Prasība, kas celta 2010. gada 24. septembrī - Northern Ireland Department of Agriculture and Rural Development/Komisija
(lieta T-453/10)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Northern Ireland Department of Agriculture and Rural Development (Belfāsta, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji - K. Brown, solicitor, un D. Wyatt QC, barrister)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
atcelt Komisijas 2010. gada 15. jūlija Lēmumu Nr. 2010/399/ES
1 (izziņots ar dokumentu Nr. C (2010) 4894) saistībā ar pozīciju, kas attiecas uz vienotās likmes korekcijas 5 % apmērā piemērošanu izdevumiem, kas Ziemeļīrijai radušies 2007. finanšu gadā EUR 18 600 258,71 apmērā, un
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo prasību prasītājs saskaņā ar LESD 263. pantu vēlas panākt Komisijas 2010. gada 15. jūlija Lēmuma Nr. 2010/339/ES (izziņots ar dokumentu Nr. C (2010) 4894) daļēju atcelšanu tiktāl, ciktāl ar to no Eiropas Savienības finansējuma izslēgta pozīcija, kas attiecas uz vienotās likmes korekcijas 5 % apmērā piemērošanu atsevišķiem Ziemeļīrijas izdevumiem, kas tai radušies 2007. finanšu gadā EUR 18 600 258,71 apmērā.
Savas prasības pamatojumam prasītājs norāda šādus pamatus:
Vispirms Komisijas lēmums saistībā ar apstrīdēto pozīciju ir balstīts uz kļūdām faktos un tiesību piemērošanā, jo ar trūkumiem, ko tā konstatējusi galvenajās pārbaudēs un to iespējamajām sekām attiecībā uz tādu hektāru deklarēšanu, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu 2006. pieprasījuma gadā, nevarēja pamatot vienotās likmes korekcijas 5 % apmērā piemērošanu visiem attiecīgajiem Ziemeļīrijas izdevumiem šajā gadā. Šāda pārāk lielu platību deklarēšana nevarēja palielināt pamatsummu, kas izrietēja no lauksaimniekiem piešķirtajiem maksājumiem 2000.-2002. gadā un līdz ar to varēja palielināt tikai 2005. gadam noteikto tiesību uz maksājumu skaitu un nevis to vērtību. Aptuveni 78 % no tiesībām uz maksājumiem, kas piešķiramas un sadalāmas starp hektāriem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, kurus lauksaimnieki deklarējuši 2005. gadā, tika noteiktas, ņemot vērā maksājumus attiecīgajiem lauksaimniekiem no 2000. līdz 2002. gadam, un šo procentus īpatsvaru neietekmētu kļūdas, kas pieļautas, nosakot to hektāru skaitu, par kuriem bija tiesības pretendēt uz atbalstu 2005. gadā, kuras atkārtojās arī 2006. gadā. Turklāt noteikumi par samazinājumu un nepiešķiršanu vai sankcijām ir piemērojami, ņemot vērā principu, ka tiesības uz maksājumiem var koriģēt ar atpakaļejošu spēku un principu, saskaņā ar kuru, ja lauksaimnieks deklarējis pārāk lielu to hektāru skaitu, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, kā arī pārāk lielu tiesību uz maksājumiem skaitu, bet zemes platība, kas ir atzīta par tādu, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ir pietiekami liela, lai par to aktivētu visas tiesības uz maksājumiem, uz kuriem lauksaimnieks var pretendēt, sankcijas nepiemēro. Komisija ir nepareizi interpretējusi tiesību normas, kurās paredzēti šie principi, un līdz ar to ir būtiski pārvērtējusi no Ziemeļīrijas lauksaimniekiem atgūstamās summas saistībā ar 2006. pieprasījumu gadā veikto pārak lielu platību deklarēšanu.
Turklāt Komisija ir pārkāpusi samērīguma principu, novērtējot iespējamos zaudējumus 5 % apmērā no visu radušos izdevumu summas, lai gan galvenais princips, kas piemērojams gadījumos, kad nav iespējams precīzi novērtēt attiecīgā Eiropas Savienības fonda zaudējumus, ir tāds, ka korekcijas likmei jābūt nepārprotami saistītai ar iespējamajiem zaudējumiem. Šis Komisijas novērtējums ir balstīts uz diviem kļūdainiem pieņēmumiem: pirmais kļūdainais pieņēmums ir tāds, ka fakts saistībā ar kļūdām, kas pieļautas 2005. un 2006. gadā, atzīstot pārāk daudz platību par tādām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, nevarēja negatīvi ietekmēt aptuveni 78 % no tiesībām uz maksājumiem, kas piešķiramas lauksaimniekiem, un tādējādi nevarēja radīt risku fondiem. Otrais kļūdainais pieņēmums ir tāds, ka Komisija ir būtiski pārvērtējusi no lauksaimniekiem Ziemeļīrijā atgūstamās summas saistībā ar pārāk lielu platību deklarēšanu 2006. gadā. Visbeidzot, tā kā Komisija, piemērojot vienotas likmes samazinājumu 5% apmērā, ir pamatojusies uz būtisku Eiropas Savienības fondu iespējamo zaudējumu pārvērtēšanu, šajā gadījumā šķiet, ka vienotās likmes samazinājums 5% apmērā ir pārāk liels un līdz ar to nesamērīgs.
____________1 - Komisijas 2010. gada 15. jūlija lēmums, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta Nr. C (2010) 4894) (OV 2010 L 184., 6. lpp.).