Language of document : ECLI:EU:F:2011:166

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2011. gada 29. septembrī


Lieta F‑56/05


Peter Strobl

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Kandidāti, kuri rezerves sarakstā ir iekļauti pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā – Klasificēšana pakāpē, piemērojot jaunas, mazāk labvēlīgas normas – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pants – Tiesiskā paļāvība – Vienlīdzības princips – Diskriminācija vecuma dēļ

Priekšmets      Prasība, kas iesniegta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, ar kuru P. Strobl lūdz atcelt Komisijas 2004. gada 7. oktobra lēmumu, ar kuru viņš ir klasificēts A*6 pakāpē

Nolēmums      Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. Padome, persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

2.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 31. pants; XIII pielikuma 12. panta 3. punkts)

3.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts, 27. panta pirmā daļa un 29. panta 1. punkts; XIII pielikuma 12. panta 3. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

4.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē – Atklāto konkursu veiksmīgie kandidāti, kas amatā ir iecelti laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim – Jauno noteikumu piemērošana – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 3. pants; XIII pielikuma 12. panta 3. punkts un 13. panta 2. punkts)

5.      Ierēdņi – Iecelšana amatā – Saistība starp pakāpi un nodarbinātību – Iecelšana amatā augstākā pakāpē – Tiesības uz pārklasificēšanu – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts un 62. panta pirmā daļa)

1.      Ierēdnis nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, lai apšaubītu jauna reglamentējoša noteikuma likumību, it īpaši jomā, kurā likumdevējam ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz Civildienesta noteikumu grozījumu nepieciešamību. Turklāt tiesības prasīt tiesiskās paļāvības aizsardzību piemīt ikvienam, kas atrodas situācijā, no kuras izriet, ka Kopienas iestāde, sniedzot tam konkrētus apliecinājumus, ir devusi tam pamatotas cerības, nodrošinot precīzu, beznosacījumu un saskaņotu informāciju no pilnvarotiem un ticamiem avotiem, bet neviens nevar atsaukties uz šī principa pārkāpumu, ja nav bijušas precīzas garantijas, ko tam sniegusi administrācija.

Taisnība, ka tiesiskā paļāvība, ka tiks saglabāti agrākie Civildienesta noteikumu kritēriji par klasificēšanu pakāpē, konkrētajā gadījumā varētu radīt šajā ziņā precīzas un atbilstošas garantijas. Turpretī šāda tiesiskā paļāvība nekādā gadījumā nevar tikt pamatota situācijā, kad pastāv, iespējams, neprecīzs brīdinājums, ka tiek izstrādāti jauni Civildienesta noteikumi, un vēl jo mazāk situācijā, kad ir norāde, kaut arī neskaidra, uz klasifikāciju, saskaņā ar kuru notiks iecelšana amatā.

(skat. 39. un 44. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 11. jūlijs, T‑58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, 9., 13. un 98. punkts.

2.      Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktā kā īpašā pagaidu normā var būt paredzēta atkāpe no Civildienesta noteikumu pastāvīgajos noteikumos ietvertajām vispārējā rakstura normām, tā ka nepastāv nekāda pretruna starp šī panta noteikumiem, no vienas puses, un Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta c) apakšpunkta vai 31. panta noteikumiem, no otras puses.

Turklāt Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktam nav atpakaļejošas iedarbības un tas neietekmē iespējamās tiesības, ko ieguvuši tādu konkursu veiksmīgie kandidāti, kas ir izsludināti pirms 2004. gada 1. maija.

(skat. 45. un 46. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2008. gada 22. decembris, C‑443/07 P Centeno Mediavilla u.c./Komisija, 62. un 101. punkts.

Pirmās instances tiesa: Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 48. un nākamie punkti.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 30. septembris, F‑20/06 De Luca/Komisija, 86. punkts.

3.      Civildienesta noteikumu reformas ietvaros likumdevējs varēja, pirmkārt, noteikt, ka konkursa veiksmīgie kandidāti, kurus pirms 2004. gada 1. maija bija paredzēts pieņemt darbā A 7 pakāpē, tomēr tiks pieņemti darbā A*6 pakāpē, un, otrkārt, šajā gadījumā samazināt par šīm pakāpēm noteikto darba samaksu.

