Lieta T‑73/04
Le Carbone‑Lorraine
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Tādu oglekļa un grafīta izstrādājumu, kas izmantojami elektriskās un mehāniskās ierīcēs, tirgus – Pamatnostādnes naudas sodu apmēra aprēķināšanai – Pārkāpuma smagums un ilgums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Sadarbība administratīvajā procedūrā – Samērīguma princips – Vienlīdzīgas attieksmes princips
Sprieduma kopsavilkums
1. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Salikts pārkāpums
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)
2. Konkurence – Kopienu noteikumi – Pārkāpumi – Naudas sodi – Pārkāpumu vienotība
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
3. Konkurence – Kopienu noteikumi – Komisijas veikta piemērošana – Neatkarība no trešo valstu iestāžu veiktajiem vērtējumiem
(EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 81. pants)
4. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Visa pārkāpuma seku ņemšana vērā
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
5. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Cenu noteikšana – Komisijas pienākums, novērtējot pārkāpuma ietekmi, ņemt vērā konkurenci, kas būtu pastāvējusi, ja nebūtu pārkāpuma
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)
6. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Katra uzņēmuma dalības smagums
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
7. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Attiecīgā uzņēmuma kopējais apgrozījums – To preču apgrozījums, attiecībā uz kurām ir izdarīts pārkāpums
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
8. Konkurence – Naudas sodi – Lēmums, ar kuru uzliek naudas sodu – Pienākums norādīt pamatojumu
(EKL 253. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
9. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Preventīvs raksturs – Vispārēja prasība, kura Komisijai ir jāievēro visu naudas soda aprēķināšanas laiku
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)
10. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Pielīdzināšanas programmas ieviešana, lai panāktu atbilstību Kopienu konkurences noteikumiem
(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
11. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Uzņēmuma pasīva vērotāja vai sekotāja loma
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta pirmais ievilkums)
12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas Regula Nr. 2842/98; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkts)
13. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Kas atšķiras no rīcības, par kuru panākta vienošanās aizliegtas vienošanās ietvaros
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta otrais ievilkums)
14. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Pārkāpuma pārtraukšana pirms Komisijas iejaukšanās
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta trešais ievilkums)
15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Naudas soda apmēra samazināšana par sadarbību, kas ļauj noteikt cita uzņēmuma dalības pakāpi
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta sestais ievilkums)
16. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda apmēra samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību
(Padomes Regula Nr. 17; Komisijas Paziņojuma 96/C 207/04 D punkta 2) apakšpunkts)
17. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Attiecīgā uzņēmuma finansiālais stāvoklis
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants)
1. EKL 81. panta [1. punkta] piemērošanas ietvaros ir jānosaka, vai aizliegtā vienošanās var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un vai tās mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū, kas definējams kā konkrētais tirgus. Līdz ar to pienākums saskaņā ar EKL 81. panta [1. punktu] pieņemtā lēmumā noteikt konkrēto tirgu Komisijai ir tikai tad, ja bez tā nav iespējams noteikt, vai attiecīgais nolīgums, uzņēmumu apvienību lēmums un saskaņotas darbības var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un vai to mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū.
Komisijai nav pienākuma noteikt konkrēto izstrādājumu tirgu, lai izvērtētu pārkāpuma smagumu attiecībā uz katru konkrēto izstrādājumu kategoriju. Pirmkārt, atbilstoši Pamatnostādnēm naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, pārkāpuma smaguma noteikšanā ir jāņem vērā paša pārkāpuma būtība, tā konkrētais iespaids uz tirgu, ja to var novērtēt, un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus apmērs. Tomēr saskaņā ar Pamatnostādnēm Komisijai nav pienākuma īpaši vērtēt aizliegtas vienošanās ietekmi uz katru konkrēto izstrādājumu kategoriju. Turklāt, ja pastāv salikts vienots pārkāpums attiecībā uz vairākiem izstrādājumiem, Komisijai nav nedz pienākuma atsevišķi izvērtēt katru pārkāpuma elementu, nedz arī sadalīt naudas soda apmēru starp šiem dažādajiem elementiem, tāpat kā tai nav pienākuma izvērtēt katra pārkāpuma smagumu, ja tā nosaka vienotu naudas sodu uzņēmumam, kurš ir veicis vairākus pārkāpumus, tomēr šāds secinājums neļauj uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti aizliegtās vienošanās ietvaros, uzlikt kolektīvu patvaļīgu sodu.
