Pagaidu versija
ĢENERĀLADVOKĀTA ATANASIJA RANTA [ATHANASIOS RANTOS] SECINĀJUMI,
sniegti 2024. gada 25. aprīlī (1)
Lieta C‑446/21
Maximilian Schrems
pret
Meta Platforms Ireland Limited, iepriekš – Facebook Ireland Limited
(Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula (ES) 2016/679 – Sociālie tīkli – 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts – “Nolūka ierobežojumu” princips – 5. panta 1. punkta e) apakšpunkts – “Datu minimizēšanas” princips – 9. panta 1. punkts un 2. punkta e) apakšpunkts – Īpašu kategoriju personas datu apstrāde – Personas dati, kurus datu subjekts apzināti ir publiskojis – Personalizēta reklāma – Dati par seksuālo orientāciju
Ievads
1. Šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir iesniegusi Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) strīdā starp sociālā tīkla “Facebook” lietotāju Maximilian Schrems (turpmāk tekstā – “prasītājs”) un Meta Platforms Ireland Limited, iepriekš – Facebook Ireland Limited (turpmāk tekstā – “Meta Platforms Ireland” vai “atbildētāja”), saistībā ar viņa personas datu nelikumīgu apstrādi, ko esot veikusi šī sabiedrība.
2. Šajā lietā uzdotie prejudiciālie jautājumi attiecas, pirmkārt, uz Regulas (ES) 2016/679 (2) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā “datu minimizēšanas” principa piemērošanu un, otrkārt, uz šīs regulas 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā jēdziena “personas dati, kurus datu subjekts apzināti ir publiskojis”, skatot to kopsakarā ar minētās regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ar kuru ir ieviests “nolūka ierobežojumu” princips, interpretāciju. Būtībā iesniedzējtiesa vaicā, pirmkārt, vai datu minimizēšanas princips pieļauj personas datu apstrādi bez laika vai datu veida ierobežojumiem, un, otrkārt, vai paneļdiskusijas ietvaros sniegtie personas izteikumi par savu seksuālo orientāciju ļauj apstrādāt citus datus par šīs personas seksuālo orientāciju personalizētas reklāmas nolūkos.
Atbilstošās tiesību normas
3. VDAR 4. panta “Definīcijas” 11. punktā ir teikts:
“Šajā regulā:
[..]
11) datu subjekta “piekrišana” ir jebkura brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un viennozīmīga norāde uz datu subjekta vēlmēm, ar kuru viņš paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības veidā sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei.”
4. Šīs regulas 5. panta “Personas datu apstrādes principi” 1. un 2. punktā ir paredzēts:
“1. Personas dati:
a) tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā (“likumīgums, godprātība un pārredzamība”);
b) tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā; [..]
c) ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos (“datu minimizēšana”);
[..]
2. Pārzinis ir atbildīgs par atbilstību 1. punktam un var to uzskatāmi parādīt (“pārskatatbildība”).”
5. Minētās regulas 6. panta “Apstrādes likumīgums” 1. un 3. punktā ir noteikts:
“1. Apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:
a) datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem;
b) apstrāde ir vajadzīga līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas;
[..]
f) apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm, jo īpaši, ja datu subjekts ir bērns.
Pirmās daļas f) apakšpunktu nepiemēro apstrādei, ko veic publiskas iestādes, pildot savus uzdevumus.
[..]
3. Šā panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka ar:
a) Savienības tiesību aktiem; vai
b) dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim.
[..]
[..] Savienības vai dalībvalsts tiesību akti atbilst sabiedrības interešu mērķim un ir samērīgi ar izvirzīto leģitīmo mērķi.”
6. Šīs pašas regulas 7. pants “Nosacījumi piekrišanai” ir formulēts šādi:
“1. Ja apstrāde pamatojas uz piekrišanu, pārzinim ir jāspēj uzskatāmi parādīt, ka datu subjekts ir piekritis savu personas datu apstrādei.
[..]
