Lieta T‑566/08
Total Raffinage Marketing
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Parafīna vaska tirgus – Ogļu putekļu vaska tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Cenu noteikšana un tirgu sadale – Aizliegtas vienošanās pastāvēšanas pierādījums – Vienota un turpināta pārkāpuma jēdziens – Pārkāpuma ilgums – Pārkāpuma pārtraukšana – 2006. gada Pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai – Vienlīdzīga attieksme – Nevainīguma prezumpcija – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā – Mātesuzņēmuma atbildība par tā meitasuzņēmumu izdarītiem konkurences tiesību normu pārkāpumiem – Mātesuzņēmuma izšķiroša ietekme – Pieņēmums pilnīga kapitāldaļu turējuma gadījumā – Samērīgums – Noapaļošanas metode – Neierobežota kompetence
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 13. septembra spriedums
1. Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Jēdziens – Gribas vienotība attiecībā uz uzvedību tirgū – Nolīgums par cenas noteikšanu – Iekļaušana – Nosacījumi – Viena vairāku dalībnieku neatbilstoša rīcība – Ietekmes neesamība – Pierādījumi, ka dalībnieks nav īstenojis aizliegto vienošanos – Publiska distancēšanās
(EKL 81. panta 1. punkts)
2. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Koordinācija un sadarbība, kas nav saderīgas ar katra uzņēmuma pienākumu pašam neatkarīgi noteikt savu rīcību tirgū – Informācijas apmaiņa starp konkurentiem– Prezumpcija par informācijas izmantošanu saistībā ar rīcības noteikšanu tirgū – Nosacījumi
(EKL 81. panta 1. punkts)
3. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pierādījumi – Pierādījumi, kurus sniedzis noteikts skaits pārkāpuma dažādu izpausmju – Pieļaujamība – Netiešu pierādījumu kopuma izmantošana – Atsevišķiem netiešiem pierādījumiem nepieciešamā pierādījuma spēka līmenis – Dokumentāri pierādījumi – Kritēriji – Iesniegto pierādījumi ticamība – Uzņēmumu, kas apstrīd pārkāpuma pastāvēšanu, pagaidu pienākumi
(EKL 81. panta 1. punkts)
4. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Pamattiesības – Nevainīguma prezumpcija – Tiesvedība konkurences lietā – Piemērojamība – Apjoms – Sekas
(EKL 81. panta 1. punkts)
5. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Aizliegtas vienošanās galveno dalībnieku brīvprātīgi sniegto liecību, ar kurām apsūdz uzņēmumu, lai panāktu paziņojuma par sadarbību piemērošanu, pierādījuma spēks – Paziņojumi, kas ir pret attiecīgā uzņēmuma interesēm – Paaugstināts pierādījuma spēks
(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)
6. Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Pierādījumi – Uzņēmuma atbilde uz Komisijas informācijas pieprasījumu – Viena uzņēmuma paskaidrojums, ko apstrīd pārējie uzņēmumi – Pienākums papildināt šādus pierādījumus ar citiem ticamiem elementiem
(EKL 81. pants)
7. Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Uzņēmuma piedalīšanās globālā aizliegtā vienošanās – Vērtēšanas kritēriji – Tiešas piedalīšanās neesamība – Ietekmes neesamība
(EKL 81. pants)
8. Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Jēdziens – Dalība sanāksmēs ar pret konkurenci vērstu mērķi – Iekļaušana – Nosacījums – Nenorobežošanās no pieņemtajiem lēmumiem – Vērtēšanas kritēriji
(EKL 81. panta 1. punkts)
9. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Pienākuma norādīt pamatojumu prasītbas izvērtēšana atkarībā no lietas apstākļiem
(EKL 253. pants)
10. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Vispārēja atsauce uz citiem prasības pieteikumam pievienotiem dokumentiem – Nepieņemamība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Pamats, kas pirmo reizi izvirzīts tiesas sēdē – Nepieņemamība
