VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2015. gada 9. septembrī(*)
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Televizoru un datoru monitoru kineskopu pasaules tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums – Nolīgumi un saskaņotas darbības cenu, tirgu sadales, jaudas un ražošanas jomā – Tiesības uz aizstāvību – Pierādījums par dalību aizliegtā vienošanās – Vienots un turpināts pārkāpums – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Samērīgums – Naudas sodi – Neierobežota kompetence
Lieta T‑82/13
Panasonic Corp., Kadoma (Japāna),
MT Picture Display Co. Ltd, Macuočo [Matsuocho] (Japāna),
ko pārstāv R. Gerrits un A.‑H. Bischke, advokāti, M. Hoskins, QC, un S. K. Abram, barrister,
prasītājas,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv A. Biolan, M. Kellerbauer un G. Koleva, pārstāvji,
atbildētāja,
par lūgumu primāri atcelt Komisijas 2012. gada 5. decembra Lēmumu C(2012) 8839 final attiecībā uz procedūru atbilstīgi LESD 101. pantam un EEZ līguma 53. pantam (Lieta COMP/39.437 – TV un datoru monitoru kineskopi), ciktāl tas attiecas uz prasītājām, vai pakārtoti samazināt prasītājām uzliktā naudas soda apmēru.
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Papasavs [S. Papasavvas] (referents), tiesneši N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood] un E. Bieļūns [E. Bieliunas],
sekretāre K. Kristensena [C. Kristensen], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2014. gada 11. novembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums (1)
[..]
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
23 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 13. februārī, prasītājas cēla šo prasību.
24 Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas trešajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.
25 Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegta 2014. gada 18. februārī, prasītājas iesniedza savus apsvērumus par atbildi uz repliku. Pēc tam ar 28. februāra vēstuli Komisija iesniedza apsvērumus par šo dokumentu. Šie abi dokumenti tika pievienoti lietas materiāliem ar palātas priekšsēdētāja 2014. gada 7. marta lēmumu.
26 Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (trešā palāta) nolēma uzsākt mutvārdu procesu šajā lietā un, veicot tās 1991. gada 2. maija Reglamenta 64. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus, uzdot lietas dalībniecēm dažus jautājumus. Uz šiem jautājumiem tika atbildēts noteiktajā termiņā.
27 Vispārējā tiesa 2014. gada 11. novembra tiesas sēdē uzklausīja lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus un to atbildes uz tās uzdotajiem jautājumiem. Šajā tiesas sēdē tā nolēma uzaicināt lietas dalībniekus iesniegt iespējamos apsvērumus par Tiesas 2014. gada 12. novembra spriedumu Guardian Industries un Guardian Europe/Komisija (C‑580/12 P, Krājums) desmit dienu laikā, sākot no šī sprieduma pasludināšanas dienas, proti, termiņā, kurš attiecībā uz Komisiju pēc tās lūguma tika pagarināts līdz 2014. gada 28. novembrim.
28 Ar vēstuli, kas tika iesniegta Vispārējās tiesas kancelejā 2014. gada 28. novembrī, Komisija izpildīja šo lūgumu. Prasītājas apsvērumus neiesniedza.
29 Ar 2014. gada 28. novembrī pieņemtu lēmumu tika nolemts nepievienot lietas materiāliem Komisijas iesniegto dokumentu, kas attiecās uz tiesas sēdes protokolu.
30 Mutvārdu process tika pabeigts 2014. gada 5. decembrī.
31 Ar 2015. gada 26. maija rīkojumu Vispārējā tiesa nolēma atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu saskaņā ar 1991. gada 2. maija Reglamenta 62. pantu.
32 Vispārējās tiesas 1991. gada 2. maija Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros Vispārējā tiesa aicināja lietas dalībniekus iesniegt iespējamos apsvērumus par ģenerāladvokāta M. Vatelē [M. Wathelet] secinājumiem lietā InnoLux/Komisija (C‑231/14 P, Krājums). Šis lūgums tika izpildīts noteiktajā termiņā. Pēc tam lietas dalībnieki iesniedza apsvērumus par atbildēm, kas tika sniegtas minētā procesa organizatoriskā pasākuma ietvaros, un par naudas sodu aprēķinu un summu.