3. Datu subjektam ir tiesības atsaukt savu piekrišanu jebkurā laikā. Piekrišanas atsaukums neietekmē apstrādes likumību, kas pamatojas uz piekrišanu pirms atsaukuma. Datu subjektam jābūt par to informētam, pirms viņš dod savu piekrišanu. Atsaukt piekrišanu ir tikpat viegli, kā to dot.
4. Novērtējot to, vai piekrišana ir dota brīvi, maksimāli ņem vērā to, vai cita starpā līguma izpilde, tostarp pakalpojuma sniegšana, ir atkarīga no piekrišanas tādai personas datu apstrādei, kura nav nepieciešama minētā līguma izpildei.”
7. VDAR 9. panta “Īpašu kategoriju personas datu apstrāde” 1. un 2. punktā ir teikts:
“1. Ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, un ģenētisko datu, biometrisko datu, lai veiktu fiziskas personas unikālu identifikāciju, veselības datu vai datu par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju apstrāde.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ir piemērojams kāds no šādiem pamatojumiem:
a) datu subjekts ir devis nepārprotamu piekrišanu šo personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, izņemot, ja Savienības vai dalībvalsts tiesību akti paredz, ka 1. punktā minēto aizliegumu datu subjekts nevar atcelt;
b) apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm;
[..]
e) apstrāde attiecas uz personas datiem, kurus datu subjekts apzināti ir publiskojis;
[..].”
8. Šīs regulas 13. panta, kurā ir runa par “informāciju, kas jāsniedz, ja personas dati ir iegūti no datu subjekta”, 1. punktā ir paredzēts:
“Ja datu subjekta personas datus vāc no datu subjekta, pārzinis personas datu iegūšanas laikā datu subjektam sniedz visu šādu informāciju:
[..]
c) apstrādes nolūki, kam paredzēti personas dati, kā arī apstrādes juridiskais pamats;
d) pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses, ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta f) apakšpunktu;
[..]”
Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā
9. Meta Platforms Ireland, saskaņā ar Īrijas tiesībām reģistrēta sabiedrība, pārvalda slēgto saziņas tīklu “Facebook”, kas būtībā ir tiešsaistes sociālais tīkls satura kopīgošanai (3). Tās uzņēmējdarbības modelis galvenokārt ir piedāvāt bezmaksas sociālā tīkla pakalpojumus privātiem lietotājiem un pārdot tiešsaistes reklāmu, tostarp reklāmu, kas mērķēta uz tīkla lietotājiem (4). Šīs reklāmas pamatā galvenokārt ir automatizēta salīdzinoši detalizētu šā sociālā tīkla lietotāju profilu izveidošana (5).
10. Pēc VDAR stāšanās spēkā Meta Platforms Ireland 2018. gadā piedāvāja jaunus Facebook lietošanas noteikumus tā lietotājiem Eiropas Savienībā, lai iegūtu viņu piekrišanu, kas turklāt ir nepieciešama, lai varētu reģistrēties Facebook vai piekļūt tajā esošajiem kontiem un pakalpojumiem (6). Šie jaunie lietošanas noteikumi arī ļauj lietotājiem pārskatīt un kontrolēt uzkrātos datus (7).
11. Prasītājs ir Facebook lietotājs, kurš ir piekritis jaunajiem Facebook piedāvātajiem lietošanas noteikumiem. Kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, viņš ir publiski paudis, ka ir homoseksuāls, taču viņš nekad neesot minējis savu seksuālo orientāciju un neesot publicējis nekādus sensitīvus datus savā Facebook profilā (8). Tāpat prasītājs arī neesot atļāvis atbildētājai mērķtiecīgas reklāmas nolūkos izmantot viņa profilā esošos laukus par viņa attiecību statusu, viņa darbavietu, viņa amatu vai viņa izglītību.
