VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2015. gada 18. septembrī (*)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas vārdiska preču zīme “Tafel” – Absolūti atteikuma pamati – Atšķirtspēja – Aprakstoša rakstura neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts
Lieta T‑710/13
Bundesverband Deutsche Tafel eV, Berlīne (Vācija), ko pārstāv T. Koerl, E. Celenk un S. Vollmer, advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko sākotnēji pārstāvēja A. Pohlmann, vēlāk – M. Fischer, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Tiertafel Deutschland eV, Rātenova [Rathenow] (Vācija), ko pārstāv M. Nitschke, advokāts,
par prasību par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2013. gada 17. oktobra lēmumu lietā R 1074/2012‑4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Tiertafel Deutschland eV un Bundesverband Deutsche Tafel eV.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] (referents) un E. M. Kolinss [A. M. Collins],
sekretāre J. Veiherte [J. Weychert], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 23. decembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 11. aprīlī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 16. aprīlī,
ņemot vērā 2014. gada 11. jūnija lēmumu, ar kuru atteikta atļauja iesniegt replikas rakstu,
pēc 2015. gada 18. marta tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītājai Bundesverband Deutsche Tafel eV pieder Kopienas vārdiska preču zīme “Tafel”, attiecībā uz kuru reģistrācijas pieteikums tika iesniegts 2010. gada 26. martā un kura 2010. gada 27. septembrī ar numuru 8985541 tika reģistrēta Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).
2 Pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 39. un 45. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 39. klase: “Ikdienas lietošanas priekšmetu, tostarp pārtikas produktu, pieņemšana, savākšana, pārvadāšana un izplatīšana par labu trešajām personām, it īpaši trūcīgajiem”;
– 45. klase: “Privātie un sabiedriskie pakalpojumi personu individuālo vajadzību apmierināšanai”.
3 2010. gada 4. novembrī persona, kas iestājusies lietā, Tiertafel Deutschland eV, iesniedza ITSB pieteikumu par Kopienas preču zīmes “Tafel” atzīšanu par spēkā neesošu, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, to aplūkojot kopsakarā ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, kā arī pamatojoties uz minētās regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
4 Ar 2012. gada 16. aprīļa lēmumu ITSB Anulēšanas nodaļa, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, tos aplūkojot kopsakarā ar šīs pašas regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, noraidīja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.
5 2012. gada 6. jūnijā persona, kas iestājusies lietā, par Anulēšanas nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.
6 Ar 2013. gada 17. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelācijas ceturtā padome apmierināja apelācijas sūdzību un atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu. Tā secināja, ka vācu vārdam “Tafel” ir pietiekami skaidra un konkrēta saistība ar attiecīgajiem pakalpojumiem un ka tātad tas ir aprakstošs. Tā arī nolēma, ka šim vārdam – kā aprakstošai norādei, kuras nozīmi mērķsabiedrība sapratīs tieši un bez analītiskas piepūles, – nav arī atšķirtspējas attiecībā uz konkrētajiem pakalpojumiem. Līdz ar to, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, tā atzina konkrēto preču zīmi par spēkā neesošu. Visbeidzot, Apelācijas padome uzskatīja par nelietderīgu lemt par pamatu, kas attiecas uz šīs pašas regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu, proti, ļaunticību, ko procesa dalībnieki apelācijas procesā vairs nebija apsprieduši.
Lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
8 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
9 Pamatojot savu prasību, prasītāja izvirza divus atcelšanas pamatus, no kuriem pirmais ir saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu, bet otrais – ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Par pirmo prasības pamatu – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu
10 Prasītāja apstrīd Apelācijas padomes secinājumu, saskaņā ar kuru konkrētā preču zīme ir aprakstoša. Cita starpā tā norāda, ka nav tiešas saistības starp vācu vārdu “Tafel” tajā nozīmē, ko norādījusi Apelācijas padome, proti, “liels galds, kas uzklāts svētku maltītei”, un pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta preču zīme. Vācu vārds “Tafel” nenorādot ne uz attiecīgo pakalpojumu veidu, ne kvalitāti, ne paredzēto nolūku, ne arī uz kādu no to raksturlielumiem. Runājot par 39. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, tiem neesot nekādas saistības ar galdu, kas nebūtu piemērots, lai to izmantotu par šādu pakalpojumu sniegšanas vietu. Turklāt ideja par svētku maltīti, ko atspoguļo vācu vārds “Tafel”, kontrastējot ar aizsargātajiem pakalpojumiem, kuru mērķis ir nodrošināt [cilvēkus] ar ikdienas lietošanas priekšmetiem un pārtikas produktiem, t.i., ar iztikai nepieciešamo minimumu. Attiecībā uz 45. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome esot nepareizi sapratusi to priekšmetu un tos sajaukusi ar ēdināšanas pakalpojumiem, kas ietilpst 43. klasē un uz kuriem preču zīme “Tafel” neattiecas.
11 ITSB apgalvo, ka Apelācijas padome, atzīstot apzīmējuma “Tafel” reģistrāciju par spēkā neesošu attiecībā uz konkrētajiem pakalpojumiem, esot rīkojusies pareizi. Tas norāda, ka viena no vācu vārda “Tafel” nozīmēm, kas aprakstīta vārdnīcā Duden, esot trūcīgo apgāde ar pārtikas produktiem un ka līdzīga nozīme esot minēta attiecībā uz vācu vārdkopu “Tafel-Initiativen” enciklopēdijas Brockhaus 2006. gada izdevumā un vārdnīcas Meyers tiešsaistē pieejamajā izdevumā.
12 Attiecībā uz 39. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem ITSB apgalvo, ka tie esot loģistikas pakalpojumi, kas esot būtiski, lai nodrošinātu pienācīgu pārtikas bankas funkcionēšanu, un ka līdz ar to pastāvot tieša un skaidra saistība starp tiem un vācu vārdu “Tafel”. Turklāt tas norāda, ka konkrētā sabiedrības daļa, sastapusies ar vācu vārdu “Tafel” saistībā ar 45. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, tūlīt domās par pārtikas bankas pakalpojumiem, t.i., sociālo pakalpojumu, kas izpaužas kā apgāde ar pārtikas produktiem un citiem ikdienas lietošanas priekšmetiem. Tas piebilst, ka 39. un 45. klasē ietilpstošie pakalpojumi, esot, tā teikt, orientēti uz pārtikas bankām.
13 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka Apelācijas padome pamatoti esot secinājusi, ka apzīmējums “Tafel” ir aprakstošs. Proti, tās ieskatā vācu vārds “Tafel” esot sugasvārds, ar ko tiekot apzīmētas sociālās palīdzības struktūras. Šajā ziņā tā atsaucas uz dažādiem 2008. un 2009. gada pētījumiem, kā arī uz tādiem darbiem kā leksikas vārdu krājumi Brockhaus un Meyers un vārdnīca Duden. Vārda aprakstošais raksturs izrietot arī no apstākļa, ka pastāv organizācijas, kuru nosaukumos ir izmantotas vācu vārda “Tafel” variācijas. Šis vārds neesot specifiski saistīts ar prasītāju, bet gan esot saistīts ar pārtikas banku kustību, tā sauktajiem “Tafeln”. Turklāt paši prasītājas iesniegtie dokumenti liecinot, ka vācu vārds “Tafel” attiecas uz institucionālo struktūru. Šim vārdam tātad esot vispārīga nozīme ne tikai Vācijas sabiedrības, bet arī Austrijas sabiedrības uztverē. Persona, kas iestājusies lietā, norāda arī, ka vācu vārds “Tafel” esot aprakstošs attiecībā uz konkrētajiem pakalpojumiem. Tādējādi ar vācu vārdu “Tafel” cita starpā tiekot apzīmēta attiecīgo pakalpojumu sniegšanas vieta un tā dažādais semantiskais saturs, proti, vārds “galds” vai vārdkopa “ziņojumu dēlis”, esot tieši aprakstošs attiecībā uz konkrētajiem pakalpojumiem, kas parasti tiek sniegti pie galda.
