Lieta T‑16/04
Arcelor SA
pret
Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi
Vide – Direktīva 2003/87/EK – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Prasība atcelt tiesību aktu – Tiešas un individuālas ietekmes neesamība – Prasība atlīdzināt zaudējumus – Pieņemamība – Augstāka juridiska spēka tiesību normas, ar ko piešķir tiesības privātpersonām, pietiekami būtisks pārkāpums – Īpašumtiesības – Brīvība veikt profesionālu darbību – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Tiesiskā drošība
Sprieduma kopsavilkums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Normatīvs tiesību akts – Direktīva
(EKL 230. panta ceturtā daļa un 249. panta trešā daļa)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
(EKL 174. pants, 175. panta 1. punkts un 230. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 I pielikums)
3. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem
(Tiesas Statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
4. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Pietiekami būtisks Kopienu tiesību pārkāpums
(EKL 174., 175. pants un 288. panta otrā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87)
5. Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Līguma normas
(EKL 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 43., 174., 175. pants un 249. panta trešā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87)
6. Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
(EKL 5. panta otrā daļa, 10., 174.–176. pants un 249. panta trešā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 9. panta 1. punkts un 11. panta 1. punkts)
7. Kopienu tiesības – Principi – Pamattiesības
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 9. panta 1. punkts un 11. panta 1. punkts)
8. Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
(EKL 43. un 174. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 3. panta a) punkts un 12. panta 2. un 3. punkts)
9. Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
(EKL 174. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 9. panta 1. un 3. punkts, 11. panta 1. punkts un III pielikums; Padomes Lēmums 2002/358)
10. Kopienu tiesības – Principi – Tiesiskā drošība
(EKL 2. pants un 3. panta 1. punkta c) un g) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 1. pants)
1. Vienīgi apstāklis, ka EKL 230. panta ceturtā daļa tieši neatzīst par pieņemamu prasību atcelt tiesību aktu, kuru cēlusi privātpersona pret direktīvu EKL 249. panta trešās daļas nozīmē, nav pietiekams, lai šādu prasību atzītu par nepieņemamu. Kopienu iestādes nevar liegt tiesību aizsardzības tiesā iespēju, kas Līgumā ir piešķirta privātpersonām, vienīgi ar attiecīgā akta formas izvēli, pat ja šis akts izpaužas direktīvas formā. Tāpat vienīgi fakts, ka apstrīdētās tiesību normas ir daļa no vispārpiemērojama tiesību akta, kas ir īsta direktīva, nevis lēmums EKL 249. panta ceturtās daļas nozīmē, kurš pieņemts direktīvas formā, pats par sevi nav pietiekams, lai izslēgtu iespēju, ka šīs tiesību normas var tieši un individuāli skart privātpersonu.
(sal. ar 94. punktu)
2. Kaut gan ir taisnība, ka, pieņemot vispārpiemērojamu tiesību aktu, Kopienu iestādēm ir jāievēro augstāka juridiskā spēka tiesību normas, ieskaitot pamattiesības, apgalvojums, ka šāds tiesību akts pārkāpj šīs tiesību normas vai pamattiesības, pats par sevi nav pietiekams, lai atzītu privātpersonas celto prasību par pieņemamu, jo atzīšanas par pieņemamu gadījumā tiktu grauta EKL 230. panta ceturtajā daļā minēto prasību būtība, ja vien apgalvotais pārkāpums nav tāds, kas to individualizētu tāpat kā akta adresātu.
Šajā sakarā nav nevienas tiešas vai specifiskas tiesību normas, vai tā būtu augstāka juridiska spēka tiesību norma, vai arī atvasināta tiesību norma, kas uzliktu pienākumu Kopienu likumdevējam Direktīvas 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, pieņemšanas procesā it īpaši ņemt vērā čuguna vai tērauda ražotāju situāciju salīdzinājumā ar citu, ar minētās direktīvas I pielikumu aptverto rūpniecības nozaru operatoru situāciju. Tādējādi it īpaši EKL 174. pantā un 175. panta 1. punktā, kas ir juridiskais pamats Kopienas reglamentējošai rīcībai vides jomā, šāds pienākums nav paredzēts.