12. Tomēr prasītājs esot saņēmis kādas politiķes reklāmu, kas tika adresēta viņam, balstoties uz analīzi, ka viņš līdzinās citiem “klientiem”, kuri šai politiķei bija devuši “patīk” novērtējumu; viņš regulāri esot saņēmis homoseksuālām personām domātas reklāmas un ielūgumus uz attiecīgiem pasākumiem, lai gan viņš nekad iepriekš nebija interesējies par šādiem pasākumiem un pat nezināja vietas, kurās tie notiek. Šīs reklāmas vai šie ielūgumi esot balstījušies nevis tieši uz prasītāja un viņa “draugu” sociālajā tīklā seksuālo orientāciju, bet gan uz viņu pamata interešu analīzi (9). Turklāt Meta Platforms Ireland esot reģistrējusi visus datus par prasītāju, tostarp tos, kas iegūti ar trešo personu vai spraudņu starpniecību, lai tos glabātu nenoteiktu laiku.
13. Šajos apstākļos prasītājs iesniedza prasību Landesgericht für Zivilsachen Wien (Vīnes civillietu apgabaltiesa, Austrija) par izpildi, fakta konstatēšanu un rīcības pārtraukšanu attiecībā uz Meta Platforms Ireland veikto viņa personas datu iespējami nelikumīgo apstrādi (10).
14. Pēc tam 2019. gada 12. februārī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Vīnē (Austrija) (11) rīkotajā paneļdiskusijā prasītājs pieminēja savu seksuālo orientāciju, uzstājoties ar runu, kuras mērķis bija nosodīt Meta Platforms Ireland veikto ar šo seksuālo orientāciju saistīto datu iespējami nelikumīgo apstrādi (12).
15. Tā kā viņa prasība pirmajā instancē tika noraidīta ar 2020. gada 30. jūnija spriedumu un apelācijas instancē ar Oberlandesgericht Wien (Apelācijas tiesa Vīnē, Austrija) 2020. gada 7. decembra spriedumu (13), prasītājs iesniedza revīzijas sūdzību Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa), proti, iesniedzējtiesā.
16. Šajos apstākļos Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) lēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai četrus prejudiciālos jautājumus (14). Tā kā pirmais un trešais jautājums tika atsaukti pēc 2023. gada 4. jūlija sprieduma Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi) (15) pasludināšanas, šī lieta attiecas uz otro un ceturto jautājumu, kuri ir formulēti šādi:
“2) Vai VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts (datu minimizēšana) ir jāinterpretē tādējādi, ka visus personas datus, kas ir tādas platformas kā pamatlietā aplūkotā rīcībā (it īpaši, kurus platformā un ārpus tās snieguši datu subjekts vai trešās personas), nepastāvot laika vai datu veida ierobežojumiem, var apkopot, analizēt un apstrādāt mērķtiecīgas reklāmas nolūkā?
4) Vai VDAR 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts, skatot to kopsakarā ar 9. panta 2. punkta e) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka savas seksuālās orientācijas izpaušana paneļdiskusijas vajadzībām ļauj apstrādāt citus datus attiecībā uz seksuālo orientāciju datu apkopošanas un analīzes nolūkā, lai personalizētu reklāmu?”
17. Rakstveida apsvērumus iesniedza prasītāja, Meta Platforms Ireland, Austrijas, Francijas, Itālijas un Portugāles valdības, kā arī Komisija. Prasītāja, Meta Platforms Ireland, Austrijas valdība, kā arī Komisija 2024. gada 8. februārī notikušajā tiesas sēdē sniedza mutvārdu paskaidrojumus.
Juridiskā analīze
Par otro prejudiciālo jautājumu
18. Ar otro prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kurā ir nostiprināts datu minimizēšanas princips, ir jāinterpretē tādējādi, ka visus personas datus, kas ir nonākuši tāda tīkla kā Facebook rīcībā, it īpaši ar datu subjekta vai trešo personu starpniecību šajā platformā un ārpus tās, var apkopot, analizēt un apstrādāt mērķtiecīgas reklāmas nolūkos bez laika vai datu veida ierobežojumiem.
