Language of document : ECLI:EU:C:2005:626

Lieta C‑6/04

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

Valsts pienākumu neizpilde – Direktīva 92/43/EEK – Dabisko dzīvotņu aizsardzība – Savvaļas fauna un flora

Sprieduma kopsavilkums

1.        Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Transpozīcija bez tiesiskā regulējuma pieņemšanas – Ierobežojumi – Kopējā mantojuma apsaimniekošana – Nepieciešamība dalībvalstīm veikt precīzu transponēšanu

(EKL 249. panta trešā daļa, Padomes Direktīvas 92/43 11. pants, 12. panta 4. punkts un 14. panta 2. punkts)

2.        Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – Pienākums novērst dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanu – Piemērojamība

(Padomes Direktīvas 92/43 6. panta 2. punkts)

3.        Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – Dalībvalstu pienākumi – Projekta ietekmes uz teritoriju novērtējums – Pienākuma veikt novērtējumu rašanās

(Padomes Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkts)

4.        Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Sugu aizsardzība – Atkāpes – Šaura interpretācija – Ar direktīvu nesaderīgas atkāpes – Direktīvas 12. un 13. pantā esošo sugu aizsardzības pasākumu, kā arī tās 16. pantā paredzēto atkāpju pārkāpums

(Padomes Direktīvas 92/43 12., 13. un 16. pants)

1.        Lai gan ar direktīvas transponēšanu valsts tiesībās noteikti neprasa tās satura formālu un tekstuālu pārņemšanu skaidrā un īpašā tiesību normā un tā vietā, lai pārnestu saturu, var aprobežoties ar vispārīgu juridisko kontekstu, ir jāievēro nosacījums, ka šāda pārnešana efektīvi nodrošina pilnīgu direktīvas piemērošanu skaidrā un precīzā veidā. Šajā sakarā ir svarīgi katrā konkrētā gadījumā noteikt tās direktīvas normas raksturu, ar ko tiek pamatota prasība par pienākumu neizpildi, lai noteiktu dalībvalstīm uzliktā transponēšanas pienākuma apjomu.

Tomēr transponēšanas precizitātei ir īpaša nozīme tādos gadījumos, kad kopēja mantojuma apsaimniekošana to teritorijā ir uzticēta dalībvalstīm. No tā izriet, ka Direktīvas 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ietvaros, kas paredz kompleksas un tehniskas normas vides tiesību jomā, dalībvalstīm ir īpaši jānodrošina, lai to tiesību akti, kas paredzēti šīs direktīvas transponēšanai, būtu skaidri un precīzi arī attiecībā uz būtiskiem monitoringa un kontroles pienākumiem, tādiem, kādus valsts iestādēm uzliek šīs direktīvas 11. pants, 12. panta 4. punkts un 14. panta 2. punkts.

(sal. ar 21., 22., 25. un 26. punktu)

2.        Direktīvas 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 2. punkta, kas liek dalībvalstīm novērst dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanu īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, ieviešanai ir jāveic gan pasākumi, lai novērstu cilvēka radītus ārējus aizskārumus un traucējumus, gan arī pasākumi, kas paredzēti dabiskas attīstības, kas varētu noplicināt sugu un dabisko dzīvotņu saglabāšanu šajās teritorijās, apturēšanai.

(sal. ar 33. un 34. punktu)

3.        Direktīvas 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 3. punkts pakļauj prasībai veikt pienācīgu plāna vai projekta, kas nav tieši saistīts vai nepieciešams īpaši aizsargājamas dabas teritorijas apsaimniekošanai, ietekmes novērtējumu ar nosacījumu, ka pastāv risks, kas var ievērojami ietekmēt attiecīgo teritoriju. Ņemot vērā it īpaši piesardzības principu, šāds risks pastāv, ja objektīvu iemeslu dēļ nevar izslēgt, ka šis plāns vai projekts ievērojami ietekmēs attiecīgo teritoriju

(sal. ar 54. punktu)

4.        Direktīvas 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 16. pants, kas skaidri nosaka apstākļus, kuros dalībvalstis var atkāpties no sugu aizsardzības noteikumiem, kas izklāstīti no tās 12. panta līdz 15. panta a) un b) apakšpunktam, ir interpretējams šauri. Turklāt šīs direktīvas 12., 13. un 16. pants rada viendabīgu normu kopumu, kas paredzēts, lai aizsargātu attiecīgo sugu populācijas tādējādi, ka visas atkāpes, kas nebūtu saderīgas ar šo direktīvu, ir pretrunā gan tās 12. un 13. pantā noteiktajiem aizliegumiem, gan arī noteikumam, saskaņā ar kuru atkāpes var pieļaut atbilstoši šīs pašas direktīvas 16. pantam.

(sal. ar 111. un 112. punktu)