Tādējādi nevar uzskatīt, ka Direktīvas 2003/87 tiesību normas individuāli skar tērauda ražošanas uzņēmumu.
(sal. ar 102., 103. un 105. punktu)
3. Prasības pieteikumā, ar kuru tiek lūgts atlīdzināt zaudējumus, kurus, kā tiek apgalvots, izraisījusi Kopienu iestāde, ir jābūt ietvertiem pierādījumiem, kas ļauj identificēt rīcību, kuru prasītājs pārmet attiecīgajai iestādei, iemeslus, kādēļ tas uzskata, ka pastāv cēloņsakarība starp rīcību un tam nodarīto kaitējumu, kā arī šā kaitējuma raksturu un apjomu.
Tomēr, lai gan, ņemot vērā prasības pieteikuma, ar kuru tiek lūgts atlīdzināt par apgalvoto Eiropas Parlamenta un Padomes prettiesisko rīcību, kas pieļauta, pieņemot Direktīvu 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, iesniegšanas brīdī esošos apstākļus, tam obligāti bija jābūt kaitējumam, kas tikai būšot, jo apstrīdētā direktīva vēl bija transponēšanas valsts tiesību sistēmās procesā, un lai gan, ņemot vērā dalībvalstu rīcības brīvību saistībā ar kvotu tirdzniecības sistēmas īstenošanu to teritorijās saskaņā ar to valsts sadales plāniem, prasītāja nevarēja precizēt šā nākotnes kaitējuma precīzo apjomu prasības celšanas laikā, tomēr, lai prasība būtu pieņemama, nebija nepieciešams prasības pieteikumā norādīt precīzu kaitējuma apjomu un vēl jo mazāk izteikt skaitļos pieprasīto atlīdzības lielumu, jo to katrā ziņā ir iespējams izdarīt līdz replikas stadijai ar nosacījumu, ka prasītāja izvirza šādus apstākļus un norāda elementus, kas tai ļauj izvērtēt kaitējuma raksturu un apjomu, un atbildētājai tādēļ ir iespēja nodrošināt savu aizstāvību.
(sal. ar 132. un 135. punktu)
4. Saistībā ar Kopienas ārpuslīgumisko atbildību, kas izriet no Direktīvas 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, pieņemšanas, attiecīgo tiesību normu, kuru mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām, iespējami pietiekami būtiskajam pārkāpumam ir jāizriet no tā, ka acīmredzami un smagi nav tikušas ievērotas plašās rīcības brīvības, kas ir Kopienu likumdevēja rīcībā saistībā ar tā kompetenču īstenošanu vides jomā saskaņā ar EKL 174. un 175. pantu, robežas. Šīs rīcības brīvības izmantošana nozīmē, pirmkārt, Kopienu likumdevēja nepieciešamību prognozēt un izvērtēt sarežģīta un nenoteikta rakstura ekoloģijas, zinātnes, tehnikas un ekonomikas attīstību un, otrkārt, ka šim likumdevējam ir jālīdzsvaro un jāsavieto dažādi mērķi, principi un intereses, kas noteiktas EKL 174. pantā. Apstrīdētajā direktīvā tas izpaužas tādējādi, ka tiek noteikta virkne mērķu un apakšmērķu, kuri ir daļēji pretrunīgi.
(sal. ar 141. un 143. punktu)
5. Kopienu iestādēm tāpat kā dalībvalstīm ir jāievēro pamatbrīvības, tādas kā brīvība veikt uzņēmējdarbību, kas kalpo, lai sasniegtu Kopienas būtiskos mērķus, tostarp EKL 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā iekšējā tirgus izveides pabeigšanu.
