ĢENERĀLADVOKĀTA ENTONIJA MAIKLA KOLINSA
[ANTHONY MICHAEL COLLINS]
SECINĀJUMI,
sniegti 2022. gada 31. martā (1)
Lieta C‑18/21
Uniqa Versicherungen AG
pret
VU
Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra – Regula (EK) Nr. 1896/2006 – Iebildums – 16. panta 2. punkts – 30 dienu termiņš, lai nosūtītu paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu – 20. pants – Pārskatīšana ārkārtējos gadījumos pēc tam, kad beidzies 16. panta 2. punktā noteiktais termiņš – 26. pants – Saistība ar valsts procesuālajiem tiesību aktiem – Valsts tiesību akti par pasākumiem saistībā ar Covid‑19, kas aptur visu procesuālo termiņu skaitīšanu civillietās no 2020. gada 21. marta līdz 2020. gada 30. aprīlim
I. Ievads
1. Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Eiropas maksājuma rīkojumu, kas izdots pēc Uniqa Versicherungen AG lūguma pret VU saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (2). Iesniedzējtiesa lūdz interpretēt minētās regulas 16. panta 2. punktu, 20. un 26. pantu.
2. Regulas Nr. 1896/2006 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka paziņojumu par iebildumu nosūta 30 dienu laikā pēc rīkojuma piegādes atbildētājam; ja paziņojums netiek nosūtīts, šis rīkojums ir izpildāms (3). Ja atbildētājs neiesniedz paziņojumu par iebildumu šajā 30 dienu termiņā, saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006 20. pantu var iesniegt pieteikumu par rīkojuma pārskatīšanu vairākos izņēmuma gadījumos. Saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006 26. pantu procesuālos jautājumus, kas nav konkrēti izklāstīti šajā regulā, reglamentē valsts tiesību akti.
3. Covid‑19 pandēmijas kulminācijā 2020. gada pirmajā trimestrī Austrija pieņēma tiesību aktus, ar kuriem no 2020. gada 21. marta līdz 2020. gada 30. aprīlim apturēja visu procesuālo termiņu skaitīšanu civillietās. Ar 2020. gada 27. novembra lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2021. gada 12. janvārī, Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) vēlas noskaidrot, vai valsts tiesību akti ir pretrunā Regulas Nr. 1896/2006 20. un 26. pantam.
II. Atbilstošās tiesību normas
A. Savienības tiesības – Regula Nr. 1896/2006
4. Regulas Nr. 1896/2006 9. apsvērumā ir noteikts tās mērķis:
“[..] vienkāršot, paātrināt un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz neapstrīdētiem finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru [..] dalībvalstīs, nosakot minimālos standartus, kuru ievērošana padara nevajadzīgu jebkādu starpposma procesu pirms atzīšanas un izpildes dalībvalstī, kurā iesniegta izpildes prasība”.
5. Regulas 24. apsvērumā ir paredzēts:
“Ar noteiktā termiņā piereģistrētu paziņojumu par iebildumu būtu jāizbeidz Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra un būtu jānotiek automātiskai pārejai uz parasto civilprocesu, ja vien prasītājs tādā gadījumā nav noteikti pieprasījis tiesas procesu izbeigt. [..]”
6. Regulas 25. apsvērumā ir noteikts:
“Pēc tam, kad beidzies termiņš, kurā jāiesniedz paziņojums par iebildumu, konkrētos izņēmuma gadījumos atbildētājam vajadzētu būt tiesīgam lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu. Pārskatīšanai izņēmuma gadījumos nebūtu jānozīmē, ka atbildētājam ir dota otra iespēja iebilst pret prasījumu. Pārskatīšanas procedūras laikā prasījuma pamatojumu izvērtē, izskatot vienīgi iemeslus, kas izriet no atbildētāja norādītajiem ārkārtas apstākļiem. Citi ārkārtas apstākļi varētu ietvert situāciju, kad Eiropas maksājuma rīkojums bijis balstīts uz pieteikuma veidlapā norādītu nepatiesu informāciju.”
7. Regulas 29. apsvērumā ir noteikts, ka tās mērķis ir “izveidot vienotu ātru un efektīvu mehānismu, lai visā Eiropas Savienībā atgūtu neapstrīdētus finanšu prasījumus”.
