeni, sapulces notiek slepus un ar tām saistītā dokumentācija ir ierobežota līdz minimumam. No tā izriet, ka pat tad, ja Komisija atrod dokumentus, kas skaidri pierāda neatļautus kontaktus starp uzņēmējiem, tādus kā sanāksmju protokoli, parasti tie ir vienīgi nepilnīgi un no konteksta izrauti pierādījumi un tādējādi bieži vien atsevišķas detaļas jārekonstruē ar dedukcijas palīdzību. Tādēļ vairumā gadījumu pret konkurenci vērstu darbību vai nolīguma esamība ir jāizsecina no vairākām sakritībām un norādēm, kuras, vērtējot kopumā, var būt pierādījums konkurences tiesību normu pārkāpumam, ja nepastāv cits loģisks izskaidrojums.

(sal. ar 57.–59. punktu)

3.      Pārkāpuma ilgums ir EKL 81. panta 1. punktā paredzētā pārkāpuma jēdziena sastāvdaļa, un tas ir jāpierāda Komisijai.

(sal. ar 60. punktu)

4.      Paziņojumiem, kas veikti iecietības politikas ietvaros, ir būtiska loma. Šiem uzņēmumu vārdā veiktajiem paziņojumiem ir nozīmīgs pierādījuma spēks tādēļ, ka tie rada būtiskus juridiskus un ekonomiskus riskus. Tomēr tāda uzņēmuma paziņojumu, kuru apsūdz par dalību aizliegtās vienošanās īstenošanā, kuras patiesumu ir apstrīdējuši vairāki citi apsūdzētie uzņēmumi, nevar uzskatīt par pietiekamu pierādījumu minēto uzņēmumu pieļautā pārkāpuma esamībai, ja to neapstiprina citi pierādījumi.

(sal. ar 69. punktu)

5.      Informācijas apmaiņai nav obligāti jābūt savstarpējai, lai pārkāptu principu par neatkarīgu uzvedību tirgū. Sensitīvas informācijas atklāšana novērš neskaidrību attiecībā uz konkurenta uzvedību nākotnē un tādējādi tieši vai netieši ietekmē informācijas adresāta stratēģiju.

(sal. ar 71. punktu)

6.      Saistībā ar rīcību, kas izpaužas kā regulāra, vairākus gadus ilga daudzpusēju un divpusēju kontaktu starp konkurējošiem ražotājiem organizēšana, kuras mērķis ir prettiesiskas prakses izveidošana, lai mākslīgi organizētu vara savienotājelementu tirgus funkcionēšanu, tostarp cenu līmenī, faktam, ka pēc Komisijas pārbaudēm ir mainījušās atsevišķas šīs rīcības iezīmes vai tās intensitāte, nav nozīmes attiecībā uz konkrētās aizliegtās vienošanās turpināšanu, jo nav mainījies pret konkurenci vērstās rīcības mērķis, proti, savienotājelementu cenu saskaņošana. Šajā ziņā ir ticams, ka pēc Komisijas pārbaudēm aizliegtās vienošanās iezīmes ir mazāk strukturēta forma un mainīgākas intensitātes aktivitāte. Tomēr tas vien, ka aizliegtās vienošanās aktivitāšu periodiem var būt mainīga intensitāte, nenozīmē, ka to var uzskatīt par pārtrauktu.

(sal. ar 73. un 76. punktu)

7.      Tas, ka Regula Nr. 1/2003 ļauj Komisijai uzlikt naudas sodu apmērā, kas nepārsniedz 1 % no uzņēmuma apgrozījuma, par šķēršļu likšanu vai nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšanu atbildē uz informācijas pieprasījumu kā par autonomu pārkāpumu, neizslēdz iespēju to ņemt vērā kā atbildību pastiprinošu apstākli. Tomēr ir jāprecizē, ka vienas no divām kvalifikācijām izmantošana izslēdz iespēju vienlaikus izmantot arī otro kvalifikāciju attiecībā uz šo pašu rīcību.

(sal. ar 109. punktu)

8.      Pat ja uzņēmumi var brīvi izvēlēties atbildēt vai neatbildēt uz pieprasījumiem, kas tiem iesniegti atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1. punktam, no minētās regulas 23. panta 1. punkta a) apakšpunkta izriet, ka, ja uzņēmumi ir izvēlējušies atbildēt, tiem ir pienākums sniegt patiesu informāciju.

Šajā sakarā ir jāuzskata, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 1/2003 sistēmu, pienākums sniegt patiesu informāciju ir piemērojams arī atbildei uz paziņojumu par iebildumiem. Ir taisnība, ka nav pienākuma atbildēt uz paziņojumu par iebildumiem. Turklāt tiesību uz aizstāvību īstenošana nozīmē arī tiesības apstrīdēt dokumentu, uz kuriem pamatojas Komisija, pierādījuma vērtību. Tomēr, ja uzņēmums sniedz citu informāciju, tādu kā liecinieka liecības, lai pierādītu, ka paziņojumā par iebildumiem Komisijas sniegtie pierādījumi nav atbilstoši, šai informācijai ir jābūt patiesai.

(sal. ar 111. punktu)

9.      Komisijai, nosakot par konkurences tiesību normu pārkāpumu uzņēmumam uzliekamā naudas soda apmēru, nav pienākuma ņemt vērā uzņēmuma finanšu deficīta stāvokli, jo šāda pienākuma atzīšana nozīmētu nepamatotu konkurences priekšrocību piešķiršanu uzņēmumiem, kas nav tik veiksmīgi pielāgojušies tirgus apstākļiem.

Šo principu nekādi neatspēko 5. punkta b) apakšpunkts Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu. Maksātspējai ir nozīme tikai konkrētos sociālos apstākļos, kas ir sekas, kādas varētu izraisīt naudas soda samaksāšana, tostarp izraisot bezdarba paaugstināšanos vai stāvokļa pasliktināšanos ekonomiskajās nozarēs, kas attiecībā pret konkrēto uzņēmumu ir augšupējas un lejupējas.

(sal. ar 120. un 121. punktu)

10.    Naudas soda apmēra samazinājums sadarbības administratīvajā procesā dēļ ir pamatots tikai tad, ja konkrētā uzņēmuma rīcība ļauj Komisijai vieglāk konstatēt pārkāpuma esamību un attiecīgajā gadījumā to izbeigt. Naudas soda apmēra samazinājums, pamatojoties uz 1996. gada paziņojumu par sadarbību, ir attaisnots tikai tad, ja sniegto informāciju un – plašākā nozīmē – attiecīgā uzņēmuma rīcību šajā sakarā var uzskatīt par patiesas uzņēmuma sadarbības pierādījumu.

(sal. ar 123. punktu)