Prasība, kas celta 2018. gada 28. maijā – Gas Natural/Komisija

(Lieta T-328/18)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gas Natural SDG, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji: F. González Díaz un V. Romero Algarra, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

Atzīt par pieņemamiem un pamatotiem šajā prasībā izklāstītos atcelšanas pamatus.

Atbilstoši LESD 263. pantam atcelt 2017. gada 27. novembra Komisijas lēmumu SA.47912 (2017/NN) par LESD 108. panta 2. punktā paredzētās formālās izmeklēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz vides stimulu, ko Spānijas Karaliste piešķīrusi ogļu termoelektrostacijām.

Piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā apstrīdētajā lēmumā ir uzsākta LESD 108. panta 2. punktā paredzētā formālā izmeklēšanas procedūra saistībā ar vides stimulu, ko Spānija piešķīrusi ogļu elektrostacijām.

Prasītāja uzskata, ka no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisijai ir šaubas par to, vai iekārtām noteikto emisiju robežvērtību, kas saņem minēto vides stimulu, mērķis ir vienkārši piemērot Savienības tiesību aktos un it īpaši Direktīvā 2001/80/EK prasīto aizsardzības līmeni, kas ir piemērojams ogļu elektrostacijām. Ja tas tā ir, vides stimulam nebūtu nekādu stimulējošu īpašību. Turklāt vides stimuls esot pretrunā Savienības tiesību principiem valsts atbalsta jomā, atbilstoši kuriem dalībvalstis nedrīkst piešķirt valsts atbalstu uzņēmumiem ar mērķi izpildīt saistošās Savienības tiesību normas.

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi attiecībā uz pasākuma selektīvo raksturu.

Šajā saistībā tiek norādīts, ka Komisija nav sniegusi nevienu norādi, kas ļautu skaidri un viennozīmīgi saprast, kāpēc aplūkotajam pasākumam ir selektīvs raksturs LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Konkrēti, Komisija neesot paskaidrojusi, vai ogļu termoelektrostacijas ir faktiskā un tiesiskā situācijā, kas ir salīdzināma ar pārējo termoelektrostaciju situāciju, un vai, ja tas tā ir, attiecīgais stimuls var dot priekšroku “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas ir salīdzināmā faktiskā un tiesiskā situācijā, ņemot vērā attiecīgā pasākuma mērķi.

Otrais pamats, pakārtots, attiecas uz LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu saistībā ar pasākuma selektivitāti.

Šajā saistībā tiek apgalvots, ka atlīdzība, kas piešķirta ogļu termoelektrostacijām, lai tās turpinātu atbalstīt ieguldījumus, nekādi nevar būt selektīvs, jo attiecīgā atlīdzība tikai radot vienlīdzīgus nosacījumus visiem ieguldījumiem pēc 1998. gada – neatkarīgi no tehnoloģijām un/vai tā, vai attiecīgās spēkstacijas ir CCGT vai ogļu spēkstacijas, un tiekot aprēķināta atkarībā no šo staciju nozīmīguma.

Katrā ziņā, pat pieņemot, ka Komisijas secinājumi apstrīdētajā lēmumā ir pareizi, quod non, prasītāja konstatē, ka, ņemot vērā tās ekonomiskos apstākļus un tās tiesisko stāvokli, ogļu spēkstacijas nav faktiskā un tiesiskā situācijā, kas būtu salīdzināma ar to spēkstaciju situāciju, kas izmanto cita veida enerģiju. Proti, ogļu spēkstacijas esot vienīgās, kas tikušas izveidotas pirms 1998. gada un kurām bija nepieciešami būtiski ieguldījumi, lai tās turpinātu darboties, un ka tad, ja nebūtu attiecīgās atlīdzības, tās būtu bijis jāslēdz, apdraudot Spānijas elektroenerģijas sistēmas padeves drošumu.

____________