8. Regulas Nr. 1896/2006 1. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Šīs regulas mērķis ir:
a) vienkāršot, paātrināt un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz neapstrīdētiem finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru;
[..].”
9. 16. panta “Iebildums pret Eiropas maksājuma rīkojumu” 1. un 2. punktā ir noteikts:
“1. Atbildētājs var iesniegt paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu izcelsmes tiesā, izmantojot F standarta veidlapu, kā noteikts VI pielikumā, ko viņam piegādā kopā ar Eiropas maksājuma rīkojumu.
2. Paziņojumu par iebildumu nosūta 30 dienu laikā pēc rīkojuma piegādes atbildētājam.”
10. Šīs regulas 17. panta 1. punktā ir noteikts:
“Ja paziņojumu par iebildumu iesniedz 16. panta 2. punktā noteiktajā termiņā, tiesvedība turpinās izcelsmes dalībvalsts kompetentajās tiesās atbilstīgi parasta civilprocesa noteikumiem, ja vien prasītājs nav skaidri lūdzis tādā gadījumā izbeigt tiesvedību.
[..]”
11. Šīs regulas 18. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Ja 16. panta 2. punktā noteiktajā termiņā, ņemot vērā attiecīgu laiku, kas paiet paziņojuma sūtīšanas procesā, izcelsmes tiesā nav iesniegts paziņojums par iebildumu, izcelsmes tiesa nekavējoties paziņo, ka Eiropas maksājuma rīkojums ir izpildāms, izmantojot G standarta veidlapu, kā noteikts VII pielikumā. Tiesa pārbauda rīkojuma piegādes datumu.”
12. Regulas Nr. 1896/2006 20. pantā “Pārskatīšana izņēmuma gadījumos” ir noteikts:
“1. Pēc tam, kad beidzies 16. panta 2. punktā paredzētais termiņš, atbildētājs ir tiesīgs lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu izcelsmes dalībvalsts kompetentā tiesā, ja:
a) i) pavēsti par maksājuma rīkojumu piegādāja, izmantojot vienu no metodēm, kas paredzētas 14. pantā,
un
ii) pavēstes piegāde nenotika savlaicīgi no atbildētāja neatkarīgu apstākļu dēļ, neļaujot viņam sagatavoties aizstāvībai,
vai
b) ja atbildētāju no iebilšanas pret prasījumu kavējuši nepārvaramas varas apstākļi vai ārkārtas apstākļi, kas nav radušies viņa vainas dēļ,
visos gadījumos ar noteikumu, ka viņš rīkojas nekavējoties.
2. Pēc tam, kad beidzies 16. panta 2. punktā paredzētais termiņš, atbildētājs ir tiesīgs arī lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu izcelsmes dalībvalsts kompetentā tiesā, ja maksājuma rīkojums ir izdots acīmredzami aplami, ņemot vērā šajā regulā noteiktās prasības, vai citu ārkārtas apstākļu dēļ.
3. Ja tiesa noraida atbildētāja pieteikumu, pamatojoties uz to, ka nav piemērojams neviens no 1. un 2. punktā minētajiem pārskatīšanas iemesliem, Eiropas maksājuma rīkojums paliek spēkā.
Ja tiesa nolemj, ka pārskatīšana ir pamatota saskaņā ar vienu no 1. un 2. punktā norādītajiem iemesliem, Eiropas maksājuma rīkojums nav spēkā.”
13. Regulas Nr. 1896/2006 26. pantā “Saistība ar valsts procesuālajiem tiesību aktiem” ir noteikts:
“Visus procesuālos jautājumus, kas nav konkrēti izklāstīti šajā regulā, reglamentē valsts tiesību akti.”
B. Austrijas tiesības
14. Austrijas Bundesgesetz betreffend Begleitmaßnahmen zu COVID‑19 in der Justiz (1. COVID-19-Justiz-Begleitgesetz – 1. COVID-19-JuBG) (4) (Federālais likums par pasākumiem tieslietu jomā saistībā ar Covid‑19, turpmāk tekstā – “valsts likums par Covid‑19”) 1. panta 1. punkta pirmajā un otrajā teikumā ir noteikts:
“Tiesvedība civillietās
Termiņu skaitīšanas apturēšana
[..] Tiesvedībās visu tādu procesuālo termiņu skaitīšana, kuru sākumu izraisošais notikums iestājas pēc šī federālā likuma spēkā stāšanās un kuri līdz šī federālā likuma spēkā stāšanās brīdim vēl nav beigušies, tiek apturēta līdz 2020. gada 30. aprīlim (ieskaitot). Tie tiek skaitīti no jauna no 2020. gada 1. maija. [..]”