14 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, ko veido tikai apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības. Turklāt Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punktā ir paredzēts, ka 1. punkts ir piemērojams arī tad, ja pamats reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Eiropas Savienības daļā.
15 Atbilstoši judikatūrai Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts nepieļauj situāciju, kad tajā minētie apzīmējumi vai norādes varētu tikt rezervēti tikai vienam uzņēmumam tādēļ, ka tie reģistrēti kā preču zīmes. Tādējādi šīs normas mērķis ir aizsargāt vispārējās intereses, kas prasa, lai visi varētu brīvi izmantot šādus apzīmējumus vai norādes (spriedumi, 2003. gada 23. oktobris, ITSB/Wrigley, C‑191/01 P, Krājums, EU:C:2003:579, 31. punkts, un 2011. gada 7. jūlijs, Cree/ITSB (“TRUEWHITE”), T‑208/10, EU:T:2011:340, 12. punkts).
16 Turklāt apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var norādīt uz to preču vai pakalpojumu īpašībām, attiecībā uz kuriem reģistrācija pieteikta, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir uzskatāmi par tādiem, kas nevar pildīt preču zīmes pamata funkciju, proti, identificēt preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi, tādējādi sniedzot iespēju patērētājam, kurš ir iegādājies ar preču zīmi apzīmēto preci vai pakalpojumu, vēlākas iegādes gadījumā atkārtoti izdarīt to pašu izvēli, ja pieredze ir bijusi pozitīva, vai izdarīt citādu izvēli, ja tā ir bijusi negatīva (spriedumi ITSB/Wrigley, minēts 15. punktā, EU:C:2003:579, 30. punkts, un “TRUEWHITE”, minēts 15. punktā, EU:T:2011:340, 13. punkts).
17 Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie apzīmējumi vai norādes ir tādi, kas parastā izmantošanā, no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa raugoties, var tikt lietoti, lai apzīmētu – vai nu tieši, vai ar norādi uz kādu to būtisku īpašību – preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija (spriedumi, 2001. gada 20. septembris, Procter & Gamble/ITSB, C‑383/99 P, Krājums, EU:C:2001:461, 39. punkts, un 2012. gada 5. jūlijs, Deutscher Ring/ITSB (“Deutscher Ring Sachversicherungs‑AG”), T‑209/10, EU:T:2012:347, 17. punkts).
18 No tā izriet – lai apzīmējumam piemērotu šajā normā paredzēto aizliegumu, tam jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, lai ļautu konkrētajai sabiedrības daļai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert attiecīgo preču vai pakalpojumu vai kādas to īpašības aprakstu (skat. spriedumu “TRUEWHITE”, minēts 15. punktā, EU:T:2011:340, 14. punkts un tajā minētā judikatūra).
19 Tāpat ir jāatgādina, ka apzīmējuma aprakstošā rakstura vērtējumu var tikt veikts tikai, pirmkārt, saistībā ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, un, otrkārt, saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem (spriedumi, 2002. gada 27. februāris, Eurocool Logistik/ITSB (“EUROCOOL”), T‑34/00, Krājums, EU:T:2002:41, 38. punkts, un “TRUEWHITE”, minēts 15. punktā, EU:T:2011:340, 17. punkts).
20 Šo principu gaismā ir jāizvērtē pirmais šajā prasībā izvirzītais pamats.
21 Vispirms ir jānorāda, kā to konstatējusi Apelācijas padome, ka konkrētie pakalpojumi attiecas uz ikdienas lietošanas priekšmetiem, kā arī individuālajām vajadzībām un ir paredzēti plašai sabiedrībai. Papildus tam, tā kā konkrētais apzīmējums ir vācu vārds, strīdus preču zīmes aprakstošais raksturs ir jāizvērtē saistībā ar to, kā to uztver Savienības vāciski runājošs vidusmēra patērētājs, ko prasītāja turklāt neapstrīd.