Saskaņā ar iepriekš minēto pamatnostādņu 1.A. punkta sesto daļu ierobežotas dalības tirgū dēļ, iespējams, sākumsumma var tikt noteikta mazāka, piemērojot “atšķirīgu attieksmi” uzņēmumiem, kas ir iesaistīti aizliegtās vienošanās ietvaros. Turklāt relatīvais katra attiecīgā uzņēmuma dalības smagums Komisijai ir jāizvērtē, veicot vērtējumu par iespējamiem atbildību mīkstinošiem apstākļiem.
(sal. ar 36., 45., 46. un 48.–52. punktu)
2. Piemērojot EKL 81. pantu, Komisijai ir ļauts uzsākt vienotu procesu par praksi saistībā ar dažādiem atšķirīgiem izstrādājumiem un šāda procesa rezultātā var tikt pieņemts vienots lēmums, kurā tiek secināts, ka uzņēmums ir veicis dažādus atšķirīgus pārkāpumus, un tam tiek noteikti atšķirīgi naudas sodi, katrā gadījumā ievērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā noteiktos ierobežojumus. Ja Komisija uzskata, ka visi izstrādājumi, uz kuriem attiecas šis process, ir salikta un vienota pārkāpuma priekšmets, īpaši ņemot vērā attiecīgās aizliegtās vienošanās darbību, tā var izvēlēties pieņemt vienotu lēmumu, ar ko tiek noteikts vienots naudas sods katram attiecīgajam uzņēmumam, un šāda izvēle nav nedz neloģiska, nedz pretrunā labas pārvaldības principam.
(sal. ar 56. un 63.–66. punktu)
3. Trešo valstu iestāžu, kuru pienākums ir brīvas konkurences aizsardzība, prakse nav saistoša Komisijai, kas ir atbildīga par Kopienas konkurences politikas īstenošanu un virziena noteikšanu. Trešo valstu iestāžu pilnvaru izmantošana saskaņā ar to teritoriālo kompetenci ir atkarīga no atbilstīgajām šo valstu prasībām. Elementi, kas konkurences jomā ir citu valstu tiesību sistēmas pamatā, ietver ne tikai īpašus mērķus, bet arī ir pamats īpašu materiālo normu pieņemšanai, kā arī ļoti atšķirīgām tiesiskajām sekām administratīvo tiesību, krimināltiesību vai civiltiesību jomā, ja minēto valstu iestādes ir konstatējušas piemērojamo normu pārkāpumus konkurences tiesību jomā. Savukārt uzņēmums, attiecībā uz kuru konkurences tiesību jomā tiek piemērotas Kopienu tiesības vai vienas vai vairāku dalībvalstu tiesības, proti, kad aizliegtā vienošanās ietilpst tikai Eiropas Kopienu tiesību sistēmas teritoriālās piemērošanas jomā, atrodas pilnīgi atšķirīgā juridiskajā situācijā.
No tā izriet, ka, ja Komisija soda par kāda uzņēmuma prettiesisku rīcību, pat ja tā rodas starptautiskas aizliegtas vienošanās dēļ, tā cenšas aizsargāt brīvu konkurenci kopējā tirgū, kas saskaņā ar EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunktu ir Kopienas pamatmērķis. Saistībā ar tiesisko interešu aizsardzības Kopienu līmenī īpatnībām Komisijas izmantotais vērtējums saskaņā ar tās kompetenci šajā jomā var būtiski atšķirties no trešo valstu iestāžu vērtējuma.
(sal. ar 57.–60. punktu)
4. Ja Komisija uzskata, ka visi nolīgumi un/vai saskaņotās darbības veidoja saliktu vienotu pārkāpumu, tai, izvērtējot naudas soda sākumsummu, nav nedz pienākuma veikt konkrētu prettiesisko darbību izvērtējumu katrā konkrētajā tirgū, nedz ņemt vērā uzņēmuma praktisko rīcību, vērā ir jāņem vienīgi ietekme, ko pārkāpums radījis kopumā.