Šādi rīkojoties, likumdevējs nav pārkāpis vienlīdzības principu un, it īpaši, visa veida diskriminācijas vecuma dēļ aizliegumu, jo saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktā ietverto pakāpju atbilstības tabulu un mēneša pamatalgu tabulu nepārprotami ne tieši, ne netieši nav atļauts ņemt vērā ieinteresētās personas vecumu.

Turklāt atbilstoši normai, kas izriet no Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkta, 27. panta pirmās daļas un 29. panta 1. punkta un saskaņā ar kuru amatu pakāpes tiek noteiktas, pamatojoties uz to raksturu, nozīmīgumu un apjomu neatkarīgi no ieinteresēto personu kvalifikācijas, Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktā ietvertajā pakāpju atbilstības tabulā sākuma pakāpe A*5 ir nošķirta no augstākās pakāpes A*6, lai tiktu nodrošināts, ka tiek ņemta vērā šīs pakāpes amatiem nepieciešamā pieredze.

Tādējādi Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktā ir paredzēts, ka iecēlējinstitūcijai dienesta interesēs ir jāņem vērā profesionālā pieredze, objektīvi nosakot ieņemamo amatu pakāpi.

(skat. 54. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 30. septembris, T‑121/97 Ryan/Revīzijas palāta, 98. un 104. punkts; 2006. gada 29. novembris, T‑135/05 Campoli/Komisija, 105. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 19. jūnijs, F‑54/06 Davis u.c./Padome, 81. punkts.

4.      Lai nekavētu tiesību aktu jebkādu attīstību, vienlīdzības princips nedrīkst traucēt likumdevēja brīvību jebkurā brīdī veikt Civildienesta noteikumu normu grozījumus, kurus tas uzskata par atbilstošiem dienesta interesēm, pat ja šie jaunie noteikumi ierēdņiem ir mazāk labvēlīgi nekā agrākie noteikumi.

Turklāt no Civildienesta noteikumu 3. panta izriet, ka ierēdņa iecelšanai amatā noteikti ir vajadzīgs iecēlējinstitūcijas vienpusējs lēmums un ka tikai pēc šāda lēmuma pieņemšanas konkursa veiksmīgais kandidāts var pieprasīt ierēdņa statusa piešķiršanu un līdz ar to prasīt Civildienesta noteikumu tiesību normu piemērošanu.

To ierēdņu klasificēšana pakāpē, kuri tika iecelti amatā, sākot no 2004. gada 1. maija, varēja tikt likumīgi veikta, tikai piemērojot jaunos kritērijus, kas bija spēkā no šī datuma. Pārejas periodā, kas aptvēra laikposmu no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim, šie kritēriji bija noteikti Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktā.

Turklāt apstrīdēta tiesību akta likumība ir jāizvērtē, ņemot vērā faktiskos un tiesiskos apstākļus minētā tiesību akta pieņemšanas brīdī, un iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība noteikt konkursa piekļuves kritērijus, ņemot vērā dienesta vajadzības. Līdz ar to ierēdnis nevar secināt, ka ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu ir izdarīts vienlīdzības principa pārkāpums, tikai tāpēc, ka, ņemot vērā dienesta vajadzības, šie konkursi, kas ir paredzēti, lai pieņemtu darbā ierēdņus pakāpēs, kas ir augstākas par viņu pakāpi, ir tikuši organizēti pēc Civildienesta noteikumu reformas. Šie paši apsvērumi attiecas uz faktu, ka brīvās darba vietas īpašās jomās bijušas rezervētas kandidātiem, kuriem bija augstāka pakāpe nekā ieinteresētajai personai.

Turklāt ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 13. panta 2. punktu iestādēm nodrošinātā iespēja pieņemt darbā ierēdņus juristu lingvistu amatā A*7 pakāpē ir skaidrojama ar to, ka uz viņiem ir attiecināma īpaša specifikācija darba tirgū, un it īpaši ar sarežģījumiem, kas var rasties iestādēm, lai viņus pieņemtu darbā.

