Tiesas (septītā palāta) 2021. gada 29. aprīļa spriedums (Sąd Okręgowy w Gdańsku (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – I.W., R.W./Bank BPH S.A.
(Lieta C-19/20) 1
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Patērētāju aizsardzība – Direktīva 93/13/EEK – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Noteikuma negodīgā rakstura konstatējuma sekas – Ārvalsts valūtā izteikts hipotekārā aizdevuma līgums – Valūtu maiņas kursa noteikšana – Pārjaunojuma līgums – Preventīva iedarbība – Valsts tiesas pienākumi – 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Okręgowy w Gdańsku
Pamatlietas puses
Prasītāji: I.W., R.W.
Atbildētāja: Bank BPH S.A.
Piedaloties: Rzecznik Praw Obywatelskich
Rezolutīvā daļa
Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai ir jākonstatē starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju noslēgta līguma noteikuma negodīgais raksturs, pat ja šīs puses to ir līgumiski grozījušas. Šāda konstatējuma rezultātā tiek atjaunota situācija, kādā patērētājs būtu bijis, ja nebūtu šāda noteikuma, kura negodīgais raksturs būtu konstatēts, izņemot, ja patērētājs, grozot negodīgo noteikumu, brīvi un apzināti piekrizdams ir atteicies no šādas atjaunošanas, tomēr tas ir jāpārbauda valsts tiesai. Tomēr no šīs tiesību normas neizriet, ka konstatējuma par sākotnējā noteikuma negodīgo raksturu sekas principā būtu līguma atcelšana, jo šī noteikuma grozījums ir ļāvis atjaunot līdzsvaru starp šo pušu tiesībām un pienākumiem, kas izriet no līguma, un novērst tā trūkumu.
Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, tiem nav pretrunā tas, ka valsts tiesa atceļ tikai starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju noslēgta līguma noteikuma negodīgo daļu, ja šīs direktīvas preventīvais mērķis tiek nodrošināts ar valsts tiesību normām, kurās ir reglamentēta tā izmantošana, ciktāl šī noteikuma daļa ir atsevišķa līgumiska saistība, kuras godīgo vai negodīgo raksturu var vērtēt individuāli. Otrkārt, šīs tiesību normas liedz iesniedzējtiesai svītrot tikai starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju noslēgta līguma noteikuma negodīgo daļu, ja šādas svītrošanas rezultātā būtiski tiek grozīts minētā noteikuma saturs, un tas šai tiesai ir jāpārbauda.
Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesas konstatējuma par negodīgu noteikumu līgumā, kas noslēgts starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju, sekas ietekmē valsts tiesību normas, un jautājums par šāda līguma turpināšanos valsts tiesai objektīvi ir jāizvērtē pēc savas ierosmes, pamatojoties uz šīm tiesību normām.
Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, konstatējot negodīgu noteikumu pārdevēja vai piegādātāja ar patērētāju noslēgtā līgumā, valsts procesuālu normu ietvaros un pēc debatēm atbilstoši sacīkstes principam ir jāinformē pēdējais minētais par tiesiskajām sekām, kādas var radīt šāda līguma atcelšana, neatkarīgi no tā, vai patērētāju pārstāv profesionāls pārstāvis.
____________
1 OV C 191, 8.6.2020.