Apelācijas sūdzība, ko 2024. gada 24. aprīlī Société Air France un Air France-KLM iesniegusi par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2024. gada 7. februāra spriedumu lietā T-146/22 Ryanair/Komisija (KLM II; Covid-19)

(Lieta C-289/24 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Société Air France, Air France-KLM (pārstāvji: J. Derenne un D. Vallindas, advokāti, A. Álvarez Vidal, abogada)

Pārējie lietas dalībnieki: Ryanair DAC, Eiropas Komisija, Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste, Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

izmantot savas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmās daļas otro teikumu taisīt galīgo spriedumu šajā lietā un noraidīt lietā T-146/22 celto atcelšanas prasību;

pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā izskatītu vēl nevērtētos pamatus; un

piespriest Ryanair DAC atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies apelācijas tiesvedībā un tiesvedībā pirmajā instancē, ja tā taisīs galīgo spriedumu šajā lietā, vai arī, ja tā nodos lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem šajā instancē pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza trīs pamatus.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot piemērojusi nepareizu atbalsta saņēmēja noteikšanas standartu uzņēmumu grupas ietvaros un tādējādi kļūdaini secinājusi, ka Air France-KLM (holdingu) un Air France nevar izslēgt no attiecīgā atbalsta pasākuma saņēmēju loka.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot aizstājusi atbalsta saņēmēja noteikšanu ar savu vērtējumu, pienācīgi nekonstatējusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā apstrīdētajā Komisijas lēmumā.

Treškārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, interpretējot netiešas priekšrocības un sekundāras ietekmes jēdzienus valsts atbalsta jomā.

____________