Tomēr no šī vispārīgā pienākuma neizriet, ka Kopienu likumdevējam ir jāregulē attiecīgā joma tādējādi, ka Kopienu tiesību aktos, it īpaši gadījumā, ja šāds tiesību akts ir pieņemts direktīvas formā EKL 249. panta trešās daļas nozīmē, tiek paredzēts izsmeļošs un galīgs risinājums noteiktām problēmām, kas izriet no iekšējā tirgus pabeigšanas perspektīvām, vai ka tiek veikta pilnīga valsts tiesību aktu saskaņošana, lai izslēgtu jebkādus iespējamos šķēršļus tirdzniecībai Kopienā. Ja Kopienu likumdevējam ir jārestrukturē vai jānosaka kompleksa sistēma, tāda kā kvotu tirdzniecības sistēma, kas ieviesta ar Direktīvu 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, tam ir tiesības to veikt soli pa solim un veikt tikai pakāpenisku attiecīgo valsts tiesību aktu saskaņošanu, ņemot vērā, ka šādu pasākumu īstenošana parasti ir sarežģīta, jo tā nozīmē, ka kompetentās Kopienu iestādes, par pamatu ņemot dažādas un sarežģītas valsts tiesību normas, izstrādā kopējus noteikumus, kas ir saderīgi ar Līgumā noteiktajiem mērķiem un par kuru tiek saņemta Padomes locekļu kvalificētā vairākuma piekrišana. Tā tas arī ir gadījumā ar Kopienu tiesību aktiem vides aizsardzības jomā saskaņā ar EKL 174. un 175. pantu.
(sal. ar 177. un 178. punktu)
6. Saskaņā ar EKL 249. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības vienīgi attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes, kas loģiski nozīmē šīs dalībvalsts rīcības brīvību, lai tā noteiktu transponēšanas pasākumus. Turklāt saskaņā ar subsidiaritātes principu, kurš ir nostiprināts EKL 5. panta otrajā daļā un uz kuru ir izdarīta atsauce Direktīvas 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, preambulas 30. apsvērumā, jomās, kuras nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē, Kopiena rīkojas tikai tad, ja un ciktāl dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētās darbības mērķus un ja paredzētās darbības apjoma vai seku dēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī. No EKL 174.–176. panta izriet, ka vides aizsardzības jomā Kopienai un dalībvalstīm ir dalīta kompetence. Tādēļ Kopienu tiesību normas šajā jomā neparedz pilnīgu saskaņošanu un EKL 176. punktā dalībvalstīm ir noteikta iespēja veikt stingrākus aizsardzības pasākumus, kuru ir pakļauti tikai nosacījumiem, ka tie ir saderīgi ar Līgumu un ka tie ir paziņoti Komisijai.
Saskaņā ar šiem principiem minētajā Direktīvā 2003/87 nav paredzēts Kopienu līmenī pilnībā saskaņot nosacījumus kvotu tirdzniecības sistēmas izveidei un funkcionēšanai. Ievērojot Līguma noteikumus, dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība saistībā ar šīs sistēmas īstenošanu, tostarp saistībā ar to valsts kvotu sadales plānu izstrādāšanu un šo valstu autonomajiem lēmumiem par emisijas kvotu piešķiršanu atbilstoši minētās direktīvas 9. panta 1. punktam un 11. panta 1. punktam. Tādēļ tikai fakts, ka Kopienu likumdevējs ir atstājis neatbildētu konkrētu jautājumu, kas ietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā un pamatbrīvības, tādas kā brīvība veikt uzņēmējdarbību, piemērošanas jomā, tādā veidā, ka dalībvalstij ir jānoregulē šis jautājums, izmantojot savu rīcības brīvību, protams, saskaņā ar augstāka juridiska spēka Kopienu tiesību normām, pats par sevi neļauj kvalificēt šo nenoregulēto gadījumu par tādu, kas ir pretrunā Līguma noteikumiem. Par to vēl jo vairāk liecina tas, ka dalībvalstīm saskaņā ar lojālas sadarbības pienākumu atbilstoši EKL 10. pantam ir jānodrošina direktīvu lietderīga iedarbība, kas nozīmē arī to, ka tām ir jāinterpretē valsts tiesības saskaņā ar attiecīgās direktīvas mērķiem un principiem.
(sal. ar 179. un 180. punktu)
7. Gan Kopienu likumdevējam, pieņemot direktīvu, gan dalībvalstīm, transponējot šo direktīvu valsts tiesībās, ir jānodrošina, ka tiek ievēroti Kopienu tiesību vispārējie principi. Tādējādi prasības, kas izriet no vispārējo principu, kas atzīti Kopienas tiesību sistēmā, tostarp pamattiesību, aizsardzības, ir saistošas arī dalībvalstīm, kad tās ievieš Kopienu tiesisko regulējumu, un tādēļ to pienākums ir, ciktāl tas ir iespējams, piemērot šo tiesisko regulējumu, ievērojot minētās prasības. Šie principi pēc analoģijas attiecas arī uz Līguma pamatbrīvībām.