III. Pamatlietas fakti un prejudiciālais jautājums
15. Bezirksgericht für Handelssachen Wien (Vīnes pirmās instances komerctiesa, Austrija) kā pirmās instances tiesa 2020. gada 6. martā pēc Uniqa Versicherungen lūguma izdeva Eiropas maksājuma rīkojumu. Rīkojums VU, kurš ir Vācijas Federatīvās Republikas rezidents, tika izsniegts 2020. gada 4. aprīlī. 2020. gada 18. maijā tika iesniegts procesuālais raksts ar tajā izteiktu iebildumu pret rīkojumu. Bezirksgericht für Handelssachen Wien (Vīnes pirmās instances komerctiesa) iebildumu noraidīja, pamatojoties uz to, ka tas nav ticis celts 30 dienu termiņā, kas ir reglamentēts Regulas Nr. 1896/2006 16. panta 2. punktā.
16. Handelsgericht Wien (Vīnes Komerctiesa, Austrija) apelācijas tiesvedībā šo pirmās instances tiesas lēmumu atcēla. Iebilduma celšanai paredzētā termiņa skaitīšana saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006 16. panta 2. punktu ir tikusi apturēta atbilstoši valsts likuma par Covid‑19 1. panta 1. punktam. Šajā tiesību normā ir paredzēta visu tādu civiltiesisko tiesvedību procesuālo termiņu skaitīšanas apturēšana, kurus sāk skaitīt 2020. gada 22. martā vai pēc tam, līdz 2020. gada 30. aprīlim (ieskaitot), to atsākot 2020. gada 1. maijā.
17. Uniqa Versicherungen kasācijas sūdzība ir par Handelsgericht Wien (Vīnes Komerctiesa) lēmumu. Tā lūdz atstāt spēkā pirmās instances tiesas lēmumu.
18. Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) norāda, ka Austrijas juridiskajā literatūrā pastāv atšķirīgi viedokļi par to, vai valsts likuma par Covid‑19 1. panta 1. punkts attiecas uz Regulas Nr. 1896/2006 16. panta 2. punktā noteikto 30 dienu termiņu paziņojuma par iebildumu iesniegšanai un vai valsts likuma par Covid‑19 piemērošana ir pretrunā šīs regulas 20. pantam. Daži komentētāji uzskata, ka Regulas Nr. 1896/2006 20. pants reglamentē nepārvaramas varas apstākļus vai ārkārtējus apstākļus, piemēram, Covid‑19 krīzi. Tāpēc atsaukšanās uz valsts tiesību aktiem neesot pieļaujama. Citi komentētāji uzskata, ka Regulas Nr. 1896/2006 20. pantā noteiktā pārskatīšanas procedūra neatceļ valsts likuma par Covid‑19 1. panta 1. punktu. Tie apgalvo, ka Regulas Nr. 1896/2006 16. panta 2. punkts attiecas tikai uz iebilduma celšanas termiņa ilgumu. Iespējamā šā termiņa skaitīšanas apturēšana nav reglamentēta, kas nozīmējot, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006 26. pantu ir piemērojamas valsts procesuālās tiesības. Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 1. punkta b) apakšpunkta mērķis esot tikai nodrošināt taisnīgumu atsevišķos gadījumos. Tajā neesot ietverts vispārīgs noteikums par tādu izņēmuma situāciju kā Covid‑19 krīze.
19. Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:
“Vai [Regulas Nr. 1896/2006] 20. un 26. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šiem noteikumiem ir pretrunā šīs regulas 16. panta 2. punktā noteiktā 30 dienu termiņa, lai iesniegtu paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu, skaitīšanas apturēšana saskaņā ar [valsts likuma par Covid‑19] 1. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru visu procesuālo termiņu skaitīšana civillietās, kuru sākumu izraisošais notikums iestājas pēc 2020. gada 21. marta vai kuri līdz šai dienai vēl nav beigušies, tiek apturēta līdz 2020. gada 30. aprīlim (ieskaitot) un to skaitīšana tiek atsākta no 2020. gada 1. maija?”