(sal. ar 80., 89., 90., 95., 97. un 102. punktu)
5. Lai novērtētu pārkāpuma konkrēto ietekmi uz tirgu, Komisijai kā atskaites punkts jāpieņem konkurence, kas parastos apstākļos būtu pastāvējusi, ja pārkāpuma nebūtu bijis.
Attiecībā uz aizliegtu vienošanos par cenām Komisijai ir tiesības secināt, ka pārkāpumam bija sekas, jo aizliegtās vienošanās dalībnieki veica pasākumus, lai piemērotu norunātās cenas, piemēram, tās paziņojot klientiem, dodot saviem darbiniekiem norādījumus tās izmantot kā pamatu sarunām un uzraugot, kā šīs cenas piemēro konkurenti un to attiecīgie tirdzniecības dienesti. Lai secinātu, ka pastāv ietekme uz tirgu, pietiek ar to, ka norunātās cenas ir bijušas pamatā individuālo darījumu cenu noteikšanai, kas tādējādi klientiem ierobežoja cenu apspriešanas iespējas.
Savukārt, ja ir pierādīta aizliegtas vienošanās īstenošana, Komisijai nevar prasīt, lai tā sistemātiski pierādītu, ka vienošanās faktiski ļāva attiecīgajiem uzņēmumiem panākt tādu darījumu cenu, kas bija augstāka par cenu, kāda būtu pastāvējusi, ja aizliegtas vienošanās nebūtu bijis. Šajā sakarā nevar piekrist apgalvojumam, ka, lai noteiktu pārkāpuma smagumu, var ņemt vērā tikai tikai to, ka darījuma cenu līmenis būtu bijis atšķirīgs, ja nebūtu pastāvējusi slepena vienošanās. Turklāt būtu nesamērīgi prasīt sniegt šādus pierādījumus, kuru iegūšanai būtu vajadzīgi lieli līdzekļi, ņemot vērā, ka būtu jāveic hipotētiski aprēķini, kas balstīti uz ekonomikas modeļiem, kuru precizitāti tiesai ir grūti pārbaudīt un kuru nekļūdīgais raksturs nekādā veidā nav pierādāms.
Lai novērtētu pārkāpuma smagumu, ir svarīgi zināt, vai aizliegtās vienošanās dalībnieki ir darījuši visu iespējamo, lai to nodomi īstenotos konkrētā veidā. Šie dalībnieki dalībnieki nevar savā labā izmantot kā pierādījumus naudas soda samazināšanai ārējus faktorus, kas ir kavējuši to rīcību.
Tādējādi Komisija var pamatoti atsaukties uz aizliegtās vienošanās īstenošanu, lai secinātu, ka pastāv ietekme uz tirgu, nepastāvot nepieciešamībai precīzi izvērtēt šīs ietekmes nozīmību.
Pat pieņemot, ka Komisija no tiesību viedokļa nebija pietiekami pierādījusi aizliegtās vienošanās konkrēto ietekmi, šī pārkāpuma kvalifikācija par “sevišķi smagu” pārkāpumu tik un tā bija atbilstoša. Trīs aspekti, kas ir jāņem vērā, izvērtējot pārkāpuma smagumu saskaņā ar Pamatnostādnēm naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, proti, paša pārkāpuma būtība, tā konkrētā ietekme uz tirgu, ja to var novērtēt, un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus apmērs, veicot vispārīgu pārbaudi, nav vienādi nozīmīgi. Pārkāpuma raksturam ir galvenā nozīme, lai pārkāpumus varētu atzīt par “sevišķi smagiem”. Šajā sakarā no minētajās pamatnostādnēs iekļautā sevišķi smagu pārkāpumu apraksta izriet, ka vienošanās vai saskaņotas darbības, it īpaši tās, kuru mērķis, kā tas ir šajā gadījumā, ir cenu noteikšana, var, pamatojoties tikai uz to raksturu vien, tikt kvalificētas kā “sevišķi smagi” pārkāpumi, bez nepieciešamības raksturot šādu rīcību, atsaucoties uz konkrētu ietekmi vai ģeogrāfisku plašumu. Šo secinājumu apstiprina tas, ka, lai gan smagu pārkāpumu aprakstā ir skaidri minēta ietekme uz tirgu un ietekme uz plašām kopējā tirgus zonām, turpretī sevišķi smagu pārkāpumu aprakstā nav minēta neviena prasība, kas ir saistīta ar konkrētu ietekmi uz tirgu vai ietekmi uz konkrētu ģeogrāfisku teritoriju.
