VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2017. gada 20. septembrī (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “BADTORO” reģistrācijas pieteikums – Agrākas Eiropas Savienības grafiska un vārdiska preču zīmes “TORO” – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Apzīmējumu līdzība – Preču un pakalpojumu līdzība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Administratīvā procesa apturēšana – Regulas (EK) Nr. 2868/95 20. noteikuma 7. punkta c) apakšpunkts
Lieta T‑386/15
Jordi Nogues, SL, Barselona (Spānija), ko pārstāv J. Sanmartín Sanmartín un E. López Parés, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv J. Crespo Carrillo, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Grupo Osborne, SA, Elpuerto de Santamarija [El Puerto de Santa María] (Spānija), ko pārstāv J. M. Iglesias Monravá, advokāts,
par prasību par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 17. aprīļa lēmumu lietā R 2570/2013‑2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Grupo Osborne un Jordi Nogues.
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. van der Vaude [M. van der Woude], tiesneši I. Uljoa Rubio [I. Ulloa Rubio] un A. Markulli [A. Marcoulli] (referente),
sekretārs: H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 10. jūlijā,
ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 30. novembrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kurš Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 25. novembrī,
pēc 2016. gada 15. decembra tiesas sēdes,
ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu,
ņemot vērā Vispārējās tiesas 2017. gada 16. februāra rakstveida jautājumu lietas dalībniekiem un atbildes uz šo jautājumu, kuras prasītāja, EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, iesniedza Vispārējās tiesas kancelejā attiecīgi 2017. gada 6. martā, 1. martā un 6. martā,
ņemot vērā 2017. gada 8. marta lēmumu par tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanu,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums (1)
[..]
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
[..]
14 Jautājums par to, vai Apelācijas padome, neapturot tajā notiekošo procesu, nav pieļāvusi kļūdu, ir izlemjams pirms jautājuma par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās preču zīmes sajaukšanas iespējas esamību (spriedums, 2014. gada 25. novembris, Royalton Overseas/ITSB – S. C. Romarose Invest (“KAISERHOFF”), T‑556/12, nav publicēts, EU:T:2014:985, 52. punkts). Šī iemesla dēļ vispirms ir jāizvērtē pirmais pamats.
Par pirmo pamatu – atteikuma apturēt procesu Apelācijas padomē prettiesiskumu
[..]
16 Šajā stadijā ir jānorāda, ka prasītāja gan Iebildumu nodaļā, gan Apelācijas padomē lūdza apturēt procesu, līdz Juzgado de lo Mercantil n° 1 de Alicante (Alikantes Komerctiesa Nr. 1) pieņems nolēmumu. Minētā tiesa kā Eiropas Savienības preču zīmju tiesa izskatīja pretprasību, ar ko lūgts atzīt par spēkā neesošām agrākas Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “TORO”, kuras ir reģistrētas par labu personai, kas iestājusies lietā, ar numuriem 2844264 un 1722362. Šo pretprasību prasītāja cēla pēc tam, kad persona, kas iestājusies lietā, bija cēlusi prasību atzīt par spēkā neesošu Spānijas vārdisku preču zīmi “BADTORO”, kas reģistrēta ar numuru 2782026 attiecībā uz 25. un 35. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem.
17 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka prasītājas celtā pretprasība par spēkā neesamības atzīšanu neattiecas ne uz vienu no agrākajām preču zīmēm, kuras persona, kas iestājusies lietā, bija pretstatījusi pieteikumam par strīdus preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz 32. klasē ietilpstošajām precēm. Tādējādi šī tiesvedība valsts tiesā nekādi neietekmē iebildumu, kurus persona, kas iestājusies lietā, izvirzījusi pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz 32. klasē ietilpstošajām precēm, izskatīšanu.
18 Līdz ar to, pat ja tiktu pierādīts apturēšanas atteikuma prettiesiskums, tas nevarētu atņemt spēku apstrīdētajam lēmumam, ciktāl tas attiecas uz iebildumiem pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz 32. klasē ietilpstošajām precēm. Līdz ar to prasības pamats šajā daļā ir noraidāms kā neiedarbīgs.
19 Turpretim ir jāizskata dažādas šī prasības pamata daļas, ciktāl tās attiecas uz lēmumu par iebildumiem pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz 35. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem. Vispārējā tiesa uzskata, ka vispirms ir jāpārbauda pirmā pamata ceturtā daļa attiecībā uz kļūdām faktos, kas ietekmē apturēšanas atteikumu.