19. Iesākumā svarīgi atgādināt, ka jebkurai personas datu apstrādei, pirmkārt, ir jāatbilst VDAR 5. pantā izklāstītajiem principiem attiecībā uz datu apstrādi un, otrkārt, jāatbilst vienam no šīs regulas 6. pantā uzskaitītajiem principiem attiecībā uz apstrādes likumīgumu (16).
20. Runājot konkrētāk par principiem, kas attiecas uz personas datu apstrādi, Tiesa it īpaši ir precizējusi, ka saskaņā ar VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto datu minimizēšanas principu personas datiem jābūt adekvātiem, atbilstīgiem un jāietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos, un tas būtībā atspoguļo samērīguma principu (17). Tādējādi datu minimizēšanas principa mērķis ir minimizēt tiesību uz personas datu aizsardzību ierobežojumus, ko rada attiecīgā datu apstrāde.
21. Šajā lietā man šķiet esam acīmredzami skaidrs, ka iespējamā jebkādu ierobežojumu neesamība, kā to pieņem iesniedzējtiesa, pēc definīcijas būtu pretrunā datu minimizēšanas principa piemērošanai. Tomēr Tiesai iesniegtajos lietas materiālos nav nekādu pierādījumu, kas apstiprinātu vai izslēgtu šādu pieņēmumu, kas katrā gadījumā ir iesniedzējtiesas novērtējuma ziņā. Tomēr es centīšos sniegt šai tiesai dažas noderīgas norādes par aplūkojamās tiesību normas interpretāciju, kas varētu ļaut tai pieņemt nolēmumu izskatāmajā lietā.
22. Attiecībā, pirmkārt, uz personas datu apstrādes ierobežošanu laikā es uzskatu – tā kā VDAR nav konkrētu normu šajā ziņā, Savienības tiesa nevar imperatīvi noteikt šādu datu glabāšanas termiņu. Turklāt Tiesa ir nospriedusi, ka pat sākotnēji likumīga datu apstrāde ar laiku var kļūt nesaderīga tostarp ar VDAR 5. panta 1. punkta c)–e) apakšpunktu, ja šie dati vairs nav nepieciešami saistībā ar mērķiem, kuriem tie tikuši savākti vai apstrādāti (18). Tādējādi iesniedzējtiesai, ņemot vērā lietas apstākļus un piemērojot samērīguma principu (19), ir jānovērtē, cik lielā mērā Meta Platforms Ireland veiktās personas datu glabāšanas laikposms ir attaisnojams ar leģitīmo mērķi apstrādāt šos datus personalizētas reklāmas nolūkos.
23. Otrkārt, runājot par personas datu apstrādes ierobežošanu atkarībā no datu veida, iesniedzējtiesai, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, arī ir jānosaka personas dati, kuru apstrādi var uzskatīt par likumīgu, ievērojot samērīguma principu.
24. Turklāt VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta formulējumā ietvertās norādes uz tādiem ļoti vispārīgiem nosacījumiem kā “adekvātums”, “atbilstība” un “nepieciešamība” manā ieskatā liecina par to, ka Savienības likumdevējs ir paredzējis atstāt kompetentajām iestādēm plašu novērtējuma brīvību šīs tiesību normas piemērošanā, jo šos nosacījumus var interpretēt tikai katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā lietas apstākļus.
25. Tajā pašā laikā es uzskatu – tāpat kā Komisija to atzīmē savos rakstveida apsvērumos –, ka zināmu nošķīrumu var veidot atkarībā no tā, kādā mērā dažādi apstrādes veidi iejaucas datu subjekta tiesībās. Tādējādi iesniedzējtiesa, ja tā atzīst to par lietderīgu, pirmkārt, varētu nošķirt datu subjekta “statisku” datu (piemēram, par vecumu (20) vai dzimumu) izmantošanu no “uzvedības” datu (piemēram, lietotāju pārlūkošanas paradumu izsekošana) izmantošanas, jo pēdējā minētā izmantošana parasti vairāk aizskar datu subjekta tiesības. Runājot konkrētāk par “uzvedības” datiem, tālāk varētu nošķirt datu vākšanu par “aktīvu” uzvedību (piemēram, klikšķi uz pogas “patīk”) no datu vākšanas par “pasīvu” uzvedību (piemēram, vienkārša tīmekļvietnes apmeklēšana), jo pēdējais no minētajiem veidiem parasti vairāk aizskar lietotāju. Otrkārt, varētu veidot arī nošķīrumu starp tādu personas datu apstrādi, kas tiek vākti Facebook platformā un ārpus tās, t.i., tīmekļvietnēs, lietotnēs, kas nav Facebook, vai lietotāju ierīcēs, jo pēdējais no minētajiem apstrādes veidiem ir vairāk aizskarošs nekā pirmais (21).