33 Mutvārdu process tika pabeigts 2015. gada 10. jūlijā.
34 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā ir secināts, ka MEI vai MTPD pārkāpa LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu;
– atcelt vai atbilstoši samazināt Panasonic vai MTPD uzlikto naudas sodu summas;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
35 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
[..]
Par otro prasījumu attiecībā uz prasītājām uzliktā naudas soda apmēra atcelšanu vai samazināšanu
[..]
Par izmantoto metodoloģiju pārdošanas apjoma noteikšanai
153 Prasītājas apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā izmantotā metodoloģija pārveidoto preču tiešās pārdošanas EEZ apjoma aprēķināšanai ir nepareiza un tās rezultātā tika noteikts nesamērīgs naudas sods salīdzinājumā ar šīs pārdošanas faktisko ietekmi uz tirgu. Šajā ziņā, pirmkārt, prasītājas norāda, ka saskaņā ar Komisijas 2011. gada 4. marta informācijas pieprasījumu šīs pārdošanas apjoms bija jāaprēķina kā tiešās pārdošanas EEZ šajā pašā laikposmā vidējā vērtība, to sareizinot ar attiecīgo CPT [Colour Picture Tubes; krāsu kineskops] skaitu. Tādējādi prasītājas apgalvo, ka Komisijas metodoloģija izrietēja no kļūdaina pieņēmuma, saskaņā ar kuru pārveidotajās precēs iekļauto CPT vidējā vērtība bija identiska CPT tiešās pārdošanas EEZ vērtībai. Tomēr ar šādu pieeju netiek ņemts vērā fakts, ka Panasonic gadījumā grupas pārveidotajās precēs iekļautais CPT kopumā bija mazāka izmēra un tāpēc arī ekonomiskā vērtība bija mazāka nekā tiem, kas tiek pārdoti tieši trešajām personām EEZ, kā tas bija norādīts konkurētspējīgas ekonomikas konsultāciju biroja ziņojumā, kas bija pievienots atbildei uz Komisijas informācijas pieprasījumu, kuru prasītājas sagatavoja 2011. gada 20. aprīlī. Otrkārt, prasītājas apgalvo, ka atšķirībā no Komisijas atbalstītās pieejas, kas bija balstīta vienīgi uz laikposmu, kurā CPT tika pārdoti trešajām personām, viņu piedāvātā metodoloģija esot bijusi precīzāka, ciktāl tā esot bijusi balstīta uz vidējo vērtību, ņemot vērā gan laikposmu, gan Panasonic televizoros iebūvēto CPT izmēru. Lai gan Komisija nav noliegusi prasītāju sniegto datu precizitāti, prasītājas Komisijai pārmet, ka šie dati neesot ņemti vērā, lai aprēķinātu tām ar apstrīdēto lēmumu uzliktā naudas soda apmēru.
154 Komisija apgalvo, ka 2006. gada pamatnostādnes neuzliek pienākumu ņemt vērā LESD 101. panta pārkāpuma faktisko ietekmi uz tirgu. Turklāt tā norāda, ka prasītājas piedāvā alternatīvu metodi nevis tāpēc, ka tā būtu precīzāka, bet gan tāpēc, ka, izrādās, tā nodrošina zemāko pārdošanas apjomu, un līdz ar to arī mazāku naudas sodu. Tomēr Komisija apgalvo, ka tai nav pienākuma izvēlēties kādu konkrētu metodi, kuras rezultātā tiek noteikts mazāks naudas sods, bet tai vienīgi ir jāpiemēro 2006. gada pamatnostādnes tādējādi, lai tiktu atbilstoši atspoguļots faktiskais pārkāpums kopumā.
155 Šajā ziņā, runājot par pārbaudi, kādu Savienības tiesa veic attiecībā uz Komisijas lēmumiem konkurences jomā, ir jāatgādina, ka šīs tiesas neierobežota kompetence dod tai tiesības grozīt apstrīdēto aktu, pat to neatceļot, ņemot vērā visus faktiskos apstākļus, lai grozītu, piemēram, naudas soda summu (skat. Tiesas spriedumu, 2009. gada 3. septembris, Prym un Prym Consumer/Komisija, C‑534/07 P, Krājums, I‑7415. lpp., 86. punkts un tajā minētā judikatūra).