20 Šajā ziņā ir jānorāda, ka Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1995, L 303, 1. lpp.), 20. noteikuma 7. punkta c) apakšpunktā, kas atbilstoši minētās regulas 50. noteikuma 1. punktam ir piemērojams procesiem apelācijas padomē, ir paredzēts, ka EUIPO var apturēt iebildumu procesu, ja apturēšana atbilst apstākļiem.
21 Saskaņā ar judikatūru apelācijas padomei ir plaša rīcības brīvība, lai apturētu vai neapturētu apelācijas procesu. Procesa apturēšana ir apelācijas padomes iespēja, ko tā izmanto tikai gadījumā, kad tā uzskata to par pamatotu. Tātad process šajā padomē netiek automātiski apturēts līdz ar kāda procesa šajā padomē dalībnieka lūgumu to apturēt (spriedums, 2014. gada 25. novembris, “KAISERHOFF”, T‑556/12, nav publicēts, EU:T:2014:985, 30. punkts).
22 Apstāklis, ka apelācijas padomei ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz tajā notiekošā procesa apturēšanu, nenozīmē, ka tās vērtējums nevar tikt pārbaudīts Eiropas Savienības tiesā. Šis apstāklis tomēr ierobežo šo pārbaudi pēc būtības, attiecinot to tikai uz pārbaudi par acīmredzamas kļūdas vērtējumā vai pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamību (spriedumi, 2014. gada 25. novembris, “KAISERHOFF”, T‑556/12, nav publicēts, EU:T:2014:985, 31. punkts, un 2015. gada 21. oktobris, Petco Animal Supplies Stores/ITSB – Gutiérrez Ariza (“PETCO”), T‑664/13, EU:T:2015:791, 32. punkts).
23 Šajā ziņā no judikatūras izriet, ka, pat ja ir pierādīts, ka kāda valsts tiesa izskata lietu, kurā tiek apstrīdēta agrākā preču zīme, kas ir apstrīdētā lēmuma pamatā, ar šo pierādījumu vien nepietiek, lai apelācijas padomes atteikumu apturēt procesu atzītu par acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Proti, izmantojot savu rīcības brīvību attiecībā uz procesa apturēšanu, apelācijas padomei ir jāievēro vispārējie principi, kas reglamentē taisnīgu lietas izskatīšanu kādā noteiktā tiesību kopienā. Līdz ar to šajā izmantošanā tai ir jāņem vērā ne vien tā lietas dalībnieka intereses, kura Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir apstrīdēts, bet arī pārējo lietas dalībnieku intereses. Lēmums par procesa apturēšanu vai neapturēšanu ir jāpieņem, pamatojoties uz attiecīgo interešu izsvēršanu (skat. spriedumu, 2014. gada 25. novembris, “KAISERHOFF”, T‑556/12, nav publicēts, EU:T:2014:985, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).
24 Konkrētajā gadījumā no apstrīdētā lēmuma teksta izriet, ka Apelācijas padome norādīja, ka Iebildumu nodaļa bija noraidījusi apturēšanas lūgumu, pamatojoties uz to, ka iebildumi ir balstīti uz divām citām agrākām Eiropas Savienības preču zīmēm un vienu agrāku Spānijas preču zīmi, kas nav apstrīdētas valsts līmenī. Turklāt Apelācijas padome uzskatīja, ka vairs nav pamata apturēt procesu, jo Juzgado de lo Mercantil n° 1 de Alicante (Alikantes Komerctiesa Nr. 1) esot noraidījusi prasītājas celto pretprasību ar spriedumu, kas kļuvis galīgs, – atbilstoši personas, kas iestājusies lietā, apgalvojumiem, kuri nav apstrīdēti. Persona, kas iestājusies lietā, savos 2014. gada 30. maija apsvērumos informēja Apelācijas padomi par minētā sprieduma esamību, tajā pašā laikā norādot, ka tā vēlāk paziņos padomei pierādījumus par to, ka šis spriedums ir galīgs.
25 Tomēr, lai gan ir taisnība, ka ar 2014. gada 15. maija spriedumu Juzgado de lo Mercantil n° 1 de Alicante (Alikantes Komerctiesa Nr. 1) noraidīja gan pieteikumu par Spānijas vārdiskas preču zīmes “BADTORO”, kas reģistrēta ar numuru 2782026, atzīšanu par spēkā neesošu, gan prasītājas celto pretprasību, šis spriedums tika pārsūdzēts apelācijas kārtā. Tas tika atstāts spēkā saskaņā ar Audiencia Provincial de Alicante (Alikantes provinces tiesa, Spānija) 2015. gada 15. janvāra spriedumu, par kuru katrs no lietas dalībniekiem iesniedza kasācijas sūdzību Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija), kas apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā joprojām bija izskatīšanas procesā.