26. Šīs analīzes ietvaros manā ieskatā ir svarīgi ņemt vērā arī datu subjektu pamatoti sagaidāmo (22).
27. Turklāt tādā situācijā, kāda pastāvēja pirms VDAR spēkā stāšanās, kad ārpus Facebook platformas savākto datu apstrādes pamatojums bija nevis piekrišana, bet drīzāk apstrādes nepieciešamība līguma izpildei saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu (23), būtu jāņem vērā Tiesas šaurā interpretācija, kādu tā ir sniegusi šai tiesību normai (24). Tādējādi ir svarīgi, kā to rakstveida apsvērumos uzsver Itālijas valdība, izvairīties no situācijas, kurā datu minimizēšanas principa plaša interpretācija saskaņā ar minētās regulas 5. pantu varētu ļaut datu pārziņiem paplašināt to personas datu kategorijas, kuras uzskata par vajadzīgām līguma izpildei saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
28. Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro prejudiciālo jautājumu ierosinu atbildēt, ka VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj personas datu apstrādi mērķtiecīgas reklāmas nolūkos bez ierobežojumiem laikā vai atkarībā no datu veida, un iesniedzējtiesai, ņemot vērā lietas apstākļus un piemērojot samērīguma principu, ir jāizvērtē, kādā mērā datu glabāšanas laikposms un apstrādāto datu apjoms ir attaisnojami attiecībā pret šo datu apstrādes personalizētas reklāmas nolūkos leģitīmo mērķi.
Par ceturto prejudiciālo jautājumu
29. Ar ceturto prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai VDAR 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta normas kopā ir jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka persona ir izteikusies par savu seksuālo orientāciju paneļdiskusijas ietvaros, ļauj Meta Platforms Ireland apstrādāt citus datus par šīs personas seksuālo orientāciju nolūkā piedāvāt tai personalizētu reklāmu. Vispārīgāk runājot, šī tiesa interesējas par šīs pēdējās minētās tiesību normas tvērumu un, konkrētāk, izvirza jautājumu, kādā veidā šīs personas sensitīvie dati sabiedrībai ir jāiegūst, lai būtu piemērojams VDAR 9. panta 2. punkts.
Par prejudiciālā jautājuma nozīmīgumu
30. Rakstveida un mutvārdu apsvērumos Meta Platforms Ireland ir precizējusi – un pārējie lietas dalībnieki to tiesas sēdē neapstrīdēja –, ka nevienā brīdī tiesvedībā valsts tiesās tā nav atsaukusies uz VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzēto izņēmumu kā uz attiecīgo datu apstrādes juridisko pamatu (25).
31. Taču šādā gadījumā izrādītos, kas ceturtajam prejudiciālajam jautājumam acīmredzami nav nozīmes, jo šis izņēmums aplūkojamajā lietā nebūtu piemērojams (26).
32. Tomēr būtu jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru LESD 267. pantā paredzētajā procedūrā, kas balstās uz skaidru funkciju nošķiršanu starp valsts tiesām un Tiesu, uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa uzdod pašas noteiktajā tiesiskajā un faktiskajā ietvarā (27), kura pareizība Tiesai nav jāpārbauda, attiecas nozīmīguma prezumpcija (28).