(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 48. panta 2. punkts)
11. Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Jēdziens – Kritēriji – Vienots mērķis un globāls plāns – Komplementaritātes saiknes starp nolīgumiem – Vertikālā saikne starp attiecīgajiem tirgiem un būtiska pārklāšanās starp dalībniekiem
(EKL 81. panta 1. punkts)
12. Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Jēdziens – Pārkāpuma dažādu daļu dalībnieku identiskuma neesamība – Pārkāpuma dažādu daļu atšķirīgs ilgums – Ietekmes neesamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
13. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pierādījumi, ko var ņemt vērā – Izmeklēšanas fokusēšana uz noteiktu pret konkurenci vērstu darbība aspektiem – Apstākļi, kas neizslēdz visu pierādījumu izmantošanu, kuri bija Komisijas rīcībā lēmuma pieņemšanas brīdī
(EKL 81. panta 1. punkts)
14. Konkurence – Naudas sodi – Summa – Noteikšana – Vērā ņemtais apgrozījums – Atsauces gads – Pārkāpuma pēdējais pilnais gads – Tā izņēmuma raksturs saistībā ar noteiktiem dalībniekiem – Garāka perioda ņemšana vērā tāda pašā veidā saistībā ar visiem dalībniekiem – Pieļaujamība – Tiesiskās drošības principa un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Neesamība – Kļūda vērtējumā – Neesamība
Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13. punkts)
15. Konkurence – Naudas sodi – Summa – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums un ilgums – Pārkāpums, ko izdarījuši vairāki uzņēmumi – Smagums saistībā ar katra dalībnieka piedalīšanos – Reizināšanas koeficienta piemērošana – Novērtēšana – Neiespējamība uzņēmumam atsaukties uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, lai saņemtu nelikumīgu naudas soda samazinājumu
Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 20. un 21. punkts)
16. Konkurence – Naudas sodi – Summa – Noteikšana – Komisijas rīcības brīvība – Papildsummas automātiska iekļaušana saskaņā ar pamatnostādnēm naudas sodu aprēķināšanai – Sodu un sankciju individualizācijas principa pārkāpums – Neesamība – Vispārējās prevencijas mēŗķa ņemšana vērā – Pieļaujamība – Prevencijas mērķa ņemšana vērā vairākās naudas soda summas noteikšanas procesa stadijās – Pieļaujamība
(Padomes Regulas Nr. 1 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 25. punkts)
17. Konkurence – Naudas sodi – Summa – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma ilgums – Naudas soda summa preventīvais raksturs – Samērīguma principa ievērošana – Pienākums noteikts naudas soda summu, kas ir proporcionāla pārdošanu, kas veiktas attiecīgajos tirgos gada laikā, vērtībai – Neesamība
Padomes Regulas Nr. 1 23. pants un 2. panta 3. punkts)
18. Konkurence – Naudas sodi – Summa – Noteikšana – Kritēriji – Attiecīgā uzņēmuma kopējais apgrozījums – To preču apgrozījums, attiecībā uz kurām ir izdarīts pārkāpums – Attiecīga ņemšana vērā – Robežas – Samērīguma principa ievērošana – Komisijas pienākums neatkāpties no savas iepriekšējās lēmumpieņemšanas prakses – Neesamība
Padomes Regulas Nr. 1 23. pants un 2. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 30. punkts)
19. Konkurence – Savienības noteikumi – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Vērtēšanas kritēriji – Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem – Atspēkojama prezumpcija – Nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpums – Neesamība – Sodu un sankciju individualizācijas principa pārkāpums –Neesamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