22 Turpinot, no lietas materiāliem izriet, ka vācu vārdam “Tafel” ir vairākas nozīmes. Konkrēti, šis vārds norāda, pirmkārt, uz galda jēdzienu un, otrkārt, pārtikas banku un tādu sociālo projektu jēdzienu, kuri attiecas tostarp uz trūcīgo apgādi – bez maksas vai par zemām cenām – ar pārtikas produktiem, kas nav tikuši pārdoti tirdzniecībā, bet vēl joprojām ir labi saglabājušies, vai ar gataviem ēdieniem. Šo konstatējumu lietas dalībnieki neapstrīd.
23 Tomēr no apstrīdētā lēmuma izriet, ka konkrētajā gadījumā Apelācijas padome ir balstījusies tikai uz pirmo vācu vārda “Tafel” nozīmi, t.i., galda jēdzienu.
24 Proti, apstrīdētā lēmuma 30. punktā Apelācijas padome ir atsaukusies uz vispārējās vārdnīcas Duden tiešsaistē pieejamo izdevumu, norādot, ka vācu vārds “Tafel” it īpaši tiek saprasts kā “liels galds, kas uzklāts svētku maltītei” un kā “maltīte”. Tāpat tur ir minētas vārdkopas “pie galda” un “novākt/nokopt galdu”.
25 Ir jākonstatē, ka Apelācijas padome, lai secinātu, ka konkrētajā gadījumā pastāv pietiekami skaidra un konkrēta saistība ar attiecīgajiem pakalpojumiem, ir balstījusies vienīgi uz vācu vārda “Tafel” nozīmi “galds”. Piemēram, runājot, pirmkārt, par 39. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, sava lēmuma 31. punktā tā ir norādījusi, ka vācu vārds “Tafel” apraksta apstākli, ka ikdienas lietošanas priekšmeti tiek pieņemti, savākti, pārvadāti un izplatīti pie galda un ka ēdieni un pārtikas produkti tiek piedāvāti pie galda. Otrkārt, attiecībā uz 45. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem tā ir norādījusi, ka vācu vārds “Tafel” apraksta faktu, ka trešās personas piedāvātie privātie un sabiedriskie pakalpojumi individuālo vajadzību apmierināšanai, tādi kā, piemēram, apgāde ar pārtikas produktiem un ēdieniem, tiek piedāvāti pie galda.
26 Ir jāatzīmē, ka apstrīdētā lēmuma 32. punktā Apelācijas padome ir norādījusi uz tiešsaistes vārdnīcā Duden iekļautās definīcijas turpinājumu, saskaņā ar kuru vācu vārds “Tafel” nozīmē “trūcīgo apgādi – bez maksas vai par zemām cenām – ar pārtikas produktiem, kas nav tikuši pārdoti tirdzniecībā, bet vēl joprojām ir labi saglabājušies, vai ar gataviem ēdieniem” un kurā precizēts, ka “daudz brīvprātīgo palīgu darbojas “Mannheimer Tafel” [projektā]”. Tāpat Apelācijas padome ir atsaukusies uz enciklopēdijas Brockhaus 2006. gada izdevumu un vārdnīcas Meyers 2007. gada izdevumu, kuros saistībā ar vācu vārdkopu “Tafel-Initiative” ir skaidrots, ka “pārtikas pārpalikumi tiek savākti [..] un bez maksas nodoti trūcīgajiem vai sociālajai darbībai”.
27 Tomēr no tā paša apstrīdētā lēmuma 32. punkta izriet, ka tā šādi uz šīm citām vācu vārda “Tafel” definīcijām ir atsaukusies tikai tālab, lai “apstiprinātu”, ka plašā sabiedrība minēto vārdu asociācijā ar konkrētajiem pakalpojumiem uztvers “tādā nozīmē, ka tie tiek piedāvāti pie “galda””.
28 Tāpat apstrīdētā lēmuma 33. punktā Apelācijas padome ir atsaukusies uz apstākli, ka, lai gan prasītāja ir organizējusi daudzas pārtikas bankas, vācu vārda “Tafel” aprakstošā nozīme saglabājas attiecībā uz 39. un 45. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, “kas visi var tikt piedāvāti pie galda”.
