Lieta T‑455/17
Naser Bateni
pret
Eiropas Savienības Padomi
Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 7. jūlija spriedums
Ārpuslīgumiskā atbildība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – To personu un vienību saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Vispārējās tiesas kompetence – Noilgums – Pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības
1. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Savienības tiesas kompetence – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Prasība, kuras mērķis ir saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas ir nodarīts sakarā ar kļūdainu iekļaušanu to personu sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, un ar minēto pasākumu īstenošanu – Iekļaušana
(LESD 340. pants; Padomes Lēmumi 2011/783 un 2013/661; Padomes Regulas Nr. 1245/2011, Nr. 267/2012 un Nr. 1154/2013)
(skat. 48.–51. punktu)
2. Prasība par zaudējumu atlīdzību – Noilguma termiņš – Termiņa sākums – Atbildība par individuālu aktu – Morālais kaitējums – Datums, kad parādījās ar aktu radītais kaitējums
(Tiesas statūtu 46. pants un 53. panta pirmā daļa; Padomes Regulas Nr. 1245/2011, Nr. 267/2012 un Nr. 1154/2013)
(skat. 61.–63. un 69.–71. punktu)
3. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums – Iestādes rīcības brīvība, pieņemot tiesību aktu – Iestādes tiesību akta vai rīcības prettiesiskuma izvērtējums – Nepieciešamība ņemt vērā konteksta un laika elementus – Pietiekami būtiska Savienības tiesību pārkāpuma esamība – Neesamība
(LESD 340. panta otrā daļa, Padomes Regulas Nr. 1245/2011, Nr. 267/2012 un Nr. 1154/2013)
(skat. 83., 86., 87., 89.–93., 114., 115., 119.–121., 123., 124., 128. un 129. punktu)
4. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Tādu personu, vienību vai struktūru līdzekļu iesaldēšana, kuras Padome ir apzinājusi kā tādas, kas piedalās kodolieroču izplatīšanā – Pienākums attiecināt šo pasākumu uz vienībām, kuras pieder šādai vienībai vai kuras tā kontrolē – Piederošas vai kontrolētas vienības jēdziens – To vienību vai struktūru, kuras Padome ir apzinājusi kā tādas, kas piedalās kodolieroču izplatīšanā, spēja ietekmēt tām piederošās vai kontrolētās vienības izvēles –– Iekļaušana šādu personu vai struktūru sarakstā ar mērķi izvairīties no ierobežojošo pasākumu apiešanas – Iekļaušana
(Padomes Regulas Nr. 1245/2011, Nr. 267/2012 un Nr. 1154/2013)
(skat. 94. punktu)
5. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums – Nosacījums, ka iestādēm jābūt acīmredzami un nopietni pārkāpušām savas rīcības brīvības robežas – Līdzekļu iesaldēšanas pasākumi – Iestāžu rīcības tiesiskuma vērtējums – Pierādījumi – Publiski informācijas avoti – Iekļaušanas sarakstos materiāltiesisko nosacījumu pietiekami būtisks pārkāpums – Neesamība
(LES 21. pants; Padomes Regulas Nr. 1245/2011, Nr. 267/2012 un Nr. 1154/2013)
(skat. 97.–107., 110.–113., 125.–127. un 130. punktu)
6. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Atbalsts Irānas kodoldarbībām, kas rada kodolieroču izplatīšanas risku – Jēdziens – Personas un vienības, kas sniedz apdrošināšanas vai citus būtiskus pakalpojumus Irānas Islāma Republikas kuģniecības sabiedrībai vai vienībām, kas ir tās īpašumā vai kontrolē, vai darbojas tās vārdā – Piemērojamība
(Padomes Lēmuma 2010/413, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2013/497, 20. panta 1. punkta b) apakšpunkts; Padomes Regulas Nr. 267/2012, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 971/2013, 23. panta 2. punkta e) apakšpunkts un Regula Nr. 1154/2013)
(skat. 116. un 117. punktu)
7. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības – Tiesību celt prasību izmantošana, kā rezultātā tika taisīts spriedums par tiesību akta atcelšanu – Efektīva tiesību aizsardzība tiesā – Pārkāpums – Neesamība
(LESD 340. panta otrā daļa)
(skat. 131. un 132. punktu)
Rezumējums
Pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome bija pieņēmusi vairākas rezolūcijas saistībā ar Irānas Islāma Republikas izstrādāto kodolieroču izplatīšanas programmu (1), tostarp lūdzot dalībvalstīm iesaldēt sabiedrības Islamic Republic of Iran Shipping Lines (turpmāk tekstā – “IRISL”) un ar to saistīto fizisko vai juridisko personu aktīvus, ņemot vērā to jūrniecības darbību, Eiropas Savienības Padome noteica ierobežojošus pasākumus pret IRISL, pret sabiedrību HTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH (turpmāk teksta – “HTTS”) (2), kas ir saskaņā ar Vācijas tiesībām dibināta sabiedrība, kura veic kuģniecības aģenta un kuģu tehniskās apkalpošanas darbību, kā arī pret Naser Bateni (3). Vēlāk Padome šos pasākumus vairākkārt pagarināja.