Šajā sakarā, ja Direktīva 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, un it īpaši tās 9. panta 1. punkts un 11. panta 1. punkts piešķir dalībvalstīm rīcības brīvību, tā principā ir pietiekami plaša, lai tās varētu piemērot šīs direktīvas tiesību normas saskaņā ar prasībām, kas izriet no Līguma pamatbrīvību un pamattiesību aizsardzības. Turklāt, tā kā šīs direktīvas īstenošana ir pakļauta pārbaudei valsts tiesās, šo tiesu ziņā ir uzdot prejudiciālus jautājumus Tiesai saskaņā ar EKL 234. pantā paredzētajiem nosacījumiem, ja tās sastopas ar grūtībām saistībā ar šīs direktīvas interpretāciju vai spēkā esamību. Līdz ar to dalībvalstu iestādēm un tiesām ir ne tikai jāinterpretē valsts tiesības saderīgi ar apstrīdēto direktīvu, bet arī jānodrošina, ka minētā direktīva netiek interpretēta pretrunā pamattiesībām, kuras aizsargā Kopienu tiesību sistēma, citiem Kopienu tiesību vispārējiem principiem vai Līguma pamatbrīvībām, tādām kā brīvība veikt uzņēmējdarbību. Kopienu likumdevējam nevar pārmest, ka vienas direktīvas ietvaros tas nav pilnīgi un galīgi atrisinājis noteiktu problemātiku, kas ietilpst brīvības veikt uzņēmējdarbību piemērošanas jomā, ja šī direktīva paredz dalībvalstīm rīcības brīvību, kas tām ļauj pilnībā ievērot Līguma noteikumus un Kopienu tiesību vispārējos principus.
(sal. ar 181.–184. punktu)
8. Ja nebūtu emisijas kvotu brīvas pārrobežu pārnešanas Direktīvas 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, 12. panta 2. un 3. punkta nozīmē, to lasot kopsakarā ar 3. panta a) punktu, tad kvotu tirdzniecības sistēmas efektivitāte un veiktspēja minētās direktīvas 1. panta izpratnē būtu nopietni kavēta. Tieši šī iemesla dēļ šīs direktīvas 12. panta 2. punktā dalībvalstīm ir noteikts vispārējs pienākums nodrošināt, ka šī brīvība ir padarīta par efektīvu ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Taču ir jānorāda, ka minētajā direktīvā nav noteikti nekādi ierobežojumi kvotu pārrobežu pārnešanai starp juridiskajām personām, kuras ietilpst vienā un tajā pašā sabiedrību grupā, neatkarīgi no tā, kur iekšējā tirgū atrodas tās juridiskā adrese vai galvenā komercdarbības vieta. Ņemot vērā iepriekš minētās Direktīvas 2003/87 tiesību normas, tātad nevar secināt, ka šajā direktīvā ir iekļauts prettiesisks Līguma pamatbrīvību, tostarp brīvības veikt uzņēmējdarbību, ierobežojums vai ka tā motivē dalībvalstis neievērot šīs brīvības. A fortiori nevar uzskatīt, ka Kopienu likumdevējs ir atbildīgs par to, ka tas šajā ziņā acīmredzami un smagi ir pārkāpis savas rīcības brīvības robežas saskaņā ar EKL 174. pantu, to lasot kopsakarā ar EKL 43. pantu.