20. Konkurence – Savienības noteikumi – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Vērtēšanas kritēriji – 59646/Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem – Sabiedrības, kas vēlas atspēkot šo prezumpciju, pierādīšanas pienākumi – Nepietiekami apstākļi, lai atspēkotu šo prezumpciju
(EKL 81. panta 1. punkts)
21. Konkurence – Naudas sodi – Summa – Noteikšana – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežotā kompetence – Apjoms – Pamatnostādņu naudas sodu aprēķināšanai ņemšana vērā – Robežas – Vispārējo tiesību principu ievērošana – Piedalīšanās pārkāpumā ilguma aprēķināšana – Piedalīšanās mēnešu skaita noapaļošana – Summa, kas neatspoguļo faktisko pārkāpuma ilgumu – Vienlīdzīgas attieksmes principa un samērīguma principa pārkāpums
(EKL 81. panta 1. punkts un 226. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 24. punkts)
22. Konkurence – Naudas sodi – Summa – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Neierobežota kompetence – Iedarbība
(EKL 229. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
23. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Maksāšanas pienākums – Prasības pieteikuma garums, kas pārsniedz procesuālajiem rakstiem paredzēto maksimālo lapu skaitu – Novērtēšana
(Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 3. punkts; Praktisko norādījumu lietas dalībniekiem 15. punkts)
1. Lai varētu uzskatīt, ka pastāv nolīgums EKL 81. panta 1. punkta nozīmē, pietiek ar to, ka konkrētie uzņēmumi ir izteikuši kopīgu gribu darboties tirgū noteiktā veidā. Var uzskatīt, ka nolīgums EKL 81. panta 1. punkta izpratnē ir noslēgts, ja pastāv gribu sakritība par pašu konkurences ierobežošanas principu, pa ja specifiskie paredzētās ierobežošanas elementi vēl ir sarunu priekšmets.
Proti, nolīgums par cenu saglabāšanu arī ir nolīgums par cenu noteikšanu, jo pastāv dalībnieku gribu sakrišana saistībā ar kopīgi noteikto cenu līmeņa piemērošanu. Šī konstatācija nenozīmē faktisku vienas cenas piemērošanu visiem dalībniekiem. Šāda kopīga mērķa esamība jau pati par sevi ir nolīgums EKL 81. panta 1. punkta nozīmē, jo pastāv gribu sakrišana par pašu konkurences ierobežošanas principu. Tāpat ar apstākli, ka uzņēmumi faktiski paziņoja par cenu paaugstināšanu, par kurām bija panākta vienošanās, un ka šādi paziņotās cenas kalpoja par pamatu, lai noteiktu cenas individuālos darījumos, pašu par sevi pietiek, lai konstatētu, ka norunas par cenām mērķis un sekas bija nopietns konkurences ierobežojums. Šādā gadījumā Komisijas pienākums nav detalizēti pārbaudīt lietas dalībnieku argumentus, ar kuriem tie mēģina pierādīt, ka attiecīgo nolīgumu rezultātā nenotika cenu paaugstināšanās, kas pārsniedza apmēru, kas būtu sasniegts normālos konkurences apstākļos.
Turklāt vienkārši tas, ka tas, ka noteikti tās dalībnieki neievēro aizliegto vienošanos, nekādi neietekmē tās pastāvēšanu. Faktiski varbūt uzņēmums, kurš, neskatoties uz sadarbību ar saviem konkurentiem, piekopj atšķirīgu politiku no tās, par kuru ir panākta vienošanās, vienkārši mēģina izmantot aizliegto vienošanos savā labā. Pirmkārt, uzņēmums, kurš, neraugoties uz sadarbību ar saviem konkurentiem, tirgū īsteno vairāk vai mazāk neatkarīgu politiku, vienkārši var mēģināt izmantot aizliegto vienošanos savā labā. Otrkārt, tas, ka konkrēts dalībnieks ir paveicis izolētus krāpšanās vai aizliegtās vienošanās nepiemērošanas gadījumus, it īpaši, ja tie attiecas uz ilgu aizliegto vienošanos, pats par sevi nevar pierādīt, ka šis dalībnieks nav īstenojis aizliegto vienošanos vai ka tas ir īstenojis konkurējošu rīcību. Šajā ziņā tas, ka uzņēmums ir galīgi beidzis piedalīties aizliegtajā vienošanās, var tikt konstatēts vienīgi, ja tas ir publiski distancējies no aizliegtās vienošanās satura.