33. Tāpēc nākamajos punktos es ieteikšu atbildi uz iesniedzējtiesas uzdoto ceturto prejudiciālo jautājumu, neskarot Tiesas lēmumu par šā jautājuma nozīmīgumu.
Par prejudiciālo jautājumu pēc būtības
34. Iesākumā atgādināšu, ka saskaņā ar VDAR 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kurā ir nostiprināts nolūka ierobežojumu princips, personas dati ir jāvāc konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi nedrīkst veikt ar šiem nolūkiem nesavietojamā veidā. Saskaņā ar šīs regulas 9. panta 1. punktu ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas attiecas tostarp uz fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju, ja vien uz šādu apstrādi neattiecas kāds no minētās regulas 9. panta 2. punktā paredzētajiem izņēmumiem (29).
35. Konkrētāk, saskaņā ar VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunktu aizliegumu apstrādāt sensitīvus personas datus nepiemēro, ja apstrāde attiecas uz personas datiem, kurus attiecīgais datu subjekts apzināti ir publiskojis. Kā to jau esmu atzīmējis manos secinājumos lietā Meta Platforms u.c.(Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi) (30), apstākļa vārdu “apzināti” lietošana šīs tiesību normas formulējumā un tas, ka šī tiesību norma ir izņēmums no vispārīgā aizlieguma veikt sensitīvo personas datu apstrādi, prasa īpaši šauri piemērot šo izņēmumu, ņemot vērā būtiskus riskus, kas rodas attiecīgo personu pamattiesībām un pamatbrīvībām (31). Lai minēto izņēmumu varētu piemērot, manā ieskatā lietotājam ir pilnībā jāapzinās, ka ar tiešu rīcību viņš padara savus personas datus pieejamus ikvienam (32).
36. Pamatlietā sensitīvie dati par prasītāja seksuālo orientāciju ir tikuši izpausti ārpus Facebook platformas (“ārpus vietnes”) un jebkuras citas platformas vai datorprogrammas – Komisijas organizētās paneļdiskusijas ietvaros (33) un ar mērķi nosodīt Meta Platforms Ireland veikto ar šo seksuālo orientāciju saistīto datu iespējami nelikumīgo apstrādi (34).
37. Šajā ziņā Tiesai jau ir bijusi iespēja izteikties par datu izmantošanu “ārpus vietnes” citās platformās spriedumā Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi) (35). Tad Tiesa pamatoti nosprieda, ka VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja tiešsaistes sociālā tīkla lietotājs aplūko tīmekļvietnes vai lietotnes, kas ir saistītas ar kādu vienu vai vairākām VDAR 9. panta 1. punktā minētajām datu kategorijām, viņš ar šo aplūkojumu saistītos datus, ko šā tiešsaistes sociālā tīkla operators ir savācis, izmantojot sīkdatnes vai līdzīgas datu vākšanas tehnoloģijas, apzināti nedara publiski pieejamus pirmās no šīm tiesību normām izpratnē, bet gadījumā, kad viņš ievada datus šādās tīmekļvietnēs vai lietotnēs vai kad viņš izmanto šajās tīmekļvietnēs un lietotnēs integrētās atlases pogas, piemēram, pogas “patīk” vai “dalīties”, vai pogas, kas ļauj lietotājam identificēties šajās vietnēs vai lietotnēs, izmantojot piekļuves datus, kas sasaistīti ar viņa sociālā tīkla lietotāja kontu, tālruņa numuru vai e‑pasta adresi, šāds lietotājs šādi ievadītos vai šo pogu izmantošanas rezultātā iegūtos datus apzināti publisko VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē tikai tad, ja viņš iepriekš ir skaidri paudis savu izvēli – vajadzības gadījumā ar individuāliem iestatījumiem, kas veikti, pilnībā apzinoties situāciju, – savus datus padarīt pieejamus neierobežotam personu lokam (36).