(sal. ar 83.–87. un 91. punktu)
6. Nosakot naudas soda apmēru par konkurences noteikumu pārkāpumu saskaņā ar Pamatnostādnēm naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, jānošķir pārkāpuma smaguma novērtējums, kura mērķis ir noteikt naudas soda sākumsummu, no novērtējuma, cik nopietni katrs no attiecīgajiem uzņēmumiem ir piedalījies pārkāpumā – jautājums, kas ir jāizvērtē, nosakot, vai ir jāpiemēro atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi.
(sal. ar 100. punktu)
7. Komisijai, naudas sodu apmēru nosakot atkarībā no konkrētā pārkāpuma smaguma un ilguma, tas nav jāaprēķina, ņemot vērā summas, kas noteiktas, pamatojoties uz attiecīgo uzņēmumu apgrozījumu, it īpaši apgrozījumu, kurš ir sasniegts ar attiecīgajiem izstrādājumiem. Lai gan nevar noliegt, ka šis apgrozījums var būt atbilstošs pamats, lai novērtētu konkurences apdraudējumus attiecīgo izstrādājumu tirgū, kā arī attiecīgo dalībnieku ietekmi aizliegtās vienošanās ietvaros saistībā ar attiecīgajiem produktiem, tomēr šis apstāklis nebūt nav vienīgais kritērijs, kurš Komisijai ir jāņem vērā, izvērtējot pārkāpuma smagumu. Ierobežojot naudas soda sākumsummas samērīguma izvērtējumu ar šīs sākumsummas apmēru un attiecīgo izstrādājumu apgrozījumu, nozīmētu, ka šim apstāklim tiktu piešķirta pārmērīgi liela nozīme. Pārkāpuma raksturs, tā konkrētā ietekme, skartā tirgus ģeogrāfiskais apmērs un tas, lai naudas sodam noteikti būtu preventīva ietekme, arī ir apstākļi, kas var pamatot iepriekš minēto apmēru.
(sal. ar 114., 118. un 119. punktu)
8. Attiecībā uz naudas sodu noteikšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem Komisija izpilda pienākumu norādīt pamatojumu, ja tā savā lēmumā norāda novērtējuma elementus, kas tai ir ļāvuši novērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu un ilgumu, un tai nav pienākuma izklāstīt vēl detalizētāku aprakstu vai datus par naudas soda aprēķina veidu. Datu, kas attiecas uz naudas sodu aprēķina veidu, norādīšana, lai arī cik lietderīga, tomēr nav nepieciešama pienākuma norādīt pamatojumu ievērošanai.
Attiecībā uz naudas soda sākumsummas vispārējo pamatojumu ir jāatgādina, ka naudas sodi ir Komisijas konkurences politikas līdzeklis, un tai ir jābūt attiecīgai rīcības brīvībai, nosakot to summu, lai mudinātu uzņēmumus rīkoties, ievērojot konkurences tiesību normas. Turklāt ir jānovērš tas, ka uzņēmēji varētu viegli paredzēt naudas sodus. Līdz ar to netiek pieprasīts, lai Komisija šajā sakarā sniegtu papildu pamatojuma elementus, kā tikai tos, kas attiecas uz pārkāpuma smagumu.
(sal. ar 129. un 130. punktu)
9. Tā kā prevencija ir naudas sodu par konkurences noteikumu pārkāpumu mērķis, prasība to nodrošināt ir vispārēja prasība, kas Komisijai ir jāņem vērā ikvienā naudas sodu aprēķināšanas posmā un kas obligāti neparedz, ka šai aprēķināšanai ir jāvelta atsevišķa stadija, kurā šī mērķa sasniegšanai tiek vispārīgi novērtēti visi atbilstošie apstākļi.
Lai tiktu ņemts vērā preventīvais mērķis, Komisija Pamatnostādnēs naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, nav noteikusi nedz metodoloģiju, nedz individuālus kritērijus, kuri, ja tie būtu speciāli minēti, varētu nozīmēt, ka tiem ir saistošs spēks. Pamatnostādņu 1.A punkta ceturtajā daļā attiecībā uz norādēm par pārkāpuma novērtējumu un smagumu ir minēta tikai nepieciešamība noteikt naudas soda apmēru tādā pakāpē, kas tam nodrošina pietiekami preventīvu raksturu.