156 Protams, no Tiesas judikatūras izriet, ka neierobežotas kompetences īstenošana, nosakot uzņēmumiem uzliekamo naudas sodu apmēru, nedrīkst izraisīt diskrimināciju starp uzņēmumiem, kas ir piedalījušies LESD 101. panta 1. punktam neatbilstošā nolīgumā (Tiesas spriedumi Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, minēts 51. punktā, 617. punkts, un 2007. gada 25. janvāris, Dalmine/Komisija, C‑407/04 P, Krājums, I‑829. lpp., 152. lpp.). Ja Vispārējā tiesa konkrēti attiecībā uz vienu no šiem uzņēmumiem ir paredzējusi atkāpties no Komisijas izmantotās aprēķina metodes, tad Vispārējai tiesai tas ir jāpaskaidro spriedumā (Tiesas spriedumi, 2003. gada 18. septembris, Volkswagen/Komisija, C‑338/00 P, Recueil, I‑9189. lpp., 146. punkts, un 2013. gada 30. maijs, Quinn Barlo u.c./Komisija, C‑70/12 P, 46. punkts).
157 Turpinājumā jāatgādina, ka saskaņā ar 2006. gada pamatnostādņu 13. punktu, lai noteiktu uzliekamā naudas soda pamatsummu, pamatojoties uz Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Komisija izmanto preču vai pakalpojumu pārdošanas, ko veicis uzņēmums tiešā vai netiešā saistībā ar pārkāpumu attiecīgajā ģeogrāfiskajā nozarē EEZ teritorijā, vērtību.
158 Kā jau tika norādīts iepriekš 16. punktā, no apstrīdētā lēmuma izriet, ka, lai noteiktu naudas sodu pamatsummu, Komisija ņēma vērā CPT tiešās pārdošanas EEZ proporciju – CPT, kas pārdoti paši vai bijuši pārveidotās precēs – visu pārkāpuma laiku, kā tas bija viena no minētā lēmuma adresātiem gadījumā, un sareizinot šo proporciju ar uzņēmumu dalības pārkāpumā gadu skaitu (preambulas 1020., 1021., 1034., 1042. un 1056. apsvērums).
159 Apstrīdētā lēmuma preambulas 1022. apsvērumā Komisija norādīja, ka, kaut arī pārveidoto preču tiešās pārdošanas EEZ ņemšanas vērā attiecībā uz dažiem aizliegtas vienošanās dalībniekiem nozīmēja pārdošanas grupas ietvaros ņemšanu vērā, tostarp starp kopuzņēmumu mātesuzņēmumiem, fakts, ka notiek koncentrēšanās uz EEZ veikto ar pārkāpumu saistītās preces – pārveidotas vai nepārveidotas – pirmo pārdošanu klientam vai uzņēmumam, kurš nebija daļa no uzņēmuma piegādātāja, nodrošina diskriminācijas neesamību starp vertikāli iesaistītajiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kas nebija iesaistīti.
160 Turklāt apstrīdētā lēmuma preambulas 1026. apsvērumā Komisija norādīja, ka, koncentrējoties uz tiešās pārdošanas EEZ vērtību, kā arī uz pārveidoto preču tiešās pārdošanas EEZ vērtību, tās mērķis bija konstanti iekļaut pārdošanas vērtībā preces, kuras bija aizliegtās vienošanās objekts, tikai tad, ja tās tika pārdotas ar aizliegtu vienošanos saistīta uzņēmuma ārējam klientam pirmo reizi un šis klients atradās EEZ. Turklāt Komisija uzsvēra, ka tā neņēma vērā pārveidotās preces vērtību kopumā, bet tikai tajā integrēto CPT vērtību. Visbeidzot apstrīdētā lēmuma preambulas 1027. un 1028. apsvērumā Komisija norādīja, ka, ciktāl apjomu saskaņošana un ražošanas ierobežošana skāra visu ražošanu un pārdošanu, ko īstenoja dalībnieki, pārdošana klientiem grupas ietvaros bija daļa no aizliegtas vienošanās ietvaros notikušajām diskusijām.
