VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2010. gada 9. jūlijā(*)
Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes “Vektor-Lycopin” reģistrācijas pieteikums – Absolūti atteikuma pamatojumi – Atšķirtspējas neesamība – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)
Lieta T‑85/08
Exalation Ltd, Ilforda [Ilford], Eseksa [Essex] (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv K. Cingsheims [K. Zingsheim], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv S. Šefners [S. Schäffner], pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 17. decembra lēmumu lietā R 1037/2007‑4 par pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “Vektor-Lycopin” kā Kopienas preču zīmi.
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi], tiesneši E. Kremona [E. Cremona] un S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] (referents),
sekretāre K. Andova [K. Andová], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] kancelejā iesniegts 2008. gada 19. februārī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 15. jūlijā,
pēc 2010. gada 2. marta tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2006. gada 6. janvārī prasītāja, Exalation Ltd, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdisks apzīmējums “Vektor-Lycopin”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 5., 29. un 30. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 5. klase: “farmaceitiskās un veterinārās preces medicīniskiem nolūkiem; sanitārās preces medicīniskiem nolūkiem; diētiskie produkti medicīniskiem nolūkiem, mazu bērnu uzturs”;
– 29. klase: “gaļa, zivis, mājputni un medījumi; gaļas ekstrakti; konservēti, žāvēti (kaltēti) un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi, kompoti; olas, piens un piena produkti; pārtikas eļļas un tauki”;
– 30. klase: “kafija, tēja, kakao, cukurs, rīsi, tapioka; sāgo, kafijas aizstājēji; milti un graudu izstrādājumi; maize, konditorejas izstrādājumi, pārtikas ledus; medus, melases sīrups; raugs, cepamais pulveris; sāls, sinepes; etiķis, mērces (garšvielas); garšvielas; ledus dzesēšanai”.
4 Ar 2007. gada 4. maija lēmumu (turpmāk tekstā – “pārbaudītāja lēmums”) pārbaudītājs saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 38. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 37. pants) noraidīja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz šī sprieduma 3. punktā minētajām precēm, pamatojoties uz to, ka preču zīme “Vektor-Lycopin” ir aprakstoša, kā arī no Eiropas Kopienas vāciski un angliski runājošās sabiedrības viedokļa tai nepiemīt atšķirtspēja un ka tā nevar tikt reģistrēta saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 2. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 2. punkts).
5 2007. gada 3. jūlijā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants) iesniedza apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu.
6 Ar 2007. gada 17. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome noraidīja apelācijas sūdzību un atstāja spēkā pārbaudītāja lēmumu.
7 Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome uzskatīja, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie absolūtie atteikuma pamatojumi esot bijuši piemērojami Kopienas vāciski un angliski runājošās daļās. Šīs normas kopā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 2. punkta normu tādējādi liedzot preču zīmes “Vektor-Lycopin” reģistrāciju.
8 Attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā absolūtā atteikuma pamatojuma piemērošanu Apelāciju padome ir apstiprinājusi pārbaudītāja vērtējumu, saskaņā ar kuru, pirmkārt, jēdziens vācu valodā “Vektor” (nesējs) tiekot izmantots gēnu inženierijā dezoksiribonukleīnskābes molekulām (DNS), kuras izmanto svešas DNS ievadīšanā saimniekorganisma šūnā, un, otrkārt, jēdziens “nesējs” medicīnā un augu aizsardzības jomā attiecoties uz organismiem, kuri pārnēsā slimības (apstrīdētā lēmuma 18. punkts).
9 Apelāciju padome papildus atzina pārbaudītāja apsvērumus, saskaņā ar kuriem jēdziens vācu valodā “Lycopin” (likopēns) apzīmējot vienu no antioksidantu vielām – karotinoīdu (apstrīdētā lēmuma 18. punkts).
10 Apelāciju padome turklāt norādīja, ka jēdzieni “vektor” un “lycopin” esot saistīti ar defisi saskaņā ar vācu un angļu valodas noteikumiem (apstrīdētā lēmuma 18. punkts).
11 Visbeidzot, Apelāciju padome atzīst un atbalsta pārbaudītāja secinājumus, saskaņā ar kuriem reģistrācijai pieteiktajam apzīmējumam kopumā esot bijusi preču, attiecībā uz kurām iesniegts reģistrācijas pieteikums, konkrēta aprakstoša nozīme. Runa esot par uztura bagātinātāju, kura aktīvā daļa var tikt iekļauta farmaceitiskās precēs vai diētiskos produktos medicīniskiem nolūkiem, vai arī mazu bērnu uzturā, kā arī visās pārtikas precēs, kas ietilpst 29. un 30. klasē, kas minētas šī sprieduma 3. punktā (apstrīdētā lēmuma 19.–21. punkts).
12 Turklāt, lai noteiktu attiecīgo sabiedrības daļu, esot jāietver ne tikai preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minēto preču patērētāji, bet arī ražotāji un pārdevēji (apstrīdētā lēmuma 23. punkts).
Lietas dalībnieku apsvērumi
13 Prasības pieteikumā minētie prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– atcelt pārbaudītāja lēmumu;
– uzdot ITSB reģistrēt preču zīmi “Vektor-Lycopin”;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 Tiesas sēdē prasītāja atteicās no sava otrā un trešā prasījuma, par ko tiesas sēdes protokolā tika izdarīts ieraksts.
Juridiskais pamatojums
16 Savas prasības atcelt apstrīdēto lēmumu atbalstam prasītāja izvirza divus pamatus, pirmais no kuriem ir par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu un otrais – par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Vispirms ir jāvērtē pirmais pamats.
Par pamatu par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
17 Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka apzīmējumu “Vektor-Lycopin” veido divi elementi, kuru savienojums esot neparasts un nezināms. Apzīmējums “Vektor-Lycopin” neesot apstiprināts ne vārdnīcās, ne mutvārdos, ne rakstveidā. Tas neesot zināms vai vispārēji lietots ne medicīnā, ne bioloģijā, ne fizikā, ne matemātikā. Apzīmējums “Vektor-Lycopin” tādējādi esot neoloģisms, kas atbilstot judikatūras kritērijam, saskaņā ar kuru divu aprakstošu jēdzienu kombinācija nav aprakstoša, ja savienojuma neparastā rakstura dēļ attiecīgais apzīmējums rada pietiekami attālinātu iespaidu no tā, kuru rada jēdzienu, ko tas aptver, nozīmes, kādēļ šis apzīmējums, aplūkots kopumā, ir vairāk nekā to veidojošo jēdzienu summa. Šī apstākļa dēļ pilnīgi jauns apzīmējums “Vektor-Lycopin” esot nezināms gan ar medicīnu, bioloģiju, farmāciju un fiziku saistītai sabiedrības daļai, gan gala patērētajam.
18 Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka jēdziens “vektor” neesot viennozīmīgs. Apelāciju padome esot tikai ņēmusi vērā šī jēdziena nozīmi gēnu inženierijas jomā. Šim jēdzienam esot citas daudzveidīgas nozīmes dažādās jomās, piemēram, fizikā. Semantiskais ierobežojums, kuru īstenojusi Apelāciju padome, esot apstrīdams, jo tas esot bez iemesla prasītājai nelabvēlīgs. Turklāt jēdziena “vektor” nozīme vācu valodā, kas raksturīga gēnu inženierijas jomai, neesot zināma ne specializētai sabiedrības daļai, kas aptver biologus, fiziķus, mediķus, farmaceitus, matemātiķus vai citus speciālistus, ne a fortiori preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minēto preču vidējam gala patērētājam. Tādējādi konkrētā sabiedrības daļa no apzīmējuma “Vektor-Lycopin” nevarot secināt, ka ar to tiek apzīmēts lakricas un tomātu ekstraktu maisījums. Savu apgalvojumu pamatojumam prasītāja piedāvā iesniegt Tiesā viedokļu aptauju rezultātus.
19 Treškārt, prasītāja norāda, ka, ja elements “vektor” ir aprakstošs, kā to apgalvojot Apelāciju padome, neviena preču zīme, kas ietver šo jēdzienu, nevarētu tikt reģistrēta. Pastāvot vairākas Kopienas, valsts vai starptautiskas preču zīmes, kas ietver jēdzienu “vektor”. Apelāciju padomes nostājai tādējādi būtu jāizraisa, pēc prasītājas domām, visu Kopienas preču zīmju, kas ietver jēdzienu “vektor”, atcelšana saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts).
20 Visbeidzot, prasītāja norāda, ka argumentācija, ko tā izklāstījusi gan savas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma pamatojumam, gan procesa laikā Apelāciju padomē, tiekot pilnībā uzturēta un ka tā arī esot šīs prasības neatņemama sastāvdaļa.
21 ITSB apstrīd visus prasītājas argumentus.
Vispārējās tiesas vērtējums
22 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, kas veido tikai apzīmējums vai norāde, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības. Turklāt šīs pašas regulas 7. panta 2. punktā ir norādīts, ka 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Kopienas daļā.
23 Apzīmējumus vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai apzīmētu to preču vai pakalpojumu īpašības, attiecībā uz kuriem ir lūgta reģistrācija, atbilstoši Regulai Nr. 40/94 uzskata par tādām, kas pēc savas būtības nespēj pildīt preču zīmes veicamo izcelsmes norādes funkciju, neskarot Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktā (tagad – Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkts) paredzēto iespēju iegūt atšķirtspēju izmantošanas rezultātā (Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedums lietā C‑191/01 P ITSB/Wrigley, Recueil, I‑12447. lpp., 30. punkts).
24 Saskaņā ar pastāvošo judikatūru Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts īsteno vispārējo interešu mērķi, kas pieprasa, lai visi varētu brīvi lietot to preču vai pakalpojumu īpašības aprakstošus apzīmējumus vai norādes, attiecībā uz kuriem ir lūgta reģistrācija (iepriekš 23. punktā minētais spriedums lietā ITSB/Wrigley, 31. punkts, un Pirmās instances tiesas 2005. gada 7. jūnija spriedums lietā T‑316/03 Münchener Rückversicherungs-Gesellschaft/ITSB (“MunichFinancialServices”), Krājums, II‑1951. lpp., 25. punkts).
25 Lai tiktu attaisnots reģistrācijas noraidījums, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, apzīmējumiem un norādēm, kas veido attiecīgo preču zīmi, reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī nav faktiski jātiek izmantotām, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir iesniegts pieteikums, vai aprakstītu šādu preču vai pakalpojumu īpašības. Kā jau norāda minētās normas redakcija, pietiek ar to, ka apzīmējumus vai norādes var izmantot šādos nolūkos. Tādējādi vārdisks apzīmējums nav reģistrējams, ja vismaz viena no tā iespējamām nozīmēm raksturo kādu no attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašībām (iepriekš 23. punktā minētais spriedums lietā ITSB/Wrigley, 32. punkts).
26 Tātad ITSB saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu jānosaka, vai preču zīme, attiecībā uz kuru ir ticis iesniegts reģistrācijas pieteikums, attiecīgās personu grupas uztverē ir attiecīgo preču vai pakalpojumu apraksts vai arī ir saprātīgi uzskatīt, ka tas tā varētu būt nākotnē. Ja pēc šīs izvērtēšanas Apelāciju padome nonāk pie secinājuma, ka tas tā ir, tai, pamatojoties uz minēto noteikumu, preču zīmes reģistrācija ir jāatsaka (pēc analoģijas skat. Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑363/99 Koninklijke KPN Nederland, Recueil, I‑1619. lpp., 56. punkts).
– Par prasītājas piedāvājumu iesniegt pierādījumus
27 Savu argumentu pamatojumam, lai apstrīdētu, pirmkārt, attiecīgās sabiedrības daļas zināšanas par Apelāciju padomes jēdziena vācu valodā “Vektor”, no vienas puses, un jēdziena “Vektor-Lycopin”, no otras puses, noteikto nozīmi, prasītāja ierosina iesniegt Vispārējā tiesā vairākas aptaujas.
28 Jāatgādina, ka Savienības akta tiesiskums ir jāizvērtē atbilstoši faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas pastāv akta pieņemšanas brīdī. Tādējādi Apelāciju padomes lēmuma tiesiskumu, izvirzot jaunus faktus Vispārējā tiesā, var apstrīdēt, tikai pierādot, ka Apelāciju padomei pēc savas iniciatīvas vajadzēja ņemt vērā šos faktus administratīvajā procesā pirms ikviena lēmuma pieņemšanas šajā lietā. Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts) ITSB var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgie lietas dalībnieki nav iesnieguši laikus. Līdz ar to Vispārējā tiesa prasības atcelt tiesību aktu ietvaros nevar ņemt vērā faktiskos apstākļus, ar kuriem ITSB nav bijusi iespēja iepazīties administratīvā procesa laikā (šajā ziņā skat. 2003. gada 26. novembra spriedumu lietā T‑222/02 HERON Robotunitis/ITSB (“ROBOTUNITIS”), Recueil, II‑4995. lpp., 50. un 51. punkts un tajos minētā judikatūra).
29 Šajā lietā jākonstatē, ka aptaujas, kuras prasītāja ierosina iesniegt Vispārējā tiesā, nebija tikušas iesniegtas ne pārbaudītājam, ne Apelāciju padomei administratīvā procesa laikā. Prasītāja turklāt neapgalvo, ka šīs aptaujas bija pieejamas apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī. Pat pieņemot, ka šādu aptauju rezultāti būtu bijuši pieejami šajā datumā, tie neesot labi zināmi fakti, kurus ITSB būtu varējis ņemt vērā pēc savas iniciatīvas un kurus ikviena persona varētu zināt vai vismaz ko varētu uzzināt no vispārēji pieejamiem avotiem (Pirmās instances tiesas 2004. gada 22. jūnija spriedums lietā T‑185/02 Ruiz-Picasso u.c./ITSB – DaimlerChrysler (“PICARO”), Krājums, II‑1739. lpp., 29. punkts, un 2005. gada 20. aprīļa spriedums lietā T‑318/03 Atomic Austria/ITSB – Fabricas Agrupadas de Muñecas de Onil (“ATOMIC BLITZ”), Krājums, II‑1319. lpp., 35. punkts). No tā izriet, ka, lai vai kāds būtu šo pierādījumu spēks, prasītāja nevar apstrīdēt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, pamatojoties uz pierādījumiem, kurus tā ierosina pirmoreiz iesniegt Vispārējā tiesā.
30 Līdz ar to prasītājas piedāvājums iesniegt pierādījumus ir noraidāms.
– Par prasītājas atsauci uz tās preču zīmes reģistrācijas pieteikumā un procesā Apelāciju padomē izklāstīto argumentāciju
31 Prasītāja savā prasības pieteikumā norāda, ka argumentācija, kuru tā izklāstījusi, iesniedzot savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu un procesā Apelāciju padomē, tiekot pilnībā uzturēta un ka tā esot šīs prasības neatņemama sastāvdaļa.
32 Saskaņā ar Tiesas Statūtu 21. pantu un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kas ir piemērojams intelektuālā īpašuma jomā atbilstoši šī reglamenta 130. panta 1. punktam un 132. panta 1. punktam, prasības pieteikumā ir jābūt iekļautam izvirzīto pamatu kopsavilkumam.
33 Šai norādei jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta, un tai ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai ļautu atbildētājam sagatavot savu aizstāvību un Vispārējai tiesai spriest par prasību, vajadzības gadījumā, bez papildu informācijas (Tiesas 2005. gada 28. jūnija spriedums apvienotajās lietās C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P Dansk Rørindustri u.c./Komisija, Krājums, I‑5425. lpp., 94. un 100. punkts, un 2006. gada 18. jūlija spriedums lietā C‑214/05 P Rossi/ITSB, Krājums, I‑7057. lpp., 37. punkts).
34 Papildus Vispārējā tiesa ir nolēmusi, ka, lai gan prasības pieteikuma tekstu var pamatot ar atsauci uz noteiktām daļām no tam pielikumā pievienotajiem dokumentiem, tomēr vispārēja atsaukšanās uz citiem rakstveida dokumentiem nevar atsvērt būtisku elementu trūkumu prasības pieteikumā (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 1. marta spriedumu lietā T‑169/03 Sergio Rossi/ITSB – Sissi Rossi (“SISSI ROSSI”), Krājums, II‑685. lpp., 30. punkts un tajā minētā judikatūra).
35 No tā izriet, ka prasības pieteikums tiktāl, ciktāl tajā ir atsauces uz rakstveida dokumentiem, ko prasītāja iesniedza ITSB, ir nepieņemams, jo tajā ietvertā vispārējā atsauce nav saistāma attiecīgi ar prasības pieteikumā izvērstajiem pamatiem un argumentiem (šajā ziņā skat. iepriekš 34. punktā minēto spriedumu lietā “SISSI ROSSI”, 31. punkts).
– Par konkrētās sabiedrības daļas noteikšanu
36 Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā uzskatīja, ka konkrētā sabiedrības daļa esot aptvērusi farmaceitisko, veterināro un diētisko produktu, mazu bērnu uztura un citu šī sprieduma 3. punktā minēto pārtikas produktu ražotājus un patērētājus, proti, vienlaikus noteiktus profesionāļus un vispārējo sabiedrību. Šāda definīcija, kuru nav apstrīdējusi ne prasītāja, ne ITSB, ir atbalstāma.
37 Tādējādi ir jāizvērtē, vai ar argumentiem, kurus tā izvirza, prasītāja pierāda, ka apzīmējums “Vektor-Lycopin” šī sprieduma 36. punktā minētās konkrētās sabiedrības daļas uztverē nav attiecīgo preču vai pakalpojumu apraksts un ka nevar saprātīgi uzskatīt, ka tas tā varētu būt nākotnē (skat. šī sprieduma 25. un 26. punktu).
– Par prasītājas apstrīdēto jēdziena “lycopin” aprakstošo raksturu
38 Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 18. punktā ir norādījusi, ka prasītāja neesot minējusi nevienu pamatotu apstākli, lai atzītu par spēkā neesošiem pārbaudītāja apsvērumus, saskaņā ar kuriem jēdziens “lycopin” (likopēns) apzīmējot vienu no antioksidantu vielām – karotinoīdu.
39 Pirmoreiz tiesas sēdē prasītāja apstrīdēja Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru jēdzienam “lycopin” ir aprakstošs raksturs. Bez nepieciešamības izvirzīt jautājumu par iespēju izteikt šādu argumentu šajā procesa stadijā, jānorāda, ka prasītāja nav papildinājusi savus apgalvojumus ne ar vienu precizējumu. Prasītāja it īpaši nav norādījusi nevienu argumentu, lai apšaubītu Apelāciju padomes noteikto jēdziena “lycopin” nozīmi. Šajos apstākļos jākonstatē, ka prasītāja nav apšaubījusi pārbaudītāja un Apelāciju padomes jēdzienam “lycopin” piešķirto nozīmi.
40 Pirmkārt, ar šo tehnisko jēdzienu apzīmē uztura bagātinātāju, kas ir noteikti zināms vienai konkrētās sabiedrības daļas grupai, it īpaši diētisko, farmaceitisko un veterināro preču izgatavošanas profesionāļiem.
41 Otrkārt, Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā pierādīja, ka jēdziena “lycopin” nozīme esot viegli pieejama preču zīmes reģistrācijas pieteikumā visu minēto preču patērētājiem. Jēdziena “lycopin” nozīme ir atrodama vārdnīcās un tīmekļa vietnēs. Tātad ir iespējams, ka ar šo jēdzienu apzīmētā viela ir zināma arī daļai šī sprieduma 3. punktā minēto preču patērētāju.
42 Treškārt, farmaceitisko, veterināro, diētisko un sanitāro produktu medicīniskiem nolūkiem patērētājiem, kuriem nav zināma jēdziena “lycopin” nozīme, bieži pastāv tendence, ka tiem sniedz padomu pieredzējusi konkrētās sabiedrības daļas grupa, proti, mediķi, farmaceiti, dietologi un citi attiecīgo preču tirgotāji. Tādējādi ar personu, kurām ir tiesības parakstīt zāles, starpniecību saņemtiem ieteikumiem, vai saņemot informāciju ar dažādu mediju starpniecību, zināšanas par jēdziena “lycopin” nozīmi var tikt nodotas konkrētās sabiedrības daļas vismazāk informētajai grupai.
43 Tādēļ jāuzskata, ka attiecīgai sabiedrības daļai ir zināma jēdziena “lycopin” nozīme vai ka vismaz var saprātīgi uzskatīt, ka konkrētā sabiedrības daļa iegūs šīs zināšanas nākotnē (skat. šī sprieduma 25. un 26. punktu).
44 Ir arī jāatgādina, ka attiecībā uz visām preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm nebūt nav noliegts, ka likopēns var tikt iekļauts to sagatavošanā. Tā kā prasītāja nav ierobežojusi savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu ar precēm, kas nesatur likopēnu un nevar saturēt šo vielu, jākonstatē, ka pastāv vai var saprātīgi uzskatīt, ka konkrētās sabiedrības daļas apziņā nākotnē pastāvēs pietiekama tieša un konkrēta saikne starp jēdzienu “lycopin” un šī sprieduma 3. punktā minēto preču sastāvu (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 20. novembra spriedumu lietā T‑458/05 Tegometall International/ITSB – Wuppermann (“TEK”), Krājums, II‑4721. lpp., 94. punkts un tajā minētā judikatūra).
45 Attiecīgi Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka preču zīmē, attiecībā uz kuru ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, ietvertajam jēdzienam “lycopin” ir aprakstošs raksturs attiecībā uz šī sprieduma 3. punktā minētajām precēm.
– Par prasītājas argumentu par jēdziena “vektor” daudznozīmību
46 Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 18. punktā, atsaucoties uz fragmentu no vārdnīcas, kuru ITSB ir iesniedzis kā pielikumu atbildes rakstam, ir norādījusi, ka gēnu inženierijas, bioloģijas, medicīnas un augu aizsardzības jomā jēdzienam “vektor” (nesējs) esot molekulas, vielas vai slimības nesēja nozīme.
47 Neapstrīdot Apelācijas padomes noteikto nozīmi, prasītāja apgalvo, ka matemātikas un fizikas jomā jēdzienam “Vektor” vācu valodā ir citas nozīmes.
48 Ir pietiekami, ka apzīmējumam, attiecībā uz kuru ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, ir aprakstošs raksturs vismaz attiecībā uz vienu no tā nozīmēm, lai nevarētu attiecīgo apzīmējumu reģistrēt. Apzīmējuma reģistrācija ir jāatsaka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ja vismaz viena no tā nozīmēm norāda uz attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašību (iepriekš 23. punktā minētais spriedums lietā ITSB/Wrigley, 32. punkts).
49 Jākonstatē, ka apzīmējumā, attiecībā uz kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, jēdziens “vektor” ir saistīts ar jēdzienu “lycopin”, kas, kā to pamatoti ir noteikusi Apelāciju padome, apzīmē vielu, kas var tikt iekļauta šī sprieduma 3. punktā minēto preču sastāvā (skat. šī sprieduma 44. punktu). Tādējādi Apelāciju padomes norādītajā nozīmē jēdziens “vektor” konkrētās sabiedrības daļas apziņā rada saikni ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minēto preču īpašību, kas ietver spēju pārnēsāt vielu vai aktīvo daļu, kas var tikt iekļauta minētajās precēs.
50 No tā izriet, ka saskaņā ar Apelāciju padomes noteikto nozīmi jēdzienam “Vektor” vācu valodā ir šī sprieduma 3. punktā minēto preču aprakstošs raksturs un ka šajos apstākļos prasītāja nevar lietderīgi apgalvot, ka šim pašam jēdzienam var būt citas nozīmes dažās specifiskās jomās, tādās kā matemātika vai fizika.
– Par prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru apzīmējumam “Vektor-Lycopin” ir pietiekami attālināta nozīme no tās, ko rada šajā apzīmējumā ietilpstošo jēdzienu kopums
51 No iepriekš minētā izriet, ka jēdzienam “vektor” un jēdzienam “lycopin” abiem ir preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minēto preču aprakstošais raksturs (skat. šī sprieduma 45. un 50. punktu).
52 Tomēr prasītāja apgalvo, ka apzīmējumā “Vektor-Lycopin” jēdzienu “vektor” un “lycopin” savienojums ir neparasts un nezināms, šis apzīmējums neesot apstiprināts ne vārdnīcās, ne mutvārdos, ne rakstveidā. Pēc prasītājas domām, tādējādi apzīmējums “Vektor-Lycopin” rada pietiekami attālinātu nozīmi no tās, ko rada jēdzienu kopums, ko tas aptver, līdz ar to šis apzīmējums, aplūkots kopumā, ir vairāk nekā to veidojošo jēdzienu summa.
53 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka divu aprakstošu jēdzienu kombinācija var nebūt aprakstoša, ja savienojuma neparastā rakstura dēļ attiecīgais apzīmējums rada pietiekami attālinātu iespaidu no tā, kuru rada jēdzienu, ko tas aptver, nozīmes, līdz ar to šis apzīmējums, aplūkots kopumā, ir vairāk nekā to veidojošo jēdzienu summa. Šajā sakarā attiecīgā termina analīze, raugoties no piemērojamo leksikas un gramatikas normu viedokļa, ir it īpaši atbilstoša (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 14. jūnija spriedumu lietā T‑207/06 Europig/ITSB (“EUROPIG”), Krājums, II‑1961. lpp., 29. punkts un tajā minētā judikatūra; pēc analoģijas skat. arī iepriekš 26. punktā minēto spriedumu lietā Koninklijke KPN Nederland, 98. un 100. punkts).
54 Apzīmējumā, attiecībā uz kuru šajā lietā ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, abi jēdzieni “vektor” un “lycopin” ir apvienoti ar defisi. Šis veids apvienot vārdus, kā to norādījusi Apelāciju padome, ko prasītāja nav apstrīdējusi, ir parasts gan vācu, gan angļu valodā.
55 Turklāt, vērtējot apzīmējuma aprakstošo raksturu, nav nozīmes, vai tas ir vai nav atzīts vārdnīcās (skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 23. oktobra spriedumu lietā T‑405/04 Borco-Marken-Import Matthiesen/ITSB (“Caipi”), Krājumā nav publicēts, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
56 Tādēļ ir jāuzskata, ka konkrētās sabiedrības daļas apziņā savienojums “Vektor-Lycopin”, kas tiek saistīts ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minētajām pārtikas, diētas, sanitārajām, veterinārajām un farmaceitiskajām precēm, norāda uz šo preču īpatnību būt par likopēna nesējiem. Konkrētā sabiedrības daļa, saskaroties ar apzīmējumu, attiecībā uz kuru iesniegts reģistrācijas pieteikums, saistībā ar reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm, uzskatītu, ka attiecīgajās precēs ir ietverts likopēns, un tas ļautu tiem, kuri tās patērē, asimilēt šo vielu.
