Prasība, kas celta 2012. gada 12. septembrī - Mitsubishi Electric/Komisija

(lieta T-409/12)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mitsubishi Electric Corp. (Tokija, Japāna) (pārstāvji - R. Denton, J. Vyavaharkar un R. Browne, Solicitors, un K. Haegeman, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2012. gada 27. jūnija lēmumu, galīgā redakcija, ar kuru tiek grozīts 2007. gada 24. janvāra Lēmums C(2006) 6762, galīgā redakcija, par EK līguma 81. panta (tagad - Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pants) un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/39.966 - Gāzes izolācijas slēgiekārtas - naudas sodi) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju; vai, pakārtoti,

būtiski samazināt prasītājai uzlikto naudas sodu, un

piespriest atbildētājai segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka

Komisija nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu saistībā ar naudas soda aprēķināšanu un ir pārkāpusi labas pārvaldības principu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka

Komisija nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, aprēķinot reizinātāju, kas piemērojams prasītājai, un ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu un samērīguma principu, nosakot reizinātāju.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka

Komisija ir pārkāpusi samērīguma principu, nosakot prasītājas naudas sodu tādā pašā veidā, kā tā ir noteikusi naudas sodu, kas jāuzliek Eiropas ražotājiem.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka

Komisija ir pieļāvusi kļūdu, neņemot vērā ekonomiska un tehniska rakstura pierādījumus, izvērtējot prasītājas rīcības ietekmi un aprēķinot prasītājas naudas sodu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka

Komisija ir kļūdījusies, nosakot apgalvotās aizliegtās vienošanās ilgumu.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka

Komisija ir kļūdījusies, nosakot proporcijas TM T&D sākumsummai, kas jāsadala starp prasītāju un citu sabiedrību, tādējādi pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu un samērīguma principu.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka

Komisija ir pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, nolemjot par proporcijām TM T&D sākumsummai, kas jāsadala starp prasītāju un citu sabiedrību.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka

Komisija ir kļūdījusies savā metodoloģijā saistībā ar sākumsummas piemērošanu prasītājai par periodu pirms TM T&D izveidošanas, tādējādi pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu un samērīguma principu.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka

Komisija nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu savā metodoloģijā saistībā ar sākumsummas piemērošanu prasītājai par periodu pirms TM T&D izveidošanas.

____________