161 Jānorāda, ka prasītājas neapstrīd grupas ietvaros īstenotās pārdošanas vai pārveidoto preču tiešās pārdošanas ņemšanu vērā, lai aprēķinātu tām uzliktā naudas soda apmēru, bet tās apšauba šo pārdošanu vērtības aprēķina, ko veica Komisija un kāds tas izriet no apstrīdētā lēmuma, precizitāti. Šajā ziņā tās apgalvo, ka to esot norādījušas 2011. gada 20. aprīļa atbildē uz Komisijas 2011. gada 4. aprīļa informācijas pieprasījumu.
162 Tiesas sēdē prasītājas precizēja, ka tās bija iesniegušas Komisijai precīzus skaitļus, ar kuriem pēc iespējas tika ņemts vērā integrēto CPT skaits, ievērojot to dimensijas un cenu attiecīgajā gadā. Turklāt prasītājas atkārtoja savu argumentāciju, saskaņā ar kuru, kaut arī Komisija nav apstrīdējusi šo datu precizitāti, tā tos neņēma vērā, nenorādot pamatojumu.
163 Komisija apstiprināja, ka tā nav apstrīdējusi attiecīgo datu precizitāti, bet apgalvoja, ka, ja tā piemērotu prasītājām atšķirību metodoloģiju salīdzinājumā ar citiem apstrīdētā lēmuma adresātiem, kuri nebija iesnieguši šādus datus, tad tiktu pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips. Turklāt tā norādīja, ka gadījumā, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka prasītāju iesniegtie dati ir pareizi, tā neiebilstu, ka prasītāju veiktais aprēķins tiek izmantots, lai pārrēķinu naudas soda apmēru.
164 Jānorāda, kā tas tika norādīts apstrīdētā lēmuma preambulas 1032. apsvērumā, ka minētā lēmuma adresāti ar 2011. gada 4. marta vēstuli tika aicināti izmantot datus, kas bija saistīti konkrēti ar viņu tiešo pārdošanu EEZ un viņu pārveidoto preču tiešo pārdošanu EEZ kā viņu pārdošanas apjoma aprēķina bāzi, un tika informēti par veidu, kādā bija jāaprēķina visi prasītie skaitļi. No norādēm, kas ir sniegtas šīs vēstules I pielikumā, lai varētu atbildēt uz šajā nolūkā paredzēto anketu, izriet, ka Komisijas ieteiktā aprēķina metode, ciktāl runa ir par pārveidoto preču tiešo pārdošanu EEZ, ir balstīta uz tiešās pārdošanas EEZ vidējo apjomu, kāds tika sasniegts vienā un tajā pašā laikposmā, sareizinot to ar CPT attiecīgo skaitu. Gadījumā, ja attiecīgajā periodā nav tikusi veikta tiešā pārdošana EEZ vai ja tā nav bijusi reprezentatīva, attiecīgie uzņēmumi tiek aicināti sazināties ar Komisiju, lai pārrunātu alternatīvu aprēķina metodi.
165 Jākonstatē, ka no prasītāju 2011. gada 20. aprīļa atbildes uz Komisijas informācijas pieprasījumu izriet, ka tās piedāvāja alternatīvu metodi pārveidoto preču tiešās pārdošanas EEZ aprēķināšanai, kura tika izklāstīta 2011. gada 19. aprīļa ekonomikas pārskatā, ko bija sagatavojusi RBB Economics (skat. tālāk 153. punktu) un kas ir pievienots minētās atbildes pielikumā. Šī aprēķina metode paredzēja ņemt vērā ar šo pārdošanu saistīto CPT vidējo svērto rādītāju, ievērojot to patieso lielumu un attiecīgo laikposmu un izmantojot prasītāju iesniegtos skaitļus. Šajā ziņojumā pārveidoto preču tiešās pārdošanas EEZ apjoms tika aprēķināts, katra televizora, kurš tika pārdots pārkāpuma laikā, izmēru saistot ar vidējo CPT ar tādu pašu izmēru vērtību. Gadījumā, ja attiecīgajā periodā netika pārdoti CPT ar tādu pašu izmēru, minētajā pārskatā izmantotie dati bija balstīti uz vidējo svērto rādītāju visu šajā periodā pārdoto CPT neatkarīgi no to izmēriem, kas šajā ziņā atbilda Komisijas metodei.