(sal. ar 131. un 132. punktu)
10. Kaut gan ir svarīgi, lai uzņēmums veiktu pasākumus, lai novērstu, ka tā darbinieki turpmāk izdara jaunus Kopienu konkurences tiesību pārkāpumus, piemēram, ieviešot programmu konkurences noteikumu ievērošanai, šādu pasākumu veikšana tomēr nemaina konstatētā pārkāpuma faktu. Līdz ar to Komisijai, nosakot naudas soda par konkurences noteikumu pārkāpumu apmēru, nav nedz pienākuma šo apstākli nedz uzskatīt par atbildību mīkstinošu apstākli, nedz to izvērtēt, atsaucoties uz naudas soda preventīvās ietekmes vērā ņemšanu, ja attiecīgais pārkāpums a fortiori rada acīmredzamu EKL 81. panta pārkāpumu. Šajā sakarā nav nozīmes apstāklim, ka uzņēmums šādus pasākumus ir veicis pirms Komisijas iejaukšanās. Turklāt nav iespējams noteikt, cik efektīvi ir pasākumi, kuri tikuši veikti uzņēmumā, lai novērstu atkārtotus konkurences tiesību pārkāpumus.
(sal. ar 143. un 144., kā arī 231. punktu)
11. Kāda uzņēmuma “vienīgi pasīva līdzdarbošanās vai arī tikai sekotāja loma” pārkāpuma izdarīšanā, ja tā ir pierādīta, saskaņā ar Pamatnostādņu naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta pirmo ievilkumu ir atbildību mīkstinošs apstāklis, ja ir noteikts, ka šī pasīvā līdzdarbošanās nozīmē, ka attiecīgais uzņēmums “neizceļas”, t.i., tas aktīvi nepiedalās viena vai vairāku pret konkurenci vērstu nolīgumu izstrādāšanā.
To apstākļu vidū, kas var liecināt par uzņēmuma pasīvo līdzdarbošanos aizliegtas vienošanās ietvaros, var ņemt vērā tā dalības sanāksmēs gadījuma raksturu, salīdzinot ar parastajiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem, kā arī tā novēloto ienākšanu tirgū, kas ir pārkāpuma priekšmets, neatkarīgi no uzņēmuma līdzdalības ilguma tajā, vai arī tiešus apgalvojumus šajā sakarā, kurus ir pauduši pārējo uzņēmumu pārstāvji, kas piedalījās pārkāpuma izdarīšanā. Līdz ar to nepietiek, ka kādu aizliegtas vienošanās laiku vai attiecībā uz dažiem aizliegtas vienošanās nolīgumiem uzņēmumam ir bijusi “maznozīmīga” loma. Turpretī pieeja, saskaņā ar kuru tiek nodalīta uzņēmuma attieksmes novērtēšana atkarībā no attiecīgo nolīgumu vai saskaņoto darbību mērķa, ir vismaz teorētiska, ņemot vērā, ka saskaņotās darbības ietilpst vispārējā stratēģijā, kas nosaka aizliegtas vienošanās locekļu darbības pamatlīnijas tirgū un ierobežo to komerciālo brīvību, lai panāktu identisku pret konkurenci vērstu mērķi un vienotu ekonomisku nolūku, proti, traucēt normālu cenu attīstību un ierobežot konkurenci konkrētajā tirgū.
Turklāt apstāklis, ka uzņēmums izbeidza savu dalību aizliegtās vienošanās ietvaros tikai vairākus mēnešus pirms citiem karteļa dalībniekiem, nepamato naudas soda summas samazināšanu, pamatojoties uz atbildību mīkstinošiem apstākļiem, kuri izriet no “vienīgi pasīvas līdzdarbošanās vai tikai sekotāja lomas pārkāpuma izdarīšanā”.