(sal. ar 30.–32., 89., 99., 147., 184., 236., 238., 243., 254. un 372. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 33., 34., 154., 187., 188., 255., 256. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 33.–35., 39.–48., 79.–83., 177., 201., 214., 224.–226. un 323. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 36.–38. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 63.–71., 322. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 73. un 74. punktu)
7. Uzņēmumu var saukt pie atbildības par vispārējo aizliegto vienošanos arī tad, ja tas tieši ir piedalījies tikai vienā vai dažos to veidojošajos elementos, ja, pirmkārt, tas zināja vai tam noteikti bija jāzina, ka vienošanās, kuras dalībnieks tas bija, sevišķi vairāku gadu gaitā piedaloties regulāri organizētās sanāksmēs, bija daļa no kopējiem pasākumiem, kas paredzēti, lai deformētu parastos konkurences spēles noteikumus, un, otrkārt, šie pasākumi ietvēra visus aizliegto vienošanos veidojošos elementus.
(sal. ar 108. un 187. punktu)
8. EKL 81. pants tiek pārkāpts, ja šo sapulču mērķis ir konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai traucēšana un tādējādi tajās tiek paredzēts mākslīgi organizēt tirgus darbību. Šādā gadījumā, lai pierādītu kāda uzņēmuma līdzdalību aizliegtas vienošanās noslēgšanā, pietiek ar to, ka Komisija pierāda uzņēmuma piedalīšanos sapulcēs, kurās tika noslēgti pret konkurenci vērsti nolīgumi. Ja piedalīšanās šādās sanāksmēs ir pierādīta, attiecīgā uzņēmuma pienākums ir norādīt uz tādām pazīmēm, kas liecina, ka, piedaloties minētajās sanāksmēs, tam nav bijis nodoma vērsties pret konkurenci, pierādot, ka tas ir vērsis konkurējošu uzņēmumu uzmanību uz to, kas tas sanāksmē piedalās ar atšķirīgu redzējumu. Apsvērumi, kas ir pamatā šim principam, ir, ka, piedaloties minētajā sanāksmē un publiski nenorobežojoties no tās satura, uzņēmums ir ļāvis pārējiem dalībniekiem domāt, ka tas piekrīt šajā sanāksmē nolemtajam un rīkosies saskaņā ar to.
(sal. ar 156., 157., 184., 242.–244., 254., 372.–374., 384., 387., 388. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 239. un 447. punktu)
10. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 247. un 536. punktu)
11. Vienota pārkāpuma jēdziens aptver visu rīcību, ko īstenojuši dažādi dalībnieki, kuriem ir viens un tas pats pret konkurenci vērsts saimniecisks mērķis. Tas, ka dažādās uzņēmumu darbības to identiskā mērķa dēļ, kas izkropļo konkurenci kopējā tirgū, iekļaujas “kopējā plānā”, ir noteicošs, lai konstatētu vienotu pārkāpumu. Šajā ziņā, izvērtējot pārkāpuma vienoto raksturu un kopējā plāna pastāvēšanu, Vispārējā tiesa var ņemt vērā vismaz daļējo attiecīgo uzņēmumu identiskumu un to, ka tie apzinās piedalīšanās prettiesiskās rīcības kopējā mērķa sasniegšanā.
Tāpat, lai dažādas darbības kvalificētu kā vienotu un turpinātu pārkāpumu, ir jāpārbauda, vai tām ir papildinoša saikne tādā nozīmē, ka katra no tām ir vērsta pret vienu vai vairākām normālas konkurences sekām un mijiedarbojoties dod ieguldījumu visu pret konkurenci vērsto to seku īstenošanā, kuras vēlējušies pārkāpuma izdarītāji saistībā ar vispārējo plānu, kurā bija paredzēts vienots mērķis.
