Lieta T‑758/22
Puma SE
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO)
Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 8. maija spriedums
Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlota kurpe – Agrāki Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāls raksturs – Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 6. panta 1. punkts
1. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam nerada no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopējo iespaidu – Visaptverošs visu dizainparaugu elementu vērtējums – Apjoms – Vienīgi ar apstrīdēto dizainparaugu aizsargāto elementu ņemšana vērā
(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 25.–28. un 34. punktu)
2. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Darīšana par pieejamu sabiedrībai, izraisot visu dizainparauga elementu darīšanu par pieejamiem – Aizsardzības nosacījumi
(Padomes Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 46. punktu)
Rezumējums
Izskatījusi prasību, ko Vispārējā tiesa noraida, tā pirmo reizi aplūko jautājumu par atrunu elementu, proti, elementu, kuri nav agrākā dizainparauga aizsardzības priekšmets un kuri izskatāmajā lietā parādās punktētu līniju formā, ņemšanu vērā, veicot salīdzinājumu saistībā ar spēkā neesamības atzīšanas prasību, kas balstīta uz individuāla rakstura neesamību. Tādējādi tā definē uz šo pamatu balstītā spēkā neesamības atzīšanas procesa ratio legis un agrākā dizainparauga aizsardzības robežas.
Fujian Daocheng Electronic Commerce Co. Ltd lūdza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) reģistrēt Kopienas dizainparaugu, kurā attēlota kurpe. Puma SE – prasītāja – iesniedza pieteikumu par dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, pamatojoties uz individuāla rakstura neesamību (1) attiecībā uz septiņiem agrākiem dizainparaugiem. Tomēr Anulēšanas nodaļa šo pieteikumu noraidīja, pamatojoties uz to, ka apstrīdētajam dizainparaugam ir šāds individuāls raksturs. Tāpat Apelācijas padome noraidīja apelācijas sūdzību, ko prasītāja bija iesniegusi par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
Vispārējās tiesas vērtējums
Vispirms Vispārējā tiesa atgādina, ka konfliktējošo dizainparaugu radītā kopiespaida salīdzinājums, pirmkārt, jāveic, ņemot vērā katra no šiem dizainparaugiem izskatu kopumā, un, otrkārt, tam jābalstās uz apstrīdētā dizainparauga publiskotajām iezīmēm un jāaptver vienīgi iezīmes, kas ir aizsargātas ar apstrīdēto dizainparaugu. Tam, ka agrākajā dizainparaugā ir atklāti papildu elementi, kuru nav apstrīdētajā dizainparaugā, nav nozīmes strīdīgo dizainparaugu salīdzinājumā. Tātad jānosaka, kādi elementi faktiski ir aizsargāti ar apstrīdēto dizainparaugu.
Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa norāda, ka, lai izskatāmajā lietā salīdzinātu konfliktējošos dizainparaugus, jāņem vērā visi elementi, kas faktiski ir aizsargāti ar apstrīdēto dizainparaugu, kurā attēlota visa kurpe, kas sastāv gan no kurpes zoles, gan no virsas, un jāsalīdzina ne tikai zoles izskats, kas ir vienīgā ar agrāko dizainparaugu aizsargātā daļa. Proti, spēkā neesamības pamata, ko veido individuāla rakstura neesamība, pārbaude neietilpst agrāko tiesību aizsardzības loģikā, bet tā nozīmē, ka jānosaka, vai apstrīdētais dizainparaugs atbilst reģistrācijas nosacījumiem (2). Taču, ja par pamatu tiktu ņemtas agrākā dizainparauga aizsargātās iezīmes, nevis apstrīdētā dizainparauga aizsargātās iezīmes, tas nozīmētu, ka no apstrīdētā dizainparauga salīdzinājuma tiktu izslēgti aizsargātie elementu un līdz ar to netiktu pārbaudīts, vai šis dizainparaugs kopumā atbilst aizsardzības nosacījumiem.
Turklāt, lai gan nav izslēgts, ka, salīdzinot dizainparaugus, katra no tiem radītajā kopiespaidā dominē noteiktas attiecīgo preču vai preču daļu iezīmes, Vispārējā tiesa uzskata, ka šajā gadījumā nav pamata uzskatīt, ka tikai no vizuālā viedokļa informētam lietotājam zole ir iezīme, kas ir dominējoša salīdzinājumā ar pārējo kurpes daļu, un līdz ar to šī zole būs dominējoša attiecīgo dizainparaugu kopiespaidā.
Otrām kārtām, Vispārējā tiesa pārbauda, vai agrākajos dizainparaugos kurpes virsas izskats arī var tikt ņemts vērā, salīdzinot konfliktējošo dizainparaugu radīto kopiespaidu, lai gan runa nav par iezīmēm, attiecībā uz kurām ir pieteikta aizsardzība. Šajā ziņā tā norāda, ka, izvērtējot dizainparauga individuālo raksturu, jānosaka, vai pastāv skaidra atšķirība starp kopiespaidu, ko tas rada informētam lietotājam, un kopiespaidu, kādu viņam rada jau esoši dizainparaugu veidojumi. Proti, spēkā neesamības atzīšanas procesā, kas balstīts uz šo pamatu, agrākā dizainparauga vienīgā funkcija ir atklāt agrāko attīstības līmeni, kuru veido agrākie dizainparaugi, kas attiecas uz attiecīgo ražojumu un kas ir bijuši darīti pieejami sabiedrībai attiecīgā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā. Tomēr agrākā dizainparauga piederība pie minētā attīstības līmeņa izriet tikai no tā nodošanas atklātībā. Tādējādi, lai noteiktu, vai agrāka dizainparauga elementi var tikt ņemti vērā, nav jākoncentrējas uz dizainparauga aizsardzības priekšmetu, bet gan vienīgi uz jautājumu, vai šie elementi ir darīti pieejami sabiedrībai (3). Turklāt, lai dizainparauga darīšana par pieejamu sabiedrībai nozīmētu visu tā elementu darīšanu par pieejamiem, tiem šīs darīšanas par pieejamiem brīdī jābūt skaidri un precīzi redzami.
Tātad, ņemot vērā, ka izskatāmajā lietā agrāko dizainparaugu neizvirzītie elementi ir tikuši darīti pieejami sabiedrībai un ir pietiekami skaidri un precīzi, lai uztvertu kurpes virsu un tās dažādo daļu izskatu, Vispārējā tiesa secina, ka šos elementus var ņemt vērā, lai novērtētu apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu.