Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 20. decembra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eni SpA, Eni Gas & Power France SA, Union professionnelle des industries privées du gaz (Uprigaz)/Premjerministrs, vides, enerģētikas un jūras lietu ministrs
(lieta C-226/16) 1
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Enerģētika – Gāzes nozare – Gāzes piegādes drošība – Regula (ES) Nr. 994/2010 – Dabasgāzes uzņēmumu pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu gāzes piegādi aizsargātajiem patērētājiem – 2. panta otrās daļas 1) punkts – “Aizsargāto patērētāju” jēdziens – 8. panta 2. punkts – Papildu pienākums – 8. panta 5. punkts – Dabasgāzes uzņēmumu iespēja izpildīt savus pienākumus reģionālā vai Savienības mērogā – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru gāzes piegādātājiem noteikts papildu pienākums veikt gāzes uzglabāšanu, kura piemērošanas jomā iekļauti patērētāji, kas nav aizsargātie patērētāji Regulas Nr. 994/2010 izpratnē – Uzglabāšanas pienākums, kas līdz 80 % apjomam jāizpilda attiecīgās dalībvalsts teritorijā)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Conseil d'État
Pamatlietas puses
Prasītājas: Eni SpA, Eni Gas & Power France SA, Union professionnelle des industries privées du gaz (Uprigaz)
Atbildētāji: Premjerministrs, vides, enerģētikas un jūras lietu ministrs
Piedaloties: Storengy, Total Infrastructures Gaz France (TIGF)
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulas (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Padomes Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu 8. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, ar kuru dabasgāzes piegādātājiem ir noteikts gāzes uzglabāšanas pienākums, kura piemērošanas jomā ir ietverti patērētāji, kas nav šīs regulas 2. panta otrās daļas 1) punktā norādītie aizsargātie patērētāji, ar nosacījumu, ka ir ievēroti 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;
Regulas Nr. 994/2010 8. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru dabasgāzes piegādātājiem ir jāizpilda savi pienākumi uzglabāt gāzes krājumus, lai garantētu gāzes piegādes drošību krīzes gadījumā, obligāti un ekskluzīvi izmantojot valsts teritorijā esošās infrastruktūras. Izskatāmajā lietā iesniedzējtiesai tomēr ir jāizvērtē, vai saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu kompetentajai iestādei sniegtā iespēja ņemt vērā attiecīgajiem piegādātājiem pieejamos “pārējos pielāgošanas instrumentus” nodrošina tiem efektīvu iespēju izpildīt savus pienākumus reģionālā vai Eiropas Savienības līmenī.
____________
1 OV C 251, 11.7.2016.