Šajā ziņā tas, ka pret konkurenci vērstās darbības attiecas uz atsevišķu produktu tirgiem, neliedz Komisijai secināt par vienota pārkāpuma pastāvēšanu, ja rīcība, kas attiecas uz dažādiem tirgiem, ietilpst vispārējā plānā, kuru apzinās dalībnieki. Tā tas tostarp ir divu atsevišķu tirgu gadījumā, kuri ir vertikāli saistīti, jo nolīgums, kas noslēgts saistībā ar izejvielām, ir vērsts, lai nostiprinātu primāro nolīgumu saistībā ar derivatīvajiem produktiem. Tādējādi izejvielu cenu mākslīgā paaugstināšana var kalpot, lai nodrošinātu derivatīvo produktu cenu paaugstināšanos; tas ļauj pierādīt komplementaritātes saikne starp abām vienotā pārkāpuma daļām. par ko tika norunāts tehniskajās sanāksmēs. Šo secinājumu nevar atspēkot ar to, ka pret konkurenci vērstās darbības saistībā ar izejvielu attiecas vienīgi uz vienas dalībvalsts teritoriju, jo nav strīda par to, ka pārkāpuma daļa saistībā ar derivatīvajiem produktiem attiecas visu Eiropas Ekonomikas zonu.
(sal. ar 265.–267., 271., 272., 281., 283., 303. un 312. punktu)
12. EKL 81. panta vienota un turpināta pārkāpuma kvalificēšana netiek uzreiz izslēgta ar to, ka pret konkurenci vērsto darbību dalībnieki nav identiski un ka šīs darbības attiecas uz dažādiem tirgiem. Lai veiktu šādu vērtējumu, ir jāņem vērā uzņēmumi, kas piedalās šādās darbības, pārklāšanās. Taču gadījumā, ja visi attiecīgo darbību, kas attiecas uz noteiktu tirgu, dalībnieki arī piedalās darbībās saistībā ar produktu, kas ir vertikāli saistīts ar šo pirmo tirgu, tas, kas starp abu pārkāpuma daļu dalībniekiem nav pilnīga identiskuma, neliedz to kvalificēt par vienotu pārkāpumu.
Ciktāl darbības, kas attiecas uz diviem dažādiem produktiem, ietilpst vienā un tajā pašā kopējā plānā, šis secinājums nevar arī tikt atspēkots ar šo darbību dažādo ilgumu.
(sal. ar 296.–300., 306.–309. punktu)
13. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 339. punktu)
14. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 409.–419. punktu)
15. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 431.–435. punktu)
16. No 2006. gada Pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, formulējuma un sistēmas skaidri izriet, ka Komisija, nosakot naudas soda summu, izmanto gan faktorus, kuru likme ir kopēja visiem dalībniekiem, lai atspoguļotu to, ka šie uzņēmumi ir piedalījušies vienās un tajās pašās prettiesiskajās darbībās, – tādējādi Komisija ievēro vienlīdzīgas attieksmes principu – gan faktorus, kuru likme vai koeficients ir pielāgots katra dalībnieka konkrētajai situācijai, lai Komisija ievērotu sodu un sankciju individualizācijas principu. Tādēļ, lai ievērotu sodu un sankciju individualizācijas principu, ir pietiekami, ka naudas soda gala summa atspoguļo atšķirības dažādo dalībnieku situācijā, bez vajadzības, lai Komisija katrā naudas soda summas aprēķināšanas stadijā īstenotu diferencētu attieksmi pret dalībniekiem.
Turklāt no šo pašu pamatnostādņu formulējuma un sistēmas izriet, ka to 25. punktā esošā tiesību norma, kas attiecas uz papildu summas iekļaušanu naudas soda pamatsummā preventīvos nolūkos, atspoguļo piedalīšanos vissmagākajās pret konkurenci vērstajās darbībās. Šajā sakarā iekļautā papildu summa atspoguļo visu dalībnieku rīcības iezīmes, nevis katra dalībnieka individuālās situācijas iezīmes. Tādēļ šīs tiesību normas tiesiskumu un tās piemērojamību šajā lietā nevar apstrīdēt, pamatojoties uz šo principu.