(sal. ar 163., 164., 179., 180. un 184. punktu)
12. Ja Komisija lēmumā piemēroja Pamatnostādnēs naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, noteikto metodi un secināja, ka attiecīgajam uzņēmumam nevar piemērot nevienu atbildību mīkstinošu apstākli, šis uzņēmums var prasīt Kopienu tiesai piemērot atbildību mīkstinošu apstākli un samazināt ar to saistītā naudas soda apmēru, pat ja tas uz to nebija norādījis atbildē uz paziņojumu par iebildumiem.
Regulas Nr. 2842/98 par pušu uzklausīšanu dažu procedūru gaitā saskaņā ar [EKL 81.] un [82.] pantu 4. pantā ir noteikts, ka lietas dalībnieki, kas vēlas darīt zināmus savus uzskatus par pret tiem vērstiem iebildumiem, dara to rakstiski un rakstveida apsvērumos var izklāstīt visus pamatus un faktus, kas attiecas uz to aizstāvību, nenosaka, ka uzņēmumiem, kuriem ir adresēts paziņojums par iebildumiem, ir īpaši jānorāda uz lūgumu piemērot atbildību mīkstinošus apstākļus.
Turklāt paziņojums par iebildumiem ir sagatavojošs akts, salīdzinot ar lēmumu, kas ir uzskatāms par procesa galīgo aktu un kurā Komisija lemj par uzņēmumu atbildību un vajadzības gadījumā par uzņēmumiem nosakāmajiem sodiem.
Lai noteiktu naudas soda apmēru, Komisijai ir jāņem vērā visi attiecīgie apstākļi, it īpaši pārkāpuma smagums un ilgums, kuri ir divi kritēriji, kas ir tieši noteikti Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā. Ja pārkāpumu veic vairāki uzņēmumi, Komisijai ir jāizvērtē katra tā relatīvais dalības pārkāpumā smagums, lai noteiktu, vai tiem ir attiecināmi atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi. Iepriekš minēto Pamatnostādņu 2. un 3. punktā, no kuru noteikumiem Komisija nevar atkāpties, ir paredzēts pielāgot naudas soda pamatsummu atkarībā no noteiktiem atbildību pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem, kuri tiek noteikti katram attiecīgajam uzņēmumam atsevišķi.
(sal. ar 188.–194. punktu)
13. Lai noteiktu, vai uzņēmumam saskaņā ar Pamatnostādņu naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta otro ievilkumu var piemērot atbildību mīkstinošu apstākli, ņemot vērā prettiesisko nolīgumu nepiemērošanu, ir jāpārbauda, vai laika posmā, kurā uzņēmums bija minēto nolīgumu dalībnieks, tas faktiski atturējās no to piemērošanas, rīkojoties tirgū, ievērojot konkurenci, vai tas vismaz pārkāpa pienākumus skaidrā un būtiskā veidā, kas attiecās uz aizliegtas vienošanās īstenošanu, tādā mērā, ka izjauca tās darbību.
(sal. ar 196. punktu)
14. Uzņēmumam, kas ir piedalījies Kopienu konkurences tiesību pārkāpumā, nevar piemērot atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Pamatnostādņu naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta trešo ievilkumu, ja tas pārtrauca ar konkurenci nesaderīgo rīcību pēc tam, kad iejaucās trešo valstu konkurences iestādes.
(sal. ar 230. punktu)
15. Nosakot naudas soda par Kopienu konkurences tiesību pārkāpumu apmēru, naudas soda samazinājums, pateicoties sadarbībai administratīvā procesa laikā, ir pamatots tikai tad, ja attiecīgā uzņēmuma rīcība ir atvieglojusi Komisijai pārkāpuma konstatēšanu un attiecīgā gadījumā – tā pārtraukšanu.
Informācijas iesniegšana, kas ļāva Komisijai procesa ietvaros precīzāk noteikt sadarbības pakāpi starp kartelī iesaistītiem uzņēmumiem, lai noteiktu to naudas soda apmēru, un kas līdz ar to atviegloja Komisijas uzdevumu tās izmeklēšanas ietvaros, var tikt uzskatīta par “efektīvu sadarbību procesā ārpus Paziņojuma par sadarbību piemērošanas jomas” Pamatnostādņu naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta sestā ievilkuma ietvaros.
Tomēr minētajai informācijai ir jāattiecas uz ar konkurenci nesaderīgu rīcību, kas ir izmeklēšanas priekšmets – informācija, kas attiecas uz teritoriju, kura nav izmeklēšanas priekšmets, nevar tikt ņemta vērā.
