Prasība, kas celta 2012. gada 20. janvārī - PT Musim Mas/Padome
(lieta T-26/12)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: PT Perindustrian dan Perdagangan Musim Semi Mas (PT Musim Mas) (Medan, Indonēzija) (pārstāvis - D. Luff, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasījumi:
atcelt 2011. gada 8. novembra Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1138/2011, ar kuru piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas, Indonēzijas un Malaizijas izcelsmes alifātisko spirtu un to maisījumu importam (OV L 293, 1. lpp.) (turpmāk tekstā - "apstrīdētā regula"), 1. un 2. pantu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots,
ka Vispārējās tiesas kompetence ir izvērtēt apstrīdētās regulas 1. un 2. pantu un to saderību ar Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (turpmāk tekstā - "pamatregula") un Eiropas tiesību pamatprincipiem.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka
Padome ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, jo
a) tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar faktiem un pilnvaru nepareizu izmantošanu, noliedzot, ka pastāv "viena ekonomiska vienība" starp prasītāju un ar to saistīto meitas sabiedrību Singapūrā. Izmeklēšanas laikā Komisija tīši nav ņēmusi vērā faktus, kurus izvirzījusi prasītāja saistībā ar saistītajām sabiedrībām;
b) Padome nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktā paredzētie nosacījumi. Tā arī ir nepareizi izmantojusi pilnvaras un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta piemērošanu, pamatojoties uz nepareiziem vai nepareizi interpretētiem faktiem, lai pierādītu, ka pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta piemērošanas nosacījumi ir izpildīti. Padome nav ņēmusi vērā faktus, ko prasītāja iesniegusi Komisijai, kurus Komisija ir pārbaudījusi un kurus tā nav noraidījusi nevienā no izmeklēšanas procedūras stadijām.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots,
ka Padome ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 10. punktu, jo:
a) tā nav veikusi taisnīgu salīdzinājumu starp eksporta cenu un parasto vērtību. Tā nav pietiekami pierādījusi atšķirības faktoros, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Atšķirībā no pastāvošās judikatūras tā nav pierādījusi asimetriju starp parasto vērtību un eksporta cenu, nepastāvot korekcijai par samaksātajām komisijas maksām. Padome nav ņēmusi vērā informāciju un pierādījumus, kas sniegti prasītājas atbildē uz informācijas pieprasījumu un kas iegūti pārbaudes apmeklējumos, kuros pierādīts, ka ICOF S arī veic pārdošanu pašmāju tirgū. Tā nav pietiekami norādījusi iemeslus, kādēļ tā nav ņēmusi vērā šo informāciju un pierādījumus. Šādi rīkojoties, Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu izvērtēšanā un nepareizi izmantojusi pilnvaras. Tā nav pietiekami pamatojusi nepieciešamību pēc korekcijas un šī korekcija ir diskriminējoša attiecībā pret prasītāju;
b) Padome nav izvairījusies no duplikācijas peļņas atskaitīšanā no eksporta cenas. Padome atskaitīja pirmo hipotētisko maržu 5 % apmērā no ICOF E peļņas, piemērojot pamatregulas 2. panta 9. punktu, un otro hipotētisko maržu 5 % apmērā no ICOF S peļņas, tādējādi atskaitot nesaprātīgu kopējo hipotetisko maržu no veiktās pārdošanas grupas iekšienē. Tas ir acīmredzami pretrunā faktiem un praksei saistībā ar šāda veida komercdarījumiem. Tādējādi Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā saistībā ar iekšgrupas peļņu un tā ir nepareizi, diskriminējoši un nesaprātīgi piemērojusi pamatregulas 2. panta 10. punktu.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots,
ka Padome, izvērtējot prasītājas situāciju, ir pārkāpusi labas pārvaldības principu. Tā nav ņēmusi vērā informāciju, pierādījumus un argumentus, kas iesniegti Komisijai izmeklēšanas laikā. Tā vietā Padome ir pamatojusies uz formāliem rēķiniem, samaksātām komisijas maksām un līgumiem, kas apskatīti ārpus to konteksta, lai mākslīgi palielinātu prasītājas dempinga starpību. Komisijai un Padomei būtu bijis jābūt rūpīgākām un jāveic stingrāku analīzi, lai nonāktu pie saviem secinājumiem.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots,
ka apstrīdētā regula tika pieņemta, pārkāpjot vienlīdzības un nediskriminācijas principus. Piemērojot korekciju prasītājas eksporta cenai, Padomei ir radījusi asimetriju starp eksporta cenu un parasto vērtību vienīgi prasītājas korporatīvās un nodokļu struktūras dēļ. Turklāt prasītājai ir ticis piemērots hipotētiskās maržas dubultais atskaitījums tā struktūras dēļ. Abas situācijas ir diskriminējošas attiecībā pret prasītāju salīdzinājumā ar citām sabiedrībām, saistībā ar kurām veikta izmeklēšana un kurām ir līdzīgas izmaksas, kurām nav piemērotas korekcijas.
____________1 - OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.