57 Tādējādi, nelemjot par pretrunīgo jautājumu, vai konkrētā sabiedrības daļa ir spējīga saprast, ka apzīmējums “Vektor-Lycopin” apzīmē prasītājas ražotus uztura bagātinātājus uz tomātu un lakricas ekstrakta bāzes, jākonstatē, ka jēdzienu “vektor” un “lycopin” savienojums, kāds tas ir īstenots apzīmējumā “Vektor-Lycopin”, konkrētās sabiedrības daļas apziņā būtu norāde uz šī sprieduma 3. punktā minēto preču īpatnībām.
58 Tādēļ Apelāciju padome ir pamatoti uzskatījusi, ka preču zīmi “Vektor-Lycopin” veido tikai jēdzieni, kas tirdzniecībā var kalpot, lai apzīmētu šī sprieduma 3. punktā minēto preču īpašības, un tās reģistrācija ir jāatsaka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
– Par prasītājas argumentu par preču zīmju, kas ietver jēdzienus “vektor” vai “vector”, reģistrāciju
59 Nesniedzot ne mazāko pierādījumu savu apgalvojumu pamatojumam, prasītāja norāda uz argumentu par vairāku Kopienas, valstu, starptautisku preču zīmju, kas ietver jēdzienu “vektor”, reģistrāciju. Prasītāja tiesas sēdē arī ir norādījusi uz apzīmējuma “Vector-Lycopin” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju.
60 Šajā sakarā jāatgādina, ka apzīmējuma spēja tikt reģistrētam kā Kopienas preču zīmei ir jāvērtē, vienīgi pamatojoties uz atbilstošo Kopienu tiesisko regulējumu, kā to interpretē Savienības tiesa. Tādēļ apstāklis, ka pat tiesību sistēmās, kurās ietvertas analoģiskas tiesību normas, preču zīmes, kas ir identiskas vai līdzīgas tām, attiecībā uz kurām ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, ir tikušas reģistrētas, vislielākais, var tikt izmantots informatīvos nolūkos, bet tam nav imperatīva rakstura attiecībā uz ITSB vai Savienības tiesu (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedumu lietā T‑24/00 Sunrider/ITSB (“VITALITE”), Recueil, II‑449. lpp., 33. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2003. gada 3. decembra spriedumu lietā T‑16/02 Audi/ITSB (“TDI”), Recueil, II‑5167. lpp., 40. punkts un tajā minētā judikatūra).
61 Tādējādi prasītājas argumentam par Kopienu, valstu, starptautisko preču zīmju, kas ietver jēdzienu “vektor”, reģistrācijām un preču zīmes “Vector-Lycopin” reģistrāciju, pat pieņemot, ka tas ir atbilstošs, nav nozīmes un to var tikai noraidīt.
62 Turklāt Apelāciju padomju lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties tikai uz attiecīgo tiesisko regulējumu, nevis pamatojoties uz to agrāko lēmumu pieņemšanas praksi (2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑106/00 Streamserve/ITSB (“STREAMSERVE”), Recueil, II‑723. lpp., 66. punkts).
63 Līdz ar to prasītājai katrā ziņā nav pamatojuma apgalvot, ka Vispārējās tiesas apstiprinājumam attiecībā uz Apelāciju padomes pieņemto lēmumu šajā lietā saistībā ar preču zīmes “Vektor-Lycopin” reģistrāciju būtu jāizraisa agrāku Kopienas preču zīmju atcelšana.
64 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, apstiprinot pārbaudītāja izteikto reģistrācijas atteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
Par pamatu par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
65 No Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta formulējuma izriet, ka ir pietiekami, ja ir īstenojies viens no šajā normā minētajiem absolūtajiem atteikuma pamatojumiem, lai attiecīgo apzīmējumu nevarētu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi (Tiesas 2002. gada 19. septembra spriedums lietā C‑104/00 P DKV/ITSB, Recueil, I‑7561. lpp., 29. punkts).
66 Tātad prasība ir jānoraida kopumā, bet par otro pamatu par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu nav jālemj.
Par tiesāšanās izdevumiem
67 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Exalation Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Azizi | Cremona | Frimodt Nielsen |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 9. jūlijā.
[Paraksti]