(sal. ar 188. un 190. punktu)
9. Direktīvā 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, nav ietverta neviena tiesību norma, kurā būtu noteikts finansiālo seku apjoms, kas varētu rasties gan iespējamā iekārtai piešķirto emisijas kvotu trūkuma dēļ, gan no šo kvotu cenām, jo šo cenu nosaka vienīgi procesi tirgū, kurš radies pēc kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešanas, kas saskaņā ar minētās direktīvas 1. pantu ir vērsta, lai veicinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā. Kvotu cenu regulēšana Kopienu līmenī varētu vājināt šīs direktīvas galveno mērķi, proti, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu ar tādas efektīvas kvotu tirdzniecības sistēmas palīdzību, kurā emisiju izmaksas un ieguldījumus, kas veikti, lai samazinātu šādas emisijas, galvenokārt nosaka tirgus procesi (minētās direktīvas preambulas 5. apsvērums). Līdz ar to kvotu trūkuma gadījumā operatoru stimuls samazināt vai nesamazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas ir atkarīgs no sarežģītiem ekonomiskiem lēmumiem, kas tiek pieņemti, ņemot vērā, pirmkārt, tirgū pieejamo emisijas kvotu cenu un, otrkārt, tādu iespējamo emisijas samazināšanas pasākumu izmaksas, kuri var būt vērsti vai nu samazināt ražošanu, vai nu ieguldīt izdevīgākās ražošanas metodēs enerģētiskās veiktspējas ziņā (šīs pašas direktīvas preambulas 20. apsvērums).
Šādā sistēmā emisijas izmaksu palielināšanos un līdz ar to kvotu cenu, kuras ir atkarīgas no virknes ekonomisko parametru, palielināšanos Kopienu likumdevējs nevar iepriekš noregulēt, jo pretējā gadījumā tiks samazināti vai pat grauti ekonomiskie stimuli, kas ir tās funkcionēšanas pamatā, un tādējādi tiks traucēta kvotu tirdzniecības sistēmas efektivitāte. Turklāt šādas sistēmas izveidošana, ieskaitot tās ekonomiskos priekšnosacījumus, lai izpildītu Kioto protokolā noteiktos pienākumus, ietilpst plašajā rīcības brīvībā, kas pieder Kopienu likumdevējam saskaņā ar EKL 174. pantu, un pati par sevi ir šī likumdevēja leģitīma un pienācīga izvēle. Pamatojoties uz šo leģitīmo lēmumu, Kopienu likumdevējs balstīja kvotu tirdzniecības sistēmu uz priekšnosacījumu, saskaņā ar kuru atbilstoši Direktīvas 2003/87 9. panta 1. punktam un 11. panta 1. punktam dalībvalstu ziņā ir noteikt, pamatojoties uz saviem valsts sadales plāniem (VSP) un izmantojot tām piešķirto rīcības brīvību šajā sakarā, kopējo piešķiramo kvotu skaitu un individuālo kvotu piešķiršanu iekārtām, kas atrodas to teritorijā. Šis lēmums ir pakļauts vienīgi Komisijas ierobežotai iepriekšējai kontrolei saskaņā ar šīs pašas direktīvas 9. panta 3. punktu, tostarp ņemot vērā šīs direktīvas III pielikumā izklāstītos kritērijus. Tādēļ dažādo dalībvalstu emisiju samazināšanas mērķu un pasākumu, kas izriet no to pienākumiem saskaņā ar Kioto protokolu, atšķirības, kā to atspoguļo Lēmumā 2002/358 par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola apstiprināšanu Eiropas Kopienas vārdā un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi minētā vienošanās par pienākumu sadali, un līdz ar to nenoteiktību par kopējo daudzumu un individuālajiem daudzumiem, kas tiek piešķirti dažādajām rūpniecības nozarēm un operatoriem, pamatojoties uz dažādiem VSP, nevar attiecināt uz direktīvas normām kā tādām.
(sal. ar 199.–202. punktu)
10. Tirgus attīstības neparedzamība ir elements, kas ir ekonomiskajam mehānismam piederīgs un no tā nenošķirams elements, kas raksturo ar Direktīvu 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, ieviesto kvotu tirdzniecības sistēmu, kura ir atkarīga no klasiskajiem piedāvājuma un pieprasījuma noteikumiem, kuri ir raksturīgi brīvam konkurences tirgum saskaņā ar minētās direktīvas 1. pantā kopā ar tās preambulas 7. apsvērumu, kā arī EKL 2. pantā un 3. panta 1. punkta c) un g) apakšpunktā minētajiem principiem. Šis aspekts tādēļ nevar tikt kvalificēts kā pretrunā tiesiskās drošības principam esošs, jo citādāk tiktu apstrīdēti pašas kvotu tirdzniecības sistēmas ekonomiskie pamati, kas ir minēti minētajā direktīvā atbilstīgi Līguma noteikumiem.
(sal. ar 203. punktu)