38. Tomēr iesniedzējtiesa ir uzskatījusi par nepieciešamu uzturēt savu ceturto prejudiciālo jautājumu, pamatojoties uz to, ka pēdējā minētajā lietā Tiesas izvērtētās darbības bija saistītas ar tīmekļvietņu vai lietotņu aplūkošanu un tajās iestrādāto pogu aktivēšanu, savukārt šajā lietā runa ir par datu subjekta veiktu paziņojumu par savu seksuālo orientāciju paneļdiskusijas ietvaros. Šajā ziņā šī tiesa uzskata, ka no šāda paziņojuma nedrīkstētu izsecināt piekrišanu VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē.
39. Šajā ziņā man šķiet lietderīgi nošķirt iepriekšēju jautājumu par to, vai prasītāja paziņojums par savu seksuālo orientāciju ir uzskatāms par darbību, ar kuru viņš apzināti publisko šo orientāciju VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē, no vienas puses, un, ja atbilde ir apstiprinoša, jautājumu par to, vai fakts, ka viņš ir apzināti publiskojis savu seksuālo orientāciju, ļauj apstrādāt ar šo seksuālo orientāciju saistītos datus personalizētas reklāmas nolūkos, it īpaši šīs regulas 5. un 6. panta izpratnē, no otras puses.
40. Pirmām kārtām, runājot par prasītāja paziņojuma kvalifikāciju VDAR 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, tā kā nav nekādu noderīgu norāžu par šīs tiesību normas ģenēzi un tās piemērošanu judikatūrā (37), norādāms, ka šīs regulas 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā ietvertais izņēmums būtībā prasa divu kumulatīvu nosacījumu izpildi, proti, pirmkārt, “objektīvu” nosacījumu, ka attiecīgajiem personas datiem ir jābūt “apzināti publiskotiem”, un, otrkārt, “subjektīvu” nosacījumu, ka tieši “datu subjekts” ir tas, kurš šos datus apzināti publisko.
41. Pamatlietā, neskarot pārbaudes, kas ir jāveic iesniedzējtiesai, man šķiet, ka šie divi nosacījumi ir izpildīti. Proti, lai gan šis paziņojums tika pausts pakārtoti plašāka un Meta Platforms Ireland veikto sensitīvu datu apstrādi kritizējoša diskursa ietvaros, es uzskatu, ka prasītāja veiktais paziņojums ir uzskatāms par darbību, ar kuru viņš, pilnībā apzinoties situāciju, apzināti publisko savu seksuālo orientāciju.
42. Attiecībā uz pirmo nosacījumu man šķiet ļoti iespējams, ka, ņemot vērā paneļdiskusijas, kas tika pārraidīta tiešraidē un pēc tam retranslēta straumēšanā (38), atklāto raksturu, kā arī sabiedrības interesi par tajā apspriesto tematu, prasītāja paziņojums varēja sasniegt nenoteiktu un daudz plašāku auditoriju, nekā tā, kas atradās zālē (39).
43. Attiecībā uz otro nosacījumu man šķiet pilnīgi iespējams pieņemt, ka, atklāti minot savu seksuālo orientāciju konkrētajos apstākļos (it īpaši presei atvērtā un pieejamā pasākumā), prasītājam būtu bijis jābūt ja ne nodomam, tad vismaz pilnīgai apziņai par šīs orientācijas “apzinātu publiskošanu” šo secinājumu 35. punktā minētās judikatūras izpratnē (40).
44. Turklāt manā ieskatā VDAR 9. panta 1. punktā nostiprinātās aizsardzības mērķis ir nepieļaut, ka datu subjekts tiek pakļauts kaitīgām sekām (tādām kā, piemēram, sabiedrības nosodījums vai diskriminējošas darbības), kas tostarp izriet no minētajā normā uzskaitīto situāciju negatīvas uztveres, raugoties no sociālā vai ekonomiskā skatpunkta (41). Tādēļ šī tiesību norma paredz šādu personas datu īpašu aizsardzību, principā nosakot neabsolūtu aizliegumu, kura piemērošana konkrētā gadījumā ir atkarīga no datu subjekta vērtējuma, jo viņš vislabāk spēj novērtēt kaitīgās sekas, kādas varētu rasties no attiecīgo datu izpaušanas, un attiecīgā gadījumā, pilnībā apzinoties situāciju, var atteikties no šīs aizsardzības vai neizmantot to, apzināti publiskojot savu situāciju, tostarp savu seksuālo orientāciju, šīs regulas 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē.
