Prasība, kas celta 2012. gada 11. jūnijā - Alban Giacomo/Komisija

(lieta T-259/12)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alban Giacomo SpA (Romano d'Ezzelino, Itālija) (pārstāvji - S. Nanni Costa, F. Di Gianni, G. Coppo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt vai pakārtoti - samazināt prasītājai uzlikto naudas sodu, vajadzības gadījumā izmantojot neierobežoto kompetenci, kas tai ir paredzēta LESD 261. pantā;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā apstrīdētais lēmums ir tas pats, kas ir apstrīdēts lietā T-248/12 Carl Fuhr GmbH & C. KG/Komisija.

Savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Alban Giacomo SpA inkriminētā pārkāpuma ilgums ir noteikts prettiesiski.

Ar pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka tai inkriminētais pārkāpums tika izbeigts pēdējās sanāksmes laikā, kurā tā piedalījās, proti, 2006. gada 11. septembrī, nevis Komisijas 2007. gada 3. jūlijā veikto pārbaužu brīdī.

Šī pamata atbalstam prasītāja ir izvirzījusi šādus argumentus: i) nav ticis pierādīts, ka 2006. gada 11. septembra sanāksmē prasītāja ir noslēgusi nolīgumu par cenu paaugstināšanu 2007. gadā; ii) nav ticis pierādīts, ka prasītāja ir īstenojusi varbūtējo nolīgumu attiecībā uz cenu paaugstināšanu 2007. gadā; iii) nav ticis pierādīts, ka prasītāja pēc 2006. gada 11. septembra sanāksmes ir sazinājusies ar saviem konkurentiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Alban Giacomo SpA uzliktais naudas sods ir prettiesisks, jo tas ir pretrunā sodu un sankciju individuālas piemērošanas principam, kā arī nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principiem.

Ar otro pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija tai uzlikto naudas sodu nav noteikusi tādā apmērā, kas būtu samērīgs ar tās atbildības pakāpi salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas ir bijuši aizliegtās vienošanās dalībnieki, tādējādi pārkāpjot samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un sodu un sankciju individuālas piemērošanas pamatprincipus.

Šī prasības pamata atbalstam prasītāja ir izvirzījusi šādus argumentus: i) pārdošanas apmērs, kas izmantots naudas soda aprēķināšanai, ir pārmērīgi liels; ii) pakārtoti - atteikums atzīt prasītājas atbildību mīkstinoša apstākļa pastāvēšanu nav pamatots; iii) pakārtoti - Komisijai esot bijis lielākā mērā jāsamazina prasītājai uzliktā naudas soda apmērs.

____________