(sal. ar 238., 239. un 253. punktu)
16. Komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz naudas soda par Kopienu konkurences tiesību pārkāpumu apmēra noteikšanas metodi un tā šajā sakarā var ņemt vērā vairākus faktorus, tostarp attiecīgo uzņēmumu sadarbību izmeklēšanā, ko veic šīs iestādes dienesti. Tai ir arī plaša rīcības brīvība izvērtējot uzņēmuma sadarbības kvalitāti un noderīgumu, tostarp salīdzinājumā ar citu uzņēmumu ieguldījumu. Ņemot vērā šo rīcības brīvību, kas paziņojumā par naudas sodu nepiemērošanu vai to samazināšanu lietās par aizliegtajām vienošanās izpaužas tostarp kā amplitūdas no 10 līdz 50 % noteikšana samazinājuma apmēram, maksimālais samazinājums 50 % apmērā neizriet automātiski no tā, ka tiek konstatēts, ka ir izpildīti minētā paziņojuma D punkta 2) apakšpunkta pirmajā un otrajā ievilkumā paredzētie nosacījumi.
Komisija var pamatot savu piešķirtā apmēra samazinājuma novērtējumu, pirmkārt, ar apstākli, ka attiecīgā uzņēmuma iesniegtajiem pierādījumiem bija niecīga pievienotā vērtība, ņemot vērā pierādījumus, kuri jau bija Komisijas rīcībā, un, otrkārt, ka minētā uzņēmuma sadarbība sākās pēc tam, kad tas bija saņēmis informācijas pieprasījumu saskaņā ar Regulas Nr. 17 11. pantu.
Pirmkārt, sodu samazināšana gadījumos, kad uzņēmumi, kas piedalījušies Kopienu konkurences tiesību pārkāpumos, sadarbojas, ir pamatota ar apsvērumu, saskaņā ar kuru šāda sadarbība atvieglo Komisijas uzdevumu konstatēt pārkāpuma esamību un vajadzības gadījumā to izbeigt. Līdz ar to Komisija nevar abstrahēties no iesniegtās tās informācijas lietderības, kas noteikti ir atkarīga no tiem pierādījumiem, kas jau ir tās rīcībā. Šajā sakarā, ja galvenā atšķirība, pamatojoties uz Paziņojuma par sadarbību B, C un D punktu, ir iesniegtās informācijas lietderība, Komisija var izmantot lietderības kritēriju, lai lemtu par samazinājuma apmēru katrai naudas soda samazinājuma kategorijai, kura ir noteikta minētajos punktos.
Otrkārt, kopējā novērtējuma ietvaros Komisija var ņemt vērā faktu, ka uzņēmums dokumentus Komisijai iesniedza tikai pēc tam, kad tika saņēmis informācijas pieprasījumu, tomēr nevar to izmantot kā izšķirošu apstākli, lai samazinātu uzņēmuma sniegto sadarbību saskaņā ar Paziņojuma par naudas sodu nepiemērošanu vai to samazināšanu lietās par aizliegtajām vienošanās D punkta 2) apakšpunkta pirmo ievilkumu.
(sal. ar 271.–274., 276., 277., 279. un 283. punktu)
17. Lai gan Komisijai, nosakot naudas soda par Kopienu konkurences tiesību pārkāpumu apmēru, nav pienākuma ņemt vērā attiecīgā uzņēmuma slikto finansiālo stāvokli, jo šāda pienākuma atzīšana radītu nepamatotas konkurences priekšrocības uzņēmumiem, kas vissliktāk ir pielāgojušies tirgus apstākļiem, Komisija tomēr var nolemt samazināt naudas soda apmēru, pamatojoties uz smagām finansiālām grūtībām, kas radās, apvienojot vairākus nesen piespriestus sodus ar naudas sodu par pārkāpumiem, kuri vienlaikus tika veikti, pārkāpjot konkurences tiesības, samaksu, tādējādi uzskatot, ka minētajam uzņēmumam nav nepieciešams likt samaksāt visu naudas soda apmēru, lai garantētu efektīvu preventīvo ietekmi.
(sal. ar 308., 314. un 315. punktu)