Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 12. jūlija rīkojumu lietā F-22/11 Conticchio/Komisija 2012. gada 8. augustā iesniedza Rosella Conticchio

(lieta T-358/12 P)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Rosella Conticchio (Roma, Itālija) (pārstāvji - R. Giuffrida un A. Tortora, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt Civildienesta tiesas 2012. gada 12. jūlija rīkojumu lietā F-22/11 Conticchio/Komisija;

apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmajā instancē izvirzītos prasījumus;

pakārtoti, ja Tiesa to uzskatītu par pienācīgu un vajadzīgu, nosūtīt lietu atpakaļ Civildienesta tiesai, lai tā spriestu par apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmajā instancē izvirzītajiem prasījumiem;

atzīt, ka prasība, par kuru ir izdots pārsūdzētais rīkojums, bija pilnībā un bez nekādiem izņēmumiem pieņemama un pamatota;

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai visās instancēs līdz šim radušies saistībā ar lietu, kurā iesniegta šī apelācijas sūdzība.

Pamati un galvenie argumenti

Šī sūdzība ir par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2012. gada 12. jūlija rīkojumu lietā F-22/11, ar kuru kā daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota ir noraidīta prasība galvenokārt atcelt lēmumu par apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesību uz vecuma pensiju aprēķinu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs apelācijas pamatus.

Pirmais pamats - labticības, taisnīguma un objektivitātes principa pārkāpums un tas, ka nav skaidri izklāstīta vairāku tiesību normu piemērojamība un Komisijas prakse attiecībās ar darbiniekiem

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā rīkojumā apelācijas sūdzības iesniedzējas argumenti par acīmredzami nepamatotiem ir atzīti, atsaucoties uz to, ka esot bijis apstrīdams algas aprēķins par 2010. gada janvāri, ko kura viņa esot uzzinājusi par savu tiesisko stāvokli. Tomēr šis algas aprēķins neesot noteicošs un patstāvīgi apstrīdams akts, jo tajā nav izsmeļoši noteikts, kāds būtu prasītājas tiesiskais stāvoklis, aizejot pensijā. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiekot uzskatīts, ka algas aprēķins, būdams administratīvs lēmums grāmatvedības jautājumos, pats par sevi nav raksturojams kā nelabvēlīgs akts un tādēļ, trūkstot noteiktiem citiem elementiem, nav apstrīdams. Šajā ziņā tiek atgādināts, ka sistēma SysPer 2 nav pietiekama, lai noteiktu tiesību uz pensiju apmēru nākotnē, kā arī "Calculette Pension" tiek norādīts vienīgi indikatīvs un neapstrīdams rādītājs. R. Conticchio esot varējusi apstrīdēt tikai galīgo, rakstiski paziņoto aktu par viņas tiesībām uz pensiju un šo tiesību apmēra aprēķinu, jo tikai kopš tā brīža viņai esot kļuvis droši zināms precīzs savas pensijas ikmēneša apmērs.

Otrais pamats - tiesību uz tiesību aizsardzību tiesā un tiesību uz tiesvedības atklātumu pārkāpums

Civildienesta tiesa, uzskatot, ka, iepazinusies ar lietas materiāliem, ir guvusi pietiekamu informāciju, šo lietu izsprieda ar argumentētu rīkojumu, neturpinot tiesvedību. Ar šādu nolēmumu esot aizskartas apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz tiesību pilnīgu aizsardzību tiesā. Proti, R. Conticchio neesot nedz dotas tiesības izklāstīt savus argumentus, nedz atļauts sniegt sīkākus paskaidrojumus tostarp jautājumā par iespējamajiem prasības nepieņemamības un/vai nepamatotības iemesliem, tādējādi tiekot pārkāptam taisnīgas tiesas principam. Tālab tiek atgādināts, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā ir noteiktas tiesības uz labu pārvaldību, ar kurām saprot ikviena indivīda tiesības uz to, lai ar viņu saistītie jautājumi Savienības iestādēs un struktūrās tiktu izskatīti objektīvi, taisnīgi un saprātīgā termiņā. Cita starpā šīs tiesības ietver arī ikviena indivīda tiesības tikt uzklausītam, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt.

Trešais pamats - netaisna iedzīvošanās un pienācīgās procesuālās kārtības neievērošana

Šajā ziņā prasību nevarot uzskatīt par novēlotu, jo no algas aprēķina nekādi neesot bijis iespējams pārliecināties, vai pastāv elementi šā pamata izvirzīšanai. Iebildi par netaisnu iedzīvošanos pret Komisiju apelācijas sūdzības iesniedzēja esot varējusi izvirzīt tikai pēc tam, kad viņa bija saņēmusi lēmumu par pensijas aprēķinu, t.i. 2010. gada 26. maijā. Proti, apelācijas sūdzības iesniedzējai nekad neesot bijis pilnībā zināms par veikto iemaksu summām, jo viņa nekad nebija saņēmusi attiecīgos paziņojumus no Komisijas atbildīgajiem dienestiem. Turklāt tiek atgādināts, ka Komisijai ir iemaksāta agrākajām Itālijas INPS [Istituto nazionale della previdenza sociale - Valsts sociālā nodrošinājuma iestādē] veiktajām pensijas iemaksām atbilstošā aktuārā vērtība un šīs tiesības pārnestas uz Kopienu pensiju sistēmu, pretēji prasītājas interesēm izjaucot līdzsvaru starp viņas saņemto pensiju un nostrādātajā laikā veiktajām iemaksām. Tādējādi administrācija vispirms esot prasījusi veikt iemaksas noteiktā apmērā, bet pēc tam noteikusi par faktiski nostrādāto gadu skaitu mazāku stāžu, šādi netaisni iedzīvojoties uz savu ierēdņu rēķina.

____________