26 No tā izriet, ka Apelācijas padome savu lēmumu noraidīt lūgumu par procesa apturēšanu pamatoja ar faktu, ka Juzgado de lo Mercantil n° 1 de Alicante (Alikantes Komerctiesa Nr. 1) spriedums ir kļuvis galīgs, lai gan [patiesībā] par to bija iesniegta apelācijas sūdzība.
27 Ir taisnība, kā to norāda EUIPO, ka bija noteikts, ka prasītāja – jo tieši tā ir iesniegusi lūgumu par apturēšanu – informēs EUIPO par tiesvedības valsts tiesā attīstību. Tomēr, lai cik tas nebūtu nožēlojami, apstāklis, ka prasītāja nav sniegusi informāciju par šo jautājumu, nevar nedz likt apšaubīt kļūdas faktos, kura ietekmē apturēšanas atteikumu, esamību, nedz likt atzīt prasītājas vainu, kas tai liegtu atsaukties uz šo prettiesiskumu.
28 Šajos apstākļos prasītājai ir pamats apgalvot, ka Apelācijas padomes lēmums atteikt apturēšanu ir balstīts uz kļūdainiem faktiem.
29 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, tomēr norāda, ka šī kļūda faktos neatņem spēku apstrīdētajam lēmumam, jo tā nekādi šo lēmumu neietekmē. Tādējādi tie norāda, ka, tā kā iebildumi bija balstīti arī uz trīs citām preču zīmēm, kas nav apstrīdētas pretprasības ietvaros, apstrīdētajā lēmumā noteiktais risinājums, ja tiktu apmierināts pieteikums par attiecīgās Eiropas Savienības preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu, nebūtu citāds.
30 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ Apelācijas padome konfliktējošo apzīmējumu, ar kuriem apzīmēti 35. klasē ietilpstošie pakalpojumi, sajaukšanas iespēju ir izvērtējusi tikai saistībā ar agrāko Eiropas Savienības vārdisko preču zīmi Nr. 1722362. Šī preču zīme tomēŗ bija tādas pretprasības par spēkā neesamības atzīšanu priekšmets, kas apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā joprojām bija izskatīšanas procesā Tribunal Supremo (Augstākā tiesa). Šis apstāklis pamato to, ka Apelācijas padomei bija jāīsteno sava rīcības brīvība, izsverot attiecīgās intereses, lai nolemtu, vai būtu vai nebūtu jāizmanto sava iespēja apturēt procesu. Tomēr, tā kā Apelācijas padome kļūdaini uzskatīja, ka Juzgado de lo Mercantil n° 1 de Alicante (Alikantes Komerctiesa Nr. 1) spriedums ir kļuvis galīgs, tā neveica šo pārbaudi.
31 Turklāt Vispārējā tiesa, veicot EUIPO instanču pieņemto lēmumu tiesiskuma pārbaudi, nedrīkst ar savu pamatojumu aizstāt kompetentās EUIPO instances, kas ir izdevusi apstrīdēto aktu, pamatojumu (spriedums, 2010. gada 9. septembris, Axis/ITSB – Etra Investigación y Desarrollo (“ETRAX”), T‑70/08, EU:T:2010:375, 29. punkts). Tādējādi tā nevar izvērtēt sajaukšanas iespējas esamību saistībā ar preču zīmi, ko EUIPO nav ņēmis vērā.
32 Līdz ar to apstāklis, ka attiecībā uz 35. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem iebildumi bija balstīti arī uz agrāko Spānijas grafisko preču zīmi Nr. 2919417, – tā kā apstrīdētajā lēmumā nav izvērtēta sajaukšanas iespēja saistībā ar šo preču zīmi – nevar likt secināt, ka Apelācijas padomes pieļautajai kļūdai faktos nebija konkrētas ietekmes uz šo lēmumu.
33 Tādēļ, nepastāvot nepieciešamībai Vispārējai tiesai lemt par pārējām pirmā prasības pamata daļām un tā kā – atbilstoši šā sprieduma 14. punktā norādītajam – jautājums par procesa apturēšanu ir izlemjams pirms jautājuma par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās preču zīmes sajaukšanas iespējas esamību, ir jāapmierina pirmais prasības pamats un tātad jāatceļ apstrīdētais lēmums attiecībā uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ciktāl ar to tiek apzīmēti 35. klasē ietilpstošie pakalpojumi.
[..]
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
nospriež:
1) atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2015. gada 17. aprīļa lēmumu lietā R 2570/2013‑2;
2) EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Jordi Nogues, SL tiesāšanās izdevumus;
3) Grupo Osborne, SA sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Van der Woude | Ulloa Rubio | Marcoulli |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2017. gada 20. septembrī.
[Paraksti]