166 Pēc prasītāju domām, viņu pieeja sniegtu precīzākus rezultātus, kas ir tuvāki patiesībai, kamēr Komisijas izmantotās metodoloģijas rezultātā liela izmēra CPT cenas varētu tikt noteiktas mazāka izmēra televizoriem.
167 Šajā ziņā vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar 2006. gada pamatnostādņu 15. punktu, lai noteiktu uzņēmuma īstenoto pārdošanu vērtību, Komisija izmanto vislabākos datus, kas iegūstami no šī uzņēmuma. Tomēr, tā kā Komisijai bija dati, kas precīzāk atspoguļo pārveidoto preču tiešās pārdošanas EEZ apjomu, ko tā turklāt atzina arī tiesas sēdē, pietiek ar konstatējumu, ka tā, nesniedzot pamatojumu, ir atkāpusies no šīm pamatnostādnēm, ciktāl runa ir par prasītājām uzliktā naudas soda pamatsummas aprēķinu.
168 Tiesa jau ir atzinusi, ka pamatnostādnēs ir iekļauta indikatīva uzvedības norma attiecībā uz praksi, kas ir jāievēro un no kuras Komisija individuālā gadījumā nevar atkāpties, nenorādot ar vienlīdzīgas attieksmes principu saderīgus iemeslus. Pieņemot šādas uzvedības normas un to pasludināšanas brīdī paziņojot, ka turpmāk šīs normas tiks piemērotas gadījumiem, ar kuriem tās saistītas, Komisija pati ierobežo savas rīcības brīvības izmantošanas iespējas un nevar atteikties no šīm normām, nevēlēdamās, lai attiecīgā gadījumā to sodītu par tādu vispārējo tiesību principu kā vienlīdzīgas attieksmes principa vai tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu (spriedums, 2005. gada 28. jūnijs, Dansk Rørindustri u.c./Komisija, C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P, Krājums, I‑5425. lpp., 209. un 211. punkts). Tomēr, lai gan Komisijai, kad tā piemēro indikatīvas normas, kuras tā ir pati sev noteikusi, ir pienākums ievērot tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, šis princips nevar būt tādā pašā veidā saistošs Savienības tiesām, ja vien tās, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, nemēģina piemērot vienu specifisku naudas sodu aprēķina metodi, bet gan izvērtē katru atsevišķo to izskatīšanai nodoto situāciju, ņemot vērā visus faktiskos un tiesiskos apstākļus, kas uz to attiecas (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 30. maijs, Quinn Barlo u.c./Komisija, minēts 156. punktā, 53. punkts).
169 Tādējādi Vispārējai tiesai, īstenojot savu neierobežoto kompetenci un lai noteiktu prasītājām uzliktā naudas soda apmēru, ir jāņem vērā skaitļi, kurus administratīvajā procesā bija iesniegušas prasītājas un kuru precizitāti Komisija nebija apstrīdējusi. Šajā ziņā jānorāda, ka, atbildot uz iepriekš 32. punktā minētajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem, prasītājas precizēja, ka prasības pieteikumā ietvertie skaitļi, kas attiecās uz Panasonic kopējo pārdošanas apjomu līdz 2003. gada 31. martam, kļūdaini aptvēra arī pārdošanu, kas tika veikta 1999. gada jūlijā, un iesniedza šajā ziņā labotus datus, kurus Komisija neapstrīdēja.
170 No iepriekš izklāstītā izriet, ka pirmā daļa ir jāapmierina.
[..]
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) naudas sodus, kas tika uzlikti ar 2012. gada 5. decembra Lēmuma C(2012) 8839 final attiecībā uz procedūru atbilstīgi LESD 101. pantam un EEZ līguma 53. pantam (Lieta COMP/39.437 – TV un datoru monitoru kineskopi) 2. panta 2. punkta f), h) un i) apakšpunktu, noteikt EUR 128 866 000 apmērā attiecībā uz Panasonic Corp. par tās tiešo dalību pārkāpumā televizoru krāsu kineskopu tirgū, EUR 82 826 000 apmērā solidāri attiecībā uz Panasonic, Toshiba Corp. un MT Picture Display Co. Ltd un EUR 7 530 000 apmērā solidāri attiecībā uz Panasonic un MT Picture Display;
2) pārējā daļā prasību noraidīt;
3) katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Papasavvas | Forwood | Bieliūnas |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 9. septembrī.
[Paraksti]