29 Visbeidzot, apstrīdētā lēmuma 34. punkta pēdējā teikumā tāpat ir minēts fakts, ka vācu vārds “Tafel”, “ciktāl runa ir par 39. un 45. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, tiek uztverts tādā nozīmē, ka tie tiek sniegti pie galda, uz klāta galda”.
30 Tātad no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelācijas padome ir balstījusies tikai uz vācu vārda “Tafel” nozīmi “galds”, nevis tā nozīmi “pārtikas banka”.
31 Taču vācu vārds “Tafel” ar nozīmi “galds” nav aprakstošs attiecībā uz šajā lietā aplūkotajiem pakalpojumiem.
32 Proti, pirmkārt, ir jāatgādina, ka 39. klasē ietilpstošie pakalpojumi ir ikdienas lietošanas priekšmetu, tostarp pārtikas produktu, pieņemšana, savākšana, pārvadāšana un izplatīšana par labu trešajām personām, it īpaši trūcīgajiem.
33 Ir jānorāda, ka nešķiet, ka produktu pieņemšana, savākšana un pārvadāšana būtu saistītas ar galda jēdzienu. Ir taisnība, ka ikdienas lietošanas priekšmetu, tostarp pārtikas produktu, izplatīšana ir visu attiecīgo pakalpojumu kopuma gala mērķis un var tikt veikta uz galda. Tomēr tas ne vienmēr tā ir. Turklāt, runājot par pārtikas produktiem, kā to norādījusi prasītāja, vācu vārda “Tafel” pamatā esošā svētku maltītes ideja kontrastē ar pakalpojumiem, kuru mērķis ir nodrošināt šajā lietā aplūkoto iztikai nepieciešamo minimumu. 39. klasē ietilpstošie pakalpojumi tātad ir starpposma darbības, kas nav tieši saistītas ar “galda” jēdzienu, tostarp runājot par konkrētajiem pakalpojumiem attiecībā uz pārtikas produktiem.
34 Tādējādi vācu vārdam “Tafel” ar nozīmi “galds” nav tiešas un konkrētas saistības ar 39. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, proti, ikdienas lietošanas priekšmetu, tostarp pārtikas produktu, pieņemšanu, savākšanu, pārvadāšanu un izplatīšanu par labu trūcīgajiem, kura ļautu konkrētajai sabiedrības daļai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert minēto pakalpojumu aprakstu.
35 Otrkārt, runājot par 45. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, proti, privātajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem personu individuālo vajadzību apmierināšanai, arī tie nevar tikt tieši un bez jebkādām pārdomām asociēti ar galda jēdzienu. Pat ja zināmos gadījumos tie var tikt sniegti pie galda, tostarp attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumiem, tas ne vienmēr ir tā.
36 Līdz ar to Apelācijas padomes vērtējums, saskaņā ar kuru apzīmējumam “Tafel” vārda “galds” nozīmē esot pietiekami skaidra un konkrēta saistība ar attiecīgajiem 39. un 45. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, ir kļūdains.
37 Tādēļ, neskarot to, kas varētu tikt nospriests attiecībā uz citām vācu vārda “Tafel” nozīmēm, ko Apelācijas padome nav izanalizējusi, tās secinājums, ka apzīmējums “Tafel” vārda “galds” nozīmē esot aprakstošs attiecībā uz konkrētajiem pakalpojumiem Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, nav pareizs.
38 No iepriekš minētā izriet, ka pirmais prasības pamats saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu ir jāapmierina.
Par otro prasības pamatu – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
39 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai apzīmējums nevarētu tikt reģistrēts kā Kopienas preču zīme, pietiek ar to, ka ir piemērojams kāds no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punktā uzskaitītajiem absolūtajiem atteikuma pamatiem (spriedumi, 2002. gada 19. septembris, DKV/ITSB, C‑104/00 P, Krājums, EU:C:2002:506, 29. punkts; 2014. gada 10. jūlijs, BSH/ITSB, C‑126/13 P, EU:C:2014:2065, 33. punkts, un 2010. gada 19. maijs, Ravensburger/ITSB – Educa Borras (“Memory”), T‑108/09, EU:T:2010:213, 38. punkts).