2010. gada 25. oktobrī HTTS atkārtoti tika iekļauta to personu un vienību sarakstā, uz kurām ir attiecināti šie pasākumi, pamatojoties uz to, ka tā bija IRISL kontrolē vai darbojās tās vārdā (4), un 2012. gada 23. janvārī – pamatojoties uz to, ka tā bija reģistrēta Vācijā tajā pašā adresē kā IRISL Europe GmbH un tās vadītājs Naser Bateni iepriekš bija nodarbināts IRISL (5). Savukārt Naser Bateni attiecīgajā sarakstā tika iekļauts 2011. gada 1. decembrī, pamatojoties uz to, ka viņš bija IRISL agrākais juridiskais direktors un HTTS, kurai Savienība bija piemērojusi sodu, direktors. Pēc tam, kad Padome bija pielāgojusi iekļaušanas sarakstā kritērijus, tieši minot “personas un vienības, kas sniedz apdrošināšanas vai citus būtiskus pakalpojumus [..] IRISL, vai vienībām, kas ir [tās] īpašumā vai kontrolē, vai darbojas [tās] vārdā” (6), Naser Bateni tika saglabāts sarakstā, pamatojoties uz to, ka viņš darbojās IRISL vārdā, līdz 2008. gadam bija IRISL direktors un pēc tam – IRISL Europe rīkotājdirektors, un ir bijis HTTS direktors, un šis uzņēmums, būdams galvenais aģents sarakstā iekļautām vienībām, kas darbojas IRISL labā – SAPID un HDSL –, sniedza tām būtiskus pakalpojumus (7).
HTTS un Naser Bateni (turpmāk tekstā – “prasītāji”), kā arī sabiedrība IRISL apstrīdēja Vispārējā tiesā lielāko daļu no pasākumiem, ko attiecībā uz tiem secīgi bija noteikusi Padome, un panāca to atcelšanu (8). Šajā ziņā prasītāji, pamatojoties uz LESD 268. un 340. pantu, kas ir piemērojami Savienības ārpuslīgumiskās atbildības jomā, lūdza atlīdzināt attiecīgo kaitējumu, kas tiem iespējami nodarīts to iekļaušanas strīdīgajos sarakstos dēļ. Tie tostarp norādīja, ka to iekļaušana attiecīgajos sarakstos ir pietiekami būtisks to tiesību normu pārkāpums, kuru mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām (9).
Abās šajās lietās Vispārējā tiesa noraida prasītāju prasības par zaudējumu atlīdzību un it īpaši atgādina, ka ar Savienības tiesību akta prettiesiskuma konstatēšanu vien nepietiek, lai atzītu, ka automātiski iestājas tās ārpuslīgumiskā atbildība, kas ir saistīta ar kādas tās iestādes rīcības prettiesiskumu.
Vispārējās tiesas vērtējums
Vispārējā tiesa abās lietās izvērtē, vai prasītāju norādītie apstākļi ļauj pierādīt, ka attiecīgās iekļaušanas sarakstā ir pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām, kā tas ir prasīts Savienības ārpuslīgumiskās atbildības jomā pastāvošajā judikatūrā.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa abās lietās atgādina, ka visiem rādītājiem, kuri ir jāņem vērā, izvērtējot pietiekami būtisku tādas tiesību normas pārkāpumu, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām, ir jābūt saistītiem ar datumu, kurā attiecīgā iestāde ir pieņēmusi konkrēto lēmumu vai īstenojusi konkrēto rīcību. Tā arī atgādina, ka acīmredzama kļūda vērtējumā, ciktāl tas ir atcelšanas prasības atbalstam izvirzīts pamats, ir jānodala no acīmredzamas un būtiskas rīcības brīvības robežu neievērošanas, kas ir tikusi izvirzīta, lai prasības par zaudējumu atlīdzību ietvaros konstatētu tādas tiesību normas pietiekami būtisku pārkāpumu, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām.
Vispārējā tiesa norāda, ka Padomes rīcībā bija vairāki elementi, kas liecināja par saiknēm starp IRISL, HTTS un Naser Bateni.
Vispārējā tiesa tostarp norāda, ka sabiedrības, kas “pieder citai vienībai vai atrodas tās kontrolē” jēdziens paredz Padomei zināmu rīcības brīvību un ka tā ir sniegusi pierādījumus, kurus tā uzskatīja par tādiem, ar kuriem var noteikt saikņu starp HTTS, IRISL un Naser Bateni raksturu. Lietā T‑455/17 Vispārējā tiesa arī konstatē, ka prasītāja strīdīgo iekļaušanu sarakstā pamatā bija gan personiskā saikne starp prasītāju un IRISL, gan apstāklis, ka prasītājam bija vadības funkcijas sabiedrībā, ko, iespējams, kontrolēja vai kas piederēja IRISL, tostarp HTTS, kura sniedza būtiskus pakalpojumus citām sabiedrībām, kuras, iespējams, kontrolēja vai kuras piederēja IRISL. Šajā ziņā Vispārējā tiesa secina – pat pieņemot, ka Padome, veicot strīdīgās iekļaušanas sarakstā, šajā ziņā ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, nevar uzskatīt, ka šī kļūda būtu acīmredzama un neattaisnojama un ka parasti piesardzīga un rūpīga iestāde līdzīgos apstākļos to nebūtu pieļāvusi.
Visbeidzot Vispārējā tiesa noraida prasītāju iebildumus, saskaņā ar kuriem to iekļaušanas sarakstā, kas arī bija pamatotas ar IRISL sabiedrību, tostarp SAPID un HDSL dalību kodolieroču izplatīšanā, esot kļūdaina, jo 2013. gada 16. septembrī IRISL noteiktie ierobežojošie pasākumi ir tikuši atcelti (10). Vispārējā tiesa tostarp atgādina, ka apstrīdēto tiesību aktu tiesiskums ir jāizvērtē, ņemot vērā faktiskos un tiesiskos apstākļus, kas pastāvēja akta pieņemšanas brīdī, un uzsver, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas uzliktā ieroču embargo faktiskais pārkāpums, ko pieļāvusi IRISL, netika apšaubīts un ka tas, ka IRISL bija iesaistīta trijos gadījumos saistībā ar militāra aprīkojuma pārvadāšanu, palielina risku, ka šī sabiedrība varētu būt arī iesaistīta ar kodolieroču izplatīšanu saistītu materiālu pārvadāšanā, un tādējādi Padome nav pārkāpusi iekļaušanas sarakstā materiāltiesiskos nosacījumus, kas varētu izraisīt Savienības ārpuslīgumisko atbildību.
Līdz ar to Vispārējā tiesa pilnībā noraida abas prasības par zaudējumu atlīdzību.