IV. Tiesvedība Tiesā
20. Uniqa Versicherungen, VU, Grieķijas un Austrijas valdības un Eiropas Komisija iesniedza rakstiskus apsvērumus.
21. Tiesas sēdē 2022. gada 19. janvārī piedalījās Uniqa Versicherungen, Francijas un Austrijas valdības un Komisija.
V. Par uzdoto prejudiciālo jautājumu
22. Ar uzdoto jautājumu Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) jautā, vai valsts pasākuma, kura mērķis ir apturēt Regulas Nr. 1896/2006 16. panta 2. punktā paredzēto 30 dienu termiņa skaitīšanu iebilduma pret Eiropas maksājuma rīkojumu celšanai, pieņemšana Covid‑19 pandēmijas apstākļos ir pretrunā šīs regulas 20. un 26. pantam.
23. Pirms uzdotā prejudiciālā jautājuma analīzes ir jāizpēta pastāvošā Tiesas judikatūra par Regulu Nr. 1896/2006, jo īpaši par tās 16., 20. un 26. pantu.
A. Pārskats par Regulu Nr. 1896/2006 un Tiesas judikatūru attiecībā uz to
24. Regulas Nr. 1896/2006 mērķis ir vienkāršot, paātrināt un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz neapstrīdētiem finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (5). Ar to ievieš vienotu parādu piedziņas mehānismu ar vienādiem nosacījumiem kreditoriem un debitoriem visā Eiropas Savienībā, vienlaikus paredzot, ka visus procesuālos jautājumus, kas tajā nav konkrēti izklāstīti, reglamentē dalībvalstu procesuālie tiesību akti. Ar to Regula Nr. 1896/2006 nodrošina vienādus noteikumus kreditoriem un debitoriem visā Savienībā (6).
25. Regulas Nr. 1896/2006 2. panta 1. punkts paredz, ka Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra ir piemērojama pārrobežu strīdos. Saskaņā ar tās 3. panta 1. punktu pārrobežu strīds ir strīds, kurā vismaz vienai no pusēm ir domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta dalībvalstī, kas nav prasību saņēmušās tiesas atrašanās dalībvalsts (7). Šajā lietā Uniqa Versicherungen vērsās Austrijas civiltiesās. VU dzīvo Vācijā. Attiecīgi Regulas Nr. 1896/2006 izpratnē pastāv pārrobežu strīds.
26. Ar Regulu Nr. 1896/2006 noteiktā Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra nav balstīta uz sacīkstes principu. Valsts tiesa, kurā iesniegts pieteikums par šādu rīkojumu, pieņem lēmumu, ņemot vērā vienīgi šo iesniegto pieteikumu. Atbildētājs nav informēts par tiesvedības esamību (8). Tātad atbildētājam ir iespēja uzzināt par pieteikuma esamību un saturu tikai rīkojuma izsniegšanas posmā. Ņemot vērā Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras būtībā vienpusējo raksturu, Tiesa ir norādījusi, ka tiesību uz aizstāvību ievērošana ir īpaši svarīga (9).
27. Izsniedzot Eiropas maksājuma rīkojumu, atbildētājs tiek informēts par viņa iespējām (10) vai nu samaksāt prasītājam rīkojumā norādīto summu, vai iebilst pret rīkojumu, iesniedzot izcelsmes tiesā paziņojumu par iebildumu (11), saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006 16. pantu, kas jānosūta 30 dienu laikā pēc tam, kad rīkojums viņam piegādāts. Paziņojumā par iebildumu nav jāizskaidro iemesli (12), jo tas nekalpo kā aizstāvība pēc būtības, bet tikai ļauj atbildētājam apstrīdēt prasījumu (13). Iebildums ir parasts līdzeklis, kā noslēgt Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, jo tas izraisa lietas automātisku pāreju uz parasto civilprocesuālo kārtību, ja vien prasītājs nepārprotami nepieprasa tiesas procesu izbeigt (14). Kā savos rakstveida apsvērumos norāda Grieķijas valdība, paziņojuma par iebildumu iesniegšanas rezultātā vairs nepastāv neapstrīdēts finanšu prasījums Regulas Nr. 1896/2006 izpratnē. Iebildumu iesniegšanas iespēja ir paredzēta, lai kompensētu to, ka ar Regulu Nr. 1896/2006 izveidotā sistēma neparedz atbildētāja līdzdalību. Ja atbildētājs izmanto šo iespēju, tas ļauj viņam apstrīdēt prasījumu pēc Eiropas maksājuma rīkojuma izdošanas (15).
