Prasība, kas celta 2024. gada 10. aprīlī – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-250/24)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. L. Buendía Sierra un P. Messina)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasījumi

atzīt, ka, neveicot reformu, kas ļautu nodrošināt ADIF [Administrador de Infraestructuras Ferroviarias (dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs)], ADIF-Alta Velocidad un Renfe pārvaldības autonomiju attiecībā pret valsti, un neieviešot darbotiesspējīgu maksu sistēmu, kas atbilstu Direktīvas 2012/34 ¹ normām un principiem, kā arī neiekļaujot ar ADIF-Alta Velocidad noslēgtajā līgumā nepieciešamos grozījumus, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti minētās direktīvas 4. panta 2. punktā, 5. panta 3. punkta b) apakšpunktā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 1. un 3. punktā, 31.panta 2., 3., 7. un 8. punktā un 33. pantā, tos skatot saistībā ar tās I un II pielikumu un 36. pantu.

piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Spānijas Karalistei bija pienākums līdz 2015. gada 16. jūnijam transponēt un sākt piemērot Direktīvu 2012/34, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.

Komisija tomēr uzskata, ka šī transponēšana attiecībā uz šādiem jautājumiem nav veikta pareizi:

1. Ir pārkāpts Direktīvas 4. panta 2. punkts un 5. panta 3. punkta b) apakšpunkts, jo valsts tiesību aktos nav garantēta

(i) infrastruktūras pārvaldītāja (ADIF un ADIF-Alta Velocidad) autonomija attiecībā pret valsti, un

(ii) brīvība noteikt dzelzceļa pakalpojumu cenas, kuras jānosaka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam (proti, Renfe) atbilstoši vienīgi komerciāliem principiem.

Tā kā lēmumus pieņem vadības struktūras, kuras veido valsts ministriju amatpersonas un darbinieki, var uzskatīt, ka valstij uz tiem ir izšķiroša ietekme, tādējādi pārkāpjot direktīvā noteikto.

2. Nav arī izveidota piemērojama un darbotiesspējīga maksu sistēma, kas ļautu faktiski nodrošināt atbilstību principiem un normām, ko noteic 4. panta 2. punkts, 29. panta 1. punkts, 31.panta 2., 3., 7. un 8. punkts un 33. pants, tos skatot saistībā ar I un II pielikumu un 36. pantu.

Lai gan Spānija patiešām ir pieņēmusi leģislatīvus aktus, lai reformētu maksu sistēmu, tomēr jaunās kārtības piemērošana ar tiem tiek apturēta līdz brīdim, kad ADIF pieņems lēmumu par to īstenošanu. Taču ADIF nav nedz izstrādājis jaunu sistēmu, nedz arī paredzējis tās izstrādes grafiku, un tiesību normās nav paredzēti termiņi, kādos tam tas ir jāizdara. Šajā ziņā direktīvas dotais uzdevums nav izpildīts.

3. Lai gan Direktīvas 2012/34 30. panta 1. un 3. punktā ir prasīts samazināt infrastruktūras nodrošināšanas izmaksas “un” kumulatīvi – piekļuves maksas, Spānijas tiesību normās šī prasība sākotnēji tika transponēta kā alternatīva, izmantojot saikli “vai” un tādējādi mainot šīs Direktīvas 2012/34 30. panta 1. un 3. punktā noteiktā nozīmi.

Lai gan Spānija šo tiesību normu galu galā ir grozījusi, tā to joprojām nav iekļāvusi ar ADIF-Alta Velocidad noslēgtajā līgumā, kurā tieši tiek reglamentētas šīs struktūras finansēšanas iemaksas un finansējuma vajadzības. Tādējādi iepriekš minētās normas nav faktiski īstenotas.

____________

¹     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (pārstrādāta redakcija) (OV L 343, 32 lpp.).