Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2024. gada 2. februārī iesniegusi Juzgado de Primera Instancia nº 1 de Fuenlabrada (Spānija) – A.B.D./Bankinter Consumer Finance, E.F.C., S.A.
(Lieta C-88/24)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Juzgado de Primera Instancia nº 1 de Fuenlabrada
Pamatlietas puses
Prasītāja: A. B. D.
Atbildētāja: Bankinter Consumer Finance, E. F. C., S. A.
Prejudiciālie jautājumi
Vai Direktīvas 93/13 1 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts nepieļauj tādu tiesas veiktu valsts tiesību interpretāciju, saskaņā ar kuru kredītiestādei pēc kredītlīguma atzīšanas par spēkā neesošu ir tiesības no patērētāja prasīt ne tikai pārskaitītā kapitāla atmaksu un nokavējuma procentus saskaņā ar likumisko likmi no pieprasījuma veikt maksājumu brīža, bet arī procentus saskaņā ar likumisko likmi par patērētāja veikto kredīta izņemšanu un no brīža, kad kredīta izņemšana ir notikusi?
Vai Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts nepieļauj tādu tiesas veiktu valsts tiesību interpretāciju, saskaņā ar kuru negodīguma vērtējums tiek attiecināts arī uz cenas atbilstību un saskaņā ar kuru pēc kredītlīguma atzīšanas par spēkā neesošu patērētājs nevar prasīt no kredītiestādes kompensāciju papildus tās summas atmaksai, kura, ņemot vērā kreditora saņemto kopējo summu, pārsniedz aizdoto kapitālu?
Vai gadījumā, ja noteikums vai līgums tiek atzīts par spēkā neesošu, pamatojoties uz to, ka tas ir negodīgs vai ka ir pārkāpti aizdevēja pienākumi, aizdevēja pienākums atlīdzināt patērētājam ar kompensāciju, kas jebkurā gadījumā nav mazāka par likumisko procentu likmi, kurai pieskaitīti pieci procentu punkti, vai līgumā noteikto procentu likmi, ja tā ir lielāka par likumisko procentu likmi, pieskaitot piecus procentu punktus, ir samērīga sankcija Direktīvas 93/13, Direktīvas 87/102 1 un Direktīvas 2008/48 2 nozīmē?
Vai Direktīvas 2008/48 8. un 23. pants nepieļauj tādu valsts tiesību interpretāciju, saskaņā ar kuru aizdevēja pienākuma novērtēt patērētāja kredītspēju neizpildes gadījumā tikai administratīvo sodu noteikšana izslēdz iespēju atzīt kredītlīgumu par spēkā neesošu vai piemērot citas civiltiesiskas sekas?
Vai saskaņā ar Direktīvas 93/13 3. panta 1. punktu un 4. panta 1. punktu, lai novērtētu kredītkartes ar atjaunojamu kredītu procentu kredīta veidā negodīgumu, viens no negodīguma novērtēšanas elementiem var būt tas, ka pārdevējs vai piegādātājs nav piedāvājis patērētājam izvēlēties iespēju veikt maksājumu mēneša beigās, kas arī ir pieejama produktu klāstā, vai arī tas, ka pārdevējs vai piegādātājs ir mudinājis patērētāju izvēlēties procentu kredīta veidu, liekot tirgotāja intereses augstāk par patērētāja interesēm?
Vai saskaņā ar Direktīvas 93/13 4. panta 2. punktu, lai novērtētu, vai beztermiņa kredītlīgums ir skaidrs un saprotams, viens no tā novērtēšanas elementiem var būt tas, ka gada procentu likmes aprēķinā nav minēti papildu pieņēmumi, uz kuriem balstās šīs likmes aprēķināšana, vai ka tie nav minēti pašā līgumā?
Vai Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, Direktīvas 87/102 15. pants un Direktīvas 2008/48 23. pants nepieļauj valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru gadījumā, ja līgumā sniegtajā informācijā nav norādīta gada procentu likme vai papildu pieņēmumi tās aprēķināšanai, kredītiestāde var pieprasīt no patērētāja likumiskos procentus noteiktajā termiņā?
____________
1 Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.)
1 Padomes direktīva 87/102/EEK (1986. gada 22. decembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu (OV L 42, 48. lpp.).
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 58. lpp.).