Turklāt naudas soda preventīvā iedarbība nav vērsta vienīgi uz to, lai uzņēmums neatkārtotu pārkāpumu. Komisijai ir pilnvaras noteikt naudas sodu līmeni, lai vispārēji pastiprinātu to preventīvo iedarbību. Tādēļ prasītāja nevar efektīvi atsaukties uz apstākli, ka tā vairs nav attiecīgajā tirgū un ka tās rīcības kodeksā ir paredzēta konkurences noteikumu ievērošana. Visbeidzot, par prasībām nodrošināt preventīvu iedarbību netiek veikts detalizēts novērtējums, kas ir jāveic naudas soda aprēķina konkrētajā stadijā, bet tā ir jāpatur prātā visā naudas soda noteikšanas procesā.
(sal. ar 453.–456., 460., 461., 463. un 464. punktu)
17. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 466.–473. punktu)
18. Nosakot naudas sodu, ir atļauts ņemt vērā gan uzņēmuma kopējo apgrozījumu, kas ietver, kaut arī aptuvenu un neskaidru, norādi uz uzņēmuma lielumu un tā ekonomisko spēju, gan arī tikai daļu no šī apgrozījuma, ko veido preces, attiecībā uz kurām izdarīts pārkāpums, un kas tādējādi ietver norādi uz pārkāpuma apmēru. Ne vienam, ne otram no šiem skaitļiem nevar tikt piešķirta tāda nozīme, kas ir nesamērīga salīdzinājumā ar citiem novērtējuma faktoriem, un tādējādi atbilstošu naudas sodu nevar noteikt, pamatojoties uz vienkāršu aprēķinu, kas balstīts uz kopējo apgrozījumu. Runa it īpaši ir par gadījumiem, kad attiecīgās preces veido ļoti nelielu daļu no šī apgrozījuma. Taču Savienības tiesības neietver vispārpiemērojamu principu, saskaņā ar kuru sodam ir jābūt samērīgam ar uzņēmuma nozīmīgumu to produktu, kas ir pārkāpuma priekšmets, tirgū.
(sal. ar 475., 477., 478., 481. un 482. punktu)
19. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 487.–508. punktu)
20. Saistībā ar prezumpciju par mātesuzņēmuma izšķirošo ietekmi pār tam pilnībā piederoša meitasuzņēmuma komerciālo rīcību tirgū tas, meitasuzņēmumam ir pašam sava vietējā vadība un pašam savi līdzekļi, nepierāda, ka tas definē savu rīcību tirgū autonomi no sava mātesuzņēmuma. Gadījumā, kad pilnībā vai gandrīz pilnībā pieder meitasuzņēmums, kas tieši iesaistīts Savienības konkurences tiesību pārkāpumā, ar šajā ziņā iesniegtiem pierādījumiem saistībā ar uzdevumu sadalīšana starp meitasuzņēmumiem un to mātesuzņēmumiem un, konkrētāk, tas, ka meitasuzņēmuma vietējai vadībai tiek pilnībā uzticēta ikdienas vadības īstenošana, ir parasta prakse liela izmēra uzņēmumos, kuros ietilpst daudzi meitasuzņēmumi, kuri beigu beigās pieder tai pašai jumta sabiedrībai, nevar atspēkot prezumpciju par mātesuzņēmuma un jumta sabiedrības faktiskas izšķirošas ietekmes īstenošana attiecībā pret meitasuzņēmuma rīcību.
Tāpat tas, ka mātesuzņēmums vada tādus jautājumus kā politika, kas piemērojama cilvēkresursiem, konsolidētās grāmatvedības kārtošana, grupas fiskālās politikas noteikšana, un tas, ka noteikti citi horizontālie operacionālie uzdevumi, tādi kā rūpnieciskā drošība, vide, līdzekļu pārvaldīšana ētiskā veidā, finansēšana u.tml., ir meitasuzņēmuma ziņā visas grupas vārdā, arī norāda šīs meitasuzņēmuma pilnīgas organizatoriskās autonomijas neesamību grupas ietvaros.