28. Kad 30 dienu termiņš paziņojuma par iebildumu iesniegšanai ir beidzies, Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšana var notikt tikai “izņēmuma gadījumos” (16), kas ir izsmeļoši uzskaitīti Regulas Nr. 1896/2006 20. pantā (17). Turklāt atbildētāja pieteikums tiesā apturēt Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006 23. pantu tiks apmierināts tikai ārkārtējos apstākļos. Tādējādi, kā savos rakstveida apsvērumos norādīja Grieķijas valdība, Regulas Nr. 1896/2006 16. panta 2. punktā noteiktā 30 dienu termiņa izbeigšanās atbildētājiem var radīt smagas un neatgriezeniskas sekas.
29. Saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu atbildētājs ir tiesīgs lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu izcelsmes dalībvalsts kompetentā tiesā, ja viņu no iebilduma celšanas pret prasījumu ir kavējuši nepārvaramas varas apstākļi (18) vai ja ir izpildīti trīs kumulatīvi nosacījumi. Pirmkārt, ir jābūt ārkārtas apstākļiem, kuru dēļ atbildētājs nav varējis prasījumu apstrīdēt šim nolūkam noteiktajā termiņā, otrkārt, jābūt paša atbildētāja vainas neesamībai un, treškārt, atbildētājam ir jārīkojas nekavējoties (19). Turklāt Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 2. punktā ir paredzēts – ja nav ievērots paziņojuma par iebildumu iesniegšanas termiņš, Eiropas maksājuma rīkojumu var pārskatīt, ja maksājuma rīkojums ir izdots acīmredzami aplami, ņemot vērā šajā regulā noteiktās prasības, vai citu ārkārtas apstākļu dēļ (20).
30. Tā kā pārskatīšanas procedūru ir iespējams izmantot tikai ārkārtas apstākļos, Tiesa ir atzinusi, ka Regulas Nr. 1896/2006 20. pants ir jāinterpretē šauri (21). Turklāt, kā norādīts Regulas Nr. 1896/2006 25. apsvērumā, 20. pantā paredzētā iespēja pārskatīt rīkojumu nerada atbildētājam otru iespēju iebilst pret prasījumu (22). Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā tiesa noraida atbildētāja pieteikumu pārskatīt maksājuma rīkojumu saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai 20. panta 2. punktu, Eiropas maksājuma rīkojums paliek spēkā. Tomēr, ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā tiesa nolemj, ka pārskatīšana ir pamatota, Eiropas maksājuma rīkojums ir spēkā neesošs.
31. No tā izriet, ka Regulas Nr. 1896/2006 20. pantā paredzētā pārskatīšanas procedūra neaizstāj 16. pantā noteikto iebilduma procedūru. Abas procedūras pēc būtības ir pilnīgi atšķirīgas. Atbildētājam ir absolūtas tiesības iebilst pret Eiropas maksājuma rīkojumu Regulas Nr. 1896/2006 16. panta 2. punktā noteiktajā termiņā. Paziņojumā par iebildumu nav nepieciešams sniegt pamatojumu. Turpretim pārskatīšanas procedūru saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006 20. pantu var izmantot ļoti ierobežotos “izņēmuma gadījumos” un tikai pēc 16. panta 2. punktā noteiktā termiņa.
32. Turklāt atbildētājs var iesniegt izcelsmes tiesā paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu, izmantojot standarta veidlapu, ko viņam piegādā kopā ar Eiropas maksājuma rīkojumu. Turpretim Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšana atbildētājam ir jālūdz izcelsmes dalībvalsts kompetentajā tiesā, un Regulā Nr. 1896/2006 šim nolūkam nav paredzēta neviena standarta veidlapa.
33. Saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006 26. pantu visus procesuālos jautājumus, kas nav konkrēti izklāstīti šajā regulā, “reglamentē valsts tiesību akti”. Šādos gadījumos minētās regulas piemērošana pēc analoģijas (23) ir izslēgta. Šajā ziņā, kā norādīts tās 9. apsvērumā, Regula Nr. 1896/2006 nosaka minimālos standartus, kuru ievērošana padara nevajadzīgu jebkādu starpposma procesu pirms Eiropas maksājuma uzdevuma atzīšanas un izpildes. Tādējādi Regulā Nr. 1896/2006 nav ietverta izsmeļoša procedūra neapstrīdētu finanšu prasījumu piedziņai, izmantojot Eiropas maksājuma rīkojumu. Turklāt Regulas Nr. 1896/2006 26. pants atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem (24).
B. Iesniegtā prejudiciālā jautājuma analīze
34. Iesniedzējtiesa, kā arī Austrijas valdība savos rakstveida apsvērumos norāda, ka ar valsts likuma par Covid‑19 1. panta 1. punktu ieviestās vispārējās termiņu skaitīšanas apturēšanas mērķis bija ātri garantēt skaidrību un tiesisko noteiktību visām tiesas procesa pusēm un to pārstāvjiem Covid‑19 pandēmijas ārkārtas situācijā, kad sabiedriskā dzīve un aktivitātes bija ierobežotas līdz minimumam. Sakarā ar vīrusa ietekmi un tā izplatības ierobežošanai veiktajiem karantīnas pasākumiem, tostarp iespēju robežās izvairīšanos no personīga kontakta, bija paredzēts, ka tiesu darbinieki, juridiskie konsultanti un puses nevarēs nodarboties ar savām lietām ierastajā kārtībā. Attiecīgi Austrijas likumdevējs apturēja termiņu skaitīšanu vispārīgi un, neminot konkrētas lietas.
35. Lai apturētu visus procesuālos, tostarp Savienības tiesību instrumentos noteiktos, termiņus civillietās, valsts likuma par Covid‑19 1. panta 1. punktam bija ļoti plaša darbības joma. Tomēr no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka attiecīgais pasākums attiecās uz procesuālajiem termiņiem, kas pirms tā stāšanās spēkā vēl nebija beigušies, un apturēja šo termiņu [skaitīšanu] uz aptuveni piecām nedēļām. Kā Komisija norādīja savos rakstveida apsvērumos, attiecīgais pasākums neatjaunoja to termiņu [skaitīšanu], kas bija beigušies, un tam nebija cita atpakaļejoša spēka. Turklāt Austrijas valdība tiesas sēdē apstiprināja, ka tā nav veikusi nekādus citus pasākumus, lai Covid‑19 pandēmijas dēļ apturētu termiņu [skaitīšanu].
36. Regulas Nr. 1896/2006 16. pants neparedz tajā noteiktā termiņa apturēšanu vai pagarināšanu. Tas vienkārši nosaka 30 dienu termiņu, kura [skaitīšana] sākas no dienas, kad rīkojums ir piegādāts atbildētājam (25). Iesniedzot pieteikumu par iebildumu, VU neievēroja Regulas Nr. 1896/2006 16. panta 2. punktā noteikto 30 dienu termiņu. Tādējādi Uniqa Versicherungen iegūtais Eiropas maksājuma rīkojums saskaņā ar šīs regulas 18. pantu principā ir izpildāms.
37. Šķiet, ka Regulas Nr. 1896/2006 16. pantā nav paredzēts tāds pasākums kā valsts likuma par Covid‑19 1. punkta 1. apakšpunktā minētais, kas vispārīgi pārtrauc vai aptur termiņu [skaitīšanu]. Proti, kā savos rakstveida apsvērumos norādīja Austrijas valdība un VU, Regula Nr. 1896/2006 ne vispārīgi, ne savādāk neparedz termiņu pārtraukšanu vai apturēšanu, piemēram, kādas puses nāves, spējas iesūdzēt tiesā zaudēšanas vai bankrota/maksātnespējas procedūras sākšanas dēļ. Tādējādi šī valdība un VU apgalvo, ka termiņu [skaitīšanas] pārtraukšana vai apturēšana šādos jautājumos ir jāregulē valsts tiesību aktos.
38. Šajā ziņā var atzīmēt, ka Regulas Nr. 1896/2006 16. panta 2. punktā noteiktais termiņš paziņojuma par iebildumu iesniegšanai visās dalībvalstīs faktiski var nebūt vienāds. Saskaņā ar šīs regulas 28. apsvērumu termiņu aprēķināšanai saskaņā ar Regulu Nr. 1896/2006 piemēro Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (26). Līdz ar to tiek ņemtas vērā tās dalībvalsts valsts svētku dienas, kurā atrodas tiesa, kas izdevusi Eiropas maksājuma rīkojumu. Ņemot vērā to, ka valsts svētku dienas dalībvalstīs nav vienotas, būs atšķirības, nosakot precīzu datumu, līdz kuram jāiesniedz paziņojums par iebildumu.
39. Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 2. punkts, kas paredz Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu, ja maksājuma rīkojums ir izdots acīmredzami aplami, pamatlietas ietvaros nav piemērojams. Pirmkārt, Tiesai iesniegtajos lietas materiālos nav norādes, ka Uniqa Versicherungen iegūtais Eiropas maksājuma rīkojums būtu izdots aplami. Otrkārt un vēl svarīgāk, Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 2. punktā ir noteikti kritēriji, kas attiecas uz konkrētām situācijām, turpretim valsts likuma par Covid‑19 1. panta 1. punkts noteica vispārīgu noteikumu, kas attiecās uz visiem procesuālajiem termiņiem civillietās.
40. Manuprāt, valsts likuma par Covid‑19 1. panta 1. punkta vispārīgā rakstura dēļ Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 1. punkta b) apakšpunkta darbības joma uz to neattiecas. Turklāt pēdējais noteikums tiek interpretēts šauri (27). Persona var atsaukties uz valsts likuma par Covid‑19 1. panta 1. punktu, nepierādot, ka tai bija liegts iebilst pret Eiropas maksājuma rīkojumu nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu dēļ (28). Šo secinājumu nemaina atsevišķas lietas, kurās atbildētājs Covid‑19 pandēmijas dēļ, savlaicīgi neiesniedzis paziņojumu par iebildumu, ņemot vērā Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu, faktiski varēja atsaukties uz nepārvaramu varu vai ārkārtējiem apstākļiem.
41. Ņemot vērā to, ka Regulas Nr. 1896/2006 16. panta 2. punkts, 20. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 20. panta 2. punkts neparedz vispārīgu tās 16. panta 2. punktā noteiktā termiņa apturēšanu, rodas jautājums, vai tāda vispārīga pasākuma kā valsts likuma par Covid‑19 1. panta 1. punkta pieņemšana ir pretrunā šiem vai citiem Regulas Nr. 1896/2006 noteikumiem.
42. Es domāju, ka nav. Kā izriet no Regulas Nr. 1896/2006 9. apsvēruma un 26. panta, tās mērķis nav pilnībā saskaņot procesuālos noteikumus, kas reglamentē Eiropas maksājuma rīkojumu (29). Drīzāk Regulā Nr. 1896/2006 ir noteikti minimālie standarti, lai nodrošinātu citā dalībvalstī pieņemta rīkojuma atzīšanu un izpildi bez nepieciešamības pirms tam uzsākt starpposma procesu izpildes dalībvalstī. Tāpēc uzskatu, ka vispārēja termiņu apturēšana Covid‑19 pandēmijas dēļ ir procesuāls jautājums, kas Regulā Nr. 1896/2006 nav aplūkots. Tādējādi saskaņā ar tās 26. pantu to reglamentē valsts tiesību akti (30).
43. Valsts procesuālie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006 26. pantu, nedrīkst būt diskriminējoši un tādējādi mazāk labvēlīgi par tiem, kas regulē līdzīgas valsts situācijas, vai kavēt šīs regulas mērķu sasniegšanu (31).
44. Šķiet, ka valsts likuma par Covid‑19 1. panta 1. punkts nebija ne tieši, ne netieši diskriminējošs – kas jāpārbauda iesniedzējtiesai –, jo tas attiecās uz visiem procesuālajiem termiņiem civillietās neatkarīgi no to ierosināšanas juridiskā pamata. Patiešām, kā tiesas sēdē norādīja Austrijas valdība, ņemot vērā paralēlu valsts procedūru pastāvēšanu vienam un tam pašam mērķim (kā Eiropas maksājuma rīkojums), varētu rasties aizliegta atšķirīga attieksme, ja Austrijas tiesību akti būtu apturējuši termiņus attiecībā uz valsts procedūrām, vienlaikus nepiemērojot identiskus noteikumus Regulā Nr. 1896/2006 noteiktajiem termiņiem.