45. Otrām kārtām, attiecībā uz seku, kas izriet no fakta, ka persona ir apzināti publiskojusi savu seksuālo orientāciju, izvērtējumu saistībā ar Meta Platforms Ireland veikto šo sensitīvo datu apstrādi VDAR 5. un 6. panta izpratnē es uzskatu, ka apstāklis, ka dati ir apzināti publiskoti šīs regulas 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē, pats par sevi neļauj veikt šo datu apstrādi šīs regulas izpratnē.
46. Proti, šīs pēdējās tiesību normas piemērošanas rezultātā vienkārši tiek atcelta “īpašā aizsardzība”, kas ir piešķirta dažiem īpaši sensitīviem personas datiem. Tiklīdz datu subjekts pats apzināti atsakās no šīs aizsardzības (un apzināti ir publiskojis datus), šie sākotnēji “aizsargātie” personas dati kļūst par “parastiem” (t.i., nesensitīviem) datiem, kurus, tāpat kā jebkurus citus personas datus, var likumīgi apstrādāt tikai saskaņā ar nosacījumiem, kas tostarp izklāstīti VDAR 6. un 7. pantā, un ievērojot principus, kas it īpaši nostiprināti šīs regulas 5. pantā (42), tostarp minētās regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietverto nolūka ierobežojumu principu, ciktāl tas prasa, lai personas dati tiktu vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un tas ir jāpierāda pārzinim atbilstoši šīs tiesību normas 2. punktam (43).
47. Tātad tas, ka prasītājs savu seksuālo orientāciju ir izpaudis paneļdiskusijas ietvaros – lai arī tas var ļaut secināt, ka konkrētās lietas apstākļos šī persona ir “apzināti publiskojusi” šos datus VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē –, pats par sevi nevar attaisnot personas datu apstrādi, kuri atklāj šīs personas seksuālo orientāciju (44).
48. Ņemot vērā iepriekš minēto, uz ceturto prejudiciālo jautājumu ierosinu atbildēt, ka VDAR 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts kopsakarā ar 9. panta 2. punkta e) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka izteikšanās par savu seksuālo orientāciju atklātā paneļdiskusijā, lai arī to var uzskatīt par darbību, ar kuru attiecīgā persona ir “apzināti publiskojusi” šos datus šīs regulas 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē, pati par sevi neatļauj apstrādāt minētos datus vai citus datus par šīs personas seksuālo orientāciju ar mērķi apkopot un analizēt datus personalizētas reklāmas nolūkos.
Secinājumi
49. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) otro un ceturto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts
ir jāinterpretē tādējādi, ka:
– tas nepieļauj personas datu apstrādi mērķtiecīgas reklāmas nolūkos bez ierobežojumiem laikā vai atkarībā no datu veida, un
– iesniedzējtiesai, ņemot vērā lietas apstākļus un piemērojot samērīguma principu, ir jāizvērtē, kādā mērā datu glabāšanas laikposms un apstrādāto datu apjoms ir attaisnojami attiecībā pret šo datu apstrādes, kas veikta personalizētas reklāmas nolūkos, leģitīmo mērķi.
2) Regulas 2016/679 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts kopsakarā ar 9. panta 2. punkta e) apakšpunktu
ir jāinterpretē tādējādi, ka:
– izteikšanās par savu seksuālo orientāciju atklātā paneļdiskusijā, lai arī to var uzskatīt par darbību, ar kuru attiecīgā persona ir “apzināti publiskojusi” šos datus šīs regulas 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē, pati par sevi neatļauj apstrādāt minētos datus vai citus datus par šīs personas seksuālo orientāciju ar mērķi apkopot un analizēt datus personalizētas reklāmas nolūkos.