Visbeidzot, Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts, balstoties uz kuru ir pieņemts apstrīdētais lēmums, nav diskriminējošs attiecībā uz ierēdņiem, kuri savu karjeru Eiropas Savienībā ir uzsākuši jaunāki nekā ieinteresētā persona. Saistībā ar minēto tas, ka iestāde, veicot sākotnējo klasificēšanu pakāpē, neņem vērā visu pieredzi, kas ir iegūta pirms darba uzsākšanas konkrētajā iestādē, ietekmē visu karjeras gaitu. Šajā gadījumā pieredze, kas ir noderīga konkrētajām amatu vietām, tiek noteikta objektīvi, atbilstoši dienesta vajadzībām, šo amata vietu pakāpi nosakot paziņojumā par konkursu, un, nosakot noderīgo pieredzi, administrācija īsteno leģitīmu mērķi, neveicot ļaunprātīgu vai acīmredzami neatbilstošu diferenciāciju. Turklāt, ņemot vērā Eiropas civildienesta mērķi, personas, kuras ir strādājušas par ierēdņiem, faktiski nav salīdzināmā situācijā ar personām, kuras pieredzi ir ieguvušas ārpus iestādēm. Tādējādi parasti, pretēji personām, kas nav strādājušas iestādē, ierēdņiem jau ir uzkrāta attiecīgā, iestādēm būtiskā pieredze, ciktāl tie jau ir pierādījuši savas spējas paveikt to dotos uzdevumus, ņemot vērā Eiropas administratīvās organizācijas īpatnības un darba attiecības, kas noteiktas aplūkojamajos Civildienesta noteikumos, proti, attiecībā uz subordināciju, novērtēšanu un disciplīnu, kā arī saistībā ar daudzkultūru vidi un dažādajām tradīcijām.

(skat. 79., 81., 82. un 87. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: Campoli/Komisija, minēts iepriekš, 105. punkts; Centeno Mediavilla u.c./Komisija, minēts iepriekš, 86. un 113. punkts; 2006. gada 13. decembris, T‑173/05 Heus/Komisija, 43., 44. un 52. punkts; 2001. gada 15. novembris, T‑142/00 Van Huffel/Komisija, 52. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 15. jūnijs, F‑25/05 Mc Sweeney un Armstrong/Komisija, 39. punkts; 2007. gada 3. maijs, F‑123/05 Bracke/Komisija, 51. un 56. punkts; Davis u.c./Padome, minēts iepriekš, 81. punkts.

5.      No Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkta apvienojumā ar 62. panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru ierēdnim ir tiesības uz darba samaksu, kas atbilst viņa pakāpei un līmenim, izriet, ka pēc tam, kad ir noteikta ierēdņa pakāpe un tātad algas līmenis, tas nevar ieņemt amatu, kas neatbilst šai pakāpei. Citiem vārdiem sakot, pakāpe un tātad arī alga, kuru ir tiesības saņemt ierēdnim, nosaka pienākumus, kuri tam, iespējams, būs jāpilda. Līdz ar to atbilstoši principam, saskaņā ar kuru starp pakāpi un amatu jābūt saistībai, jebkuram ierēdnim ir tiesības atteikties no tā iecelšanas amatā, kas neatbilst viņa pakāpei, un pilnībā atteikties pildīt pienākumus, kas neatbilst viņa darba samaksai.

Pat tad, ja ierēdnis piekrīt ieņemt amatu, kas atbilst pakāpei, kura ir augstāka par viņa pakāpi, pakāpes un amata atbilstības princips nepiešķir ierēdnim tiesības uz viņa amata pārkvalificēšanu augstākā pakāpē.

(skat. 90. un 92. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 7. maijs, T‑18/90 Jongen/Komisija, 27. punkts; 2002. gada 20. marts, T‑23/99 LR AF1998/Komisija, 367. punkts; 2005. gada 22. decembris, T‑146/04 Gorostiaga Atxalandabaso/Parlaments, 141. punkts.