45. Manuprāt, arī tāds pasākums kā valsts likuma par Covid‑19 1. panta 1. punkts nekavē Regulas Nr. 1896/2006 mērķu sasniegšanu, jo, vispārīgi apturot termiņus, netiek pievienota vēl viena procesuāla darbība Eiropas maksājuma rīkojuma atzīšanai un izpildei. Ar Regulu Nr. 1896/2006 izveidotais vienotais mehānisms nav mainīts. Attiecīgais valsts pasākums prasītājiem neuzlika papildu procesuālo slogu. Tas tikai nodrošināja, ka Covid‑19 pandēmijas kulminācijā uz ierobežotu laiku tiek apturēta termiņa [skaitīšana], kurā jāiesniedz paziņojums par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu. To īstenojot, valsts likumdevējs nodrošināja Regulas Nr. 1896/2006 efektīvu darbību, saglabājot ar to noteikto prasītāju un atbildētāju procesuālo interešu samērīgu līdzsvaru, tādējādi aizsargājot abu tiesības.
46. Turklāt Regulas Nr. 1896/2006 mērķus nevar sasniegt, vājinot Eiropas maksājuma uzdevuma adresātu tiesību uz aizstāvību, kas nostiprinātas Hartas 47. pantā (32), ievērošanu. Kā jau norādīts, ņemot vērā abu procedūru atšķirīgo raksturu, pārskatīšanas procedūra neaizstāj iebilduma procedūru (33). Tāpat netiek garantēts pārskatīšanas procesa rezultāts. Turpretim iebilduma procedūra nodrošina, ka prasības netiek uzskatītas par neapstrīdētām un tiek izskatītas parastā civilprocesā, tādējādi saglabājot atbildētāja tiesības uz reālu tiesas pieejamību. Covid‑19 pandēmijas unikālais un neparedzētais raksturs zināmā mērā ietekmēja ikvienu. Nepieciešamība izmantot pārskatīšanas procedūru Covid‑19 pandēmijas kontekstā būtu uzlikusi īpašu slogu atbildētājiem. Visbeidzot, kā Austrijas valdība norādīja, pamatojot tās valsts likuma par Covid‑19 1. panta 1. punkta pieņemšanu, bieža atbildētāju paļaušanās uz pārskatīšanas procedūru atsevišķās lietās varēja izraisīt tiesās nonākošo lietu skaita pieaugumu, tādējādi Covid‑19 pandēmijas dēļ ietekmējot pareizu tiesvedību (34).
47. Ar Regulu Nr. 1896/2006 izveidotā shēma paredz, ka iespēja izmantot iebilduma procedūru ir būtiska, lai panāktu pušu interešu taisnīgu un godīgu līdzsvaru un nodrošinātu Eiropas maksājuma rīkojuma adresātu tiesību uz aizstāvību ievērošanu. Manuprāt, negarantējot Eiropas maksājuma rīkojuma adresātiem faktisku iespēju iebilst pret šādu rīkojumu un tādējādi tikt uzklausītiem tiesā situācijās, kas radušās Covid‑19 pandēmijas rezultātā, varēja kaitēt ar Regulu Nr. 1896/2006 panāktajam trauslajam prasītāju un atbildētāju interešu līdzsvaram, tādējādi pārkāpjot Hartas 47. pantu (35).
48. Saskaņā ar iesniedzējtiesas skaidrojumu par valsts likuma par Covid‑19 1. panta 1. punkta mērķiem un darbības jomu, šķiet arī, ka šim pasākumam ir bijis leģitīms mērķis sabiedrības interesēs. Ņemot vērā sabiedrības veselības krīzes smagumu un tobrīd valdošo vispārējo nenoteiktību, pieļautais aptuveni piecu nedēļu pārtraukuma periods (36) Covid‑19 pandēmijas kulminācijā 2020. gadā bija īss. [Termiņu skaitīšanas] apturēšanas sākuma un beigu datums tika noteikts skaidri un pārskatāmi. Tādējādi ar attiecīgo pasākumu tika ievērots samērīguma princips un tika saglabāta tiesiskā drošība, līdz ar to stiprinot pareizu tiesvedību.
VI. Secinājumi
49. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) uzdoto jautājumu atbildēt šādi:
Valsts pasākuma pieņemšana Covid‑19 pandēmijas apstākļos, ar ko tika apturēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris) 16. panta 2. punktā noteiktā 30 dienu termiņa, lai iesniegtu iebildumus pret Eiropas maksājuma rīkojumu, skaitīšana, nav pretrunā šīs regulas 16., 20. un 26. pantam, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru.