Lieta C‑301/22
Peter Sweetman
pret
An Bord Pleanála
un
Ireland and the Attorney General
(High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (otrā palāta) 2024. gada 25. aprīļa spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Direktīva 2000/60/EK – Sistēma Eiropas Savienības rīcībai ūdens resursu politikas jomā – 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Vides aizsardzības mērķi attiecībā uz virszemes ūdeņiem – Dalībvalstu pienākums aizliegt jebkuru projektu, kas rada vai varētu radīt negatīvu ietekmi uz virszemes ūdens objekta stāvokli – 5. pants un II pielikums – Virszemes ūdenstilpju tipu raksturojums – 8. pants un V pielikums – Virszemes ūdeņu stāvokļa klasificēšana – 11. pants – Pasākumu programma – Projekts par ūdens ieguvi no ezera, kura platība ir mazāka par 0,5 km²
1. Vide – Savienības politika ūdens resursu jomā – Direktīva 2000/60 – Pienākums noteikt raksturīgus atskaites nosacījumus virszemes ūdenstilpju tipiem – Apjoms – Maza izmēra ezeri – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60 5. panta 1. punkta pirmais ievilkums un II pielikums)
(skat. 26.–31., 41. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)
2. Vide – Savienības politika ūdens resursu jomā – Direktīva 2000/60 – Pienākums izveidot virszemes ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas – Apjoms – Maza izmēra ezeri – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60 8. pants un II un V pielikums)
(skat. 32.–41. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)
3. Vide – Savienības politika ūdens resursu jomā – Direktīva 2000/60 – Vides aizsardzības mērķi attiecībā uz virszemes ūdeņiem – Pienākums īstenot vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu virszemes ūdens objektu stāvokli un novērstu to pasliktināšanos – Atļaujas pieteikums projektam, kas varētu ietekmēt maza izmēra ezeru – Kompetento iestāžu pienākums novērtēt šāda projekta ietekmi uz citiem virszemes ūdens objektiem – Apjoms
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
(skat. 45., 48.–61. un 69. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)
4. Vide – Savienības politika ūdens resursu jomā – Direktīva 2000/60 – Vides aizsardzības mērķi attiecībā uz virszemes ūdeņiem – Pienākums īstenot vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu virszemes ūdens objektu stāvokli un novērstu to pasliktināšanos – Atļaujas pieteikums projektam, kas varētu ietekmēt maza izmēra ezeru – Kompetento iestāžu pienākums nodrošināt projekta saderību ar attiecīgajam upju baseinu apgabalam izstrādāto pasākumu programmu – Apjoms
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 11. punkts)
(skat. 62.–69. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)
Rezumējums
Tiesa, kurā High Court (Augstā tiesa, Īrija) ir vērsusies ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, precizē dalībvalstu pienākumus vides jomā saskaņā ar Direktīvu 2000/60 (1) salīdzinājumā ar to teritorijās esošajiem maza izmēra ezeriem.
2018. gada jūlijā An Bord Pleanála (Teritorijas plānošanas aģentūra, Īrija) izsniedza atļauju labiekārtošanas projektam, lai varētu iegūt saldūdeni no 0,083 km² ezera, kas atrodas Golvejas [Galway] grāfistē (Īrija).
Ar 2021. gada 15. janvāra spriedumu Haute Cour atcēla šo lēmumu par atļaujas piešķiršanu, pamatojoties uz to, ka Environmental Protection Agency (Īrijas Vides aizsardzības aģentūra, turpmāk tekstā – “EPA”) nebija veikusi attiecīgā ezera ekoloģiskā stāvokļa klasifikāciju, kā tas ir prasīts Direktīvā 2000/60.
Pēc šī sprieduma pasludināšanas viens lietas dalībnieks tiesvedībā Haute Cour lūdza EPA atzinumu. Atbildot tā uzskatīja, ka attiecīgais ezers nav ūdens objekts, uz kuru attiecas Direktīva 2000/60.
Uzskatot, ka šī nostājas paušana var ietekmēt lietas iznākumu, Haute Cour nolēma šo lietu atsākt un uzdot Tiesai jautājumus par dalībvalstu pienākumiem saskaņā ar Direktīvu 2000/60 attiecībā uz mazo ezeru raksturojumu un klasifikāciju, kā arī par atļaujas piešķiršanas nosacījumiem projektam, kas var ietekmēt maza izmēra ezeru, attiecībā uz kuru nav veikts ne raksturojums, ne tā stāvokļa klasifikācija saskaņā ar šo direktīvu.
Tiesas vērtējums
Pirmām kārtām, attiecībā uz dalībvalstu pienākumu raksturot ezerus un klasificēt to ekoloģisko stāvokli Tiesa atgādina, ka, lai nodrošinātu virszemes ūdeņu laba stāvokļa saglabāšanu vai atjaunošanu, Direktīvā 2000/60 ir paredzēta virkne tiesību normu, ar kurām paredz sarežģītu procesu, kas ietver vairākus detalizēti reglamentētus posmus, lai ļautu dalībvalstīm īstenot vajadzīgos pasākumus atkarībā no to teritorijās identificēto ūdens objektu īpatnībām un īpašībām.
Konkrētāk, attiecībā uz dalībvalstu pienākumu raksturot to teritorijā esošos ezerus Direktīvas 2000/60 5. pantā ir prasīts, lai tiktu veikta katra upju baseinu apgabala īpašību analīze atbilstoši šīs pašas direktīvas II pielikumā norādītajām tehniskajām specifikācijām. No šī pielikuma formulējuma skaidri izriet, ka tajā paredzētais pienākums noteikt atskaites nosacījumus virszemes ūdens objektu tipiem neattiecas uz ezeriem, kuru platība ir mazāka par 0,5 km².
Tā kā dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 2000/60 5. pantu un II pielikumu nav jāraksturo ezeri, kuru platība ir mazāka par 0,5 km², no tā loģiski izriet, ka tām nav arī pienākuma klasificēt šādu ezeru ekoloģisko stāvokli saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu un V pielikumu. Šo interpretāciju it īpaši apstiprina Direktīvas 2000/60 II un V pielikuma kopīga interpretācija.
Tomēr šie konstatējumi neliedz dalībvalstīm, kuras to uzskatītu par lietderīgu, noteiktiem ezeru veidiem, kuru platība ir mazāka par 0,5 km², piemērot Direktīvā 2000/60 noteiktos raksturojuma un klasifikācijas pienākumus.
Otrām kārtām, attiecībā uz pienākumiem, kas valsts iestādēm ir noteikti, izsniedzot atļauju projektam, kurš var ietekmēt maza izmēra ezeru, kuram nav nedz raksturojuma, nedz tā ekoloģiskā stāvokļa klasifikācijas, Tiesa norāda, ka Direktīvas 2000/60 4. pantā paredzētie pienākumi novērst virszemes ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos un to uzlabošanu arī neattiecas uz ezeriem, kuru platība ir mazāka par 0,5 km² un kurus dalībvalstis nav sagrupējušas raksturojuma vajadzībām saskaņā ar šo direktīvu atbilstoši šim nolūkam tās II pielikumā paredzētajai iespējai.
Ar Direktīvas 2000/60 sistēmu un it īpaši ar tajā noteiktā procesa sarežģīto raksturu nebūtu saderīgs tas, ka šīs direktīvas 4. panta 1. punktā precizēto vides mērķu saistošais raksturs attiecas arī uz virszemes ūdens objektiem, kuri nav tikuši un nav obligāti jāraksturo vai jāklasificē, lai gan to jēga tomēr ir ļaut iegūt minēto mērķu īstenošanai nepieciešamos datus.
To ņemot to vērā, tā kā pamatlietā aplūkotais ezers ir saistīts ar Kilkierānas līča un salu īpaši aizsargājamo teritoriju ar tiešu starpdalīgo savienojumu, Tiesa uzsver, ka saskaņā ar Direktīvas 2000/60 4. pantu un ar nosacījumu, ka tiek piešķirta atkāpe, dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pienākums atteikt atļauju projektam, ja tā ietekme uz ezeru ar platību, kas ir mazāka par 0,5 km², var izraisīt cita virszemes ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanos, kurš bija vai būtu bijis jāraksturo saskaņā ar Direktīvu 2000/60, vai apdraudēt laba virszemes ūdeņu stāvokļa saglabāšanu vai labu ekoloģisko potenciālu un labus virszemes ūdens objekta ķīmiskos rādītājus.
Turklāt kompetentajai iestādei ir arī jāpārbauda, vai attiecīgā projekta īstenošana ir saderīga ar pasākumiem, kas īstenoti atbilstoši programmai, kura saskaņā ar Direktīvas 2000/60 11. pantu ir izstrādāta attiecīgajam upju baseinu apgabalam, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus. Proti, no šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka pasākumu programmas tvērums nav ierobežots tikai ar virszemes ūdens objektu “tipiem”, kas ir raksturoti, īstenojot Direktīvas 2000/60 5. pantu un II pielikumu.
It īpaši saskaņā ar Direktīvas 2000/60 11. panta 3. punkta c) apakšpunktu “pamatpasākumiem”, kuriem ir jābūt ietvertiem katrā pasākumu programmā un kuri ir obligātie nosacījumi, ir jāietver pasākumi, kas veicina efektīvu un ilgtspējīgu “ūdens” izmantošanu tā, lai izvairītos no kavēkļiem šīs direktīvas 4. pantā minēto mērķu sasniegšanai.
Ņemot vērā faktu, ka maza virszemes ūdens elementa kvalitāte var ietekmēt cita lielāka elementa kvalitāti, šajā ziņā var izrādīties nepieciešama aizsardzība ūdeņiem, kas ietilpst virszemes ūdens objektos, kuri, tāpat kā ezers pamatlietā, netika norādīti un nebija obligāti jāraksturo atbilstoši Direktīvai 2000/60. Šī paša iemesla dēļ var izrādīties, ka minētajiem maza izmēra virszemes ūdens objektiem ir jāpiemēro tādi ūdens ieguves kontroles pasākumi, kas minēti Direktīvas 2000/60 11. panta 3. punkta e) apakšpunktā un tās VI pielikuma B daļas viii) punktā.