40 Tā kā apzīmējuma “Tafel” vārda “galds” nozīmē aprakstošā rakstura novērtējums, kas apstrīdētajā lēmumā veikts no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta viedokļa, ir atceļams (šā sprieduma 38. punkts), ir jāpārbauda, vai savukārt Apelācijas padomes vērtējums par apzīmējuma “Tafel” vārda “galds” nozīmē atšķirtspējas neesamību Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir pamatots.
41 Prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums esot jāatceļ, jo Apelācijas padome nav veikusi atsevišķu atteikuma pamata, kas balstīts uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārbaudi. Apelācijas padome par apzīmējuma “Tafel” atšķirtspējas neesamību esot secinājusi, pamatojoties vienīgi uz konstatējumu par tā aprakstošo raksturu, kas turklāt esot kļūdains.
42 ITSB norāda, ka, lai gan katrs no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētajiem atteikuma pamatiem ir neatkarīgs un jāinterpretē vispārējo interešu, uz kurām tas balstās, gaismā, tomēr, ja apzīmējums ir tīri aprakstošs Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, tam parasti nav šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā prasītās atšķirtspējas. Turklāt pat gadījumā, ja apzīmējums “Tafel” nebūtu tīri aprakstošs attiecībā uz konkrētajiem pakalpojumiem, tam būtu tieša un konkrēta saistība ar tiem. Līdz ar to konkrētā sabiedrības daļa to uztvertu kā tādu, kas sniedz informāciju par pakalpojumu, kuri ar to ir apzīmēti, veidu, nevis kā tādu, kas norāda uz to izcelsmi tādējādi, ka ļautu nošķirt prasītājas sniegtos pakalpojumus no tās konkurentu pakalpojumiem.
43 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka apzīmējuma “Tafel” atšķirtspējas neesamība izrietot no tā tīri aprakstošā semantiskā satura. Turklāt tā uzsver, ka vispārējās intereses liekot nodrošināt iespēju brīvi izmantot šo apzīmējumu.
44 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam netiek reģistrētas preču zīmes, kam nav atšķirtspējas. Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru preču zīmes atšķirtspēja šīs tiesību normas izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preci, attiecībā uz kuru ir pieteikta reģistrācija, kā tādu, kas nāk no konkrēta uzņēmuma, un tādējādi atšķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm. Turklāt preču zīmes atšķirtspēja Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa (skat. pēc analoģijas rīkojumu, 2012. gada 26. aprīlis, Deichmann/ITSB, C‑307/11 P, EU:C:2012:254, 49. un 50. punkts un tajos minētā judikatūra).
45 Šajā lietā pietiek norādīt, ka Apelācijas padome ir vienīgi minējusi, ka, tā kā vārds “Tafel” ir aprakstoša norāde, kuras nozīmi mērķsabiedrība uztvers tieši un bez analītiskas piepūles, tam nav arī atšķirtspējas attiecībā uz konkrētajiem pakalpojumiem Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
46 Tādējādi Apelācijas padome konkrētās preču zīmes atšķirtspējas neesamību ir izsecinājusi no tās aprakstošā rakstura un tātad nav veikusi apzīmējuma “Tafel” atšķirtspējas novērtējumu atbilstoši piemērojamajā judikatūrā noteiktajiem kritērijiem.
47 Līdz ar to Apelācijas padomes argumentācija attiecībā uz atšķirtspējas neesamību Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ciktāl tā ir balstīta uz šā sprieduma 31.–38. punktā konstatēto kļūdu, ir jānoraida.
48 No iepriekš minētā izriet, ka otrais prasības pamats saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu arī ir jāapmierina un attiecīgi prasība kopumā ir jāapmierina.
49 Tādēļ apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.
Par tiesāšanās izdevumiem
50 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
51 Tā kā ITSB nolēmums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus un jānospriež, ka persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas ceturtās padomes 2013. gada 17. oktobra lēmumu lietā R 1074/2012‑4;
2) ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Bundesverband Deutsche Tafel eV tiesāšanās izdevumus;
3) Tiertafel Deutschland eV sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Frimodt Nielsen | Dehousse | Collins |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 18. septembrī.
[Paraksti]