Visbeidzot, tas, ka joma vai darbība, uz kuru attiecas pārkāpums, pārstāv vienīgi nelielu daļu no grupas vai mātesuzņēmuma visām darbībām, nevar pierādīt minētā meitasuzņēmuma autonomiju no sava mātesuzņēmuma, un tam līdz ar to nav ietekmes uz prezumpcijas par mātesuzņēmuma izšķirošas ietekmes pār meitasuzņēmuma komerciālo politiku tirgū piemērošanu.
(sal. ar 518.–520., 522. punktu)
21. Naudas sodu, kas uzlikta sakarā ar konkurences noteikumu pārkāpumu, summu noteikšanas jomā Pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, pieņemšanas izrietošā Komisijas izvērtēšanas brīvības pašierobežošana nav nesaderīga ar Komisijas būtiskās izvērtēšanas brīvības saglabāšanu. Tomēr saskaņā ar judikatūru Komisijai, nosakot naudas soda summu, ir jāievēro vispārējie tiesību principi, it īpaši vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principi. Tāpat Komisijas izvērtēšanas brīvība un ierobežojumi, ko tā sev ir noteikusi, nekādā gadījumā neliedz Savienības tiesai īstenot savu neierobežotas jurisdikcijas kompetenci.
Šajā ziņā attiecinot uz prasītāju ievērojuma skaita dienu, saistībā ar kurām nav pierādīta nekāda piedalīšanās pārkāpumā, Komisija ir pārkāpusi samērīguma principu, jo tādējādi ar aprēķināto naudas sodu netiek pienācīgi atspoguļots pārkāpuma ilgums.
Tāpat Komisija pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu bez objektīva pamatojuma, ja tā attiecina uz šādu uzņēmumu saistībā ar tā piedalīšanos šādā pārkāpumā piedalīšanās laika posmu, saistībā ar kuru nav konstatēts nekāds šī uzņēmuma īstenots pārkāpums, taču saistībā ar citiem uzņēmumiem, kas iesaistīti vienā un tajā pašā pārkāpumā, pieskaitot ievērojami mazāku laika posmu pie piedalīšanās pārkāpuma faktiskā ilguma saistībā ar naudas soda summas aprēķināšanu.
(sal. ar 543.–545., 548., 551., 553., 554., 559. un 560. punktu)
22. Jāatgādina, ka Komisijas pieņemto lēmumu tiesiskuma pārbaudi papildina neierobežotā kompetence, kas Savienības tiesai ir atzīta Regulas Nr. 1/2003 31. pantā saskaņā ar EKL 229. pantu. Šī kompetence pilnvaro tiesu papildus sankciju likumības pārbaudei aizstāt Komisijas vērtējumu ar savu vērtējumu un līdz ar to atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai noteikto kavējuma naudu. Tomēr neierobežotas kompetences īstenošana nav pielīdzināma pārbaudei pēc savas ierosmes un tiesvedība Savienības tiesās notiek, pamatojoties uz sacīkstes principu.
(sal. ar 562. un 564. punktu)
23. Saistībā ar tiesāšanās izdevumu sadalīšanu, ja abiem lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, ir jāņem vērā akceptēto pamatu skaits un prasīgas pieteikuma garums. Tādējādi gadījumā, ja vienīgi viens prasītājas pamats no vienpadsmit ir akceptēts un prasības pieteikumā ir vairāk nekā par 40 % pārsniegts maksimālais lapu skaits apsvērumiem, būtu taisnīgi izvērtēti lietas apstākļi, ja nolemtu, ka prasītāja sedz deviņas desmitdaļas savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina deviņas desmitdaļas Komisijas tiesāšanās izdevumu.
(sal. ar 569. un 570. punktu)