Lieta T‑474/12
Giorgio Giorgis
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju
(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas trīsdimensiju preču zīme – Divu iepakotu glāžu forma – Absolūts atteikuma pamats – Atšķirtspējas neesamība – Izmantošanas rezultātā iegūtas atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2014. gada 25. septembra spriedums
1. Kopienas preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Reģistrācija, kas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam – Atšķirtspējas novērtēšana – Kritēriji – Veids, kādā preču zīmi uztver konkrētā sabiedrības daļa – Sabiedrības daļas uzmanības līmenis
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
2. Kopienas preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Reģistrācija, kas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam – Trīsdimensiju preču zīme, ko veido preces iepakojuma forma – Divu iepakotu glāžu forma
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
3. Kopienas preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Reģistrācija, kas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam – Trīsdimensiju preču zīme, ko veido preces iepakojuma forma – Atšķirtspēja – Vērtējuma kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
4. Kopienas preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Reģistrācija, kas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam – Preču zīme, kas veidota no vairākiem elementiem – Kompetentās iestādes iespēja veikt katra preču zīmes elementa pārbaudi – Nepieciešamība ņemt vērā kopējo iespaidu, ko kombinācija radījusi konkrētai sabiedrības daļai
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
5. Kopienas preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Reģistrācija, kas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. pantam – Apstrīdētās preču zīmes noteikšana – Reģistrācijas pieteikumā ietvertais preču zīmes tēls
Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. pants un 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
6. Kopienas preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Reģistrācija, kas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam – Izņēmums – Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja – Trīsdimensiju preču zīme – Vērtējuma kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts)
1. Preču zīmes atšķirtspēja Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj reģistrācijai pieteiktās preces identificēt kā konkrēta uzņēmuma preces, un tādējādi atšķirt šīs preces no citu uzņēmumu precēm. Preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa, ko veido šo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājs, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs.
Šajā ziņā attiecībā uz ikdienas patēriņa pārtikas precēm – tas, ka vidusmēra patērētājs izvēlas atkarībā no savām garšas izjūtām un prioritātēm, vēl nenozīmē, ka tam ir augsts uzmanības līmenis. Proti, attiecībā uz ikdienas patēriņa precēm, ko parasti pārdod lielveikalos par zemu cenu un pirms kuru pirkšanas parasti nenotiek ilgas pārdomas, nevar uzskatīt, ka patērētājiem to pirkšanas laikā ir augsts uzmanības līmenis.
(sal. ar 12., 13., 16. un 17. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 18., 23., 29., 30., 34., 38., 40. un 47. punktu)
3. Trīsdimensiju preču zīmju, kuras veido pašas preces iepakojuma forma, atšķirtspējas vērtējuma kritēriji ir tādi paši kā tie, kuri piemērojami attiecībā uz citām preču zīmju kategorijām. Tomēr, piemērojot šos kritērijus, konkrētās sabiedrības daļas uztvere attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces iepakojuma forma, ne vienmēr ir tāda pati kā attiecībā uz vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no aptverto preču veidola. Proti, vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iesaiņojuma formu bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja tādējādi varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja.
Šādos apstākļos atšķirtspēja Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir tikai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no nozarē pastāvoša standarta vai ieražām un kas šī fakta dēļ var pildīt būtisko izcelsmes norādes funkciju. It īpaši trīsdimensiju preču zīmēm, kuras veido tādu preču iepakojums, kuras tiek tirgotas iesaiņotā veidā pašu preču rakstura dēļ, ir jāļauj minēto preču vidusmēra patērētājam, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs, neveicot analīzi un īpaši uz to nevēršot uzmanību, atšķirt attiecīgo preci no citu uzņēmumu precēm.
(sal. ar 19.–21. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 22. punktu)
5. Ja Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelācijas padomes lēmumā ietvertais apstrīdētās preču zīmes apraksts atbilst reģistrācijas pieteikumā ietvertajam šīs preču zīmes tēlam, tas, ka prasītājs norāda pats savu apstrīdētās preces aprakstu, kas nav ietverts ne reģistrācijas pieteikumā, ne reģistrācijas apliecībā, nav pietiekami, lai uzskatītu, ka Apelāciju padome būtu pieļāvusi kļūdu [tiesību piemērošanā].
(sal. ar 36. punktu)
6. Protams, trīsdimensiju preču zīme var iegūt atšķirtspēju izmantošanas rezultātā, pat ja tā tikusi izmantota kopā ar vārdisku vai grafisku preču zīmi. Tā tas ir gadījumā, ja preču zīmi veido prece vai tās iepakojuma forma un ja preci un tās iepakojumu sistemātiski izmanto kopā ar vārdisku preču zīmi, ar kuru tie tiek tirgoti. Šādu atšķirtspēju parasti var iegūt pēc tam, kad ir noticis normāls attiecīgās sabiedrības iepazīstināšanas process.
Tomēr ieinteresēto personu lokam prece ir jāidentificē kā noteikta uzņēmuma prece, pateicoties preču zīmes izmantošanai preču zīmes veidā. Izteiciens “preču zīmes izmantošana preču zīmes veidā” ir jāsaprot kā atsauce vienīgi uz tādu preču zīmes izmantošanu, kuras mērķis ir ļaut ieinteresēto personu lokam identificēt preci vai pakalpojumu kā tādu, ko ražo vai sniedz attiecīgais uzņēmums. Tādējādi jebkura preču zīmes izmantošana nav obligāti uzskatāma par izmantošanu preču zīmes veidā. Vienīgi tad, ja apstrīdētās preču zīmes īpašnieks konkrēti pamato apgalvojumu, saskaņā ar kuru attiecīgie patērētāji ir īpaši labi iegaumējuši konkrēto preču iepakojuma formu kā to komerciālās izcelsmes norādi, iespējams, iesniegtajos pierādījumos varētu saskatīt pirmo norādi šajā ziņā, proti, ka konkrēto preču iepakojuma trīsdimensiju formas, kas veido apstrīdēto preču zīmi, īpašais noformējums ļāva to nošķirt no citu ražotāju precēm.
(sal. ar 55.–57. punktu)